INTA kongress — viedokļi II

Uz A4D jautājumiem par to, kas licies interesantākais un svarīgākais Starptautiskās pilsētvides attīstības asociācijas INTA kongresā, atbild Gunta Lukstiņa, Jānis Norde un Marc Geldof.

Gunta Lukstiņa

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

No INTAs spilgtākais iespaids bija pirmās dienas vakarā — Erika Koreina meistarklase. Savukārt nepārliecināja vērtējums par Latvijas pilsētām: Jelgavu, Jūrmalu, Valmieru — varbūt tāpēc, ka rezultāti tika prezentēti franču valodā. Pasākums noritēja viļņveidīgi — bija mazāk interesantas uzstāšanās, bet daži augstākie viļņi bija tiešām labi, interesanti. Te var minēt prezentācijas par Dubaju, Brazīlijas mazajām radošajām pilsētām un Lielbritānijas pilsētu atjaunošanas piemēri.

Jānis Norde

Sarma & Norde

Arī es nedaudz esmu pārsteigts par pasākuma zemo apmeklējumu. Atverot INTA32 bukletu, pretī smaida J.Birks un E.Zalāns, taču nemanīju nevienu no atbildīgajiem plānotājiem ne no Rīgas, ne reģioniem.

Interesanti, ka uz reģistrācijas galdiņa palika liels skaits neizņemtu dalībnieku karšu, vismaz desmit bija no Liepājas. Man šķiet, ka LAS ir sagurusi. Saistībā ar arhitektu kongresu Turīnā un Venēcijas biennāli visiem LAS biedriem tika izsūtīta izsmeļoša informācija un pieteikuma veidlapas, tāpat no LAS saņemu uzaicinājumus uz dažādiem semināriem, taču info par šo pasākumu — nulle. Es negribu uzsvērt, ka tas būtu LAS pienākums, taču man šķiet, ka galvenajām norisēm pasaulē šai organizācijai vajadzētu sekot līdzi.

Par kongresa naglu — Charles Landry lekciju neko daudz nevaru pastāstīt, jo, neskatoties uz amizantajiem attēliem, viņa lasījums bija tik samtaini monotons, ka es aizmigu. Par viņu vairāk.

Atsevišķas lietas, kas man aizķērās:

  • Marokas pieredze. Apbrīnojami skaidri stratēģiskās plānošanas mērķi. Šis ir iemesls, kāpēc es devos uz šo kongresu, lai gūtu apliecinājumu tam, ka plānošana vispār ir iespējama. Viens no runātājiem atzina, ka pat Eiropai būtu daudz ko mācīties no Marokas.
  • Jan Klerks no Nīderlandes augstbūvju padomes vēstīja 10 baušļus, kuri izskaidro rietumu pilsētu centienus būvēt augstas ēkas, kā piemēru minot Roterdamas biznesa centru, kas ar savām augstbūvēm ir mazāk intensīvs nekā Amsterdamas centrs. Augstas ēkas padara pilsētu pievilcīgāku, atklāj pilsētas ambīcijas būt pamanāmai, demonstrē attieksmi pret mūsdienu kultūru un zinātnes iespējam, ļauj citā rakursā baudīt urbāno ainavu. Man izdevās atrast nedaudz savādāku Klerks prezentāciju, taču arī šajā ir daudz kas no tā, ko viņš rādīja Rīgā.
  • Sascha Haselmayer uzburtā vīzija par globālā bezvada tīmekļa un mobilā interneta neierobežotajām iespējām izraisīja dažus jautājumus: 1) Vai tas patiešām ir tik forši? (Jo man neviena no šīm superiekārtām tā īsti labi nav funkcionējusi). Negribētos nonākt situācijā, kad visas iespējas tikt pie informācijas ir tikai mobilajā tālrunī, kuram atsaka «tačskrīns». Šajā situācijā uz papīra drukāta pilsētas karte tomēr ir nenovērtējams informācijas «bekaps». 2) Vai ekoloģiskie risinājumi tiek pareizi tulkoti? Piemēram, «Mazāk drukāsim — saglabāsim vairāk koku!». Koku var iestādīt un atstāt mantojumā mazbērniem, bet kā ierobežot nepārtrauktu resursu izmantošanu elektrības ražošanai, kur blakusprodukts ir temperatūras paaugstināšanās? Sascha Haselmayer mājas lapa.
  • Reiner de Graaf no OMA īpašus komentārus neprasa. Diezgan pašapzinīgs šovs. Pamatā viņu pētījums jau ir apkopots S,M,L,XL un citās grāmatās.
  • Pārskatot programmu, ir vērts atzīmēt David Lee – praktizējošā konsultanta no BOP prezentāciju un Evert Verhagen no Creative Cities.

