Konkursa galvenais jautājums: ko pārkāpt?

«Viens no spilgtākajiem konkursa kurioziem bija koki. 5 mēnešus gadā Tiesu pils «suverēno arhitektūru» skatienam slēps Brīvības gatves zaļā rota. Cīņa ar Nolikuma nepilnībām un nepiemērotā novietne liedz skatīt izcilus piedāvājumus pat tik lielas konkurences apstākļos,» diskusijai par paviršībām arī Rīgas apgabaltiesas konkursā pagalīti piemet Arnis Kleinbergs.

Jautājums, kas radās jau sākumā, atverot Nolikumu, acīmredzot, jāadresē pilsētas speciālistiem. Vai pastāv nopietna analīze un argumentācija šī, manuprāt, nozīmīgā un pat simboliskā objekta būvniecības vietas izvēlei? Nav izdevies sastapt līdzīgu gadījumu, kad Tiesu pili iebūvē dzīvojamā kvartāla iekšpagalmā ar nelielu «kakliņu» pieslēgumam pie kokiem aizaugušas pilsētas maģistrāles, bez tam ar pilnīgi nejēdzīgu transporta piekļuves nodrošinājumu.

Tālāk par konkursa organizāciju un vērtēšanu. Vietām absurdo, dažādām pretrunām pārpilno, nekvalitatīvi sagatavoto Nolikumu dalībnieki visā pilnībā varēja izbaudīt darba procesā. Tagad publiskots arī žūrijas vērtējums, kas pretendē uz visu darbu iespējami objektīvu analīzi, taču iedziļinoties atklāj vien subjektīvu un emocionālu nekonsekvenci un pilnīgu metodes iztrūkumu. Ārējās pazīmes liecina, ka neformāla līdera lomu izvērtēšanā uzņēmies Andrejs [Ģelzis], bet interesanti būtu uzzināt arī citu žūrijas dalībnieku, īpaši arhitektu un it īpaši Jāņa [Dripes] viedokli par visu šo. Pacentīšos ilustrēt iepriekš izteiktos pārmetumus.

Transports

Nolikums visai skopi un lokāli definē nosacījumus, pieprasot, piemēram, divvirzienu (?) satiksmi plānojamajā teritorijā, bet pieļaujot / iesakot arī pieslēgumu Brīvības gatvei, kas vērtētājiem nelikās pietiekami nozīmīgi. Vai, neatbalstot iebraukšanas iespēju no Brīvības gatves, ir nopietni izvērtēta transporta piekļuve objektam virzienā no centra? Tiem, kas ne visai orientējas Labajā krastā, ar nelielu ironiju iesaku nemaldīties pa Teikas šķērsielām, bet braukt līdz pirmajam kreisajam pagriezienam — Krustabaznīcas ielai, pa kuru ērti var aizkļūt līdz Ropažu ielai, ja reiz kritīs arī šis «kreisais», tad apgriezties varēs pie Alfas.

Perimetrālā apbūve

Šis vārdu salikums sadala darbus divās galvenajās grupās — perimetrālie (gan tikai attiecībā uz Brīvības gatvi) un nosacīti brīvstāvošie. Kā vienu, tā otru apbūves principu pieļāva Nolikums. Cienījamais eksperts, [Andrejs] Holcmaņa kungs, nosliecās par labu otrajam, žūrija viennozīmīgi ir atbalstījusi pirmo, izņemot vienu, kas laikam «paņēma» ar savu ferrum stabu birztaliņu. Kopumā šāda izvēle ir respektējama, ja vien tikpat konsekventa nostāja sekotu attiecībā uz Ropažu ielas perimetrālo apbūvi vai, precīzāk, — iedibināto būvlaidi. Vērtējumu daļā, kas skar Ropažu ielu, atrodam vien pretrunīgas, emocionālas improvizācijas, kuras neapliecina žūrijas spēju formulēt, kas ir svarīgāks — PAU noteiktā «iedibinātā būvlaide» vai otrā liepu rinda:

  • RP314 «Nodrošina perimetrālās apbūves raksturu Ropažu ielas pusē…»
  • PM614 «…korekti saglabājot abas koku rindas gar Ropažu ielu un veidojot Ropažu ielas apbūves līniju…»
  • LM237 «Nav ievēroti perimetrālās apbūves nosacījumi pret Ropažu ielu.»
  • ZE475 «Nedaudz par tuvu Ropažu ielai.»
  • KC361 «…gan respektēta apbūves līnija Ropažu ielā.»
  • DP118 «Nav ievērotas iedibinātās būvlaides.» utt.

