«Šī ir mūsu arhitektūra ar lielo A, izcilākais, ar ko no aizvadītā gada veikuma varam lepoties,» — tā preses konferencē darbus komentēja Arhitektu savienības priekšsēdētājs Viktors Valgums, velkot paralēles ar Gada skates logotipā attēloto lielo A. Skates organizētāji šogad ir izvirzījuši ambīcijas ne vien sarīkot spilgtu gala pasākumu, bet arī ar skates kopējo norisi dot pamanāmu un vērtīgu pienesumu Latvijas arhitektūras kultūrai. Lai to sasniegtu, tika iecerēti vairāki jauninājumi un īpaša vērība tika pievērsta abu žūriju — kā nacionālās, tā starptautiskās, sastāva izvēlei. Vietējai jeb nacionālajai žūrijai tika izvirzīts uzdevums noteikt skaidrus kritērijus, atbilstoši kuriem vērtēt visus iesniegtos darbus, labākos izvēloties atlasīt skates otrajai kārtai. Nacionālo žūriju vadīja iepriekšējās gada skates laureāte Liene Griezīte un tajā vēl darbojās mākslinieks Andris Breže, arhitekts un dizainers Aldis Circenis, arhitekts un RISEBA augstskolas mācībspēks Mantens Devrīnts, Liepājas arhitekts Andris Kokins, arhitekte, RTU un LMA pasniedzēja Sandra Levāne, ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, arhitekte Sintija Vaivade, kā arī A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš.
Veltot daudz stundas iesniegto darbu izvērtēšanai, žūrija arī definēja skaidrus vispārīgus kritērijus, pēc kuriem tad arī vadījās, izlemjot ko virzīt tālāk. Ja iepriekšējos gados bija iegājusies tradīcija otrai kārtai arvien izvirzīt apmēram 25 iesniegtos darbus, kuri tad tika atspoguļoti izstādē un darbu katalogā, tad šogad žūrija vienojās, ka nav lietderīgi veidot retrospekciju, kura vienkārši atspoguļotu daudzveidību, bet ir vērts rādīt tikai to, kas ir patiešām labs un izcils, tādejādi otrajai kārtai izvirzīto darbu skaits šogad ir mazāks.
Vērtējot projektu kvalitāti, žūrija ņēma vērā tādus dizaina aspektus kā koncepcija, viengabalainība, arhitekta uzdrīkstēšanās un ideja, lietotos materiālus un konstrukcijas, atbilstību vietas kontekstam un mērogu, lietderīgumu un sabiedrisko nozīmīgumu, iespaidu uz vidi un sociālo kontekstu. Pamatkritērijs pāri visam ir — lai darbs visā pilnībā demonstrē izcilību, neraugoties uz arhitektonisko stilu, lielumu un projekta sarežģītības pakāpi. Tika domāts arī par to, ka apbalvotajiem darbiem jāspēj būt par augstas kvalitātes arhitektūru visu dzīves laiku un uzvarējušajiem projektiem jāveicina Latvijas arhitektūras atpazīstamība un jāveicina iespēja uzvarējušajam birojam arī nākotnē radīt ievērojamu arhitektūru.
Kritēriji
- Arhitektūras ideja un koncepcija. Arhitektūras koncepcija ir jebkura projekta pamats. Tai jāatspoguļo dotā uzdevuma skaidra arhitektūras ideja un uzdrīkstēšanās. Koncepcijai jābūt oriģinālai un inovatīvai Latvijas un Eiropas mūsdienu arhitektūras kontekstā.
- Viengabalainība jeb vienotība. Par meistardarbu var uzskatīt projektu, kas ir kā vienots veselums. Vienotība izpaužas projekta idejas un rezultāta viengabalainībā — galarezultāts ir konsekvents idejas īstenojums. Viengabalainība atspoguļojas arī materiālos, detaļās, apjomos, ainavā.
- Atbilstība projekta uzdevumam. Lietderība, projekta funkcionalitāte nozīmē to, vai projektētās telpas kalpo savam uzdevumam, atbilst nolūkam. Šis aspekts vislabāk novērtējams, apmeklējot ēkas klātienē, sarunās ar īpašniekiem un lietotājiem, kā arī — vērtējot iesniegtos projekta materiālus.
- Vietas konteksts un mērogs. Arhitektūras darinājumam ir jābūt dialogā ar apkārtni, to nevar vērtēt atrauti no vietas, gan šaurākā, gan plašākā mērogā.
- Sabiedriskais nozīmīgums, emocionālā iedarbība. Pozitīva emocionāla iedarbība uz lietotāju var būt viens no pamatfaktoriem, lai projektu akceptētu sabiedrība.
Atbilstoši šiem kritērijiem no iesniegtajiem 58 uz otro kārtu tika izvirzīti 17 darbi, taču ne visas ir ēkas. Ir arī vairāki interjeri, kas tika atzīti par pietiekami piemērotiem žūrijas izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī — viens publiskās ārtelpas projekts. Pirms dažiem gadiem, paplašinot arhitektūras skates nolikumu, tika nolemts, ka uz arhitektūras balvām var pretendēt ne tikai būves un projekti, bet arī ar arhitektūru saistīti notikumi, izdevumi, sabiedriskās aktivitātes. Šogad tā sauktajā B kategorijā tika saņemti ļoti daudzi šāda veida pieteikumi. Četrus no tiem žūrija atzina par pietiekami izciliem un nozīmīgiem, lai iekļautu skates otrajā kārtā. Tie ir: izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums, grāmata Liepājiņa, Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē, kā arī — pilsētplānošanas izglītības programma Radi Rīgu.
Skatot kopumā ir redzams, ka šīs skates arhitektūras «raža» daudz izteiksmīgāk nekā iepriekšējos gados parāda Eiropas Savienības fondu naudas lomu, — blakus metropolei Rīgai un tādiem ierastiem Latvijas mūsdienu arhitektūras centriem kā Liepāja un Ventspils, šogad skates otrajā kārtā pārstāvēta arī Dobele un Saldus un, kas vēl īpašāk, — beidzot ir arī Latgale. Visos šajos minētajos piemēros ir runa par nozīmīgām sabiedriskām un kultūras celtnēm vai publisko telpu, kas ar Eiropas naudas atbalstu ir būtisks pienesums pilsētām valsts reģionos.
Kā īpašu grupu žūrija arī atzīmēja veselu virkni darbu, kuros noteikti ir izdarīts kaut kas labs pilsētai, pagastam un sabiedrībai, — sakopts kāds stūrītis, saremontēta, nosiltināta ēka utml., reizēm taupīgāk, reizēm izšķērdīgāk, — lietas, kas noteikti uzlabo vietu, taču acīmredzami nepretendē uz kādu lielāku arhitektūras virsvērtību. Tādi bija, piemēram, Alūksnes pils, Siguldas pilsdrupu konservācija un labiekārtojums, sociālā māja un promenāde Kandavā un citi līdzīgi projekti, kam žūrija piešķīra kopīgu apzīmējumu labie darbi.