Protams var minēt vēl daudz labu prezentāciju, kā kompleksi risināt attīstības jautājumus pilnīgi dažādās sociālās un kultūras vidēs kā Grīnvičā, Belfāstā vai Bergenā. Ar interesi gaidīju Viesturu Celmiņu un drusku saskumu, kad viņš visu savu prezentāciju veltīja RIXPORT. Man radās iespaids, ka šī tēma nebija savā vietā.

Marc Geldof

Arhitekts un pilsētplānotājs, Atelier for Landscaping Private and Public Spaces (Alps)

INTA ir Starptautiskās pilsētvides attīstības asociācija, kas bāzēta Hāgā, Nīderlandē. Tās biedri ir valdības, pašvaldības, uzņēmumi, pētnieciskās un izglītības institūcijas visā pasaulē. INTA izvēlējās Rīgu kā vietu savam 32.kongresam, lai dalītos pieredzē par «pilsētu konkurētspēju, saliedētību, radošumu, vietas pievilcību un liela mēroga attīstības vadīšanu.»

Interesantus priekšlasījumus sniedza Philippe Clerc (Francija) — par vietas gudrību (territorial intelligence), Toomas Vitsut (Igaunija) — par Tallinas IT centriem. Par gudro stratēģiju (intelligent strategies) izmantošanu reģionālā mērogā runāja Mohamed Mbarki (Maroka), bet pilsētas mērogā — Lisbeth Iversen (Bergena, Norvēģija). Pirmo dienu noslēdza Erik Corijn (Beļģija) ar meistarklasi par kultūras pārvērtībām pilsētās, izmantojot Briseles piemēru.

Otrajā dienā tika aplūkots kultūras radošuma potenciāls kā svira pilsētu attīstības veicināšanai. Dzīvīgas prezentācijas rādija Vaux-en-Velin pilsētas (Francija) mērs, 2009.gada Monreālas Biennāles kurators Scott Burnham (Kanāda) — par pilsētu, kā platformu sabiedrības iesaistīšanai radošos telpiskos projektos, Evert Verhagen (Nīderlande) — par iedzīvotāju, uzņēmumu, plānotāju un varas institūciju mijiedarbību Amsterdamas Westergasfabriek jaunā parka plānošanas procesā un Nick Hunt (Lielbritānija) — par panīkuša reģiona attīstība sveicināšanu ar Land Art mākslas palīdzību.

Viesturs Celmiņš (Latvija) attīstīja koncepciju par sabiedrības iesaistīšanos projekta publiskajā apspriešanā, par piemēru ņemot Rīgas lidostas paplašināšanu. Dienu noslēdza cita dzirkstoša meistarklase, ko vadīja Charles Landry (Lielbritānija) no Comedia, paziņojot, ka pilsētu neveido projekti — no statiskas «civilās pilsētinženērijias» (civil urban engineering) jāpāriet uz dinamisku «radošo pilsētveidošanu» (creative city making). Landrijs ir grāmatas The Art of City Making autors.

Trešās dienas priekšlasījumi par liela mēroga projektu attīstību uzsvēra vajadzību pēc stipras politiskās vadības un vadības grupas, kas apvienotu visus publiskos un privātos projektā iesaistītos dalībniekus. Vērts atzīmēt tādas uzstāšanās, kā lekcijas par Grīnvičas pussalu Londonā (Philip Dibsdale), La Défense Parīzē (Didier Lourdin), Roterhamas pilsētas centru Dienvidjorkšīrā, Lielbritānijā (Michael Gallaghan) un Expo parka pārveidošanu Lisabonā (Rolando Borges Martins).

