Lietuvas diena 2017

Tradicionāli godinot tuvākās kaimiņzemes valsts svētkos, A4D pievēršas to arhitektūrai. Arī šodien, — Lietuvas Neatkarības dienā, — neliels pārskats par labāko nesenā laika lietuviešu arhitektūrā, ko reprezentē godalgotas ēkas.

Skate vs. balva

Lietuvas arhitektūras balvas pasākums arvien uzsver savu skates būtību, — tā ir izstāde-konkurss, kura mērķis ir pārskatīt Lietuvas  mūsdienu arhitektūras kopainu un analizēt aktuālās tendences, kā arī izvērtēt kvalitāti. To izsaka arī nemainīgais nosaukums — Žvilgsnis į save — Skatiens sevī  jeb — Introspekcija, pasvītrojot it kā intravertāku, profesijas iekšienē vērsto interesi, atšķirībā no Latvijas Arhitektūras gada balvas virzības tādā kā arhitektūras festivāla virzienā.

Bez tam, Lietuvas pasākums notiekas tikai reizi divos gados. Vēl atšķirība no Latvijas ir tāda, ka nav Grand Prix — arvien tās ir piecas vienlīdzīgas balvas, kas materializētas kā tādas konstruktīvas skulptūras — piecās vienādās daļās sagriezta metru gara tērauda sija, no kā arī nosaukums — Piektdaļa metra (1/5 metro).

2016. gada rudenī Lietuvas arhitektūras balva notika jau septīto reizi. Ārzemju žūriju Latviju pārstāvēja Mārtiņš Jaunromāns, Igauniju — žurnāla Māja redaktora un Kavakava biroja arhitekte Katrin Koov un vēl žurijā bija poļu arhitets Lukasz Zagala.

Šī bija reize balvas vēsturē, kad varēja pilnvērtīgi piepildīt nosacījumu, ka tiek vērtēti ne tikai Lietuvas arhitektūra, bet arī Lietuvas arhitektu darbi ārzemēs. Un, kaut arī sadalītās piecas balvas ir vienlīdzīgas, nav noslēpums, ka par Lietuvas arhitektūras lielāko gada notikumu tika uzskatīta būve Rīgā — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, par kuru Processoffice dažus mēnešus iepriekš jau bija saņēmuši galveno Latvijas Arhitektūras gada balvu.

Pieci 1/5 metra ieguvēji

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Arhitekti: Processoffice,  Andrius Skiezgelas Architecture

Žūrija īpaši novērtēja oriģinālo un inovatīvo mākslas krātuves  koncepciju, izveidojot ierasti slēptu funkciju kā daļu no muzeja ekspozīcijas, tā radot īpaši intriģējošu un izglītojošu atrakciju apmeklētājiem. Tāpat žūrija uzsvēra ļoti labo detaļu kvalitāti, kā arī skaidro nošķīrumu un reizē dialogu starp veco un jauno.

Integra — mākslas un sinerģijas mājas

Arhitekti: Lijanos Petrikėnės grupė, Vilniaus architektūros studija

«Māksla un biznesa sinerģija» — radošo industriju biroji Subartēnos (Subartėnai), Trāķu apkaimē — iecerēts kā vieta biznesa cilvēku un mākslinieku sadarbībai. Komplekss veido četras trīsstūrainas ēkas, kas izbūvētas, smalki reaģējot uz  nogāzes reljefu, ar skatu pret ezeru. Žūrija novērtēja jūtīgo mūsdienu arhitektūras iekļaušanos lauku ainavā, veiksmīgo trijstūru formas plāna izmantošanu, kā arī atturīgo, bet augstvērtīgo materiālu lietojumu un arhitektūras detaļas.

Villa gravā

Arhitekti: Arches

Villa atrodas kādreizējās viensētas vietā, gleznainā parkā, tikai dažus simtus metru no dzīvīgas pilsētas ielas Viļņā. Projekta mērķis bija ēku harmoniski iekļaut dabas vidē, esošajā reljefā. Ekspresīvais ēkas apjoms izvirzās virs nogāzes, un vienlaidus logi paver plašu skatu uz apkārtnes ainavu.  Neregulāri divslīpju jumti ir kā tradicionālās arhitektūras formu interpretācija. Žūrija uzsvēra izcilo ēkas iekļaušanu ainavā, augstvērtīgu mūsdienu materiālu lietojumu un detalizāciju, interesanto telpisko organizāciju, kā arī iekštelpas un ārtelpas saistību.

Dzīvojamais kvartāls Rasu namai

Arhitekti: Paleko ARCHstudija

Komplekss, kas sastāv no 18 ēkām, kas izvietotas abpus nelielai ieliņai, atrodas ainaviskā parkā Viļņas nomalē. Ieliņa atrodas nogāzē un tās ēkas, kas atrodas augstākajā pusē, ir paceltas uz metāla stabiem, lai gūtu vairāk saules gaismas un reizē neskartu vēsturisko munīcijas pagrabu sienas, kamēr ēkas zemākajā pusē ir pazeminātas un to pirmais stāvs ar nelieliem āra pagalmiņiem atrodas  zemāk par ielas līmeni. Žūrija cildināja cieņpilno un atturīgo attieksmi pret ainavas un vēsturisko kontekstu, uzsvēra saskaņu starp paceltajām un padziļinātajām mājām un to iekļaušanos meža vidē, un izcēla gudrās dzīvokļu plānojumu variācijas, kas ir vērtīgs piemērs un pretstats copy-paste arhitektūrai.