Visi otrajai kārtai izvirzītie darbi ir iekļauti gada skates izstādē un katalogā, bet labākie no tiem cīnīsies par galvenajām balvām skates finālā, kad vērtēšanā iesaistīsies starptautiskā žūrija, kuras sastāvu veidos Hiromi Hosoja (Hiromi Hosoya; Hosoya Schaefer Architects, Cīrihe), Rolands Paleks (Rolandas Palekas, R.Paleko ARCH studija, Viļņa), Janne Teresvirta (Janne Teräsvirta, ALA Architects, Helsinki) un Sīri Valnere (Siiri Vallner, KAVAKAVA, Tallina). Gada skates kulminācija ir svinīgā gala ceremonija, kas šogad notiks 17. maijā Mākslas akadēmijas telpās. Dienu, kas solās kļūt par arhitektūras svētkiem, ievadīs konference, kurā ar arhitektūras lekcijām uzstāsies starptautiskās žūrijas locekļi, kā arī īpašais viesis — Jakobs fan Reiss (Jacob van Rijs) no pasaulslavenā Roterdamas biroja MVRDV.
2. kārtai izvirzītie
NB! Darbi sarindoti alfabētiskā secībā pēc nosaukumiem, kādus tos norādījuši paši darbu iesniedzēji.
Dobeles vēsturiskais tirgus laukums
SIA Darbnīca A projekti — arhitekti Anita un Aldis Orniņi; labiekārtojuma elementa — strūklakas Aka autori — SIA Ivara Šļivkas birojs, arhitekts Ivars Šļivka un SIA Platpīrs metālmeistars Gunārs Platpīrs
Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad Dobeles centrā bija ar zāli klāts skvērs, mūsdienīgā izskatā atjaunotais vēsturiskais tirgus laukums nu atkal ir pilsētas galvenā publiskā ārtelpa, kurā notiek dažādi sabiedriski pasākumi, svinības un tirdziņi.
Dzīves stila noliktava Big Fish Liepājā
SIA UPB Projekti, arhitekti — U.Pīlēns, G.Pīlēna, Dz.Heinsbergs, I.Žaļima
Piepilsētas iepirkšanās centru klāstā, kurā dominē skārda kastes, Big Fish izceļas ar rotaļīgu formu un plašiem stiklojumiem.
GlaxoSmithKline Latvia birojs
Duntes ielā, Rīgā
Arhitektu birojs 1PLUS1
Biroja interjers projektēts, ievērojot starptautiska uzņēmuma korporatīvās darba vides stratēģijas nosacījumus, taču reizē ar vienkāršiem, bet prasmīgiem risinājumiem panākot noteiktu individualitāti un patīkamu telpu.
Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā
Radošā apvienība Other Side Studio (Helvijs Savickis, Edgars Rožkalns, Kristaps Kleinbergs, Austra Stupele, Aksels Bruks), arhitekte Līga Apine, kuratore Ieva Kulakova
Latvijas ekspozīcija, piedaloties pasaulē nozīmīgākajā regulārajā arhitektūras pasākumā — Venēcijas biennālē. Latvijas instalācija, kas veidota kā kolāža no Brīvības ielas koka māju fragmentiem un spoguļu plaknēm, rosināja apmeklētājiem ieraudzīt gan pašiem sevi, gan Venēciju, gan reizē arī Rīgu.
Intensīvā apmācību programma pilsēplānošanā RADI RĪGU!
Projekta organizatori un kuratori: Organizācija un pastāvīgs atbalsts SIA apd ALPS Atelier for landscaping public&private space
Latvijas un arī plašākā kontekstā unikāls notikums — lekciju, semināru un radošo darbnīcu cikls, kurā iesaistītie arhitekti, plānotāji, ainavu arhitekti u.c. ne vien ieguvuši būtiski jaunu izpratni par pilsētu un izglītības kvalifikāciju, bet izstrādājuši arī izpētē balstītus vērtīgus priekšlikumus konkrētām Rīgas apkaimēm un vietām, kuru īstenošana turpinās. Precedents, kas rāda jaunu pieeju iespējamību pilsētplānošanā.
Izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums
Kuratore Ieva Zībārte, arhitekte Brigita Bula, urbāniste Evelīna Ozola, grafikas dizaineris Edgars Zvirgzdiņš
Izstāde bija pasākums, kas kopā saveda literatūru un pilsētas publisko telpu, mēneša garumā ļaujot plašākai sabiedrībai pilsētvidē pamanīt un uzzināt ievērojamā rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma mantojumu un slavenā Džeimsa Džoisa romāna Uliss izdošanu latviešu valodā.
Kafejnīca Laiva un laivu būves birojs Pāvilostā
Projekta autors — Brigita Bula, arhitekti — Brigita Bula, Ivars Brediks, grafikas dizainers — Kirils Kirasirovs
Vienkāršiem līdzekļiem iekārtojot kafejnīcu un biroju bijušajās aptiekas telpās Pāvilostā, ir izveidots interjers, kura vieglums, vienkāršība un elegance sasaucas ar Baltijas jūras piekrastes lakonisko vidi, uzstādot augstāku latiņu ierastajai mazpilsētu sabiedrisko vietu estētikai.
LMA jaunais korpuss
SZK un Partneri — Andis Sīlis, Guntis Ziņģis, Pēteris Kļava
Transformējot kādreizējo garāžu Mākslas akadēmijas pagalmā, radīta jauna mācību un izstāžu ēka stiklotā apjomā, ko no trim pusēm ieskauj vecā ķieģeļu mūra čaula. Tā ir viena no pirmajām modernajām augstskolu piebūvēm, kas Latvijā uzbūvēta par ES fondu līdzekļiem.
Lofts Elizabetes ielā
Elizabetes ielā, Rīgā
Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele — Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele,Everita Berga, Dāvis Gertners, Ēriks Valdmanis
Apvienojot Rīgas centra pagalma ēkās augšstāva dzīvokli ar dzīvošanai nepiemērotu bēniņu telpu, iegūta jauna telpiska struktūra bez «zemo griestu sajūtas».
Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī
Daugavpils SIA Arhis, projekta galvenā arhitekte, labiekārtojuma un interjera autore — Ilze Ratniece, arhitekta palīgi — Biruta Pūcīte, Kārlis Ziediņš
Atjaunojot vienu no Daugavpils cietokšņa būvēm — ampīra stilā celto artilērijas arsenāla ēku, izveidots Marka Rotko mākslas centrs, kurā ir vieta izstāžu telpām, restorānam, konferenču centram, fondu glabātavām un mākslinieku rezidencēm.
