A4D vēlējās fiksēt svaigākos iespaidus pēc LAS Gada balvas pasākuma, aptaujājot virkni skatītāju. Šoreiz uz jautājumiem atbild skates dalībnieki, starp viņiem arī balvu ieguvēji: Jānis Alksnis, Jānis Sauka, Aleksejs Birjukovs un Edgars Treimanis.
A4D vaicāja:
Kādi ir jūsu iespaidi pēc Gada balvas pasākuma?
Vai vērojama kāda izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem? Kuri no skatē izstādītajiem objektiem likās interesanti jums? Kā vērtējat pasākuma norisi un organizāciju?
Un, izmantojot izdevību, jautājums:
Kāda ir jūsu attieksme pret A4D šogad pirmo reizi organizēto Bietes balvu?
Vai, jūsuprāt, tāda ir nepieciešama?
Jānis Alksnis
Modus Mood, 2006.gada Lielā balva par dzīvojamo ēku Jūrmalā, Jūras ielā 32
Kopiespaids par skati rodas spilgtāks nekā iepriekšējā gadā, taču šoreiz izstādes iekārtojums apgrūtina materiālu aplūkošanu. Atmiņā paliekoša noteikti ir Jāņa Saukas projektētā savrupmāja Pāvilostā ― tektoniski tīra, kontekstuāla arhitektūra. Vēl kā interesantu varu atzīmēt Aijas un Andra Kokinu darbu ― ražošanas ēku Ventspilī.
Lielā gada balva mūsu projektētajai ēkai noteikti ir pārsteigums, bet jūtu, ka esam to pelnījuši ― esam gana daudz centušies un strādājuši, lai panāktu labāko rezultātu.
Runājot par Bieti ― domāju, ka šobrīd, redzot visapkārt tik daudz negatīvu piemēru, vajadzētu veicināt pozitīva azarta rašanos. Skatoties uz arhitektūru kā uz sabiedrības agregātstāvokļu spoguli, tas vēl šķiet pārāk trausls, tomēr situācija lēnām uzlabojas. Varbūt pēc pāris gadiem, sasniedzot augstāku vispārējo līmeni arhitektūrā, varētu atļauties kritizēt atsevišķus neveiksmīgus objektus.
Jānis Sauka
Balva kategorijā Jaunbūves ― Savrupmājas par ēku Pāvilostā
Iesniedzot savu darbu arhitektūras gada skatei, nedomāju par balvu, jo šī pasākuma labā ideja ir parādīt paveikto plašākai sabiedrībai. Diemžēl nevaru dalīties iespaidos par citiem darbiem, jo vēl neesmu paguvis apskatīt izstādi.
Neesmu pārliecināts, vai ar Bietes balvu sadalījumu ir sasniegts iecerētais mērķis. Labākajā gadījumā Bietei vajadzētu darboties kā disciplinējošam spēkam. Manuprāt, tai pietrūka skaidru vērtēšanas kritēriju, lidz ar to arī laureāti nebija pelnījuši saņemt sliktākās arhitektūras zīmogu. Šajā gadījumā nebija pietiekami skaidri definēts, vai balva attiecas uz arhitektūru vai pilsētbūvniecību. Pateikt, ka kaut kas ir slikts, ir daudz lielāka atbildība kā nosaukt kaut ko par labu, tāpēc žūrijai jābūt ļoti kompetentai un smalkjūtīgai, un tās sastāvu viennozīmīgi jāveido arhitektiem, jo tikai mēs paši esam kompetenti spriest par kolēģu veikumu.
Aleksejs Birjukovs
Sīlis, Zābers un Kļava, balva kategorijā Pārbūves par biroja ēkas rekonstrukciju Rīgā, Dzirnavu ielā 68
Latvijā, manuprāt, izšķirošais ir mērogs: jo lielāks objekts, jo vairāk tas ietekmē sabiedrisko apziņu. Savukārt skates starptautiskā žūrija jau vairākus gadus tieši maza mēroga objektos saskata pazīmes, kas ir raksturīgas un kopjamas Latvijas arhitektūrā.
Pie apbalvotā objekta strādāju četrus gadus un uztveru to kā vērtīgu skolu – skices, darba rasējumi, būvvalde, autoruzraudzība. Saņemtā balva noslēdz šo ciklu un ir liels gandarījums. Arhitektam ne mazāk svarīga par kontaktu ar klientu ir laba saprašanās ar celtniekiem – un šajā gadījumā par visām iesaistītajām pusēm varu teikt tikai labus vārdus.
