Koncertzāles un muzeju semināra dalībnieki

Atlases komisija, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no LR Kultūras ministrijas, RD Pilsētas attīstības departamenta un LAS, ir izvērtējusi saņemtos arhitektu biroju pieteikumus dalībai starptautiskā arhitektu seminārā mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja ēku būvniecībai Rīgas pilsētā. Izvēlēti deviņi ārvalstu un divi Latvijas arhitektu biroji.

Kultūras ministrija un Rīgas dome saņēma pieteikumus no 15 Latvijas arhitektu birojiem un 34 pasaulē atzītiem arhitektu birojiem. Starptautiskā arhitektu seminārā un skiču projekta konkursā laikmetīgās mākslas muzeja un mūsdienīgas akustiskās koncertzāles ēku būvniecībai Rīgā tiek uzaicināti šādi starptautiski arhitektu biroji:


1. Behnisch, Behnisch & Partner Architekten (Vācija)
2. Cesar Pelli & Associates Architects (ASV)
3. CoopHimmelb(l)au (Austrija)
4. Dominique Perrault (Francija)
5. Future Systems Ltd (Lielbritānija)
6. Henning Larsens Tegnestue (Dānija)
7. Klaus Kada + Gerhard Wittfeld (Vācija)
8. Snøhetta (Norvēģija)


Papildus RD Pilsētas attīstības departaments paredzējis nosūtīt individuālu uzaicinājumu Ricardo Bofill arhitektu birojam (Spānija). Šī biroja līdzdalību seminārā un skiču konkursā apmaksās Rīgas dome.


Starptautiskā arhitektu seminārā un skiču projekta konkursā laikmetīgās mākslas muzeja un mūsdienīgas akustiskās koncertzāles ēku būvniecībai Rīgā tiek uzaicināti šādi Latvijas biroji:


1. Arhis
2. SZK (Sīlis, Zābers, Kļava).


Katra uzaicinātā komanda par dalību seminārā saņems EUR 10 000. Semināru organizē un finansē RD Pilsētas attīstības departaments.


Semināra norise paredzēta šā gada 28.?30. oktobrī. Tā mērķis ir lekciju un diskusiju formā rast atbildes uz pilsētbūvnieciskās situācijas jautājumiem un nostādnēm. Šajā seminārā tiks pieņemts lēmums par abu ēku optimālāko pilsētbūvniecisko novietojumu.


40 dienu laikā pēc starptautiskā arhitektu semināra norises un lēmuma par projektējamo ēku pilsētbūvnieciskā novietojuma pieņemšanas tiks izsludināts atklāts skiču konkurss, un tajā tiks aicinātas piedalīties gan Latvijas, gan starptautiskas arhitektu komandas. Konkursa žūrija pēc vienlīdzīgiem kritērijiem izvērtēs visus skiču projekta konkursā iesūtītos darbus. Tiek plānots, ka konkursa kopējais prēmiju fonds būs 180 000 EUR. Skiču konkursu organizē un finansē Kultūras ministrija


Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja celtnes ir Latvijas valdības atzīta kultūras prioritāte. Valdības deklarācija paredz, ka šīm ēkām jātiek uzbūvētām līdz 2008.gada beigām.


Jau šā gada 15.jūnijā Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par jaunas koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu pilsētā. Jūlijā tika izveidota darba grupa, kas izstrādā mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projektēšanas programmu. Darba grupu vada komponists Raimonds Pauls. Šā gada 7.septembrī Ministru kabinets akceptēja Kultūras ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par jaunas koncertzāles celtniecību, piešķirot tai septiņus miljonus latu. Kultūras ministrija sagatavos un līdz šā gada 31.oktobrim izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju. Ministru kabinets arī pilnvaroja Kultūras ministriju veikt sarunas ar Rīgas domi par apbūves platības izvēli.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
17 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Urmas

sastāvs tiešām pārliecinošs, ja neskaita dinozauru Pelli un Domes lobēto Bofilu. Piekrītu Strādžam par spāņiem, sarakstu mierīgi varētu turpināt ar MVRDV, OMU, FOA utt.