INTA 32 ir kā pagrieziena punkts pārejā uz domāšanu par pilsētu veidošanu un ceru, ka iespēja šim kongresam notikt Rīgā būs iedvesmojusi visas iesaistītās puses.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
31 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Z tornis

Laikam jau zemais apmeklējums parāda notiekošos procesus valstī un pasaulē. Katrs šobrīd glābj savu ādu kā var, tai skaitā arhitekti. Kādam izdosies, ļoti daudziem neizdosies. Bet krīze ir labs brīdis, lai pārvērtētu arhitektu ieguldījumu patērētājsabiedrības fantoma radīšanas procesā. Latvija kā arhitektu sapnu valsts ir aizgājusi nebūtībā. Izskatās, ka nākošais gads būs diezgan kaulains. Globālai finanšu krīzei ir bijis tikai pirmais vilnis. Lielās Depresijas laikos bija trīs viļņi, kad bankrotēja uzņēmumi visā ASV, jo to akciju vērtība kļuva 0. Šai globālajai krīzei ekonomisti paredz 4 viļņus… 2.pensiju līmenis var arī nesanākt… Elementāras lietas kļūs par pašām galvenajām. Pekča kukča laikam jau… Lasīt vairāk »

nelūgtais viesis

skat, Arhitektu nama 80 gadskārtu svinam: būs dzimšanas dienas ballīte LAS lūgtiem viesiem, izstādes "Arhitekta seja" atklāšana, nama izgaismošana u.c. svētku izpriecas!

dienu vēlāk, 11.novembrī jau plkst.10.00 paģirainie lāčplēšarhitekti skriesim uz savu [!] LAS XVIII kongresu Pasaules tirdzniecības centrā "Rīga"!

mums, arhitektiem, tiešām veicas

kaktu dakteris

-runasim, kaa gazt Z torni.

Ķēniņš Zaķēniņš, arhitekts-kongresmens

Jā, interesantu, kaut ar drusku sāpīgu tēmu iesāka Z torņa kungs. Lai ar jāatzīst – ne gluži saistītu ar šī raksta tēmu, ko it kā komentējam. Bet tā jau ir – mums jau tak nevajag to Intas kongresu, mums taču nākošnedēļ pašiem savs. Par ko spriedīsim, to jau nevar visu nemaz tā zināt iepriekš. Gan jau ar par atjaunotni un valsts jubileju – bez oficiālām un svinīgām runām jau cauri neiet. Tak droši vien arī par savām sasāpējušām problēmām. Par piemēru, daži jaunie pat – tā kā taisījās uz revolūciju, tā kā atspērās un gatavojās, bet nu – laikam tak… Lasīt vairāk »

viss ir sinusoīda

"I am not going to let this get to me and in the meantime i will be working with other architects on hypothetical projects, painting, visiting buildings and i will also be networking. I will make my money in Tescos if i have to. This is part of being an Architect. "

Edward, 4 November, 2008

WAT

Velti Z toveris priecājas par arhitektu tupēšanu peļķē, turpat vien sēd arī pārējā SMALKĀ publika (tirgotāji, bankas, ražotāji, kokrūpnieki utt. nemaz nerunājot par ziepju burbuļu pūtejiem " attīstītājiņiem – developerīšiem"),tas tā kā fakts uz sejas, un ne tikai LV. Mums vismaz tas radīšanas un domāšanas prieciņš ir palicis, bet parējiem? Aizskarot tēmu ko pacēla Kēn.-zaķ. par to LV neizdzīvošanu līdz 100, tas gan varētu būt, jo funktiers ar ļaužu dabu ir pavisam vienkāršs, kas viegli nāk, viegli iet ( parasti saka par vieglo naudu, bet tikpat labi attiecas uz valsti un izvēlas brīvības tiesībām). Bez piepūles (nepirka savu valsti ar… Lasīt vairāk »

