Kas ir laba pilsētas attīstība?

Sabiedriskās diskusijas ap Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas (DKKSK) projektu, kas paredz intensīvu apbūvi ar debesskrāpjiem Daugavas kreisajā krastā no Ķīpsalas ziemeļiem līdz Lucavsalas ziemeļu daļai, kārtējo reizi atklāj vājo vietu teritoriju attīstības plānošanas procesā — tā ir sabiedrības interešu (SI) iekļaušana attīstības priekšlikumos. Ir lietderīgi apskatīt to lomu pilsētai labā attīstībā (LA). 

Pieņemot, ka MK noteikumi Nr.127 Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi tiks ievēroti un galējā DKKSK redakcija nepārsniegs noteikto būvju augstuma ierobežojumu 121 m (pašreizējā redakcijā DKKSK projekts paredz līdz 130 m augstumu ēkas pamatapjomam, neskaitot arhitektoniskos akcentus, kuri veidojami atbilstoši pamatapjoma augstumam no 145 līdz 175 m), ir lietderīgi apskatīt sabiedriskās apspriešanas (SA) lomu LA. 

Plānošanas un SA būtība ir LA veicināšana. LA izriet gan no pilsētplānotāju profesionālās prasmes ievērot konkrētās vietas objektīvos faktorus, gan no vietējās sabiedrības vajadzībām. Jebkura attīstība ir daudzšķautņaina, tajā ietilpst ekonomiskie, sociālie un vides aspekti. Tikai uz viena parametra (piemēram, īslaicīga ekonomiskā ieguvuma) balstīta attīstība, kas neņem vērā izrietošās negatīvās sekas citās attīstības jomās ilgtermiņā un parasti potenciāli ir saistītas ar lielām izmaksām nodokļu maksātājam vai pasliktinātu dzīves vidi iedzīvotājiem, nav LA. LA veidošanai nepieciešama kompleksa pieeja plānošanas darbā — starpsektoru sadarbība, lai rastu risinājumu, kurā visu aspektu jautājumi tiek integrēti un sabalansēti.

Arī tā nav LA, kas nav balstīta uz konkrētas vietas sabiedrības vajadzībām un vēlmēm. Tās var noskaidrot, konsultējoties ar dažādām sabiedrības sociālajām un interešu pārstāvju grupām. Vienīgi dialogā starp sabiedrības grupām un attīstības plānošanas institūcijām ir iespējams nonākt pie kopsaucējiem, kurus var saukt par SI un kas var kalpot par pamatu/ietvaru attīstības priekšlikuma izstrādei.

Rīgas attīstības plāna (2006.—2018.g.) devīze bija Rīga — iespēja ikvienam. Tā ir iespēja ikvienam iedzīvotājam … realizēt sevi, radot un piepildot savas idejas un sapņus, kas nav pretrunā ar SI. Līdz šim SA Rīgā saistībā ar investoru un attīstītāju būvieceru priekšlikumiem ir notikusi sabiedrības viedokļu noskaidrošana, bet nav bijusi nepieciešamā tālākā darbība, lai definētu sabiedrības nosacījumus konkrētam attīstības priekšlikumam. Nereti tiek ņemti vērā tikai tie sabiedrības viedokļi, kas sakrīt ar attīstītāju interesēm. Šādi rīkojoties, pilsētplānotāji nepamatoti liek vienlīdzības zīmi starp attīstītāju un sabiedrības interesēm.

Līdzšinējā DKKSK projekta izstrāde un SA ne no pilsētplānošanas, ne SA viedokļa nav bijis LA piemērs. Vienīgais kritērijs, kas izmantots, lai izvērtētu plānoto debesskrāpju veidoto apbūves siluetu Daugavas kreisajā krastā un Ķīpsalā, ir apbūves augstums un tā iespējamā vizuālā ietekme uz Vecrīgas pilsētvidi. Šāda pieeja, kas balstās vienīgi uz attīstības kritērija, kas ir specifisks arhitektu profesijai, neizvērtējot citus tikpat svarīgus attīstības aspektus citās darbības jomās, nevar kalpot par pamatu LA. It īpaši, ja DKKSK risinājums ir esošo plānošanas normatīvo aktu pārkāpums, kā tas ir tagad.

Gan šī gada februārī notikušā SA pirmajā posmā iesniegtajos priekšlikumos, gan atzinumos no Baltijas pilsētu alianses rīkotā semināra par kreisā krasta apbūvi aprīlī, kurā piedalījās 35 pilsētplānotāji un arhitekti no astoņām Eiropas valstīm, tika norādīts uz daudzām nepilnībām DKKSK. Pamatā tika apšaubīta debeskrāpju būvniecības pamatotība tik tuvu Rīgas vēsturiskajam centram (RVC) un tā aizsargzonā, ņemot vērā RVC UNESCO statusu. It īpaši tika vērsta uzmanība uz nepietiekamo izpēti saistībā ar intensīvās apbūves ietekmi uz transporta intensitāti nākotnē, ņemot vērā, ka satiksmes sastrēgumi jau tagad Daugavas šķērsojumiem ir ikdienas parādība.