Neparasta laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides grāmata LIEPĀJIŅA
Idejas autore, redaktore, projekta vadītāja: Indra Ķempe
Grāmata, kas arhitektūru un pilsētu aplūko neierastā veidā, iesaistot tās tapšanā un līdzdomāšanā ar arhitektūru ikdienā profesionāli nesaistītus cilvēkus, tostarp — arī bērnus. Izdevums ir vērtīgs pienesums arhitektūras kultūrai, un tā noteikti arī stiprina un attīsta Liepājas identitāti.
Saldus mūzikas un mākslas skola
MADE arhitekti — Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs, Liena Amoliņa
Ēka apvieno divas skolas, kas līdz šim strādājušas nošķirti. Kompakti plānotā apjoma vidū izvietotas zāles un bibliotēkas, bet pa ēkas perimetru – klases. Ēkas konstrukcijas un materiāli, tai skaitā masīvkoka un profilstikla ārsienas, projektētas, īpaši domājot par energoefektivitāti un stabilu mikroklimatu telpās.
Samrodes biroja ēka Ventspilī
Arhitektūras birojs Forma SIA + Krists Karklins Design LLC, arhit. Ināra Kārkliņa, Krists Kārkliņš, piedaloties Jānim Zaharānam, Laurim Zaharānam, Jurim Križanovskim, Gatim Kalniņam, Kate Carter
Nelielā būvkompānijas biroja ēka Ventspilī ir viens no gada smalkākajiem arhitektūras darbiem. Iekļaujoties un reizē atsperoties no pilsētas noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem, arhitektu un būvnieku-pasūtītāju veiksmīgas sadarbības rezultātā ir izdevies radīt mūsdienīgu ēku ar individuālu raksturu, kura vienlaikus spēj harmoniski iesaistīties pilsētvides kontekstā, to papildinot.
Skatu terase ar paviljonu piemiņas parkā Likteņdārzs
Piemiņas parks Likteņdārzs, Krievkalnu sala, Koknese
Konkursa projekta autori: arh.stud. Didzis Jaunzems, Laura Laudere, darba vadītāja, pasniedzēja Māra Ābele. Tehniskā projekta autori: Didzis Jaunzems, Laura Laudere sadarbībā ar arhitektu biroju Jaunromāns un Ābele
Būve tapusi, īstenojot studentu konkursā uzvarējušo projektu, kura pamatideja ir ciešā saikne ar dabas vidi — ēka izaug no krasta nogāzes, piedāvājot vietu nesteidzīgām pārdomām ar plašu skatu uz rāmo Daugavu.
Ventspils muzeja interjers un ekspozīcija Livonijas ordeņa pils 2. stāvā
Interjera projekta autors — projektēšanas birojs KONVENTS, projekta vadītājs — arhitekts Pēteris Blūms, projekta arhitekti — Pēteris Blūms, Ināra Caunīte, būvinženieris — Andrejs Barbars, autoruzraugs — arh. Pēteris Blūms, ekspozīcijas dizaina projekta autors — Dizaina birojs H2E, dizaineri — Holgers Elers, Ingūna Elere, grafikas dizains — Tatjana Raičiņeca, Ingūna Elere, dizaineru asistenti — Aleksandrs Beznosiks, Ģirts Arājs, Anete Šalma
Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurācijas otrajā kārtā rūpīgi tika atjaunotas 2. stāva telpas, izmantojot restaurācijas un konservācijas risinājumus, kas balstīti vairāku gadu garumā veiktā izpētē. Mūsdienīgi veidotā muzeja ekspozīcija prasmīgi integrēta vēsturiskajās telpās, veidojot vienotu veselumu.
Zeimuļs Rēzeknē
Arhitektūra: SIA SAALS, Rasa Kalniņa, Māris Krūmiņš. Interjers: SIA Dizainstudija A, Artūrs Igoveņš, SIA SAALS, Vita Škapare
Viena no divdesmitgades vissavdabīgākajām ēkām Latvijā ir projektēta ar domu radīt inovatīvu un radošu vidi Rēzeknes bērniem un jauniešiem. Nogāzē iepretim pilskalnam izvietotās būves tēlu nosaka daudzās zaļo jumtu slīpnes, ēkai kļūstot par vienu pilsētas spilgtākajām jaunā laikam zīmēm.
Žaņa Lipkes memoriālais muzejs
Mazā Balasta ielā, Ķīpsalā
Arhitekti: SIA Zaigas Gailes birojs. Zaiga Gaile, Agnese Sirmā, Ingmārs Atavs, Ineta Solzemniece-Saleniece, Zane Dzintara, Maija Putniņa-Gaile
Ar arhitektūras un scenogrāfijas līdzekļiem un iedarbojoties vienlaikus uz visām maņām, muzeja ēka vēsta emocionālu stāstu par Žani Lipki, kurš Otrā pasaules kara laikā savā sētā Ķīpsalā slēpa un izglāba vairāk kā 50 ebrejus. No jauna būvētā memoriāla celtne ir veidota kā simbolisks šķūnis, kura pagraba bunkurā patvērās cilvēki. Ēkas tēls aizgūts no Ķīpsalas zvejnieku darvotajiem koka šķūņiem ar raksturīgo krāsu un smaržu, idejiski un vizuāli sasaucoties arī ar Noasa šķirstu vai apgāztu laivu.
http://www.die…apeji-14002454
Saprotu ka Apeirons iesniedzis tiesā prasību par būves ekspluatācijā pieņemšanas akta apstrīdēšanu LMA sakarā. Bijusi arī saruna ar AS par 15 konstatētajiem pārkāpumiem. Arhitekts atteicies kaut ko labot. Tas no preses. Bet kā ir patiesībā?
Situācija ir sekojoša – jau 2010. gadā, kad LMA 2. korpusa projekts vēl bija skiču stadijā, mēs norādījām, ka galvenie ieejas elementi – pandusi ir daudz par stāvu. Diemžēl to, ka mūsu aizrādījumi tika pilnībā noignorēti, mēs uzzinājām svinīgajā LMA 2. korpusa atklāšanas ceremonijā… Apsekojot būvi, tika konstatēti vēl 14 epizodes ar LBN pārkāpumiem, par ko, kā izrādās, arhitekts ir lieliski informēts. Taču ja viss pārējais ir vairāk vai mazāk risināms, tad abi pandusi ir reāli bīstami – to kāpums ir 12, vietām līdz pat 15 %!!! Maksimālais, ko pieļau LBN, ir 8%… Un jā, apvienība Apeirons ir iesnieguši prasību… Lasīt vairāk »
Ok, bet kādēļ tad uzreiz tiesā, vai tad nebija iespēja vienoties. Gan jau ka arhitekts bija domājis par kādām atbildēm. Gan jau ka arī ko sakarīgu bija ieteicis kā šo problēmu risināt, bet Jūs uzreiz tiesā – gluži kā Amerikā. Vai tad nebija iespējas vienoties?