K o k i. Viens no spilgtākajiem šā konkursa kurioziem. Kāda roka, neskaidru principu (iespējams — Feng Shui) vadīta, izsvītrojusi plānā vairākus kokus, un tas kā svarīgs dokuments pievienots Nolikumam. Shēma šķiet radīta, lai nepieļautu perimetrālo apbūvi gruntsgabalā, kas līdz galam neizdevās, vismaz vērtējumos nav pieminēti «nelikumīgi» nocirstie koki Brīvības gatves pusē. Tie kas uzdrīkstējās retināt Ropažu ielas liepu otro rindu, kas, starp citu, izaugusi aiz «iedibinātās būvlaides», gan tika norāti:

  • ZE475 «radikāli paretināta Ropažu ielas liepu rinda»
  • TT092 «…bet Ropažu ielas otrās rindas liepas pilnībā izcērt.»
  • LM237 «Ir ievestas savas korekcijas koku ciršanā.» u.c.

Jāsaka, ka galu galā katrs bija izveidojis savu ciršanas shēmu un nepaveicās tiem, kas trāpīja ozolam vai sarkanajai kļavai.

Galvenā fasāde

Tas attiecināms uz darbiem, kuros bija mēģināts aizpildīt robu Brīvības gatves apbūvē. Daudzi dalībnieki intuitīvi izmantoja «lielo vārtu, arkas jeb rāmja» motīvu un veiksmīgi — žūrijai tas patika, jo nodrošina «suverēnu arhitektūru» vienmuļajā dzīvojamo namu rindā. Tikai divas piezīmes. Tradicionāli šādi lielizmēra veidojumi tiek aprīkoti ar proporcionālu priekšlaukumu. Un nevajag sevi mānīt, noformējumā izmantojot paņēmienu ar caurspīdīgajiem vai neredzamajiem kokiem. 5 mēnešus gadā Tiesu pili skatienam slēps gatves zaļā rota. Vai neprasās pēc apstādījumu korekcijas šajā ielas posmā?

Ēkas programma

Šis bija viens no smagākajiem organizatoru sagatavotajiem rēbusiem. Pavisam ātri kļuva skaidrs, ka, nepārkāpjot apbūves noteikumus, visu ielikt vienkārši nav iespējams. Kā galvenais priekšplānā izvirzījās jautājums: ko pārkāpt? Daudzi glābiņu meklējuši pazemē, arī Nolikumā teikts, ka tur ēdnīcai un konvojam laba vieta. Nesaprotu, kāpēc 3,5 metrus augsta mašīna jādzen 5 metrus zem ielas līmeņa pa vismaz 30 metrus garu pandusu? Par tiem, kuri vieglu roku iezīmēja mīnus 2 stāvus, teikšu — viņi nezina, ko dara, vai arī ir bijuši Amsterdamā. Šādu būvju pieredze Rīgas apstākļos, acīmredzot, nav arī vērtētājiem. Nevaru piekrist, ka arhitektiem valsts pasūtījumā būtu jāatbalsta nepamatota nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana tehniski tik komplicētam un ekspluatācijā neekonomiskam, kā arī videi nedraudzīgam risinājumam. Iespējams, apbūves gabalā gruntsūdens līmenis ir virs 2 metriem, un grunts apstākļi nav viendabīgi (slikti). Kārtējo reizi konkursa dalībnieki ir saņēmuši līdz kvadrātmetram precīzu telpu sarakstu, bet izpaliek elementāri gruntsgabala ģeotehniskie dati.

Rezultāts

25 komandas ieguldījušas pamatīgu darbu, ko pierādīja projektu izstāde vai, precīzāk, — krāvums — Arhitektu nama zālē, kāpnēs un pagrabā. Protams, objektīvi tāda aktivitāte nebija gaidīta, un, šķiet, žūrija arī nebija gatava tik lielam un sarežģītam darba apjomam. Iespējams, ka cīņa ar Nolikuma nepilnībām un nepiemērotā novietne vai pašu mazspēja liedz mums skatīt izcilus, oriģinālus piedāvājumus pat tik lielas konkurences apstākļos. Katrā ziņā — prieks par izvēlēto autoru! Ticu, ka jaunie, perspektīvie un ambiciozie — MARK, saprātīgi transformējot, novedīs to lietu līdz atzīstamam galam. Tāpat ceru, tuvākajā laikā sagaidīt kvalitatīvas izmaiņas mūsu konkursu praksē, kas nepieļaus paviršu, nekompetentu un bezatbildīgu attieksmi pret konkursu sagatavošanu un kolēģu darba vērtēšanu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
16 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Blokz

Ļoti labs un precīzs secinājums! Kāpēc arhitekti ir pelnījuši ūsaino māti LAS, kas centīgi gatavotos darbus sakrauj gaiteņos un pagrabos? Vai tiešām plašās pils.arhitekta biroja telpas paredzētas vien meitenēm un politiskai faksēšanai??>

interesents

kur, lūdzu, var izlasīt citētos vērtējumus par darbiem?

