Arhitektu izglītība Latvijā

Latvijā kopš 1920.gada ir tikai viena skola, kurā var apgūt augstāko akadēmiskās un profesionālās arhitektūras izglītību, turklāt Latvijas skola šobrīd pārdzīvo nopietnu krīzi. Arī citviet Eiropā arhitektūras augstākā izglītība, pārejot no akadēmiskās uz profesionālo, meklē jaunas pieejas tam, ko pieprasa darba tirgus modernajā sabiedrībā.

Mēs (tie, kuri sekojam dienas kārtībai un pasaulei medijos) zinām, ka Latvijā ir daži talantīgi, personiski, profesionāli un arī valstiski atbildīgi, starptautiski un lokāli ievēroti, arī atzīti, drosmīgi un principiāli arhitekti. Mēs zinām, ka ir daži korumpēti naudas rausēji, profesionālo un ētisko vērtību pārdevēji investoru vēlmēm un augstprātībai, vienaldzīgi gadsimtu dzīvajai elpai, konformistiski un ne visai talantīgi arhitekti.

Mēs ( tie, kurus interesē procesi un to likumsakarības reālajā dzīvē) zinām, ka Latvijā neiedomājamā tempā aug vēlme un vajadzība būvēt un ka Latvijā katastrofāli trūkst arhitektu — ne tikai izcilu profesionāļu, bet arhitektu vispār. Mēs zinām, ka Latvijā kopš 1920.gada ir tikai viena skola, kurā var apgūt augstāko akadēmiskās un profesionālās arhitektūras izglītību, turklāt Latvijas skola šobrīd pārdzīvo nopietnu krīzi. Ielūkojoties attiecīgā literatūrā, tā vismaz šķiet, ka arī citviet Eiropā arhitektūras augstākā izglītība, pārejot no akadēmiskās uz profesionālo, meklē jaunas pieejas tam, ko pieprasa darba tirgus modernajā sabiedrībā. Loģisks laikā un telpā šķiet jautājums — kā mainīgajai pasaulei atbild, kā reaģē un galu galā trūkstošo arhitektu lietu risina Latvijā?

VISPIRMS PAR AF

Kas un kādi ir tie, kuri mācās, kas un kādi ir tie, kuri māca, un KAS ir tas, ko māca?

RTU Arhitektūras fakultāte (ar šo mācību gadu Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte — APF) ir vienīgā augstākās izglītības institūcija Latvijā, kura nodrošina otrā un trešā līmeņa augstāko izglītību. Bakalaura studijas — 3,5 gadi. «Arhitektūras bakalaurs sniedz akadēmiskās izglītības pamatus un pētniecības darba iemaņas arhitektūras projektēšanas jomā,» teikts RTU APF mājas lapā. Arhitekta studijas — 2 gadi, kas nozīmē «augstu kvalifikāciju arhitektūras nozarē. Arhitekts var strādāt birojos, organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, var veikt pētniecisko darbu, darboties arhitektūras kritikā, darba organizēšanas pilnveidošanā, kā arī veikt ekspertīzes un sniegt konsultācijas.» Maģistra studijas ilgst 1,5 gadus, un arhitektūras maģistri izglītību var turpināt doktorantūras studijās. Arhitekta diploms dod iespēju pēc 3 prakses gadiem saņemt Arhitekta sertifikātu, kurš ļauj uzsākt patstāvīgu projektēšanas praksi. APF ir divdesmit budžeta vietas un divdesmit maksas studenti, kuri, sākot ar šo mācību gadu, maksā 1200 latu (vēl pagājušajā gadā — 800).

KUR PROBLĒMA?

Kvantitatīvi krīzi arhitektūrā apliecina fakts, ka vienkārši fiziski trūkst arhitektu, speciālistu un to, kuri profesionāli strādā nozarē. Par to liecina arhitektu pārslodze un tas, ka strādā jau pirmā kursa studenti. Pirmajā kursā strādā 20% studentu, otrajā — 20% nestrādā (APF dekāna vietnieces Sandras Treijas veikta expres aptauja studentu vidū). Cilvēku resursu trūkums nozarē šobrīd ir skaitliski izrēķināts. Trūkst 150—200 cilvēku laikā, kad strauji pieaug celtniecības apjomi (IKP pieaugums būvniecības nozarē 2003.gadā bija 13,7%) .

Tuvāk iepazīstot Latvijas arhitektūras izglītības sistēmu, programmu, finanses, studentu un mācībspēku vēlmes un vajadzības, atklājas vairākas problēmas: valsts stratēģijas trūkums, nepietiekams finansējums, kopīgs RTU attīstības trūkums, nepietiekošs un novecojis akadēmiskais personāls, novecojusi infrastruktūra un tehniskais aprīkojums. Mans uzdevums ir saprast, kāpēc nerodas vēlme (tiešām nevienam?) un vai ir iespējams šķietami neiespējamā KAUT KO mainīt?

Ironiskais, bet visnotaļ pretimnākošais APF dekāns prof. Jānis Briņķis, prof. Jānis Krastiņš, uzbrūkošs jau ar jautājumu — «kādas Jums vispār ir problēmas, un, ja ko vajag, jautājiet A4D, nevis mums?», un inteliģentais prof. Ivars Strautmanis atzīst, ka šajos gados jau pietiekami drebējuši par savu eksistenci. «Problēmas, kuras saistītas ar izglītību, ir pastāvējušas vienmēr. Pēdējo četrpadsmit gadu laikā mēs vienmēr esam bijuši lūdzēju lomā pret tām instancēm, kuras rūpējas par izglītību — ministrijā un RTU vadībā. Pēdējie trīs RTU rektori mūs ir sapratuši visvairāk,» bilst dekāns.

Profesors Krastiņš man un acīmredzot arī jums iesaka nespēlēt aklās vistiņas, jo «nemiera cēlāji un apmelotāji ir zināmi?. Viņi ir TIE. «TIE ir Ingurds Lazdiņš, Juris Paegle, šad tad Pēteris Blūms, Ervīns Timofejevs, šad tad pasprūk Zaigai Gailei un Andrejam Ģelzim. Ir seši arhitekti. Vai kādā no pārmetumiem ir precīzi formulēts, argumentēts kāds iebildums? Ir dzirdētas tikai rupjas lamāšanās un ķengāšanās, tukši apgalvojumi, ka: «kā zināms, skolā neko nevar iemācīties un jaunie laiki tur nav sākušies.»

Es kaut ko cenšos bilst par autoritātēm, par tiem, kuriem sabiedrība tic un uzticas. «Ja Jums Timofejevs ir autoritāte, runājiet ar viņu. Es ļoti cienu visus profesionāli strādājošos arhitektus atšķirībā no šiem — tiešām autoritatīvus arhitektus, kuri strādā šeit gandrīz bez atalgojuma un uzskata, ka skola ir nepieciešama. Jautājiet birojos, kuros ir radītas celtnes, kā viņi vērtē mūsu studentus? Mēs sevi nevērtējam, lai studenti vērtē mūsu darbu!» tā prof. Krastiņš.

Vērtē gan studenti, gan arhitekti. Ir, protams, žēl, bet TO sešu robeža paplašinās. Arī Kaspars Avotiņš, Juris Gertmanis, Vladimirs Neilands, Sigvards Grava, Uldis Pīlēns, Andis Sīlis, Viktors Valgums un daudzi citi norāda uz nerisinātām problēmām.