Ir taču tik jauki pašantažēt nevis vienoties (troļļoju tagad) …
Par tēmu – 15% ir pieļaujams pandusa slīpums ratiņkrēslam ar pavadoni, t.i. stūmēju. Tiesa, LBN atšķirībā no dažu citu EU valstu normatīviem tik detalizēti nenodala, kas, kur un cik, viens skaitlis 8% (1:12) un varam iet ieskrieties, pat, ja uz garām distancēm (>5 m) arī šis nav nekāds lēzenais.
nu nav 15% ratiņkrēsliem ar stūmēju , pamēgini uzbraukt vesels būdams, iespējams 1:15 , kas i r būtiski cits skaitlis.
1:15 (7% vai ~4 grādi) jau ir lēzenāk par 1:12 (8% vai ~5 grādi). 15% = 1:6.5 = ~9 grādi. Pēdējo parasti piemēro portatīvajiem pandusiem, ne ēkās un būvēs kapitāli iebūvētiem. Uzstumt normāli nevar pa 15 grādiem, kas ir sastopams autostāvvietu rampām.
Mēdz būt kompromisa gadījumi ēku rekonstrukcijās, kad normatīvā slīpuma pandusiem fiziski nav vietas (šad tad arī autentiskā interjera saglabāšanas nolūkā, īpaši restaurācijas gadījumos), bet tad ir alternatīva, kaut tik rupja kā lifts otrā ēkas galā. LMA pēc būtības ir rekonstrukcija, ja tas kādu sakarsušu galvu atvēsina.
Pāris domas… Pievērsīsim uzmanību matemātikai. 1:12 ir apmēram 4.76% (nevis 8%!!!) un varbūt, ka, ja ļoti laužas to var noapaļot uz 5% (ja vajag pierādījumu, http://www.blo…itchangle.aspx). 1:12 man škiet nedaudz uzskatāmāk. Šis ir maksimāli pieļaujamais slīpums rampai, kas ir domāta cilvēkiem riteņkrēslos Ontario kodeksā. Nedomāju, ka Latvijā invalīdi ir kaut kā dikti daudz spēcīgāki un var (vai tiem vajadzētu mēģināt) ar saviem spēkiem pārvarēt kaut ko stāvāku. Domas par to, ka, ja ir palīgs stūmējs, tad rampa var būt stāvāka, ir absurdas. Ideja pieejamībai ir tāda, ka invalīdam ir jānodrošina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez atkarības no citiem. Tad jau tik… Lasīt vairāk »
… piedodiet, protams domāju grādus (nevis %).. pārējas domas līdzīgas. Atvainojos par nelabām emocijām, ja tādas radīju!
J.
Izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums un radi Rīgu iekļaušana finālā ir zīme ,ka atstāsim arhitektūru nejaušības un celtnieku ziņā un paši sāksim nodarboties ar pļāpāšanu un filozofēšanu ar lielām vīna glāzēm ?varbūt nākamreiz vajadzētu arī semināra balvu ? grāmatas balvu ? izstādes balvu?
Scenogrāfiem līdz šim bija un ir teātra balvas "Spēlmaņu naktī" ar plašu PR. Interjēristiem ( un tiem pielīdzināmiem izstāžu iekārtotājiem ), dizaineriem bija un ir dizaina savienības balvas arī ar reklāmistiem raksturīgo PR līmeni. Ainavistiem bija un ir sava gada skate ( ar šiem vēl tā kā varētu kooperēties, jo parasti ‘viņi ir mūsu-arhitektu -apakšuzņēmēji) Grāmatniekiem tieši tāpat(Gada balva grāmatniecībā) ar izdevēju PR. Labi mazliet krīt ārā hepeningi( kaut gan tas arī ir dizains), vai ala RADI RĪGU līdzīgi pasākumi, kas tiešām darbojas ar pilsētbūvniecību foruma formātā. Vai kāds no augstākminētajiem ņem pretī apjomu arhitektūru(restaurācijas, rekonstrukcijas, jaunbūves dažādos mērogos), pilsētbūvniecību,… Lasīt vairāk »
šis jau ir stagnatīvo LAS biedru garā! a la – ja neesi biedrs, ko dari A namā, kāpēc nesaskaņoti runā ar medijiem un traucē mums savā etiķī regresēt? starpdisciplinaritātei arhitektūrā ir jābūt visvairāk nekā teātrim, izdevējiem un reklāmistiem, jo mēs strādājam ar VISĀM 5 MAŅĀM, ļoti raibā publikā ļoti raibai publikai un mūsu darbus X, Y, Z nevar neapmeklēt kā izrādi X, nelasīt kā grāmatu Y, nepārslēgt TV, kad raida reklāmu Z, ja nedzīvo neapbūvētā tuksnesī, mežā vai jūrā. un mums ir citi kritēriji tām pašām lietām, kuras izskata atsevišķi un šauri sfērā N tieši tāpēc tikai loģiski, ka mēs… Lasīt vairāk »
Ko tad lien mūsu etiķi regresēt, turies labāk tālāk, ka neilaid savu žulti mūsu etiķi.
😀 😀 😀 uzmanies,ka neuzkāp kādam uz varžaciim!
Jebkurai profesijai ir subprofesionāļi, kuri nenodarbojas ar tiešo profesiju, bet apstrādā profesionāļu gala produktus, bet tomēr tas nevar būt augstāk novērtējams, kā profesionāļu veikums. Tāpēc jau ir kultūras balva, ja veikums ir patiešām nozīmīgs.
Pilnīgi piekrītu
kā saucamies, ja apstrādājam profesionāļu (visi arhitekti ir profesionāļi?) pirmsproduktus jeb potenciālos gala produktu pasūtītājus un lietotājus? cik zemāk par profesionāļu veikumu būtu vērtējams mūsu darbs?
Šis darbs noteikti nav vērtējams zemāk, bet gada balva ir GADA BALVA ARHITEKTŪRĀ, un tam tā būt. Pārējais var pretendēt uz kultūras balvu, literāro balvu utt.
