LAS kongresa cilvēks — Ingurds Lazdiņš

Nesen Juris Poga vēstulē A4D aicināja nosaukt jaunā LAS priekšsēdētāja vārdu. Komentāros un sarunās tika minēti vairāki, dažus ar elektroniskā pasta starpniecību nolēma intervēt arī A4D.  Brīdinām — šis nav oficiāls saraksts, daži no minētajiem kandidātiem pat nav LAS biedri. Pirmais atbildes atsūtīja biroja Arhitektonika vadītājs Ingurds Lazdiņš.

Vai ievēlēšanas gadījumā piekritīsiet kļūt par LAS vadītāju, rekonstruētu profesionālās organizācijas darbības mehānismu un uzlabotu psiholoģisko klimatu tajā?
Jā, jo kādam tas ir jādara. Jā, jo šis nav laiks LAS pasīvi reprezentatīvai pastāvēšanai. Jā, jo, sešus gadus strādājot LAS valdē, esmu ieguvis gan priekšstatu par arhitektu profesionālās vides problēmām, gan arī izveidojis savu modeli to iespējamiem risinājumiem.

Kādu pozitīvo pieredzi pārmantosiet no līdzšinējā LAS priekšsēdētaja pozīcijas? Kādus trūkumus saskatījāt?
Jauko, neformālo atmosfēru, kas valdīja gan valdes, gan darba grupu sanāksmēs, personisko un draudzīgo attieksmi un diplomātiskumu, ciktāl tas nebūtu pretrunā organizācijas mērķiem. Trūkumi — reizēm nepietiekama stingrība.

Kā sekmēsiet paaudžu dialogu, diskusiju kultūru un komunikāciju arhitektu vidū ne tikai Rīgā, bet arī ārpus tās?
Diskusiju kultūrai jāsākas ar darba sanāksmēm — ne tikai ar citam cita uzklausīšanu un pārāk gari, skaisti nerunāšanu, bet arī ar jautājumu galīgu izdiskutēšanu, neatlaidību, disciplinētu ierašanos, pozitīvu attieksmi.

Informācijas aprite sāktos, ja LAS valdei beidzot tiktu izveidots savs sabiedrisko attiecību postenis, kurš sagatavotu un izplatītu informāciju par valdes viedokļiem, ikdienas aktualitātēm un konfliktu risinājumiem, nodrošinot pozitīvu LAS tēlu pilsētā un valstī, «klātbūtni» procesu degpunktos kā arī lielāku sabiedrisko autoritāti un perifērijas kolēģu informētību, un galvenais — iespēju procesus operatīvi, savlaicīgi un efektīvi ietekmēt.

Kā veicināsiet kvalifikācijas uzturēšanu?
Kvalifikācijas uzlabošanos varētu panākt, pilnveidojot un sistematizējot arhitektu sniegto pakalpojumu klasifikācijas, izcenojumu formulas, izplatot ieteicamos līgumu un projektu satura tekstu paraugus u.tml. Arī — organizējot seminārus un veicot pārrunas par projektēšanas plānošanas darbu, par projektu vadības metodēm, par tenderu organizēšanu un būvniecības izmaksu prognozēšanu un kontroli.

Kur meklējama zelta atslēdziņa  arhitektu izglītības sistēmas atveseļošanai Latvijā?
Latvijā objektīvi ir izveidojusies situācija, ka faktiski nav pietiekams skaits atbilstoši graduētu arhitektūras speciālistu (doktoru un maģistru), kāds saskaņā ar likumu nepieciešams alternatīvas mācību iestādes vai pat tikai katedras (projektēšanas) atvēršanai. Kā vienīgo, ātrāko un efektīvāko ceļu arhitektu apmācības uzlabošanai redzu Meistardarbnīcu institūcijas iedibināšanu (atjaunošanu).

Jau sen gan RTU, gan APF tika izstrādāti asociētā vai praktiskā profesora posteņa definīcija un prasības, kas daudziem praktizējošiem arhitektiem ļautu kļūt par Meistardarbnīcu vadītājiem.

Meistardarbnīcu priekšrocības saskatu apstāklī, ka praktisko projektēšanu vairākus gadus viena grupa mācītos viena meistara vadībā, tādējādi nodrošinot apmācības secīgumu un atsevišķo mācību kopsakaru, arī — personiskās pieredzes pārņemšanu, lielāku intensitāti un augstāku prasību līmeni. Protams, jaunās institūcijas uzturēšanai būs jāpārveido finansējuma struktūra. Esmu pārliecināts, ka, uzlabojoties saturam, gan studenti būtu gatavi mācību maksas pieaugumam (kreditēšanas sistēmas attīstās!), gan sponsori un darba devēji — reālu līdzekļu ieguldīšanai.

Uzmetumu Meistardarbnīcu darbības nolikumam, principiem un vadītāju atlases kritērijiem pēc LAS priekšsēdētāja Jura Pogas pasūtījuma izstrādāju sadarbībā ar maģistri biznesa vadībā, arhitekti Andu Kursišu.