Bietes piešķiršanai ir jēga, ja tā veicina profesionālas kritikas attīstību Latvijā. Var uzskatīt, ka tas nav korekti ― kritizēt kolēģus, taču šobrīd mums ir tikai preses izdevumi, kas pretendē uz profesionāla viedokļa izplatīšanu. Publikācija tajos līdzinās reklāmas sludinājumam, tādēļ šāda iniciatīva no A4D puses vērtējama pozitīvi.
Edgars Treimanis
Treimanis un sabiedrotie, nominācija kategorijā Jaunbūves – Sabiedriskas ēkas par daudzdzīvokļu un veikalu ēku Rīgā, Grēcinieku ielā 11a
Mūsu loks ir tik šaurs, ka nevaram katru gadu gaidīt izcilus darbus. Man ir sajūta, ka šogad nebija tik daudz darbu, kā varētu gaidīt būvniecības buma laikā. Arhitektūras kvalitāte tik ātri neuzlabojas, un problēmas saglabājas iepriekšējās ― virspusība lietu vērtēšanā ― vairāk pēc ārējām pazīmēm un mazāk pēc būtības, paviršība attieksmē.
Darbu rašanās process ir daudzpusīgs ― tajā piedalās gan arhitekti, gan pasūtītāji, gan varas iestādes, gan kritiķi. Šodien ir mūsu ražas svētki, un no citām jomām zinām, ka pēc ražas novākšanas sākas pārstrāde ― es gaidu, kad kritiķi sāks runāt pēc būtības un padziļināti. Kritika mums visiem ir nepieciešama, bet Latvijā tā joprojām ir nevis profesionālas literatūras, bet mājsaimniecības žurnālu līmenī. Svarīgi arī, lai kritika nebūtu iznīcinoša, bet stimulējoša. Gribētos arī, lai arhitektūras skates ģeogrāfija būtu plašāka, tiktu iesniegts vairāk darbu ārpus Rīgas un Jūrmalas. Šis ir pareizais veids, kā atrādīties, salīdzināt un uzlabot savus rezultātus.
Skatei iesniedzām darbu nevis cerībā saņemt balvu, bet gan tādēļ, lai parādītu, ko esam paveikuši un ka par to nekaunamies. Kautrība šeit ir nevietā, un nav jāuztraucas par to, ko citi domā.
Pirmajā brīdī, kad izlasīju Bietes kandidātiem veltītos neargumentētos komentārus, es domāju, ka šī nav pareizā pieeja. Manuprāt, pieteikumus vajadzēja pieņemt tikai komplektā ar nopietnu pamatojumu. Taču situāciju laboja žūrijas komentāri, kas lika man mainīt savas domas: šāda aptauja ir pamatota, vajadzīga un atbalstāma.
ir skaidrs, ka ik vienam no dalibniekiem sis gada pasakums ir nozimigs vai visadi citaadi velams, tacu es, ka citas nozares parstavis, no malas skatoties – citu tik garlaicigu pasakumu gruti iedomaties. Biju redzejusi ari citu gadu pasakums – ari nekas spoz, bet nu vismaz, tacu sogad – kronis visam. radaas jautajums – ka personas, kas ir saistitas ar gada balvas pasnieshanu, var iztureet tik garlaicigu pasakumu. iespejams kadam zem viina devas bija jautri vai interesanti …. Par pasakuma vaditaju, visu cienu, vaditajai sievietei, bet virieshu dzimtes parstavis – vina klausoties, man galva skaneja viena doma – luk ta NEvajag… Lasīt vairāk »
Pilnīgi piekrītu tas ir drausmīgi, ka arhitekti nespēj noorganizēt glaunu pasniegšanu, bet lētu pasēdēšanu un ķeksīš ievilkšanu. Vadītāja dikcija bija ehhhh…. ko tur. Kurš viņu vispār uzaicināja? Jārunā taču skaidrā, skaļā, pārliecinošā latvieša balsī!!!!
DRAG
Cienījamie citas profesijas Pārstāvji un Pasūtītāji!
Arhitekts nav nekāds aktieris, kuram par katru cenu Jums jāsniedz šovs.
Arhitekts nav arī nekāds psihiatrs, kuram jārisina visas Jūsu problēmas.
Arhitektam vairāk rūp tikai sava darba rezultāts.
Tāpat arī gada skate ir pasākums arhitektiem, kurā tie atskatās uz padarīto, kurā satikt vienam otru, jā, iedzert vīniņu arīdzan.
Piekrītu, ja gribat šovu, te nav ko meklēt, jo šitais domāts tikai savējiem.