Z tornis

Varbū par to visu arī jārunā kongresā, varbūt kādam jāiezīmē vīzija – kadai jābūt Latvijai pēc Lielā Sabrukuma? Izeja no krīzes sākas tad, kad ļaudis sāk domāt, savas domas vizualizēt un pēc tam arī realizēt. Šobrīd notiek klusa bezcerīga šļūkšana bezdibenī. Mainīsies ekonomiskā struktūra, tas visiem skaidrs. Šodien sabruka vēl divas ASV bankas. Palielināsies valsts regulējums, resursi tiks izmantoti maksimāli racionāli, un tas būs visas Vidzemes zemnieku ieguvums (skat. kra kra komentāru ). Ja paskatās pa lielam – Latvija spēj sevi apgādāt ar visu nepieciešamo – sākot no cementa un kokmateriāliem un beidzot ar sivēniem, tikai viss tas tika plānveidīgi… Lasīt vairāk »

u

viena vienīga PADOMjU LATVIJA

Kra, kra

…un pēc tās ekonomikas krīzes, tad nāks tas trešais vilnis. Tad Vidzemē nedzirdēs ne gaili dziedam, ne suni rejam.

P.S. Z tornis laikam kādreiz dabujis projektēšanas izmaksu piedāvājumu, ne? Varbūt ir bijis savulaik putuplasta attīstītāju rindās? Vai arī makrofleksa būvnieks? Viens no pirmajiem upuriem? Nebēdājiet, torni, nevienam nebūs sevišķi labi, bet daudziem būs slikti. Būs, par ko padomāt – ij par kvalitāti, ij par produktivitāti.

"Prieks par cita nelaimi ir vistīrākais prieks" – citu neaizmirstamu teicienu starpā šo atkārtoja kāda leģendāra pedagoģe. Novēlu visiem mazāk šāda vistīrākā prieka!

Z tornis

Ai kā tikko saberzēju rociņas, mazās baltās, ar tinti nenosmērētās. Prieks, ka arhitektiem pārgājusi zvaigžnotu supernovu slimība un šausmīgi gudri paplātīties laiks. Beidzot varbūtr arī kra, kra ieraudzīs zemi zem kājām. Nu nepriecājos par to visu galīgi, patiesībā bija skumji noraudzīties uz visu notiekošo,, kā bāļus vienkārši ņēma un pārbaudīja ar naudu. OK, neizturējām, tāds mans viedoklis. Spirāle ir nogājusi vienu apli, atkal pie varas God manis un mēs vienkārši pļausim iesēto…

Kra, kra

Katrs lai atbild par saviem darbiem. Ceru, ka arī Z tornim ir kaut kas vispārības labā padarīts, par ko būt gandarītam. Ja tā nav, tad pravietot un kaisīt pelnus uz citu galvām var būt vienīgais mierinājums.

Z tornis

Lai nu paliek Lielo Brāl…

žoržs

Tas trešais vilnis ar jau labu laiku kā sācies – krietni vēl pirms visām šīm aktuālajām krīzēm. Nu – es teiktu – 19.gs. otrajā pusē – brīžiem uzbangojot, brīzīem mazliet noplokot. Un saucas – urbanizācija. Ir pat bijuši brīži, kad vilnis tā kā atpakaļ plūdis (lai atceramies Atmodas laikus ar saukli “Uz laukiem!” un Breša zemniekus, kas to dzīvē iemiesoja), tomēr tie atplūdi kopumā stipri nenozīmīgi. Līdzšinēja attīstības loģika rāda, ka ne tikai Vidzeme, bet arī citu Latvijas apgabalu lauki vēl stipri tukšosies. Laucenieki pārceļās uz pilsētām Latvijā, Īrijā vai citur. Savukārt tradicionālās lauksaimniecības kultūras nomaina “modernās” – rapsis, šampinjoni,… Lasīt vairāk »