Patreizējā apmācības sistēma uztur dabiskās izlases principu, jo studenti, kuriem ir labs un profesionāls iekšējais potenciāls, uzrāda tiešām labus rezultātus, taču ne tik talantīgie studenti netiek sagatavoti darba tirgus konkurencei. «Fakultāte orientējas uz personībām, nepietiekami sagatavojot procesam kā zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un arī saskarsmes kompleksam.» Arhitekti uzskata, ka joprojām nav precīzi definēts studiju apmācības programmas rezultāts — tas, ko sevī ietver arhitekta kvalifikācijas definīcija (skat. iepriekš). Trūkst sistēmiskas pieejas mācību procesam, atklājot nozari kā loģisku un secīgu sistēmu, būvniecību un arhitektūru kā procesu, kurā arhitektam ir jāorientējas kā vienotā sistēmā. Tieši studiju procesā ir jāiemācās arhitektūru vērtēt kā dzīvu, pulsējošu un modernu, līdz ar to spējot reaģēt uz tirgus, tehnoloģiju un globalizācijas vajadzībām, vēlmēm vai arī untumiem, kur nepieciešama arhitekta prasme argumentēt un aizstāvēt savu viedokli. Latvijas arhitektūrā trūkst profesionālas analīzes un kritikas, arhitektūras teorētiķu un līdz ar to arī zinātnisku darbu, netiek attīstīta sadarbība ar ārvalstu partneriem gan profesūras, gan informācijas un studentu apmaiņas līmenī. Arī Edgars Bērziņš personiski sarunā atzina, ka arhitektu izglītība šobrīd ir strupceļa situācijā. Aizstāvībai profesors Strautmanis min, ka: «40.gados es neatceros laiku, kad fakultātē nebūtu bijusi opozīcija. Nekur pasaulē nav tā, ka uz biroju atnāk jau gatavs arhitekts.» I.Strautmanis spriež, ka arī kritiskajā situācijā arhitektūras izglītībā «galvenais ir nauda un naudas radītā konkurence arī biroju starpā. Tie biroji, kuriem neveicas, nav pietiekami pasūtījumi, vainu meklē ārpus sevis un, starp citu, arī fakultātē.»

Fakultātē ar dekāna vietnieces Sandras Treijas, pēdējo kursu studentu un profesora J.Krastiņa palīdzību tika veiktas divas aptaujas. Kvantitatīvā, kurā, vērtējot pēdējos 10 gadus, centās noskaidrot, cik APF absolventu strādā nozarē, kā viņi sadalās, ieņemot dažādus amatus un strādājot dažādu darbu kā biroju vadītāji, darba ņēmēji, interjeristi u. c. Veiktā aptauja deva nosacītu atbildi tam, kur, iesaistoties darba tirgū, pazūd arhitekti. Otra — 2002.gada absolventu aptauja.
UNESCO pārvaldībā darbojas starptautiska arhitektu organizācija, kura ir izstrādājusi vadlīnijas arhitektūras izglītībai Eiropā, pamatojoties uz to ir akreditēta arī APF. Tie ir divpadsmit punkti, uz kuriem balstoties, tika izstrādātas anketas 2002.gada absolventiem un viņu darba devējiem, jo viņi visi jau strādāja (absolventu darba stāžs svārstījās no 2 līdz 9 gadiem). Apkopotās anketas uzrādīja detaļas, kuras kā nepietiekamas studiju procesā vērtēja nu jau praktizējošie arhitekti — kvalitatīvās lietas, kuras trūkst (nedomājot par to, kam vajadzētu būt optimālā variantā). Inženiertehniskās zināšanas, pilsētbūvniecības, plānojuma un attīstības jautājumi, kā arī organizatoriskās prasmes un iemaņas, kas neļauj veikt pilnu projekta izstrādi.

DARBĪBA SITUĀCIJAS UZLABOŠANAI

Lai saprastu, kādas arhitektūras izglītības struktūrā ir problēmas un kāpēc tā nevar attīstīties, arhitekte Anda Kursiša 2004.gadā Rīgas Biznesa Institūtā izstrādājusi maģistra darbu Arhitektūras izglītības attīstības stratēģija Latvijā. Latvijas Arhitektu savienībā (LAS) bija izveidota darba grupa, kurā strādāja Ingurds Lazdiņš, Modris Ģelzis, Juris Poga, Anda Kursiša. «Tad arī mēs sapratām, kas patiesībā notiek ar fakultāti, mācību spēkiem un studiju programmām,» teic A.Kursiša. «Mēs bijām Igaunijā, kur viss patiesībā ir ļoti līdzīgi.? LAS Valdes priekšsēdētājs J. Poga, atceroties kolēģu apmeklējumu, atzīst, ka situācija Igaunijas skolā ir pat vēl sliktāka. «Mums LAS bija saruna ar profesoru Krastiņu, kurš divdesmit minūšu laikā mūs un mūsu argumentus pilnībā nolika,» turpina A.Kursiša. «Mēs par šo tēmu nespējām vispār sarunāties kādu pusgadu, jo no Krastiņa puses tas nebija pat personisks apvainojums, bet kaut kas tāds, kas neļauj pat domāt un kur nu vēl pirkstu piedurt šādai tēmai. Bet laiks visu nogulsnē, un tad arī es spēju paskatīties uz arhitektūras izglītības problēmu Latvijā no distances.»

Līdz A.Kursišas izstrādātajam maģistra darbam jau ir bijuši centieni un mēģinājumi vērtēt arhitektūras izglītības situāciju, apkopojot AF studentu un arhitektu viedokļus, LAS XVI kongresam 2002.gada 24.—26. aprīlī tika iesniegti aptaujas rezultāti un priekšlikumi arhitektūras izglītības krīzes risinājumam RTU. LAS uzdevumā tika sagatavots arī plāns RTU AF pāriešanai uz meistardarbnīcu organizācijas shēmu praktiskās projektēšanas apmācībā.

Veikto studentu aptauju daži vērtēja kā emocionālu un «tādu, kura apvaino fakultāti», līdz ar to no fakultātes saņemot vien izsmējīgu noraidījumu aicinājumam sadarboties. Un tomēr, atmetot lieko, šajā gadījumā — emocionālo, šī studentu aptauja apstiprina atbilžu sakritību un līdzību ar manis jau augstāk minēto AF veikto aptauju 2002.gada absolventiem un vēl vairāk — profesionālo arhitektu vērtējumu izglītības procesam. Studenti atzīmē arhitektūras teorijas, praktisko nodarbību un projektēšanas trūkumu, galarezultāta un mērķa definīcijas neskaidrību, kas nerada drošību gatavojamā speciālista zināšanu un spēju adekvātam pielietojumam, kā arī nepietiekamo stundu skaitu.

APF dekāns J.Briņķis bilst, ka «daudz esam domājuši, kā mainīt un palīdzēt uzlabot arhitektūras augstākās izglītības darbu». Profesors J.Krastiņš varbūt vienkārši grib visu nolikt pie vietas: «Valsts mērogā pēdējos četrpadsmit gadus ir tāda augstākās izglītības politika, kas neveicina vispār cilvēku interesi iegūt izglītību. Ja valstī deklarē, ka vērtība ir intelektuālais potenciāls, tad ir skaidrs, ka potenciāls ir, bet tā adekvāta izmantošanas veida nav. Un galu galā — nevienā augstskolā neviens nevienu nemāca, students iemācās tik, cik viņš pats mācās.»