ņu, ņu… arī savējiem tai pasākumā bija mega garlaicīgi. ja pagājušogad bija labs jox ar tām arhīva dok.filmām, ta šogad…. brrr…. satikt viens otru var arī private party, ja taisa pasākumu, ta taisa pasākumu. jebšu tiešām – ņem i balvas sūta pa pastu.
kaučkā no arhitektūras grib sagaidīt ūberkūlo moderno pasaulīgo pienesumu, bet gada skati noformē ar putuplasta kolonnām. vai varbūt tā i smalka ironija par latvijas arhitektūras skatuvisko kopainu 🙂
Tad nesaucat sevi par māksliniekiem!
Katru gadu viena un tā pati kaite. Izstāde pa kaktiem, ceremonija un vadītāji – ak, jēzu! Arhitekti diemžēl nemāk īsi un skaidri. Un tā pašapdāvināšanās, ziedu pušķi utt. Atmiņā nāk aktieru jubileju godināšanas. Kaut kā tā.
Toties bij iespēja pie viena ievērtēt Dailes teātri pēc remonta. Jo reti sanāk to apmeklēt, tādēļ, ka uz īstās skatuves šovi pārsvarā ir vēl nesakarīgāki.
Arī es varu pievienoties daudzajiem viedokļiem, kas pauž, ka pasākums bija visai garlaicīgs. Es gan nevaru salīdzināt ar citiem, jo iepriekšējos gados neesmu bijis. Tomēr – stiept to pasākumu, kurā nav ne 10 balvas divu stundu garumā – man tas nelikās vajadzīgs. Kaut gan no otras puses – ja būtu ievērojami īsāk, nesanāktu tik svinīgi un nopietni, cik gribēts. Ja nu te kāds prasa manu padomu par organizāciju, tad ieteiktu ierobežot uzstāšanās laiku tiem "devējiem no malas", ja nevar pavisam attiekties no viņiem. Saprotu, ka viņi tur ir tik tāpēc, lai pastāstītu, ko šie ražo, izplata vai pārdod, un cik… Lasīt vairāk »
Kā augstāk raksta kāds Ha., ja savējiem, tad var arī ar kūtszābakiem un nemazgātu muti …
Man nepatika 2 lietas – NEdzirdamība un tas, ka pasākuma rīkotāji bija laikam sacerējušies, ka vairāk par 30 "savējiem" jau neatnāks.
Taču tāpēc bija arī pozitīvais, kamēr uz podesta nedzirdamības un arī neredzmības dēļ kaut kas knosījās, varēja pa vairākām reizēm mierīgi aplūkot izstādi. Kaut nepameta sajūta, ka tas viss kaut kur jau redzēts, tomēr vispārējais līmenis patīkami audzis.
Man likās, ka bija tāpat kā citus gadus…Vieta patika ļoti. Arī Šēnbergs bija lielisks – pieminēja Staņu. Jaunie varbūt neizjuta šīs sakarības. Domāju, ka vajadzētu biežāk kautko uzrīkot. Tad nebūtu tik sakāpināta attieksme. Arī priecāties jāmācās.
P A L D I E S visiem, kas veltīja savu laiku un nevajag tik ļoti kritizēt citus, bet labāk pamēģināt pašiem.
ir skaidrs, ka ik vienam no dalibniekiem sis gada pasakums ir nozimigs vai visadi citaadi velams, tacu es, ka citas nozares parstavis, no malas skatoties – citu tik garlaicigu pasakumu gruti iedomaties. Biju redzejusi ari citu gadu pasakums – ari nekas spoz, bet nu vismaz, tacu sogad – kronis visam. radaas jautajums – ka personas, kas ir saistitas ar gada balvas pasnieshanu, var iztureet tik garlaicigu pasakumu. iespejams kadam zem viina devas bija jautri vai interesanti …. Par pasakuma vaditaju, visu cienu, vaditajai sievietei, bet virieshu dzimtes parstavis – vina klausoties, man galva skaneja viena doma – luk ta NEvajag… Lasīt vairāk »
Pilnīgi piekrītu tas ir drausmīgi, ka arhitekti nespēj noorganizēt glaunu pasniegšanu, bet lētu pasēdēšanu un ķeksīš ievilkšanu. Vadītāja dikcija bija ehhhh…. ko tur. Kurš viņu vispār uzaicināja? Jārunā taču skaidrā, skaļā, pārliecinošā latvieša balsī!!!!
DRAG
Cienījamie citas profesijas Pārstāvji un Pasūtītāji!
Arhitekts nav nekāds aktieris, kuram par katru cenu Jums jāsniedz šovs.
Arhitekts nav arī nekāds psihiatrs, kuram jārisina visas Jūsu problēmas.
Arhitektam vairāk rūp tikai sava darba rezultāts.
Tāpat arī gada skate ir pasākums arhitektiem, kurā tie atskatās uz padarīto, kurā satikt vienam otru, jā, iedzert vīniņu arīdzan.