Z tornis

Laikam jau zemais apmeklējums parāda notiekošos procesus valstī un pasaulē. Katrs šobrīd glābj savu ādu kā var, tai skaitā arhitekti. Kādam izdosies, ļoti daudziem neizdosies. Bet krīze ir labs brīdis, lai pārvērtētu arhitektu ieguldījumu patērētājsabiedrības fantoma radīšanas procesā. Latvija kā arhitektu sapnu valsts ir aizgājusi nebūtībā. Izskatās, ka nākošais gads būs diezgan kaulains. Globālai finanšu krīzei ir bijis tikai pirmais vilnis. Lielās Depresijas laikos bija trīs viļņi, kad bankrotēja uzņēmumi visā ASV, jo to akciju vērtība kļuva 0. Šai globālajai krīzei ekonomisti paredz 4 viļņus… 2.pensiju līmenis var arī nesanākt… Elementāras lietas kļūs par pašām galvenajām. Pekča kukča laikam jau… Lasīt vairāk »

nelūgtais viesis

skat, Arhitektu nama 80 gadskārtu svinam: būs dzimšanas dienas ballīte LAS lūgtiem viesiem, izstādes "Arhitekta seja" atklāšana, nama izgaismošana u.c. svētku izpriecas!

dienu vēlāk, 11.novembrī jau plkst.10.00 paģirainie lāčplēšarhitekti skriesim uz savu [!] LAS XVIII kongresu Pasaules tirdzniecības centrā "Rīga"!

mums, arhitektiem, tiešām veicas

Z tornis

Par ko kongresā runāsiet? Par ilgspējīgo attīstību? Par arhitektu profesijas prestižu un pleca pielikšanu Latvijas atjaunotnes procesā? Vai ir kāda pretkrīzes programma? Kamēr valstij nav naudas, lai visu celtu, varbūt, ka par mazām naudiņām var vismaz visu saprojektēt? Varbūt, ka jābūt kādai vīzijai par Latviju? Varbūt ka arhitekti, kā perfekti plānotāji var to uzburt? Nu protams vairs ne par 8-10% no būvizmaksām.

Vai dabīgā atlase?

Vai tiešām Jūs domājiet, ka Jums paveiksies?

kaktu dakteris

-runasim, kaa gazt Z torni.

Z tornis

Z torņi ir simbols, tos gāzt nav iespējams. Tie sliesies pret debesīm savā 121 metra augstumā un izstaros gaismu, un Tu varēsi stāstīt saviem mazbērniem – jā, bija reiz laiki, jā tad mēs tik projektējām…

kaktu dakteris

jau otro dienu radas gredzena pavelnieka simboli, laikam jabeidz un jaiet majas…

Z tornis

…būs jau labi, mums visiem ir viena ome…

Ķēniņš Zaķēniņš, arhitekts-kongresmens

Jā, interesantu, kaut ar drusku sāpīgu tēmu iesāka Z torņa kungs. Lai ar jāatzīst – ne gluži saistītu ar šī raksta tēmu, ko it kā komentējam. Bet tā jau ir – mums jau tak nevajag to Intas kongresu, mums taču nākošnedēļ pašiem savs. Par ko spriedīsim, to jau nevar visu nemaz tā zināt iepriekš. Gan jau ar par atjaunotni un valsts jubileju – bez oficiālām un svinīgām runām jau cauri neiet. Tak droši vien arī par savām sasāpējušām problēmām. Par piemēru, daži jaunie pat – tā kā taisījās uz revolūciju, tā kā atspērās un gatavojās, bet nu – laikam tak… Lasīt vairāk »

viss ir sinusoīda

"I am not going to let this get to me and in the meantime i will be working with other architects on hypothetical projects, painting, visiting buildings and i will also be networking. I will make my money in Tescos if i have to. This is part of being an Architect. "

Edward, 4 November, 2008

WAT

Velti Z toveris priecājas par arhitektu tupēšanu peļķē, turpat vien sēd arī pārējā SMALKĀ publika (tirgotāji, bankas, ražotāji, kokrūpnieki utt. nemaz nerunājot par ziepju burbuļu pūtejiem " attīstītājiņiem – developerīšiem"),tas tā kā fakts uz sejas, un ne tikai LV. Mums vismaz tas radīšanas un domāšanas prieciņš ir palicis, bet parējiem? Aizskarot tēmu ko pacēla Kēn.-zaķ. par to LV neizdzīvošanu līdz 100, tas gan varētu būt, jo funktiers ar ļaužu dabu ir pavisam vienkāršs, kas viegli nāk, viegli iet ( parasti saka par vieglo naudu, bet tikpat labi attiecas uz valsti un izvēlas brīvības tiesībām). Bez piepūles (nepirka savu valsti ar… Lasīt vairāk »