Tad tieši tāpēc — par studentiem, viņu pasniedzējiem un pie visa vainojamo naudu, kā arī studiju programmām turpmāk.

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
107 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
IP

;[

rinda

:)) ir skaidrs, ka augšas sen vairs nevar mācīt, bet apakšas aizvien vairs negrib studēt pa vecam in RTU AF. Nu ko sēžat solos, rokām klanošās galvas stutējot?

Progresīvākie pasniedzēji, trakie un ieinteresētie kolēģi ir visādi prātīgi mēģinājuši izprovocēt pārmaiņas pieminekļveidīgo atbildīgo domāšanā. Tas visos līmeņos pārslīd strīdos par x personīgajām problēmām…

Jums – STUDENTIEM – galvenajai reformu mērķauditorijai vajag vairumā un publiski izrādīt savu neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu. Izvirzīt un pamatot prasības! Asprātīgi un neatlaidīgi pievērst sev uzmanību! Lai jūs sadzird, nezinu, – mēmais šovs, Volmārs, kultūras un izglītības minstri, Vaira galu galā! Stilīgi piketēt un streikot neprotat?

Roze

Kapēc, kapēc???? Tapēc, ka fakultātē nesaņemto cenšamies apgūt citādā veidā, un tas prasa daudz laika! Ir jau bijuši mēģinājumi arī no studentu puses ko teikt, bet tas viss atduras pret tā paša x jau kādā komentā minēto "akadēmiskās izglītības prikšrocību" – vinām ir visai grūti runāt pretī, kaut vai tāpēc, ka – kā iesāk runāt, tā kādam citam tur iespraukties pa vidu ir praktiski neiespējami. Un tie, kas bija pamēģinājuši, teica, ka Krastiņš esot viņus vienkārši par muļķiem pataisījis… Nu, nezinu, jāiet oratoru kursos ar papildkursu loģikā un argumentācijā, tad varbūt kas izdosies.

atbildīgais

Ak, šausmas! Te jau ir cilvēktiesību pārkāpumu pazīmes utt.

Vai ar Krastiņu nevarat tikt galā Amēlijas stilā? Pa to laiku meklēt dzirdīgākas ausis, kas ir augstākstāvošas.

Lai savas domas izteiktu, nav jāiet oratoru kursos. Jāprot tikai pastāvēt par sevi, ja ir pārliecība. Jūsu tak ir simti, Krastiņš tikai viens. Piekam vairums vadošo arhitektu jūs atbalstīs. Jārīkojas!

Roze

OK. Esmu gatava. Kurš ar mani?

sweet

latviesha dabā, protams, ir personiski apvainojumi, bet tālāk arī netiek.. vai varētu vienreiz to beigt, apvainot viens otru arhitektu profesoru un sākt konstruktīvi domāt – ko darīt.. vienkārši sāk apnikt šī bezjēdīgā pukstēšana… kas ar jums notiek? domāt vajag, nevis pukstēt… domāt un rīkoties. nevis otrādāk. un jāizbeidz šī bezjēdzīgā ētera piesārņošana…

zeme

tik atliek pamest kaulu izsalkušiem suņiem un viņi to grauž un grauž, pat NEPADOMĀ, tik grauž un grauž…jo tājā graušanā ir tā vērtība, pat NENOJAUŠ ka var negrauzt un atteikties grauzt. 1.Fizisko instinktu apmierināšana/2.drošības sajūta/3.mīlestība….utt -psihologu piedāvātā vajadzību herarhija. Ar pirmo it kā viss būtu kārtībā /tā vismaz izskatās-izrakstās/ un ar otro arī, jo varam būt droši, ka ik mīļu brīdi varam pieskriet-iekriet / internātā…sorry internetā/pie sava graužamā un turpināt grauzt….jums mīlīši gan ir daudz brīvā laika/varējāt pastudēt un nebūtu nekādas "vella būšanas"/ ko pavadīt internātā…atkal sorry internetā…..

rinda

Ā, re, studenti tāpat kā pārējā cilvēce sadalās neapmierinātajos un aizstāvētājos. Normāli. Tā ir. Ar katru no mums notiek tas, ko esam pelnījuši.

Tomēr sarunāties var iemācīties runājot.

zeme

problēma jau sen ir apzināta, sazināta, iepazīstināta….tavam vārdam nav vērtības, ja saruna par kas būs, kaut kur nākotnē…/.latviešiem ir labs txt -pupu mizas/. Saruna var notikt /labprāt piedalos ar idejām un to realizācijas priekslikumiem/ir daži padomā/, ja ir stratēģija, jo haotiskiem, čomiskiem, populistiskiem uzsaucieniem "kas ar mani" = "da zdraztvoj permij maij" vairs nav atskaņas….

esam zem zilā karoga….:(

Lelle

sviests, cik daudz kompleksu, tāpēc jau arī vēl postmodernisma stilā bliežam savus "projektiņus".

zeme

ja Tev to nebūtu, Tu nezinātu, kas tie "kompleksi/komplekti" ir !

Tu nevari tikt noķerta, ja Tevi neķer….:)

Roze

Nu tad sper ārā savas idejas! Jeb vai baidies, ka nories? Arī nav izslēgts. Man arī ir idejas, lai aprakstītu, vajadzīgs drusku laika – tāpēc vakarā, mājās būs jāpaklabina. Ja vispār kādam kādas idejas ir vajadzīgas.

zeme

šī reakcija mani pilnībā apmierina -"Nu tad sper ārā savas idejas! ", domāju, ka nesagaidīšu šo txt.. Ja nopietni, tad ideju realizācijai ir nepieciešams idejas sagatavošanas laiks / idejas ir/, idejas projekta prezentācijas laiks /jau sagatavoti lobiji attiecīgās pozīcijās, lai panāktu vēlamo rezultātu, jo pie mūsu "mazās siles", lai cik ģeniāli un cēli nebūtu mērķi, neviens skauģis tev neļaus idejas realizēt un Tu to jau zini ļoti labi/ un idejas projekta realizācijas ģenerālmēģinājums/tik delikātu jautājumā kā izglītība nevar vienkārši eksperimentēt, mēģināt. Eksperimentus piedzīvojām jau vidusskolā ../un pie attiecīgiem apstākļiem arī realizēt idejas projektu.

par radošu kritiku…

Roze

Vai Tev ir priekšstats, cik ļaudis par vēlamo rezultātu uzskata to pašu, ko Tu? Cik liela ir Tava domubiedru grupa? Ja esi students – vai par šīm idejām zina visu kursu pārstāvji? Ja neesi students – vai esi ar studentiem runājis un meklējis atbalstītājus? Un ar ko sagatavotais pārsteigums (ideja, prezentācija, lobiji) atšķiras no jau pieminētā mēģinājuma runāt par izglītības problēmu LAS kongresā pirms tiem pāris gadiem? Tikai nesāc brēkt un vicināt dūres, es vienkārši JAUTĀJU.

zeme

VIENKĀRŠI ATBILDU: Tu esi pārāk uzbudināta, ja domā, ka es kādam sitīšu..:)..slaktiņam nav rezultāta…vismaz ne vēlamā. Esmu pārāk vēlu iesaistījies SP/studentu parlaments/, ka maz ko zinu, par "LAS kongresā pirms tiem pāris gadiem?", bet SP jau par to maza bēda/ par izglītības kvalitāti, tur vairāk ir mantkārīgi ļaudis/, tāpēc grūti salidzināt un meklēt atšķirības. PAr notikumiem pašā fakultātē jau reti kad zin/pirmo septemri zin :)/ VISU kursu studenti, kur nu vēl par idejām par izglītības kvalitātes celšanu. Trojas zirga stratēģija būtu izdevīga idejas kultivēšanai-aģitācijai. Bet domu biedru grupa ir-un un varētu kļūt lielāka..jo nav jau bijušas nekādas kampaņas..cik nu vien… Lasīt vairāk »

sweet

nu jautaajums ir taads – CIKOS? cikos saakam, naakaam… vietu var atrast, rast..

priekshlikumi…?