Ja runa ir par Skolnieks, pētnieks ,pilsētnieks, tad droši vien par iniciatīvas grupu, jums ir plašas iespējas izcelties izglītības ministrijas acīs. Jāsaka, ka nekādu pasauli jau neesat mainījuši, un izglītības ministrija ar atzinībām un slavas dziesmām arī pagaidām klusē.
jaušama cietuma uzraudzes vēlme visus sašķirot un salikt pa attiecīgajiem zoodārza krātiņiem, un nedod, Dies, kādi atšķirīgu sugu zvēriņi satiksies brīvdabā!
starpdisciplinaritātes jēdziena izpratne ir vienlīdzīga spējai sadarboties un sarunāties citam ar citu daudzskaitlī un vairākos līmeņos vienlaikus. ja nav, tad nav arī arhitektūras
Nav runa par krātiņiem, bet par elementāru kārtību. Acīmredzot sistēmā nav kaut kas pareizi, ja jau ir saradušies tik daudz neapmierināto. Kā priekšlikums varētu būt LAS arhitektūras balvai atsevišķa nominācija -sadaļa , kurā tad startētu interjēri , grāmatiņas, izstādes un citi profesiju veicinātāji. Līdz ar ko tas izskaustu sarūgtinājumu no arhitektu puses, par nejēdzīgo konkurenci.
Jo atklāti runājot piem. grāmatiņa Liepājiņa ir ārkārtīgi pozitīvs veikums hroniskas depresijas nomocītajai Liepājai, bet manā reālās projektēšanas praksē nekādu labumu tas nenes, manis pēc, tāda varēja arī nebūt.
mis anonīmā projektēšanas praktiķe, nekad negribu būt Tava gala produkta lietotāja! jo apbūvētās vides iedzīvotāja labums Tevi neinteresē
un. grāmatiņa ir grāmata, kas nav nekāds pozitīvais PR buklets, bet pirmām kārtām ir daudzskaitlīgs darbs ar sabiedrību – gan to veidojot, gan nododot tās lasītājam. tā tuvina jūsējos mūsējiem. kādiem paņēmieniem? palasi, nespried pēc vāka vai virsraksta
Atļaušos iejaukties, kā Tu, Indra zini ,kas konkrēto kolēgi interesē vai nē? Ar Tavu grāmatu viss ir labākajā kārtībā, bet nu nekādi iespaids un ietekme uz sabiedrību, uzrunājot to arhitektūras un mūsu cunftes(stāsts par ekonomikas nozares prezentāciju publikai, gan maksātājiem, gan lietotājiem)) vārdā, tā nespēj līdzināties ne Jelgavas promenādei, ne Lipkes muzejas, un pat ne zīmīgai privātmājai. Tieši tāpēc ,Indra, vismaz es redzu nākotnē redzu divas balvas lielo- arhitektūrai, mazo dizainam, mēdijiem, interjeriem, grāmatām, hepeningiem, sab. aktivitātēm utt., darbam ko veic mūsu kolēģi ,kas nav tiešajā praksē, lai var skaidri nošķirt ar ko arhitekti pamatā nodarbojas un kāpēc tie bezkauņas,… Lasīt vairāk »
Nav manīts , ka grāmatiņa Liepājiņa būtu bestsellers, laikam jau tā realitāte ir tāda, ka vienīgais noņēmējs šai grāmatai ir Liepājas dome, kura izmanto to kā skaistu bukletu priekšvēlēšanas kampaņas ietvaros. Ir jau ļoti skaisti tavi it kā ideālistiskie pieņēmumi, ka tas ir nesavtīgs devums sabiedrībai, bet baidos, ka tas ir tikai tavs personiskais PR, kam nav nekāda saistība ar realitāti.
Stagnatīvi, ne stagnatīvi nejūtos tik objektīvs, lai spriestu. 1. Kam paredzēts LAS ( manuprāt mūsu profesijas interešu pārstāvniecībai, gan ekonomiski, gan PR jomā, gan politiski)? 2. Kas ir mūsu profesija?(Manuprāt, tā ir joma ,kurā mēs saņemam izglītību un pēc prakses arī sertifikāciju, lai varam pilntiesīgi darboties LV( vēlams arī ES, un ne tikai) tirgū. 3. Tādejādi no augstākminētā secināms, ka prioritāri LAS ir jānodarbojas ar mūsu profesijas veicamo tiešo darbu, arī sabiedrībai jāpozicionē , to ko mēs varam un kā bez mums nevar iztikt, tas manuprāt arī ir Gada skates pamatmērķis. 4. Interjeri gada skatēs parādījās tad ,kad nekā cita… Lasīt vairāk »
Pilnīgi pirkrītu, ka šo izstāžu, kam maz sakara ar arh. izvirzīšana Gada balvai ir tāds LV čomisms, kas parādās diezgan daudz kur. Ja Draugi neprojektē, lai dabū vismaz kaut ko, ja piepulcināsim viņus balvai liksies ka izstādes rīkotāji tiešām ir labi vai vismaz jebkādi arhitekti.
Prieks, ka žūrija šogad ir izvirzījusi par mērķi darbus vērtēt atbildīgi un pēc vienotiem kritērijiem.
Nav gan viennozīmīgi saprotams, kā šī kritēriju mēraukla rezultējusies finālistu izvēlē, uz ko norāda diskusijas profesionālajā vidē. Viens piemērs ir Tilts un promenāde Jelgavā- projekts tomēr šķiet pelnījis vietu finālistu kontekstā. Spriežot pēc internetā atrodamās informācijas, Jelgavnieki projekta realizāciju kopumā vērtē pozitīvi un attēlos jaunradītā vide izskatās tiešām kvalitatīvi un mūsdienīgi. Vai žūrijai bijuši zināmi kādi argumenti, kas likuši veikt šādu izvēli? Būtu vērtīgi dzirdēt kādu komentāru no žūrijas šajā sakarā.
http://foto.de…118096/?page=1
http://www.rus…s-bulvara.html
Par Dobeles tirgus laukumu. Mulsina laukuma tukšums un tā aka, kas hipertrofēta , padarīta par šovisku elementu ar spaini, kas izmantojams, piedodiet, kā autoram galvā maucams, jo citāda ne estētiska ne funkcionāla vai informatīva nozīme ar to ir zaudēta. Tā vien liekas , ka Dobelē , autoru prāt, nav bijuši nekādi ievērības cienīgi vēsturiski notikumi vai personas, ko būtu vērts iezīmēt laukumā, ar ko tā būtu atpazīstama. Žēl, ka šie atpazīstamības faktori ir aizmirsti. Toties kā svarīgi eiropas pilsētas atpazīstamības elementi izvēlēti barokālie , Itāliskie apgaismes ķermeņi, kas velk uz snobismu. Piedodiet par cinismu, bet iespējams turpmākā praksē, gan autoriem,… Lasīt vairāk »
Acīm redzot, žūrija ir bijusi profesionāla. Par to var pārliecināties uz apskatot uz vietas, ja neaimirst paņemt līdzi profesionālo aci un prātu.
Arhitektūras gada skate nav tikai kā atskaites punkts arhitektiem, bet arī savas profesijas prezentācija sabiedrībai, potenciālajiem pasūtītājiem. Gada balva ir profesijas PR. Ja tiek nominētas arhitektūras balvai dažādas grāmatas, izstādes u.t.t., tad paši parādām, ka nav jau mums tās arhitektūras ko rādīt.