Z tornis

Varbū par to visu arī jārunā kongresā, varbūt kādam jāiezīmē vīzija – kadai jābūt Latvijai pēc Lielā Sabrukuma? Izeja no krīzes sākas tad, kad ļaudis sāk domāt, savas domas vizualizēt un pēc tam arī realizēt. Šobrīd notiek klusa bezcerīga šļūkšana bezdibenī. Mainīsies ekonomiskā struktūra, tas visiem skaidrs. Šodien sabruka vēl divas ASV bankas. Palielināsies valsts regulējums, resursi tiks izmantoti maksimāli racionāli, un tas būs visas Vidzemes zemnieku ieguvums (skat. kra kra komentāru ). Ja paskatās pa lielam – Latvija spēj sevi apgādāt ar visu nepieciešamo – sākot no cementa un kokmateriāliem un beidzot ar sivēniem, tikai viss tas tika plānveidīgi… Lasīt vairāk »

u

viena vienīga PADOMjU LATVIJA

kaktu dakteris

… tikai ar "u"

Kra, kra

…un pēc tās ekonomikas krīzes, tad nāks tas trešais vilnis. Tad Vidzemē nedzirdēs ne gaili dziedam, ne suni rejam.

P.S. Z tornis laikam kādreiz dabujis projektēšanas izmaksu piedāvājumu, ne? Varbūt ir bijis savulaik putuplasta attīstītāju rindās? Vai arī makrofleksa būvnieks? Viens no pirmajiem upuriem? Nebēdājiet, torni, nevienam nebūs sevišķi labi, bet daudziem būs slikti. Būs, par ko padomāt – ij par kvalitāti, ij par produktivitāti.

"Prieks par cita nelaimi ir vistīrākais prieks" – citu neaizmirstamu teicienu starpā šo atkārtoja kāda leģendāra pedagoģe. Novēlu visiem mazāk šāda vistīrākā prieka!

Z tornis

Ai kā tikko saberzēju rociņas, mazās baltās, ar tinti nenosmērētās. Prieks, ka arhitektiem pārgājusi zvaigžnotu supernovu slimība un šausmīgi gudri paplātīties laiks. Beidzot varbūtr arī kra, kra ieraudzīs zemi zem kājām. Nu nepriecājos par to visu galīgi, patiesībā bija skumji noraudzīties uz visu notiekošo,, kā bāļus vienkārši ņēma un pārbaudīja ar naudu. OK, neizturējām, tāds mans viedoklis. Spirāle ir nogājusi vienu apli, atkal pie varas God manis un mēs vienkārši pļausim iesēto…

Kra, kra

Katrs lai atbild par saviem darbiem. Ceru, ka arī Z tornim ir kaut kas vispārības labā padarīts, par ko būt gandarītam. Ja tā nav, tad pravietot un kaisīt pelnus uz citu galvām var būt vienīgais mierinājums.

Z tornis

Lai nu paliek Lielo Brāl…

žoržs

Tas trešais vilnis ar jau labu laiku kā sācies – krietni vēl pirms visām šīm aktuālajām krīzēm. Nu – es teiktu – 19.gs. otrajā pusē – brīžiem uzbangojot, brīzīem mazliet noplokot. Un saucas – urbanizācija. Ir pat bijuši brīži, kad vilnis tā kā atpakaļ plūdis (lai atceramies Atmodas laikus ar saukli “Uz laukiem!” un Breša zemniekus, kas to dzīvē iemiesoja), tomēr tie atplūdi kopumā stipri nenozīmīgi. Līdzšinēja attīstības loģika rāda, ka ne tikai Vidzeme, bet arī citu Latvijas apgabalu lauki vēl stipri tukšosies. Laucenieki pārceļās uz pilsētām Latvijā, Īrijā vai citur. Savukārt tradicionālās lauksaimniecības kultūras nomaina “modernās” – rapsis, šampinjoni,… Lasīt vairāk »

31
0
Lūdzu, komentējietx