Roze

Otrdien mūsu kursam skate, lielākā daļa būs sastopami klātienē, domubiedri gan jau atradīsies ne mazums, dažiem pat būs konstruktīvi priekšlikumi, esi drošs.

Mēģināt noteitki vajag, bet kādā veidā ir izdevīgs studenta statuss?

zeme

Mums arī ir atrādīšanās apkalpojošam personālam -"ķipa" klauzūra plānošanā"-smiekli nāk izdzirdot šos divus jēdzienus blakus…:) /jēdzieni "klauzūra +plānošana", mazliet atgādina piecgades plānus….simbolikski..be t otrdien būtu ..ok.cikos..mums sākas ap ~10….slaktiņa beigas nav prognozējamas….

sweet

MUMS klauzuura nebuus otrdien – bet gan 26.oktobrii. otrdien vienkaarshi runaas ar EGG

Roze

Vispirms atvainojos prof. Krastiņam, ka vispār pieminēju viņu šajos komentos. Turpmāk centīšos izvairīties no konkrētiem cilvēkiem adresētiem iebildumiem. Nākamā lieta, ko vēlējos pateikt – nepiekrītu, ka vajag domāt un rīkoties, šāds rīcības modelis der tādām problēmām, kuras atrsināt var viens cilvēks. Uzdrošinos iztekt minējumu, ka mūsu centīgi apspriestā problēma nav vienam cilvēkam risināma. Manuprāt, ir būtiski starp domāšanu un darīšanu tomēr apkopot viedokļus un problēmas risinājuma variantus. Un visiem klātesošajiem atļaušos atgādināt, ka katru tematu var apspriest no vairākiem skatupunktiem, un vienā komentārā viena persona var arī neizteikt savu viedokli visos aspektos, tas nenozīmē, ka tie nav pamanīti, tiek uzskatīti… Lasīt vairāk »

rinda

Lūdzu, neko nevajag uztvert personīgi!

Šī ir pirmā tik apjomīga domu apmaiņa pie vienas tēmas kopš a4d rotē! Kas arī bija šīs platformas darbības mērķis. Veicināt savstarpēju komunikāciju. Gudri klusēts ir gana.

Tas, ka viedokļi, intonācijas un runas (rakstiskie) veidi atšķiras, ir tikai cilvēciski. Mēs VISI mācāmies diskutēt!

zeme

..reakcija /bieži vai vienmēr/ ir prognozējama, sajaucot attiecīgos /ķīmiskos/ līdzekļus pareizās proporcijās. /Rreakcijas vienādojums -temats,tēma (šoreiz izglītība) + runātāji (ieinterēsētās puses)=>mērķis -diskusija /asumu reakcijā regulē ar komponentu /ķīmisko līdzekļu/ proporcijām…ķīmija ir visur, ja ir attiecīgie laboranti…:)

Vents

piedodiet manu lēno galvu… pēdējos padmit komentāros neredzu nevienu domu, kur nu vēl apmaiņu (resp. runas tikai par to,

kā kurš ko saka,

pats tu kaka,

pats tu kaka :)))

tāpēc turpināšu (pats) tādā garā:

2x noskatījos aktuālo filmu "Bailes un trīsas" – truli rutinēti monotonas darbības var kļūt par nepieciešamo fonu meditācijai par būtisko (kā vēja šalkas lapās pāri rūpīgi nogrābtam dārziņam un ūdens čala vienmuļa).

Tātad – derēs arī šī mūžīgā ņemšanās. Domāju to personīgi, uztveriet kā gribiet 😉

ZEME

gan jau būs un mazliet jau ir SAUSAIS ATLIKUMS…:)

Roze

Vajag jau drusku to tvaiku ar’ izšaut, labāk svilpē, nekā sprādzienā. 🙂 Pasmaidam, kamēr nav par vēlu. Kā redzams, inteliģenti formulēti komentāri diezi kādas diskusijas neizraisa 🙁

zeme

…piekrītu, ka "inteliģenti formulēti komentāri" diskusiju neizraisa, un atbilde ir vienkārša -komentāra autors cenšas uzcelt pieminekli sev…./sava "virtuālā tēla" pieminekli…..pēc būtības..:)…

Vents

varētu pieņemt, ka inteliģenti formulēti komentāri ir argumentēti komentāri – nu ja…

argumenti, kas stāv kā pieminekļi. 🙂

Un tur ūdens vairs ne apkārt, ne pa apakšu netek.

Roze

Arī argumentēts komentārs nav pilnīgs – apskatāmajam jautājumam ir vairāki aspekti, kurus viens cilvēks diezi vai ir spējīgs viens pats izšķetināt līdz pēdīgam diega galiņam. Man jau nu daudz labāk par visu šo villošanos būtu paticis uzklausīt vēl vairākus viedokļus par mūsu studiju zinātnisko un akadēmisko ievirzi, kuras, kā es vēl arvien uzskatu, diemžēl nav.

SARA

Nu shii universitaates gaaniishana ir beigusies un visi, kas ir veelejushies un uzdroshinaajushies savu saapi izteikt to jau laikam ir izdarijushi… Iesaku platformas veidotaajiem izveidot sadalju IETEIKUMI UN PRIEKSHLIKUMI IZGLIITIIBAS SISTEEMAS REFORMAI, vai kaut kaa taa. Kas vareetu darboties konkreetu laiku, piemeeram liidz shii gada beigaam, kur visi kam ir kaadas konkreetas idejas arhitektu izgliitiibas sisteemas uzlaboshanaa, lai detalizeeti taas izklaasta – ko tieshi un kaa, tad arii redzeesim vai esam spejiigi konstruktiivi risinaat sho probleemu vai tikai tukshi runaat. Ar gala produktu, ja tas buus izdevies kaut cik sakariigs, tad arii vareesim doties pie Krastinja, LAS, uc. (un lai… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Prātīgs Priekšlikums. Ieliksim pie "Studijām".

rossi

tukšas zaķu pļapas, labak pieliec pie sludinājumiem.

Zodchijs

Vajag gan pamēģināt, redzēs cik to priekšlikumu ir. Varbūt K. taisnība, ka mums ar izglītību viss ok.