Latvijas dalībnieku izvēle – lielā mērā iepriekšparedzama, un manuprāt, ir Ok. ar to arī apsveicu .

anyway – pasākums rādās ka būs labs

naciste

"Beidzot Latvijā būs VISPĀRnacionāla, moderna, akustiska koncertzāle!" ar šo sajūsmu vakardienas Panorāmā kultūras ministrei H. Demakovai neizdevās gan sākt, taču sarunas vidū pārkliegt gan par LIEPĀJnacionālo koncertzāli adekvāti nobažījušos žurnālistu. 7 miljoni no valsts kases ir piešķirts par šo pagaidām saukli, bet jau notikuša starptautiskā skiču konkursa projekts (jau dažādi atmētātais) tika iemests katlā pie Liepājas siltuma problēmām: "Skat, Seskam ir pašvaldības priekšvēlēšanu sindroms!" Un visu pārējo liepājnieku simfoniskie sapņi tika paslaucīti Seskam zem astes. Te MAZLIET jāsaka paldies 9. Venēcijas biennāles dalības idejas meklējumu pirmpadomdevējiem – nenovīdīgajiem latviešu arhitektiem, kas "nesvētīja" šī Liepājas konkursa produktu iespējamo izlikšanu Latvijas paviljonā.… Lasīt vairāk »

Vents

Labprāt dzirdētu pretargumentus, bet tikmēr piekritīšu Krastiņam:

Kāpēc labāk visus spēkus neveltīt Liepājas zāles projektēšanai un celtniecībai, kultūras dzīves decentralizācija taču būtu tik veselīga gan rīdziniekiem, gan liepājniekiem!

Zināms, kā notiek šitie plenēri, patusē tie ārzemnieki, nav jau žēl, klauzūras arī paliek pēc tam. Taču ne reizi vēl nav redzēts, ka tām šeit atrastos turpinātāji un pabeidzēji.

Demakovai, saprotot valdības ratu šķībo gaitu grāvja virzienā, gribējās vēl atzīmēties ar šitādu salūtu.

Bet varbūt es neko nesaprotu.

Velta

Aizrādījumi vietā! Pilnībā atbalstu, paldies

strādža

Īstenībā patiess prieks, ka Latvija ne pa jokam atvēzējusies nopietnam konkursam. Uzaicināto arhitektu vārdi stingri pārspēj Liepājas koncertzāles konkursa dalībnieku sarakstu. Uz Rīgu aicināto arhitektu vidū tiešām ir Eiropas arhitektūras "smagais gals".

Nesaprotu tik, kāpēc starp tiem ir Bofīls, to postmodernistu nu gan nebija īpaša jēgas aicināt, varētu nosaukt vismaz 10 citus, no kuriem būtu lielāka jēga. Ja nu no Spānijas nevar ataicināt Moneo, tad taču bija vērts paskatīties pēc Mansilla + Tuñón, Ábalos & Herreros, BAAS vai kādas citas sakarīgākas iespējas. Un ja reiz tik daudz, kāpēc tad neviena no Nīderlandes?

Par Latvijas dalībnieku izvēli gan labāk nekomentēšu.

stasit

man liekas, ka te kautkas ir acgaarni.

Ir jaabuut astnjiem birojiem no Latvijas un 2 no aarvalstiim (piemeeram OMAi un Marcos Novak etc.) .

Atbalstot 8 projektu izstraadi ar 10 000, mees latvijaa ieguutu "pirmo subsideeto latvieshu " arhitektuuru, liidziigi kaa tas ir ar "super dutch" .

Taadejaadi mees dotu iespeeju Eksperimenteet pashu arhitektiem un galu galaa , uz liidziigiem noteikumiem ar aarzemniekiem, arii to gala konkursu vinneet ar sakariigu + jaunu PASHU arhitektuuru.

Urmas

sastāvs tiešām pārliecinošs, ja neskaita dinozauru Pelli un Domes lobēto Bofilu. Piekrītu Strādžam par spāņiem, sarakstu mierīgi varētu turpināt ar MVRDV, OMU, FOA utt.

Latvijas dalībnieku izvēle – lielā mērā iepriekšparedzama, un manuprāt, ir Ok. ar to arī apsveicu .

anyway – pasākums rādās ka būs labs

naciste

"Beidzot Latvijā būs VISPĀRnacionāla, moderna, akustiska koncertzāle!" ar šo sajūsmu vakardienas Panorāmā kultūras ministrei H. Demakovai neizdevās gan sākt, taču sarunas vidū pārkliegt gan par LIEPĀJnacionālo koncertzāli adekvāti nobažījušos žurnālistu. 7 miljoni no valsts kases ir piešķirts par šo pagaidām saukli, bet jau notikuša starptautiskā skiču konkursa projekts (jau dažādi atmētātais) tika iemests katlā pie Liepājas siltuma problēmām: "Skat, Seskam ir pašvaldības priekšvēlēšanu sindroms!" Un visu pārējo liepājnieku simfoniskie sapņi tika paslaucīti Seskam zem astes. Te MAZLIET jāsaka paldies 9. Venēcijas biennāles dalības idejas meklējumu pirmpadomdevējiem – nenovīdīgajiem latviešu arhitektiem, kas "nesvētīja" šī Liepājas konkursa produktu iespējamo izlikšanu Latvijas paviljonā.… Lasīt vairāk »