Biroju nams K29

Arhitekti: Archinova, PLH Arkitekter

K29 biznesa centru projektējis Kopenhāgenas birojs PLH, kas Latvijā pazīstams, kā Rīgas dzelzceļa stacijas konkursa uzvarētāji, sadarbībā ar Viļņas  biroju Archinovaun ēka ir kļuvusi par vērā ņemamu kvalitatīvu pienesumu Lietuvas galvaspilsētas panorāmā. Ēkas iezīme ir plašais atrijs, kas nodrošina dienasgaismu visos ēkas birojos un tā ir pirmā šāda veida atrija ēka Lietuvā. Žūrijas skatījumā tā ir ēka, kas demonstrē izcili augstu telpisko un tehnisko kvalitāti, atzīmējot eleganto un caurspīdīgo interjeru, kā arī dizaina skaidrību un tīrību un augsto detaļu kultūru.

Vairāk —  Žvilgsnis į save lapā

Dalīties ar ierakstu:

6
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Rūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta Leitanaitė Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Rūta Leitanaitė
Guest
Visvaldis neSarma

Lietuvieši ir Īstie latvieši. Viennozīmīgi: 1. Koks arhitektūrā – kamēr latviešī sūta zāģbalķus uz Skandināviju, vai pārdod savu mežu tiem pašiem skandināviem – lietuvieši laikam baļķus iepērk no mums. Tas arī saprotams Žirgu galvas diez ko gudri nav. 2. Formas – kamēr latviešiem viss kantains un uz galda 5.klases ģeometrijas grāmata un koppapīrs, lietuvieši studē sarežģītas ģeometriskas formas un izmanto tās ar glanci. 3. Mērogs – kamēr lietuvieši meklē labāko mērogu modernai dzīvei pilsētā, latvieši klēbē betona 5-10 stāvenes no blokiem + sociālās mājas projektē no aizvēstures 119.sērijas. 4. Lielformas jeb drosme arhitektūrā – kamēr latvieši savā gada skatē neievēro… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
AB (Armands Bisenieks)

Ieteikums: ar mazohismu, Visvaldi, ja Tev tāda ievirze, labāk nodarbojies savā nodabā un no brāļiem lietuviešiem, vispirms, pamācies pašcieņu! Iespējams, tad vairāk ko labu arī pats varēsi izdarīt un arī savu vārdu varēsi uzrakstīt…

Rūta Leitanaitė
Guest
Ingurds Lazdiņš

Malači lietuvieši. Biju tur iepriekšējā sasaukuma vērtēšanā, un centrālā sajūta…. ka esmu vismaz 3-4x lielākā valstī nokļuvis – tik daudz darbu, tik daudz svaiguma un nobriedušas pieredzes! Jau vairākkārt esmu rakstījis, ka LV t.s. “Gada skates” nolikums un process (kas nemaz nav skate īstenībā, bet nežēlīgs izslēgšanas cīniņš ar savu “tehniskās” žūrijas teroru un “apzeltītajām aisbergu smailēm starmešu gaismā”) patiesībā neveicina arhitektūras attīstību kopumā – neveido pietiekami objektīvu un vispusīgu sasniegtā kopainu, navne īsti analītisks, ne arī konceptuāls, līdz ar to – arī ne izglītojošs… Tā vietā – izlasu lietuviešu “formulu” un redzu – nu jau arī viņi, ne tikai… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
Ingurds Lazdiņš

Linda Krumina, 17. februāris plkst. 17:24 FB: Tagad tikai pamanīju, ka Dizaina gada balvai (Latvian Design Award) nav kategoriju. Brīnišķīgi. No iesniegtajiem 147 darbiem atlasīs 20 finālistus un apbalvos 3 uzvarētājus. Labu dizainu nevajag likt kategorijās. Turpretī Latvijas Arhitektu savienības rīkotā Latvijas arhitektūras gada balva šogad ir atgriezusies pie kategorijām. Žēl, tas tikai novirzīs žūrijas uzmanību nevajadzīgās diskusijās par kategorijām, tā vietā, lai fokusētos uz iesniegto darbu kvalitātēm. Arī es šogad varētu apsvērt viena darba pieteikšanu, bet man jau ir neskaidrība, kurā kategorijā jāiesniedz. Atceros gadu, kad biju žūrijā, Rīgas Doms bija nonācis vienā kategorijā ar Rēzeknes koncertzāli Gors. Ingurds… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
Dārts Veiders

Bet toties mums ir :” ….Mēs esam diženi! Mēs esam vareni!…” iepretim pragmātiskam, iespējams sākotnēji nepretenziozam leišu darbam, kas bāzēts objektīvā tirgus konkurencē, izpētē, apguvē-mācekļu darbā utt..,, nevis ex-sovoka tirgus oikonomikas izpratnē ( brālēnu lietas, iztapšana, favorītisms un visam pāri totāla individuālā neizpratne par kopējām lietām un to saistību ar paša indivīda veiksmi )

Rūta Leitanaitė
Guest
Artis Zvirgzdiņš

Ingurd, mazliet žēl, ka savu garo komentāru par LAS gada balvu liki pie šī raksta, nevis tā, kas tematiski atbilstošs un publicēts divas dienas agrāk. Pietiek jau, ka Miķelis jebkura raksta komentārus pamanās novirzīt līdz pasaules iekārtojumam un latvieša vietai tajā. Biju plānojis šo rakstu pāris dienas vēlāk papildināt vēl ar citām lietām, kas uz Lietuvu attiecas, tak aptvēru, ka tas nokavēts un bezjēdzīgi, jo komentāri par pilnīgi citām tēmām. Taču pie satura atgriežoties – nezinu, kāpēc tev, Ingurd, (un vēl dažiem komentētājiem) šķiet, ka Lietuvas balva tik būtiski atšķiras no tās, kas tiek Latvijā rīkota? Viena lieta ir pati… Lasīt vairāk »