Romans Siņicins

ka viss ir atkarīgs no mums jo RTU mācīšanas ir kādi 30% universitātē un pārējais bibliotēkas, mājas utt… To teica viens gudrs pasniedzējs, ETF dekans I. Slaidiņš…

Tā kā… nu nezinu, ja nepatīk, tad nemacies… Līdz arhitektūras izglītībai vel ir jāpieaug, man tā liekas….

Zodchijs

Valsts vainīga…, Krastiņš vainīgs….

Paši patērētājsabiedrības izlaistie produktiņi – studentiņi nemaz nav vainīgi? Nebūtu tik tizli, sen jau būtu to savu sētu tīrāku izmēzuši.

Roze

Zini, kas par lietu? Mēs sevi mierinam ar domu, ka šos dažus gadiņus varam jau arī paciesties, nevis riskēt ar Krastiņa nelabvēlību mūžu mūžos… Galu galā, studenta statuss ir īslaicīgs, un, lai kā cīnītos, mūsu pūliņu augļus baudīsim ne mēs, bet labākā gadījumā tie, kas šobrīd sēž vidusskolas solos. Tāda ir cilvēka daba, un students ir cilvēks kvadrātā. mēs kā arhitekti – varbūt pat kubā, lai būtu telpiski :)))))

zeme

neglaudi sev galviņu, lai kādā kubā tā būtu..un netēlo upuri vai izmirstošo sugu….

Roze

Kā noprotu, tad Tev šķiet, ka mūsu fakultētē viss ir OK?

zeme

..nemaz man tā nešķiet…..

SARA

dargais kaa gan mees studentinji varam zinaat ka tas ko tur maca ir pilnigs sviests pirms pashi neesam saskarushies ar realu darbu?Vienigais priekshmets kuru verts apmeklleet pec 1.kursa beigshanas ir projekteshana, jo parejie, manuprat, arhitekta zinashanam tik ljoti nepiecieshamie priekshmeti kaa eeku daljas, materialmaciba un eku tipologija ir beigushies, piekam tas viss ir ljoti virspuseji. talak sakas viskautkadas -mehanikas, ko reali dzive arhitekti manuprat nelieto vispar. Par lietam kuram tiesham ir veleshanas zinat universitate klusee – pemeram par projektu saskanjoshanas procesiem, normativiem,sadarbibu ar inzinieriem, punktiem kadus jaiekljauj ligumos lai arhitekts nebutu apchakarets,utt .Protams visu diezgan viegli var uzzinaat pats, apstaigajot… Lasīt vairāk »

mikausis

NAV BEIDZOT! IR ļoti daudz pūļu pielikts, lai par šo problēmu atklāti sāktu runāt arhitektu sabiedrībā! Centieni bijuši dažādi. Pirms LAS XVI kongresa domubiedru darba grupa (arhitekti I.Lazdiņš, D.Kalvāne un I.Metnieks) veica studentu un vadošo arhitektu viedokļu APTAUJU par situāciju arhitektu izglītībā. Pirms kongresa risa SEMINĀRS par šo "mūsu visu sāpi"! Gan tajā, gan garajās attaisnojumu pļāpās no kongresa kanceles RTU AF vadoņi runāja tikai kategorijās: AF nevar nospraust mērķus, jo nav līdzekļu. To, ka AF sen nav potences, J.Briņķis, J.Krastiņš uztver kā personisku apvainojumu… utt. Tekstus par šo, kas it kā ir pretrunā kaut kādiem konservatīvajiem kanoniem, žurnāla LArch… Lasīt vairāk »

Roze

Jā, lūdzu, turpināsim! Bet būtu svētīgi šo diskusiju turpināt arī ārpus portāla.

Lejnieks

Kaut kaa neatceros, ka LA butu atteikusies publicet AF kritiku. Ludzu dodiet manusskriptu! Lejnieks

Krastiņš

Kā, kolēģi? Es tak cenzurēju!

Šo anarhistu lapeli arī jāslēdz!

Zeme

…šeit vajadzīga stingra dūre un nevis demokrātija….tai plāpās jau saļimt var.

Roze

Nē, mīlīt, attīstīts saprāts un cilvēcība te vajadzīga. A to dūrīti Tu pietaupi, lai tajā ciešāk maketēšanas nazīti sažmiegtu, pakasītu galvu un padomātu, ka arhitekta patiesais klients ir cilvēce (vai apmēram tā, E. Gilberts, "Dzimtais akmens")

zeme

..žēl, ka tālāk par maketa nazīti un galviņas kasīšanu neesi ticis…un dažu labu grāmatu…..

R.

Nu, labi, ka pats esi ticis, tā jau laikam ir, ka tie ar tām dūrēm tālu tiek 🙂

zeme

dūre /lasi koncepcija/….

R.

Bet kāpēc jāraksta "dūre", ja vajag lasīt "koncepcija"? Tāpēc, ka "dūre" ir īsāks vārds?

strādža

Tie 150-200, kas trūkst jau nav arhitekti. Nepieciešami un vajadzīgi ir CAD žokeji, digitālais proletariāts, strādžas, kas zīmē lodziņus, durtiņas un visas pārējās detaļas, tie, kas prot uzrenderēt bildīti, ko nevar no fotogrāfijas atšķirt.

Un tāpēc jau nav vajadzīga augstākā izglītība, bet labs tehnikums, kas var šos 150-200 sagatavot.

Andis Sīlis

Birojam "SZK" steidzami vajadzīgs arhitekts. Kaut viens, bet nepārprotiet – ne jau diploms, bet Arhitekts. Kur ir?

Hlamanta

Ja paskatās ar kādu centību un ieinteresētību 1. semestrī student strādā un salīdzina ar tiem sliņķiem 4. semestrī ir skaidrs, ka paši par zemo izglītības līmeni nav atbildīgi. Tie kuri redz pastāvošo bezjēdzību ir slikti organizēti vai citu iemeslu dēļ neko nevar palīdzēt, bet daļa studentu uzskata, ka tā arī visam jābūt un neko arī negrasās mainīt. Stingra dūre ir- Krastiņš, kurš ieviesis kautko līdzīgu autoritārismam. Nekas progresīvs tur nesanāks. Izskatās, ka visi gribējuši kautko mainīt ir atsitušies pret šo stūrgalvīgo tiepšu. Bet kura dūre varētu izsist Krastiņu no siltās vietas? Un pēc visa spriežot tajos 150-200 ietilpst arī arhitekti… Lasīt vairāk »

sweet

nu nu.. par tiem 4.semestra studentiem – maldi.. dazhi arii nopietni straadaa un taisa darbus ne tikai darbam, bet arii fakultaatei.. un ne tikai 4 semestrii…

rossi

ROKAS NOST NO KRASTIŅA !

