Izstāde «No zīmuļa līdz datoram»

RTU Arhitektūras fakultātē skatāma izstāde “No zīmuļa līdz datoram”, kas ir viens no “Arhitektūras izglītībai Latvijā 150” pasākumu cikla notikumiem. Izstāde piedāvā atskatīties uz arhitektūras izglītības attīstību – no tradicionālā formātā eksponētiem rokas zīmējumiem līdz audiovizuāliem materiāliem.

1869. gadā Rīgas Politehnikumā (vecākajā augstskolā Latvijas teritorijā) atvēra Arhitektūras nodaļu, un tās pirmais absolvents 1874. gadā bija Oskars Bārs. Tā laika darba stilistiku raksturo studenta Vilhelma Ludviga N. Bokslafa kursa darbs, kas ievada izstādes hronoloģisko apskatu un ļauj izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai Latvijā no 19. gadsimta beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži.

Starpkaru periodu atspoguļo nākamā augstskolas mācībspēka Osvalda Tīlmaņa  diplomdarbs “Brīvdabas muzejs Rīgā” (1927), izstrādāts klasiskās arhitektūras formās un tušas tehnikā. Spēcīga, ekspresīva zīmējuma autors Pāvels Tums piedāvā jaunu apbedīšanas pakalpojuma objektu projektā “Krematorijs Rīgā” (1933). Ar smalku tušas mazgājumu savu diplomdarbu izstrādājuši nākamie fakultātes mācībspēki Kārlis Leons Vikmanis un Arnolds Krastiņš. Līdzīgā tehnikā diplomdarbs “Arhitekta pils  Rīgā” (1943) tapis arī Eiženam Janišam, kurš jau 1944. gadā emigrēja no Latvijas, lai savu daiļradi turpinātu Kanādā.

Pēc vēsturiskā dokumenta «Par pārmērību novēršanu projektēšanā un celtniecībā» pieņemšanas 1955. gada nogalē, tika atmesta Staļina režīma dogma par obligāto klasiskā mantojuma izmantošanu. Jauno arhitektu darbos parādās internacionālā modernisma formas, jaunu materiālu lietošana un košas krāsas. Spilgit piemēri no šī perioda ir Ivara Bumbiera un Jura Skalberga diplomdarbi. Dažādās tehnikās izstrādāti Armanda Bisenieka, Intas Mangulsones, Ilmāra Leitāna, Ingurda Lazdiņa, Gundegas Brokas un Indras Valteres darbi.

Šobrīd RTU Arhitektūras fakultātes absolventi – vides veidošanas speciālisti – tiek sagatavoti darbam arhitektūrā, plānošanā, interjera un ainavu arhitektūrā, kultūras pieminekļu restaurācijā, kā arī projektēšanas vadībā. Kopš 2000. gada studiju noslēguma darbu – diplomdarbu viņi, arī izstādes dalībnieki, Marta Rutka, Dina Sotņikova (Suhanova), Atis Sedlenieks, Rūdolfs Maurāns, Inese Gusta un Laila Miezīte, «zīmē», izmantojot datorprojektēšanas programmas, un var savu ieceri uzlabot līdz pat pēdējam brīdim pirms izdrukas un projekta aizstāvēšanas komisijas priekšā. Tehnoloģiskā revolūcija 21. gadsimta sākumā ir ieviesusi radikālas pārmaiņas, un viss, kas ir datorizējams, tiks datorizēts.

Darbi, kas atspoguļo dažādus tehnikas veidus un stilus, izstādīti ātrijā.  Apskate turpinās kāpņu telpā līdz ceturtajam stāvam, kur sastopas 19. gadsimtā izplatītā bīdermeijera istabas iekārtojums ar virtuālās  realitātes piedāvātām iespējām, kas palīdzēs ilustrēt 21. gadsimta arhitektūras izglītības tendences un ieskicē nākotnes vīzijas un izaicinājumus. Izstādes dalībnieki dalās atmiņās un meklē atbildes uz jautājumiem par diplomdarba tēmas un vietas izvēli, par vadītāja nozīmi, par  t.s. vergu lomu diplomdarba izstrādē.

Teksts: Velta Holcmane, izstādes kuratore
Foto no izstādes atklāšanas: Andra Marta Babre

Darba grupas vadītāja — RTU Arhitektūras fakultātes zinātņu prodekāne profesore Sandra Treija, projekta vadītāja — Evita Serjogina, izstādes kuratore — Velta Holcmane, mākslinieks iekārtotājs — Aleksandrs Beznosiks, «Flex» sistēmas autore — Beāte Zavadska, video sižeti — Jānis Pipars, saturs virtuālām realitātes brillēm — Egils Markus, grafiskais dizains — Paula Lore

Izmantoti darbi no NKMP Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma, RTU Arhitektūras fakultātes arhīva, arhitektu personīgiem arhīviem
Izstādes atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, SIA «R.Evolution», RTU Arhitektūras fakultāte

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000