LAS

LAS mājas lapā.

clumsy

Aprakstītais pilnībā atbilst virknei pēdējā laika atklāto konkursu rūgtajai pieredzei. Piemēram, Rēzeknes koncertzāles konkursā, kur arhitektoniskā utilitārisma dedzīgais aizstāvis žūrijā arī bija uzņēmies neformālā līdera lomu, arī tika lemts pretēji nolikumā rakstītajam. Izskatās, ka lielāka uzmanība jāpievērš nevis konkursa nolikumam, bet žūrijā piesaistīto personu arhitektoniski-mākslinieciski antropoloģiskajai analīzei.

andrejs ģelzis

Nu pilnīgi kā kompliments- pareizi, ja "utilīti" nav kārtībā datori nestrādā, automašīnas bez bemzēm nedrīkst braukt ielās un arhitektūrā nav ko sapņot par lielākām lietām un idejām.

novērotājs

"ja Jums šķiet, ka sapratāt, ko es ar to vēlējos pateikt, visticamāk, ka mana doma Jums paslīdējusi garām" – tā dažus gadus atpakaļ, intervijā laikrakstam Diena izteicās viens ikonisks mūsdienu filozofs no Somijas

šeit vērojamās diskusijas sakarā – acīmredzot respondenti nav sapratušies…:) pareizi pareizi

Viesis

Katrs konkursa dalībnieks ilgi strādājis, no sirds, ar mīlestību pret darāmo, pulka labu domu un daudz ideju ielicis tais nelielajās planšetēs. Nihilistiskā virspusība nolikumā un tuvredzīgi sašaurinātā vērtību izpratne vērtējot darbus, nešķiet labs veids. Brūni necaurspīdīgais konkursu rīkošanas un vērtēšanas process mudina domāt ka sūdus nevar saukt par zapti. Plašā rezonase pēc konkurssa saistībā ar universālu nolikumu konkrētai vietai atsauc atmiņā K. Vonnegūta teikli "sūdi ventilatorā"

Viesis

skat. iepriekš. Esmu komentējis.

Starp citu, kāja vairs nesāp.

Blokz

Ļoti labs un precīzs secinājums! Kāpēc arhitekti ir pelnījuši ūsaino māti LAS, kas centīgi gatavotos darbus sakrauj gaiteņos un pagrabos? Vai tiešām plašās pils.arhitekta biroja telpas paredzētas vien meitenēm un politiskai faksēšanai??>

interesents

kur, lūdzu, var izlasīt citētos vērtējumus par darbiem?

LAS

LAS mājas lapā.

clumsy

Aprakstītais pilnībā atbilst virknei pēdējā laika atklāto konkursu rūgtajai pieredzei. Piemēram, Rēzeknes koncertzāles konkursā, kur arhitektoniskā utilitārisma dedzīgais aizstāvis žūrijā arī bija uzņēmies neformālā līdera lomu, arī tika lemts pretēji nolikumā rakstītajam. Izskatās, ka lielāka uzmanība jāpievērš nevis konkursa nolikumam, bet žūrijā piesaistīto personu arhitektoniski-mākslinieciski antropoloģiskajai analīzei.

andrejs ģelzis

Nu pilnīgi kā kompliments- pareizi, ja "utilīti" nav kārtībā datori nestrādā, automašīnas bez bemzēm nedrīkst braukt ielās un arhitektūrā nav ko sapņot par lielākām lietām un idejām.

novērotājs

"ja Jums šķiet, ka sapratāt, ko es ar to vēlējos pateikt, visticamāk, ka mana doma Jums paslīdējusi garām" – tā dažus gadus atpakaļ, intervijā laikrakstam Diena izteicās viens ikonisks mūsdienu filozofs no Somijas

šeit vērojamās diskusijas sakarā – acīmredzot respondenti nav sapratušies…:) pareizi pareizi

Anonymous

Katrs konkursa dalībnieks ilgi strādājis, no sirds, ar mīlestību pret darāmo, pulka labu domu un daudz ideju ielicis tais nelielajās planšetēs. Nihilistiskā virspusība nolikumā un tuvredzīgi sašaurinātā vērtību izpratne vērtējot darbus, nešķiet labs veids. Brūni necaurspīdīgais konkursu rīkošanas un vērtēšanas process mudina domāt ka sūdus nevar saukt par zapti. Plašā rezonase pēc konkurssa saistībā ar universālu nolikumu konkrētai vietai atsauc atmiņā K. Vonnegūta teikli "sūdi ventilatorā"

Anonymous

skat. iepriekš. Esmu komentējis.

Starp citu, kāja vairs nesāp.

16
0
Would love your thoughts, please comment.x