Zodchijs

domā ar tām dakšām?

mikausis

Jā, visu cieņu profesora J.Krastiņa arh. vēstures lekcijām, kuras 5. kursā apmeklēju pa otram lāgam, sēžot blakus kursiņu zemāk studējošiem, jo jau 4.jā tām bija finišs. Otrreiz, jo tik saturīgas, ar pašcieņu un personīgu pieredzi pasniegtas lekcijas RTU AF varēja nemaz nesākt skaitīt… Tās bija top un pirms 10 gadiem. Jā, pašcieņa pārvērtusies autoritārismā līdz ko tai klāt nākusi plašāka vara. LAS XVI kongresā man bija kauns klausīties šīs pašas godātās personas publiskā uzrunā citiem… Tā izklausījās pēc aizvainota puišeļa pinkšķēšanas, kas, manipulējot ar citu kolēģu cieņu pret sevi, situāciju iedzen strupceļā: "Es jau tas dumjais, visi citi tie gudrie!"… Lasīt vairāk »

Roze

Nezi, kur bija mana drosme šodien – kad Krastiņš par Barselonu stāstīja… šitādu sviestu par Sagrada Familia…un arī Gaudi. Sasodīts, nevajag tik dikti gudro mētāt un kaut vai tūristiem domātos bukletiņus izstudēt, tad nevajadzēs stāstīt, ka Gaudi tikai dekorācijas izdomāja, bet kostruktīvi lāgā pat priekšā nestādījās to ēciņu.

Pablaka

tie, kam tā lieta tiešām interesē, parasti atrod veidus kā iegūt vēlamo, jo var braukt mācīties uz zviedriju, dāniju, itāliju utt. tas arī nereti ir gan garīgā komforta ziņā, gan arī materiālā – izdevigāk nekā cīnīties ar esošo sistēmu.

Lelle

Mans pēdējā laika mīļākais jēdziens – CAD ŽOKEJS. Paldies Tev strādža!!!

White

Vajag otru arhitektūras skolu. Ar vieslektoriem un meistardarbnīcām. Ar angļu valodu cita starpā, lai nav kauns, kad kolēģīši paver muti.

Ask!

Mikelis

kā var iemācīt mīlēt…. arhitektūru?

kā var iemācīt lepoties… ar arhitektūru?

kā var iemācīt sargāt un kopt… arhitektūru?

ar stingru dūri mācot CAD mācību tehnikumos???

Zodchijs

iemācīt mīlēt? eu!

Lelle

mīlēt eu? European Union?

Jau mīlu ;-))

mikausis

bez mīlestības maizi negriež nazis ass

strādža

Augstākā izglītība pati par sevi ir ekskluzīva lieta, un tas ir daudz, ka latvieši arhitektūras augstāko izglītību var apgūt latviešu valodā. Protams, ja ņem tā, tad lietuvieši, ar viņu arhitektūras studentu simtiem tad ir stipri tālāk. Lamāt Krastiņu nav jēgas, kaut arī redzams, ka viņš ir apstājies kādā savā laikā. Bet reizē viņš ir gandrīz vienīgais, kas to akadēmisko lietu vēl kautcik uztur pie dzīvības. Jo augstskolai nav jākļūst par rūpnīcu, kas razo darbiniekus birojiem, tam domāti tehnikumi. Bet akadēmiskas izglītības pārākums izpaužas kad Krastiņš uz oponentu pārmetumiem spēj atbildēt savu skaidro viedokli, kamēr uzbrucēji nereti nespēj noformulēt sakarīgus pāris… Lasīt vairāk »

Roze

Akadēmiskums… smiekli nāk – kur tad ir tas akadēmiskums tā sauktajā akadēmiskajā bakalaura programmā?????? Ja par akadēmiskumu neuzskata situāciju, ka projektēšanas darbu var vienā mierā cept augšā, neko nezinot par ugunsdrošības normām vai publisko ēku normatīvu… un tā varētu turpināt bezgalīgi!!! Zemāk Sāras pieminētās ēku daļas vispār ir absurda teātris, priekšmets tiek pasniegts tā, it kā mēs būtu nevis topošie arhitekti, bet pagājušā gadsimta 80-to gadu individuālie būvētāji. Nē, protams, ir jau interesantas arī metodes, kuras lietoja mūsu vecāki (mediķi, skolotāji, rūpnīcu strādnieki un padomju ierēdņi), būvējot savas mazgabarīta vasarnīcas – tak kāds tam sakars ar šodienu? Ja uz jautājumu,… Lasīt vairāk »

SARA

You’re right girl 🙂

Izskataas, ka no visiem shiis teemas komenteetaajiem esam vienas no dedaudziem kas pashi studee RTU.

Andis Sīlis

Sen zināma patiesība, ka pasaule un subjekti ir ļoti atšķirīgi. Gan pec spējām, gan pēc mentālās uzbūves un personīgajiem uzstādījumiem. Sakarā ar kadru deficītu, pielietojumu varētu atrast gandrīz jebkura līmeņa un kvalifikācijas profesionālim. Aicinu pieet izglītības problēmai no pareizā gala – vispirms noskaidrot, kādas ir šī brīža un tuvākās perspektīvas diktētās nepieciešamības arhitektūras jomā. Tad arī (ja procesa dalībniekiem ir attiecīga vēlēšanās) varētu pietiekami nesāpīgiem līdzekļiem uzlabot izglītības līmeni atbilstoši izvēlētajai specializācijai. Neesmu pārāk dziļi pētījis patreizējo izglītības struktūru, bet sajūta ir tāda, ka visiem mēģina iemācīt visu, kā rezultātā sanāk pusprodukts. Protams, ideāli būtu, ja Fakultātes absolvents būtu renesanses… Lasīt vairāk »

sweet

…Fakultātes absolvents būtu renesanses cienīgs universāls ģēnijs…

tad viņš orientētos arī pašreizējā likumdošanā un saprastu, ka likumi ir absolūti nepilnīgi.. kā piemēru var minēt likumdošanu attiecībā uz detālplānu un terplānu izstrādi.. un tad šis students – absolvents /ģēnijs/ spētu sagatavot likumu izmaiņas /konsultējoties ar attiecīgiem speciālistiem – juristiem utt/… tas ir tikai pārdomu vērts jautājums…:)

Andis Sīlis

nu ģēnijiem darāmo darbu saraksts būtu baisi garš..

AZ

Kvantitatīvi krīzi arhitektūrā apliecina fakts, ka vienkārši fiziski trūkst arhitektu, speciālistu un to, kuri profesionāli strādā nozarē PAR CIK? PAR 600 LS?

AZ

http://archite…kturu__dizajn_/

AZ

Es kaut ko cenšos bilst par autoritātēm, par tiem, kuriem sabiedrība tic un uzticas. «Ja Jums Timofejevs ir autoritāte, runājiet ar viņu. Es ļoti cienu visus profesionāli strādājošos arhitektus atšķirībā no šiem — tiešām autoritatīvus arhitektus, kuri strādā šeit gandrīz bez atalgojuma un uzskata, ka skola ir nepieciešama. Jautājiet birojos, kuros ir radītas celtnes, kā viņi vērtē mūsu studentus? Mēs sevi nevērtējam, lai studenti vērtē mūsu darbu!» tā prof. Krastiņš. Vērtē gan studenti, gan arhitekti. Ir, protams, žēl, bet TO sešu robeža paplašinās. Arī Kaspars Avotiņš, Juris Gertmanis, Vladimirs Neilands, Sigvards Grava, Uldis Pīlēns, Andis Sīlis, Viktors Valgums un daudzi… Lasīt vairāk »

mikausis

Iesaku izlasīt N. Naumaņa textu šodienas Dienā Kultūras lpp. http://www.diena.lv/kultu ra/lasit.php?id=230339 Neganti smieklīgs! Varoņa "režisors" vietā tik iedomājiet "arhitekts". Tur ir arī sakrālais teikums: "Taču bez šīs mīlestības nevar rasties nekāds un neviens mākslas darbs."