Šogad kārtējo reizi varam ”ierotēt” ananāsu izstādei Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums vai grāmatiņai Liepājiņai vai vēl kādam draudzīgam interjēriņam , pārējie pilsoņi ar savām ”maznozīmīgajām” Jelgavas prominādēm, poliklīnikām un citiem būceņiem varēs paspiest roku skaistajiem un stilīgajiem uzvarētājiem, kuri atbilst visaugstākās raudzes žūrijas izvirzītajiem kritērijiem.
Tā turpināt, piešķirt Zībartei, jau laicīgi balvu par mūža sniegumu, lai beidzot dodas uz biblioteku vai veikalu, un liek mierā arhitektūru.
Vai gada lielo balvu var dabūt arī B kategorijas darbs?
Kontekstā ar iepriekšējos komentāros pieminēto “draudzību”, “ierotēšanu”, “čomismu”. Cik man zināms , tad žūrijas darbs bija rūpīgs, un uz stingriem kritērijiem balstīts. Lūgums apspriest darbus augšminēto kritēriju ietvaros.
Žūrijā bija 9 cilvēki, alfabēta kārtībā:
Andris Breže, mākslinieks
Aldis Circenis, arhitekts un dizainers
Mantens Devrīnts, arhitekts un RISEBA augstskolas mācībspēks
Liene Griezīte, nacionālās žūrijas vadīja
Andris Kokins, Liepājas arhitekts
Sandra Levāne, arhitekte, RTU un LMA pasniedzēja
Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte
Sintija Vaivade, arhitekte, 2011 gadabalvas laureāte
Artis Zvirgzdiņš, A4D redaktors
kāds sakars izstādei ar arhitektūru? Tikai tāda, ka organizēja arhitektu diplomus ieguvušie? Kādas ARHITEKTŪRAS izcilības pazīmes tai piemīt? Pieļaujot Radi Rīgu un Liepājiņas iekļaušanu šajā skatē, tomēr, ja kopumā no 17 darbiem 3 nekādi nav saistīti ar arhitektūru kā jaunradi, tad jāpiekrīt iepriekš rakstītajam, ka šāda attieksme sniedz diezgan greizu priekšstatu par nozari, lai gan ko nu vairs, ja jau LMA piebūve kvalificējusies…
Cik praktizējošu arhitektu bija žūrijā? Procentuālā attiecībā man šķiet mazāk par 50%. Tad arī par rezultātu nevajag īpaši brīnīties, jo žūrija protams nebija apmeklējusi visus objektus, bet vairāk paļāvās uz kolēģiem, kuri kaut ko bija redzējuši. Tie tad arī pastāstīja. Jaukas diskusijas pie vīna glāzes un rezultāts gatavs. Viens no svarīgakajiem kritērijiem lai vispār vērtētu arhitektūru – REDZĒT TO SAVĀM ACĪM, IZSTAIGĀT, IEELPOT … nevis caur fotomākslinieka objektīva prizmu. Vai ne tā?
Īstenībā labs jautājums – kā notika vērtēšana vai pēc fotkām ko nu katrs bija iesūtījis, vai arī žūrija pēc visiem labākajiem kritērijiem apmeklēja objektus uz vietas.
Ļoti ceru, ka tas bija tā, jo pretējā gadījumā žūrijas izstrādātie un postulētie kritēji tik tāda papļāpāšana par šo un to.
Nav vairs isti skaidrs, par ko lielakas skumjas – par kriminali mazo darbu skaitu, to saturu vai komentetaju primitivo nievu stilinu. Vel japiejauc klat nepotisma teksti un…ak jauka, dzimta province! Labi gan, ka kada bridi tomer atskaneja kaut kas, ko varetu saukt par konstruktivismu projektu sakara. Jaatzist, ka dzivojot izteikti rietumnieciska vide, nemaz nebiju iedomajies, ka piejamibas prasibas varetu nebut ieverotas, lidz Apeirona komentaram. Ta bija diezgan nopietna vilsanas sape, jo man Anda gara darbs likas provincei netipisks. Nu ta…funkcionali tirs, un vienlaicigi konceptuali specigs un izteiksmigs. Panduss daleji kalpoja ka tada uzsverta antiteze provincialismam. Te kads bija uzdosinajies panemt… Lasīt vairāk »
Sveiciens no Alpiem, jau trešo dienu staigāju pa pilsētiņām kuras (nebiju līdz šim pievērsis tam uzmanību) pilnas ar dzīvespriecīgiem invalīdiem, neskatoties uz ielu slīpumu krientni virs 14.5% (lma realizētais vs sākotnēji plānotie 12%). Kā jau rakstīju, izstrādājot TP Akadēmija lūdza palielināt griestu augstumu abos stāvos vismaz par 1-1.5m – multimēdiju studijām visi griesti pilni ar megaprožektoriem utml. Pie limtētiem ēkas gabarītiem tika pieņemts manuprāt jēdzīgākais no kompromisiem – palielināt par < 2 grādiem slīpumu, bet tomēr saglabāt iespēju invalīdiem lietot kopēju vertikālo komunikāciju iegādājoties speciālu pacēlāju – kopīgu visai LMA (galvenajā korpusā nav ne pandusu, ne liftu). Piekrītu, ka īsti… Lasīt vairāk »
Kaut kā arhitekti aizmirst, ka korekti būtu teikt cilvēki ar īpašām vajadzībām vai arī cilvēki ar kustības traucējumiem.
"Dzīvespriecīgi invalīdi" piekritīsiet skan ne pārk labi.
Atvainojos par off top.
"Maksimālais, ko pieļau LBN, ir 8%"
Tātad nav ievērotas normatīvās prasības, kuras ir obligātas sabiedriskajām ēkām.
Nav un viss.
Izskatās, ka te prasās pēc diskvalifikācijas konkursā un izsaukumu uz sertifikācijas sēdi.
Lai godājamais arhitektūras grands un pārējie kolēģi atcerētos normatīvu eksistenci un to ievērošanas nepioeciešamību.
galvenais ir vienam otru noēst. sākot ar komentāriem internetā un beidzot ar LAS valdes sēdēm.
he, konkursa jau, kā reizi, nebija, līdz ar to arī diskvalifikācija izpalikusi –
arī tā vajag mācēt…
burta kalps! dēļ tādiem nav iespējama nekāda attīstība!
Kā bija ar projekta ekspertīzi? Izskatās , ka izmaiņās pēc tam sākās? Un kas saskaņoja izmaiņās, ja tādas tika skaņota? kautkādi paraksti taču ir uz projekta? Un vai taisnība, ka šis projekts tika realizēts par EU naudu kā vides pieejamības uzlabošanas projekts? Ja tā, tad kur lūdzu žūrijas kritērijs- atbilstība projekta mērķim? Atbilst vai ne tomēr?
evakuācijas durvīm jau arī nevajag būt 1200. pēc garām sarunām ar cilvēkiem secinājums ir sekojošs: neviens nemaz tik resns nav.