SA otrajā posmā piedāvātajā DKKSK projektā ir apkopojums par iepriekš izteiktajiem sabiedrības un speciālistu viedokļiem, tomēr pamatā koncepcija palikusi nemainīga. Debesskrāpji arvien ir paredzēti, bet kopējais ēku skaits, kopējā apbūves platība un secība nav noteikta. Ir izpētītas esošās satiksmes problēmas, bet tās intensitāte pēc koncepcijas ieviešanas nav modelēta un nepieciešamie, ar pieaugošo satiksmes intensitāti saistītie risinājumi nav noteikti. Tiek piedāvāts jaunbūvēs samazināt autostāvvietu skaitu uz 1/3 no apbūves noteikumos noteiktā, tiek plānots izveidot Park&Ride sistēmu automašīnu novietošanai ārpus kreisā krasta teritorijas un izvērtēt katras atsevišķas būvieceres ietekmi uz satiksmi pirms lemšanas par nepieciešamiem transporta infrastruktūras uzlabojumiem, nevis komplekss risinājums. Visi šie ierosinājumi neatrisina jautājumu pēc būtības, jo patreizējās rīdzinieku transporta stratēģijas liecina par privāto transporta līdzekļu skaita pieaugumu. Nav pamata domāt, ka topošo debesskrāpju iemītniekus apmierinās tāda vide, kur automašīnu mitekļa tuvumā varēs novietot tikai katra trešā ģimene.

DKKSK trūkumi, kas netika izlaboti pēc SA pirmā posma, ir mudinājuši nevalstiskās organizācijas un dažādu nozaru speciālistus apvienoties Kreisā krasta kustībā (KKK), ar mērķi veicināt LA kreisajā krastā un Ķīpsalā — kas sabalansē visas attīstības dimensijas un balstās arī uz SI. KKK aktivitātes, īpaši tā organizētā apaļā galda diskusija Rīgas domē (RD) 16.augustā, ir pievērsusi plašākas sabiedrības un RD uzmanību būtiskiem trūkumiem, kas pastāv piedāvātajā DKKSK. Pamazām tiek definētas SI attiecībā uz attīstību Daugavas kreisajā krastā.

Ir skaidrs, ka, lai realizētu DKKSK pašreizējās būvniecības ieceres, it īpaši Ķīpsalā, nepieciešami milzīgi ieguldījumi transporta infrastruktūras uzlabojumos, jaunos ceļos un tiltos pāri Daugavai arī gadījumā, ja trešdaļa augstceltņu mājsaimniecību attiektos no privātā transporta. Līdz šim debesskrāpju attīstītāji nav izteikušies, ka būtu gatavi segt šos izdevumus. Nav pamatojums pilsētai vienai finansēt investīcijas transporta infrastruktūras uzlabošanā no nodokļu maksātāju naudas, kamēr debesskrāpju attīstītāji iegūst lielu peļnu, būvējot prestižā vietā un nesedzot savu daļu no kopējām izmaksām par šo privilēģiju. Tas nav SI.

Toties pieaugošā satiksme, ko kreisā krasta apbūve veicinās Rīgas centrā, vēl vairāk pasliktinās gaisa kvalitāti, kur jau tagad tiek pārsniegtas ES gaisa struktūrdirektīvas un LR MK noteikumu prasības attiecībā uz putekļu daļiņām. Paaugstināta putekļu daļiņu koncentrācija rada palielinātu risku veselībai. Tas nav SI.

RVC satiksmes problēmas jau tagad ir par iemeslu firmām pārvietot savus birojus ārpus Rīgas centra vai Rīgas vispār. Vai intensīva attīstība pilsētas centra kreisajā krastā un Ķīpsalā vēl vairāk neveicinās šo tendenci, tādejādi ekonomiski vājinot RVC vēl vairāk? Tas nav SI.

Vai pilsētas centrs ir vienīgais iespējamais izvietojums intensīvai apbūvei ar augstceltnēm? Rīgas attīstības plānā ir iezīmēti vairāki alternatīvi izvietojumi, kas pilsētai izdevīgāki no ekonomiskā un transporta viedokļa. Tas ir SI.

Īsto DKKSK jāveido uz LA pamatiem. 

KKK aktivitātes ir veicinājušas SI definēšanu attiecībā uz DKKSK. Vai tiks ņemtas vērā SI, pilnveidojot DKKSK un lemjot par tā galējo variantu, būs RD kompetencē. Vismaz tās ir nonākušas attīstības plānošanas diskusijas centrā. Bet skaidrs ir tas, ka ar pašreiz pielietotām SA metodēm, kas vērtējama tikai kā viedokļa noklausīšanās, Rīgā nevar nodrošināt LA.

Pirmkārt,  nepieciešams apsvērt ideju par pastāvīgas apaļā galda institūcijas iedibināšanu, kurā SI tiek ņemtas vērā visos attīstības plānošanas posmos, sākot ar darba uzdevuma noteikšanu. Otrkārt, SA jānodod nevis silueta zīmējumi no putna lidojuma, kuru vērtējums atkarīgs no vērtētāja gaumes, bet gan koncepcija rīdziniekam redzamā un saprotamā perspektīvā: sniedzot skaidrojumu, kā debesskrāpju torņi mainīs ierasto skatu pašā pilsētā cilvēka acu skatījumā, piedāvājot konkrētas aplēses par cilvēku skaitu, kas pārcelsies dzīvot vai strādāt uz debesskrāpju rajonu un šo cilvēku vajadzībām un pienesumu pilsētai. Tad diskusija no estētikas kritērijiem tiktu virzīta uz faktiem, kas atspoguļotu šī attīstības scenārija ieguvumus, izmaksas no katra rīdzinieka kabatas un parādītu to ietekmi uz ikdienas dzīves gaitām tuvākā un tālākā nākotnē.