Mikelis

Brīnišķīgs raksts… un paldies mikausim 🙂

rossi

pupu mizas un pediku bušanas, rakstiņš ir par naumaņa izcili plašu redzesloku .

Mikelis

tas atkariigs kaa skataas uz lietaam un kas cilveeku intreresee – arhitektuuraa, savstarpeejaas attieciibaas, dziivee kopumaa.

man buutiska liekas sev pasham abzinaata attieksme pret lietaam.

kritizeet un noliegt var jebko, savaa zinjaa taada riiciiba ir neapzinaata pashaizsargaashanaas reakcija

IP

kads atbildigais var isumaa pastaastiit, kada ir raxta izkartoshanas hierarhija?!? atverot sakumlapu jaunakais raks jameklee kaut kur taas lejas daljaa netaalu no uzrksta vecaaki? [varbut te ir beernu un vecaaku hierarhija:]

students

laiki iet. kas mainās?

atbildīgais

Ir tāda spēju secība – izmēģināt, vērot, analizēt, secināt, saprast. Empīrika.

Bet plīz. Sākumlpp. redzami jaunāko iepublikāciju summari texti. Pa kādai no katras sānu stabiņā redzamās sadaļas. Zila kļūst sarkana, aktivizējot. Laikam – cik no kuras – nosaka svaigie datumi.

Atver tos vecākus, sasodīc, un konstatē izmaiņas!

IP

2atbildīgais

paldies par izskaidrojumu ta laikam sapiga teema? jo:

kartibu zem notikumi; raksti; pro… utt. pamaniju, bet sakumlapai gan kautkas neiet. kas notiks ja vecaaki paliks par veel vecaakiem un aizejot liidz pashiem vecaakiem raxt. jaklikina lai tiktu uz saakumlapu??? come on .ir tada speeja ka prezenteet un organizeet. nevajag taa iespringsti uz vieglu kritiku, gribeju teikt ka ir ko piesliipeet. taaka turaties un un turpinat iesaakto.

mikausis

Atkārtots jautājums:

VAI JUMS, STUDENTIEM, IR VĒLME, LAI TURPINĀTU TO PUBLICĒT TE, a4d?

Sākumu skatīt komentāros:

Re: visiem augstākrakstījušajiem

Re: Re: nevainīgie

SARA

Man ir. Lūdzu turpiniet. Cerams, ka no visa šī būs arī kāds pozitīvs rezultāts, ja nu mums pašiem ne, tad vismaz mūsu pēctečiem.

Vents

brīdinu! – sekojošais dažiem var izsaukt irdzīgus smieklus, tāpēc tālāk nelasiet. Tā gribas būt studentam! Jūs, veči, kas beiguši pirms 10-15 gadiem un senāk, esat apskaužami ar to vien, ka dabūjāt bišku pastudēt. Un tad tie romantizētie stāsti par akadēmisko vidi Tur, ārā, visur citur (tikai ne RTU un tikai ne šodien). Un tas nav tikai "grūto laiku" dēļ (vai arī – tieši tādēļ) – teiksiet, nestrādā, studē un būs tev… Daži zin, cik sakāpināti ideālistisks ir mans priekšstats par profesiju – tajā [priekšstatā] ir vieta gan trenētām amatnieciskām prasmēm, gan "augstām" idejām, kuras kalpotu par pamatojumu un jēgu kaut… Lasīt vairāk »

Linda

tur jau tā nelieta, ka fakultāte grib iemācīt VISU VISU VISU. ja paskatās fakultātes bakalaura diplomā… zīmēšana… ķīmija… visas konstrukcijas… visu laiku un visa arhitektūras un mākslas vēsture… psiholoģija… akustika… mehānika… projektēšana… interjers… gleznošana… ekonomika… fiziskā audzināšana… menedžments… grafika un plakāts… pilsētbūvniecība…un tā joprojām… tieši tāpēc citviet rodas pamatots jautājums: Kas Jums tā ir par skolu? Kas tā ir par izglītību? ….jā, kas mums tas par miksli, no visa pa druskai??? kas mēs esam pēc šādas izglītības? erudīti cad žokeji (aizgūts)? vai tad fakultātei ir kāda prioritāte? drīzāk labs ir viss un jo vairāk, jo labāk. vai fakultātes drudžainajā termiņu… Lasīt vairāk »

Roze

Un galu galā no tā VISA VISA VISA iemācīšanas arī nekas labs nesanāk, jo daudzi priekšmeti tiek mācīti formāli. Domāt… domāt????? nav laika, jā. Iedomājieties, tagad, kad jāsāk izstrādāt bakalura darbu, PIRMO REIZI pa šiem gadiem ir dots laiks situācijas izpētei!!!!! Pirmo reizi! Visi citi darbi – otrdienā izsniedzam uzdevumu, ceturtdienā nododam koncepcijas klauzūru… Un tad visu atlikušo semestri cīnies ar tikšanu vaļā no tās klauzūras, jo kas gan tur var būt – pēc vienas dienas izmisīgas cenšanās apgrābstīt visu – gan vietas apskati, situācijas apzināšanu, literatūras studijas un – padomā tik! – vēl arī risinājumu piedāvāt! Tā sacīt, "karnevālā… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

faktiski man ir tāda koncepcija, ka kādam vienam (dazhiem) studentam(-ei), jāsaka gan – pietiekami talantīgam, varētu mēģināt iedvest izpratni par arh projektēšanas jēgu arī BEZ VISU MEZGLU, TEHNISKO ZINĀŠANU UN CITU dažādo praktisko zinību perfektas pārzināšanas.. tieši tāpēc, ka projekta vadība un, it īpaši, arhitektūras ģenerālās idejas (es domāju – top līmeņa idejas) uzturēšana nebūt neprasa plašas zināšanas par visu.. drīzāk – šo to par visu un visu – par projekta (grupas, team’a) vadību un arhitektūras idejas jēgu.. manā iztēlē tas būtu tāds jaunais arhitekts, kura kreatīvā doma ir gana vieda un sadarbības stils ar kolēģiem – pietiekami nobriedis un… Lasīt vairāk »

zeme

..izpratne, sapratne, tagadne…

kaut kā tā….gan..:).. ir pāris idejas par šo tēmu, bet talantam es vēl neesmu atradis mērvienības..-mēģinājums varētu būt iestājpārbaudījumi /atlases kritēriji/, kas sastāvētu vismaz no sešām komponentēm /mākslām/…kas varētu būt kā lakmusa papīrītis talantam /ja ir -iekrāsojās/..:)

Andis Sīlis

Divreiz pieminēji "projekta vadību"…. Vai esi pamanījis diskusijas tēmu? Šobrīd katram reklāmas kantorim un veļas pulveru lieltirgonim ir pa desmit projektu vadītājiem…utt, apnicis jau muti dzesēt šajā sakarā

Ingurds Lazdiņš

kāda gan var iznākt diskusija, ja piesienas pat vārdiem.. te arī saruna ringā nepalīdzētu, jo, spriezhot pēc otras puses reakcijas, cīņa būtu jau "uz iznīcināšanu",

lai gan pat ringa koncepcija bija tāda, lai puses diskutējot pilnveidotos, MĒĢINĀTU iedziļināties, kopīgā izpratne veidotos vispusīgāka

bet, ja kādam vajadzīgi uzvarētāji…

zeme

LIELIE burti rullee!….:)

Andis Sīlis

nepiesienos vārdiem, bet viedoklim, kuru ne reizi vien jau esam skaldījuši. var mēģināt arī ringā, varbūt tiešām pārliecināsi, ka arhitektūra un projekta vadība viena bez otras pastāvēt nevar.. Un visos viedokļos iedziļināties vienas reinkarnācijas laikā tāpat nepaspēšu, tāpēc arī šķiroju. Nekreņķējies.