Piekrītu, ja gribat šovu, te nav ko meklēt, jo šitais domāts tikai savējiem.
ņu, ņu… arī savējiem tai pasākumā bija mega garlaicīgi. ja pagājušogad bija labs jox ar tām arhīva dok.filmām, ta šogad…. brrr…. satikt viens otru var arī private party, ja taisa pasākumu, ta taisa pasākumu. jebšu tiešām – ņem i balvas sūta pa pastu.
kaučkā no arhitektūras grib sagaidīt ūberkūlo moderno pasaulīgo pienesumu, bet gada skati noformē ar putuplasta kolonnām. vai varbūt tā i smalka ironija par latvijas arhitektūras skatuvisko kopainu 🙂
Tad nesaucat sevi par māksliniekiem!
Katru gadu viena un tā pati kaite. Izstāde pa kaktiem, ceremonija un vadītāji – ak, jēzu! Arhitekti diemžēl nemāk īsi un skaidri. Un tā pašapdāvināšanās, ziedu pušķi utt. Atmiņā nāk aktieru jubileju godināšanas. Kaut kā tā.
Toties bij iespēja pie viena ievērtēt Dailes teātri pēc remonta. Jo reti sanāk to apmeklēt, tādēļ, ka uz īstās skatuves šovi pārsvarā ir vēl nesakarīgāki.
Paši organizējam, paši sūdzamies.
Esat taču LAS biedri, ne jau skatītāji, ko ta sūdzaties : "gadu no gada viena kaite….".
Kas liedz iesaistīties arī pašiem gada skates organizēšanā ar saviem padomiem, organizatori tikai būtu par.
Tad arī nebūtu garlaicīgi.
ne visi 🙂
Arī es varu pievienoties daudzajiem viedokļiem, kas pauž, ka pasākums bija visai garlaicīgs. Es gan nevaru salīdzināt ar citiem, jo iepriekšējos gados neesmu bijis. Tomēr – stiept to pasākumu, kurā nav ne 10 balvas divu stundu garumā – man tas nelikās vajadzīgs. Kaut gan no otras puses – ja būtu ievērojami īsāk, nesanāktu tik svinīgi un nopietni, cik gribēts. Ja nu te kāds prasa manu padomu par organizāciju, tad ieteiktu ierobežot uzstāšanās laiku tiem "devējiem no malas", ja nevar pavisam attiekties no viņiem. Saprotu, ka viņi tur ir tik tāpēc, lai pastāstītu, ko šie ražo, izplata vai pārdod, un cik… Lasīt vairāk »
Kā augstāk raksta kāds Ha., ja savējiem, tad var arī ar kūtszābakiem un nemazgātu muti …
Man nepatika 2 lietas – NEdzirdamība un tas, ka pasākuma rīkotāji bija laikam sacerējušies, ka vairāk par 30 "savējiem" jau neatnāks.
Taču tāpēc bija arī pozitīvais, kamēr uz podesta nedzirdamības un arī neredzmības dēļ kaut kas knosījās, varēja pa vairākām reizēm mierīgi aplūkot izstādi. Kaut nepameta sajūta, ka tas viss kaut kur jau redzēts, tomēr vispārējais līmenis patīkami audzis.
"Arhitekts nav nekāds aktieris, kuram par katru cenu Jums jāsniedz šovs.
Arhitekts nav arī nekāds psihiatrs, kuram jārisina visas Jūsu problēmas.
Arhitektam vairāk rūp tikai sava darba rezultāts.":
Tas tik daudz neattiecas uz šo pasākumu, kā vairāk uz manu ikdienu, te bija domātas attiecības Pasūtītājs – Arhitekts. Bieži vien es daļu enerģijas es esmu spiests veltīt šādām Pasūtītāja izklaidēm laikā, kura man pietrūkst veltīt pašam galarezultātam. Vnkārši pirmais koments atrāva vaļā slūžas. Tas arī viss. Lai veicas.
Arhitektam, kurš strādā ar klientiem, pirmie divi punkti ir neatņemama darba sastāvdaļa un nav pat diskutējami. Ja kāds to nevēlas/neprot darīt, viņš izvēlas citu nodarbi.
Man likās, ka bija tāpat kā citus gadus…Vieta patika ļoti. Arī Šēnbergs bija lielisks – pieminēja Staņu. Jaunie varbūt neizjuta šīs sakarības. Domāju, ka vajadzētu biežāk kautko uzrīkot. Tad nebūtu tik sakāpināta attieksme. Arī priecāties jāmācās.
P A L D I E S visiem, kas veltīja savu laiku un nevajag tik ļoti kritizēt citus, bet labāk pamēģināt pašiem.