Vents

Labprāt dzirdētu pretargumentus, bet tikmēr piekritīšu Krastiņam:

Kāpēc labāk visus spēkus neveltīt Liepājas zāles projektēšanai un celtniecībai, kultūras dzīves decentralizācija taču būtu tik veselīga gan rīdziniekiem, gan liepājniekiem!

Zināms, kā notiek šitie plenēri, patusē tie ārzemnieki, nav jau žēl, klauzūras arī paliek pēc tam. Taču ne reizi vēl nav redzēts, ka tām šeit atrastos turpinātāji un pabeidzēji.

Demakovai, saprotot valdības ratu šķībo gaitu grāvja virzienā, gribējās vēl atzīmēties ar šitādu salūtu.

Bet varbūt es neko nesaprotu.

Lelle

Tas ir cool, ka ārzemnieki te tusēs. Būs jāsaņemās pašiem, ja!

Bet par Liepāju gan baigi žēl…. esam tāda īsta province ar Rīgu kā speķainu kunkuli, un laukiem, kurus labāk izlikties neredzam. Nesmuki taču!

Mēs Liepājai!

Velta

Aizrādījumi vietā! Pilnībā atbalstu, paldies

Lelle

paskatījos Bofill mājas lapu – pārāk mēreni un piezemēti. Kā īpašo viesi viņu jau patiešām nevajadzēja aicināt. Rīgas kosmopolītiskajam – latviskais satiek postsovaziātisko – stilam vajag kaut ko kliedzošāku. Neesam jau ne spāņi, ne skandināvi, un arhitektūra Latvijā nav domāta tikai latviešiem. Pietiek regresēt infantīla nacionālā stila meklējumu virzienā!

No savas puses būtu aicinājusi Vilu Olsopu http://www.alsoparchitects.com Viņš ir pilnīgi traks brits, vai arī Caruso St. John, kas nav traki, bet gaumīgas elegances caurstrāvoti arhitekti, (ja pielietojam sadzīves žargonu arhitektūras raksturošanai).

googoo

vēl nekas nau sācies, a matus jau skalda…. heh…. labi, ka sieva gudra, teica man: nelien valsts organizētos pasākumos, nebūs labi…. lai jau brauc visi tie onkas, moš noveicas i kas labs beigās ar sanāk

novērotājs

incanti, ka vismaz vienam no izvēlētiem birojiem, cik zināms, nav īpašas konkursu pieredzes, nav arī spožu uzvaru – tāda kā nomaļā pozīcija tai varētu būt dažādi iemesli bet neapšaubāmi, ka, teiksim tā , Latvijas valsts dāvātā un Kultministrijas izteiktā uzticība ir respektējams izvēles akts pats par sevi – nu tāds konceptuāls gājiens – ar kompetentu analīzi pagātnei un viedu skatījumu nākotnē… ne tā?! ceru, ka šī netiks virspusēji norakstīta uzreiz kā tāda latviska rīvēšanās drīzāk jau tad spriedzi mazinātu veselīgāka proporcija starp ārzemju un vietējiem "stārkitektiem" – ljoti patika augšminētā doma par Latvijas pirmo subsidēto arhitektūru, kuras – nebūs (cik… Lasīt vairāk »

Mikelis

hmm… bet par žūriju piemirsām…:)

Kas tad būs tie, kas izlems, kādu koncertzāli Rīgai vajag?

Sajūta tāda, ka projekta iniciātoriem liekas, ka atbrauks lielie arhitekti(vajadzēja uzaicināt visus viszināmākos) un koncertzāle un muzejs pats uzcelsies, un abas ēkas būs "skaistākās" pasaulē un Rīga viens divi kļūs par kultūras galvaspilsētu.

Bet Pērnavā koncerti jau vairākus gadus tiek spēlēti jaunajā koncertzālē. Un integrācijas nolūkos Igaunijā jau darbojas jaunas sporta zāles un dzīvojamās mājas.

Kā Alvis Hermanis teica par Nacionālo bibliotēku: Godkārības dēļ uzcels…

Vai kādam rūp kultūra?

17
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x