ZEME

NEMAZGĀJIET savu netīro veļu ŠEIT…..!

Vents

vēl pie visa šī sviesta… tirgus nav viss. Un tas, ko [no manis,vai?!] prasa tirgus, nav viss, ko es pats prasu no sevis!

ne no RTU

Situācija ir abpusēji dramatiska, jo man kā lektoram, piemēram, ir kauns studentiem piedāvāt ideālo literatūras sarakstu, zinot, ka šīs grāmatas augstskolu bibliotēkās nav. Es esmu arī pret kopēšanu, jo normāli tā ir visrupjākā autortiesību pārkāpšana, turklāt nedomāju, ka studentiem būtu par savu naudu jāpārkopē grāmatas. Retā augstskola LV šobrīd var piedāvāt apstākļus, kad mācībspēkiem ir resursi, lai sagatavotu lekcijas. Nav projektoru, kurus nebūtu pa kaktiem kaut kur jālūdzas vai pašam jāgādā, visas bildes nāk no privātās bibliotēkas, tiek apstrādātas ar privāto datoru utt. Tieši tāpat strādā arī citi jaunie mācībspēki, kam darbs ar studentiem var būt tikai padārgs hobijs (par… Lasīt vairāk »

Roze

Nu, nezi, nezi, man kā LU absolventei gan gribētos teikt, ka RTU ir tā retā augstskola, kur ir problēmas ar visu minēto… Nezi kāpēc, kad studēju, mums bija gan kodoskopi, gan projektori, gan dažādu veidu tāfeles, Eirofakultāte ar vieslektoriem no dažādām Eiropas universitātēm un savu bilbliotēku… domāju, tagad tā visa tur ir vēl vairāk – nemaz jau nerunājot par citām augstskolām, ja nu vienīgi ne Mūzikas un Mākslas akadēmijām… Traki dīvaini, ka jua 1994. gadā, kad uzsāku savu pirmo augstāko izglītību, LU bibliotēkā ienāca centneriem literatūras no ārvalstīm, un es kā vācu valodas pratēja varēju tikai skumji noskatīties vieslektoru kursu… Lasīt vairāk »

ne no RTU

pazuda gals, bet nav tik svarīgi. Lektora stundu likme ir zem Ls 5.

rinda

Man ir žēl, ka Tu šo entuziasmu par piecīti atdod brīvprātīgajiem arhitektūras klausītājiem no LMA, ka RTU AF bīdītājiem neatrodas pat interese par Tevi.

Roze

Nja, es nevienu tādu pasniedzēju mūsu fakultātē sastapusi neesmu… Varbūt man nav paveicies?

Roze

Vent!!!!! Ar visu savu smadzeni un visām četrām parakstos zem Tava komenta! Pārlasīju savu vakardienas rakstījumu… izskatās, ka es tikai par tām amatnieciskajām prasmēm. Bet par to vismaz var runāt, apspriest nepilnības, jo, manuprāt, amatnieciskuma aizmetņi fakultātē tomēr ir saglabājušies, un katrs censonis, papildus visām citām izglītības iegūšanas iespējām arī strādājot kādā arhitektu birojā, šīs amatnieka prasmes var arī iegūt :)))) Vai galvenokārt strādājot birojā :))))) Bet par to, ko Tu raksti, par akadēmisko izglītību – par to nav nekā, ko pateikt, jo … nekā tāda mūsu fakultātē nav…. Nav pat, par ko parunāt. Un par to visvairāk sāp sirds.… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Arī pēc ideālas izglītības bez pāris gadiņiem "mezglu prakses" svešu naudiņu tērēt neļaušu, pārāk liela atbildība un diezgan droši, ka būs ziepes – objektīvas, jo visu augstskolā iemācīt nevar un nevajag. Ja gribi uzreiz tikt pie personīgā projekta realizēšanas, tas liecina par procesa un darba specifikas absolūtu neizpratni. "kaut vai privātmāju"!!! – vai neviens tajā fakultātē nemācija, ka šī nu ir viena no grūtākajām tēmām, kas bieži nav pa spēkam arī pasen absolvējušiem arhiķektoriem..

IP

ziimejot mezglus arhitektuuru neiemaciisies, bet prakse ir vajadziga.

Roze

Hi, hi – nu labi, "kaut vai privātmāja" nebija veiksmīgi izvēlēts teiciens, tak atbilde apstiprina manu viedokli, ka bez cad žokejošanas neviens jaunais censonis neiztiks, atļaušos atgādināt – jeb varbūt visā manā vakardienas komentu izvirdumā tas palika nepamanīts – man šķiet, ka tā ir viena no lielākajām problēmām: kā tad augstskolā sabalansēt žokejismu un akadēmismu???? Varbūt tas tehnikums vajadzīgs kā obligāta pamatizglītība?

Andis Sīlis

ip&rozei un pārējiem studentiem reizi par visām reizēm –

1. Nevienam nav vajadzīgi nedomājoši kompjūterambāļi, t.i. – pirmo gadu tiek piedāvāts, rasējot vecāka kolēģa piedzemdētu māju ar pilnīgi visiem mezgliem, apdares tabulām utt, izpētīt dokumentācijas un risināmo problēmu kopumu, iedziļināties KĀPĒC un KĀ no sākotnējās idejas top darba zīmējumi. +vēlama dalība autoruzraudzībā, jeb celtnieku potences utt

2. Uzdrošinos apgalvot, ka jāpavada pāris gadiņi, lai spētu iemācīties izkost potenciālā klienta izpratni par vēlamo galarezultātu kā arī pašam saprast, ko nozīmē atšķirība starp kvalitatīvu projektu un ambicioza arhitekta haltūru.

Ar cieņu, Roze

Pilnīgi piekrītu. Nezi kāpēc man šķiet, ka cien. Sīlis jūtas tā, it kā man oponētu. Likās, šis pieredzējušais arhitekts varētu apstiprināt manu viedokli – nu, ko apstiprināja arī, bet kādā tonī! Atvainojos, ka vispār iedrošinājos kaut ko šeit rakstīt un vispār ieskatīties šajā portālā.

Andis Sīlis

Piedošanu par toni, lūdzu turpmāk uztvert vieglāk. Ir daži jautājumi par kuriem nākas klāstīt n-tās reizes – attiecīgi sāku reaģēt neadekvāti. Par to CADošanu 100 reizes esmu stāstījis jauniešiem – rasējot dajebko domāt un saprast katras līnijas jēgu, citādi nekad neiemācīsies savu Lielā Arhitekta amatu. Zinu kā nagi niez un visvarenība galvu maisa uzreiz pēc diploma izcīnīšanas – pats uzzīmēju privātmāju. Tagad varu droši atzīties – man noveicās, ka neuzbūvēja.

reiniz

vienoziimiigi!!!

107
0
Would love your thoughts, please comment.x