Ar patiesu interesi lasam komentārus un dažādos viedokļus. Kā jau minējām iepriekš, diemžēl LMA gadījumā ir diezgan daudz Latvijas būvnormatīvu pārkāpumiem, par ko esam runājuši un kuriem Jūs arī neesat atradis pretargumentus. Diemžēl vai par laimi Latvijā ir diezgan labi būvnormatīvi, kas reglamentē to minimumu, lai cilvēki ar invaliditāti vidē varētu justies labi un izmantot to līdzvērtīgi pārējiem sabiedrības locekļiem. Tas ko mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka pieejama vide nav tikai cilvēku ar invaliditāti īpaša iegriba, bet dzīves nepieciešamība daudz plašākām iedzīvotāju grupām – gan vecāka gada gājuma cilvēkiem, gan jaunajiem vecākiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti, vienu vārdu sakot gandrīz… Lasīt vairāk »
no rules just architecture
Andi, Paldies par atbildi. Zel ka nacas nodarboties ar Damage Controll brivdienu laika, bet nu…shis gadijums laikam ir tads, kas izsauc ipashu interesi. Par ekspertizi (tas ka 8% ari ir problema) diskutet te ir pagriuti, nemot vera to ka ne eksperti ir zinami, nedz ari zinams sarunu konteksts. To ka dubultujot slipumu mes dubultojam, pat pec arhitekta domam, nepienemamo situaciju, tas laikam taka butu skaidrs. Ta sakot, nu ja jau shitie nevar, tad uztaisisim ta lai neviens nevar un vel ripo. Diemzel, tadu logiku es kaut ka nespeju pienemt ka skaidrojumu gluzi rietumnieciski panaivam jautajumam – kapec tad neparprojektejat uz,… Lasīt vairāk »
Vai nav paradoksāli Mik, ka Tu stāsti par:"…….ak jauka, dzimta province…, …dzivojot izteikti rietumnieciska vide..", respektīvi kā no augstas kanceles, bet tikai kārtējo reizi tikai kritizē( un visus pēc kārtas, gan tos kas jau nonākuši tiesas solā, gan tos kam liekas ,ka "papīra un dizaina" ir mazliet par daudz VIENĪGAJĀ arrhitektūrai veltītajā skatē, kur ir Tavs Rietumu( tie parasti vienmēr izcēlušies ar racionālu pieeju būtnēm, lietām un parādībām) piedāvājums?’Tā vietā ,tas pats etiķis "…Kīnā esmu bijis es, etiķkokus redzējis…."(NSRD) Kā jau minēju Indrai ,stāsts ir par uzņēmējdarbības jomu LV un kā šī uzņēmējdarbības joma sevi pozicionē publiski, jo no tā… Lasīt vairāk »
patiesībā jau ļoti raksturīgi Sīļā kungam – gan jau atkal tupēs uz savas mēslu čupas un teiks ka viss visapkārt ir s…ds. Un kas mūsu valdei/padomei/žūrijām šajā diezgan dīvainajā kungā patīk? kas radījis izcila arhitekta tēlu, kas bija penījis sēdēt visās komisijās, padomēs utt. Tā attieksme jau vienmēr bijusi šāda un arī darbi- pasakiet, kurš ir tiešām izcils Sīļa objekts? sabrukusī Šokolādes māja, vai Bolero centrs?
Renar, Manis rakstito izlasiji un iekopeji pareizi, bet domu…laikam parprati. Tapec jau uzsveru, mazliet taka pashnievajosi (lai gan vareja izklausities iedomigi) to varisanos cita "etiki". Galu gala, vai tad tas rietumnieciskais (EU) nav tas uz ko tiecamies ari LV konteksta? Vai ta mes visi tomeer klusiibinjaa neleekaatu augshaa un lejaa ja Wallpaper mus nopublicetu un kautko labu pateiktu? Nu tad ari salidzinu pieredzi. Es vienkarshi jutos shausmigi vilies par to sajusmu, kas man sakotneji radas ieraugot Anda dizainu. Es vienkarshi, naivi rietumnieciski pienemu ka bez stadartu ieveroshanas nevienu eku vispar nepienem ekspluotacija. Kur nu vel ka te kadam Apeironam butu… Lasīt vairāk »
Vēl nianse: parasti 2. kārtā izgāja ~40% darbu, tagad nedaudz virs 25% cēlu mērķu balstīti, tāpēc arī izskatās, ka nav darbu (pēdējos gados vienīgi 2008. gadā tiešām bija vairāk darbu kā šogad). No tā paša mazuma tuvu pusei aizņem darbi , kuri tikai daļēji ar mūsu jomu saistīti (parasti mūsu tiešā joma aizņēma 70-80%), tur arī nesapratne rodas.
he, Mik, orientēties arhitektūrā, izrādās, vēl nenozīmē orientēties sievietēs – dzimumzīme bija un ir Sindijai Kroufordei 😉
diezgan jau vaji ja ta atklati. bet kaut kas jau ir. Maza valsti ka Latvija vajadzetu but 3 reizes vairak projektiem un 3 reizes labakiem ka shie. iespejams Zana Lipkes muzejs varetu but labakais.
A tur arī vides pieejamības nav. Man liekas, ka ārpus LV vienkārši nevienam nevar ienākt prātā, ka var izprojektēt objektu kas neatbilst vides pieejamības prasībām. Tā tikai pie mums var – izbazūbēt, ka kāds ir vietējais starkitekts un tad gadu no fada , pie jebkurām aktivitātēm slavēt vienus un tos pašus, nu ir vai nav labi darbi. Un vēl teikt , ka nav čomisms.
Lipkes muzejā Apeironam droši vien nepatiktu nelīdzenais bruģis, pastāvais āra panduss, šaurās ejas, nezin kā ir ar liftu, utt. utjpr.
Varbūt lai apskata kolēģi no Apeirona. Lielākā daļā arhitektu , cik man zināms, uzskata par pašsaprotamu nodrošināt vides pieejamības prasības. Fakts ka mūsu sabiedrība nekļūst veselāka nav nekāds atklājums, un ir tikai normāli , ka jānovērš JEBKURA sabiedrības locekļa diskriminācija, vispār nav apspriežams. Nožēlojami, ka arhitekti atļāvušies piedāvāt sabierdībai šādas publiskas būves nemaz nerunājot par to, ka šādas "kompetentā" nacionālā žūrija atzinusi par izcilību pārstāvošām. Beidzot ir aktualizējies jautājums par LAS izvirzīto žūrijas pārstāvju atbildību gan šajā arhitektiem nozīmīgajā skatē, gan vispār konkursu praksē. Izskatās, ka tālāk par bildītēm un zināmu vārdu tiražēšanu neesam tikuši. Žēl.