Ja RTU APF vadības ieilgusī pretestība idejai par Meistardarbnīcām tomēr novestu pie to realizācijas neiespējamības, Meistardarbnīcām līdzvērtīgas struktūras kā privātas arhitektūras studijas varētu veidoties ārpus fakultātes. Tādā gadījumā pilnvērtīgai izglītībai nepieciešamo pārējo studiju priekšmetu apmācību Latvijā varētu iegādāties papildus — RTU vai citā augstskolā. Nav vajadzības radīt alternatīvu pilnas programmas mācību iestādi, jo arhitektūras vēsturi, zīmēšanu, būvmehāniku, ģeodēziju un citas zinības augstā līmenī var apgūt RTU.

LAS izglītības politikas pamatā varētu būt esošās skolas un vērtību saglabāšana, projektēšanas pasniegšanas pārstrukturēšana un pilnveidošana, jaunu mācību priekšmetu iekļaušana un to finansiālā nodrošinājuma veicināšana.

Kāda ir Latvijas arhitekta loma sabiedrībā? Kādai tai būtu jābūt?
Pēdējā desmitgadē arhitekta loma vides veidošanas procesos tuvojas projektu vadītāja postenim, kas nodrošina daudzu un dažādu interešu, faktoru un prasību koordinēšanu. Arhitekts no savrupa un iracionāla mākslinieka (galvenā amatnieka) pozīcijas nonāk objektīvāka demokrātiskas sabiedrības procesu koordinatora lomā, kurš darbojas ne tikai estētisko un konstruktīvi tektonisko principu vārdā, bet arī reāli ietekmē, vada un mijiedarbē sabiedriski politiskos un ekonomiskos procesus.

Kādas pamatnostādnes profesijā jāpārkārto atbilstoši valsts prioritātēm un kādas jāpakārto arhitektūras nozarei?
Ierosinu šo tēmu apspriest A4D ringa diskusijā.

Jūsu priekšlikumi LAS arhitektūras skates pilnveidošanai un dalībai arhitektūras biennālē?
Gada skates uzrāda pozitīvas tendences gan iesniegto darbu kvalitātē, gan arhitektūras jautājumu dziļākā izpratnē, gan sabiedrības intereses pieaugumā. Pilnveidojami būtu žūrijas sastāva veidošanas un darbu vērtēšanas kritēriji – tas celtu lēmumu autoritāti un rezultātā — kolēģu aktivitāti.

Veiksmīgai dalībai starptautiskajās izstādēs būtu vēlams atteikties no tradīcijas «kolektīvā mākslas radīšana», vairāk paļaujoties uz radošās sacensības un konkursu metodēm — dodot gandrīz neierobežotas pilnvaras labākās idejas autoriem un ļaujot realizēt arī radikālas koncepcijas. Tikai konsekvence un idejas monolītums var pacelt pāri vidusmēra ekspozīcijas — atskaites — pelēcīgumam.

Kā vērtējat Liepājas un Rīgas koncertzāļu konkursu procesi no arhitektoniskā un vadības viedokļiem?
Liepājas koncertzāles realizācija var izrādīties nopietni apdraudēta dēļ neprecīzām konkursa organizatoru nostādnēm projektēšanas programmas uzstādījumā, kāpēc ir apgrūtinātas gruntsgabalu teritoriālās īpašumtiesības un pārsniegta vietas kapacitāte.

Rīgas koncertzālei apšaubu izvēlēto vietu, jo tā konkurē tuvo vecpilsētas vēsturisko ansambli, bet Daugavas līcīša aizbūvēšana šķiet vienkārši barbariska — neredzu pietiekamu pamatojumu šādai ekstensīvai un pašmērķīgai vides politikai.

AB dambis varētu būt novietne Laikmetīgās mākslas muzejam, kura forma un funkcija būtu elastīgāk piemērojama tā īpatnējajai konfigurācijai, kurp apmeklētāji no tuvējā centra nonāktu pastaigājoties, arī kas kāpinātu grandiozā mākslas pasākuma popularitāti. Uz koncertzāli kājām nedodas, bet automašīnu piekļūšana un novietošana dambja rajonā būs problemātiska.

Vai būt par LAS priekšsēdētāju ir praktizējoša arhitekta sabiedrisks pienākums vai patstāvīgs un atalgots amats? Budžeta modelis?
Situācijā, kad vēl nav pieņemts Arhitektūras likums un nav izveidota Arhitektu kolēģija, kas pārņemtu virkni jautājumu, priekšsēdētāja postenim jābūt patstāvīgam un adekvāti apmaksātam. Priekšsēdētāja privātā prakse vai darbs savā birojā (ne kā biroja vadītājam!) nedrīkstētu pārsniegt kādus 20 procenti no noslodzes.

Jāsakārto un jāpārstrukturē LAS budžets, palielinot ieņēmumu daļas pozīciju skaitu un summas: par konkursu organizēšanu, diferencētas biedra naudu un biroju iemaksas, procenti no būvniecības nodevas, finanses no Rīgas domes un valsts kases – no Kultūras ministrijas vai Kultūrkapitāla fonda LAS pieprasot finansējumu kā vienīgā ar arhitektūras jautājumiem saistītā (to lēmēja) organizācija, kas pilda arī pārraudzības funkciju, līdz ar ko pārstāv pilsētas un valsts intereses arhitektūras, būvprojektēšanas un būvprojektu vadības jomā.

Mans traktējums LAS budžetam ir radikāls, taču iespējami pamatots un stratēģiski svarīgs, lai LAS varētu atļauties izveidot spēcīgāku biroja struktūru — sekretariātu, darba grupas, pastāvīgās komisijas un galveno — izpildvaras mehānismu.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000