Nu tad uz priekšu, bet varbūt ka jāsāk ar pensionāriem, bāreņiem un pārējiem. Varbūt, ka Jūsu vērtību skalā šie liktens pabērni atrodas mazliet augstākā prioritātē. Arhitekti ir tikai daļa no sabiedrības un cenšas šajos ekonomiskajos apstākļos cenšas strādāt pēc labākās sirdapziņas, bet redzot to kādi līdzekļi valsts iepirkumos aiziet ārzemju vides pieejamības līdzekļu ražotājiem, sāk likties ka šo ražotāju lobijs darbojas arī caur to pašu Apeironu. Varbūt ka Apeironam beidzot jābeidz visu patstāvīgi kritizēt un jānāk ar gaišu domu, kā minimālas ekonomikas apstākļos veikt racionālus ieguldījumus? Varbūt ka pietiks caur presi sist sev skaļi pa krūtīm?
Apeirons varētu izbraukāt visus finālistu objektus un izbraukāt arī iepriekšējo 5 gadu laureātus. Īpaši jautri varētu būt Pārventā un Bastejkalnā. Vai grāmatiņai -Liepājiņa nav jābūt braila rakstā?
Apeirons izvēlējies klasisko ķīniešu kara stratēģiju – sit spēcīgāko, lai pārējie baidās. Skaidrs ka ir lifti, krēsli, pacēlāji u.t.m.l lietas, kuras iespējams un kuras arī uzstādīs. Bet runa jau ir par to ka neviens neiet virsū piemēram Ministru Kabineta ēkai, nesūdz tiesā u.t.t., bet kā mērķi izvēlās sabiedrībā pazīstamu arhitektu un ņem un bliež. Pārējie cunftes brāļi nevis mēģina aizstāvēt savējo, bet ar lāpstām gatavi skriet pakaļ. Mik, nekas īpaši nemainās, rietumos papilnam objektu bez kaut minimālas vides pieejamības. Ēka ir un paliek izcila, un gan jau to pielāgos arī personām ar kustību traucējumiem vajadzībām. Pielāgos un i vilks būs… Lasīt vairāk »
Miķeli, ja Apeirona vēstulē un publiski izplatītajā info izrādās taisnība (es gluži pilnīgi neticēšu, ka šamie ir ārprātnieki, meļi) un viņi ir šo pasākumu ielikuši tiesā, respektīvi sarunu līmenis ir izsmelts? Ko tad? Sagaidīsim visos mēdijos LAS gada skates vietā Apeirona ratiņnieku trikus un intervijas , un apmulsušus arhitektus?
Par Apeirona background’u hepeningu organizēšanā un sejas taisīšanā nebēdā Stendža nāks palīgā…
Arī gadījumā , ja taisnība ir Andim, tad likt par ķīlniekiem visu cunfti un tās prestižu nominējoties gada skatē, nebija cēli, vajadzēja turpināt sarunas( arī iesaistot LAS), bet bez publiska furora.
Šis gadījums gluži dabiski varētu pacelt jautājumu par vides pieejamību pavisam citā diskusiju līmenī. Protams šajā gadījumā vajadzētu no ērtajiem krēsliem piecelties LAS priekšsēdei, parādoties sabiedrībā, aizstāvot arhitektu cunfti, likt pretargumentus par līdzekļu trūkumu, ieinteresētības trūkumu no valsts, savas vides pieejamības līdzekļu ražotnes nepieciešamību Latvijas valstī ( mēs visi zinām kādus līdzekļus prasa parasts lifts ), nākt klajā ar kaut kādiem risinājumiem un diskusijas priekšlikumiem. Tādēļ mēs visi maksājam biedru naudas, lai kāda ārēja spēka darbības rezultātā, mūs kāds spētu pārstāvēt un aizstāvēt. Renār, pavēro kā šādas štelles notiek pie būvniekiem. Šobrīd vairāk izskatās ka arhitektus tulīt diezgan veiksmīgi pabāzīs… Lasīt vairāk »
Miķeli, netēlo Antiņu.
Advokāti , ja neatsakās no lietas, parasti lieliski zin, ja aizstāvāmais ir pēdējais mēsls, tikai vienīgais ko advokāts prasa no šīs personas ir pilnīgi 100% info, lai varētu aizstāvību organizēt.
Ja advokātu iegāž un nedod nekādu info , un netieši pat saka, es jau labais (LMA telpas par frei), es neko nezinu kas ,kur, kā, pakam jau apsūdz advokātu(LASam adresēts ir publiskais Apeirona uzbrauciens) un aizstāvāmais paliek jau ēnā, tad kā Tu to iesaki vērtēt?
Advokāts skaidrs ,ka no šādas lietas nokāps, tad LAS tādā pašā situācijā ko darīt?
Labs salīdzinājums ar advokātiem. Pirmkārt, advokātam t.i. LAS jau ir samaksāts, piedevām maksāts gadiem. Otrkārt, advokātam, vajadzēja jau iesaistīties, tikko bija sākta lietvedība t.i tiesvedība, jo apsūdzība lielākā vai mazākā mērā attiecas uz visiem aizstāvāmajiem. Treškārt, Advokātam ir jābūt aizstāvības stratēģijai arī ja pie klienta kāda iemesla nevar tikt. Advokāts ir vai nu izcils, vai nu tāds štruntīgs, kā izskatās LAS gadījumā. LASam vajadzēja publiski sasaukt preses konferenci, iepriekš konsultējoties ar AS, darīt zināmus aizstāvāmās puses apsvērumus un pievērst uzmanību 1000 citiem pārkāpumiem, ko izdara valsts. Iedomājies tiesas sēdi, kur advokāts nosēž klusu visu laiku un beigās savam klientam pasaka… Lasīt vairāk »
Problēma jau tāda, ka apsūdz ne jau aizstāvāmo , bet gan advokātu! Kaut kā negribi redzēt to. Kā advokāts var zināt, ka Klients ziepēs, ja viņš pats ne ar pušplēstu vārdu par to neieminas, advokātam? Pie Klienta nevarēja tikt? Ko Andis valsts aprūpē ticis vai , vai tibetiešu lamas šo sagūstījuši un tagad liek griezt dzirnaviņas ,kaut kur kalnu virsotnēs? Nu nē taču! Varbūt pašam Klientam liekas , ka advokāts lunis, un vienīgi kā var pakalpot, kā tikai pārmijnieks? Tiesas sēdē , ja runājam šādu salīdzinājumu garā, uz apsūdzēto sola sēž advokāts, savukārt aizstāvāmais ,jau kļuvis tikai par liecinieku (… Lasīt vairāk »
Pag, pag – cik saprotu iesūdzēts tiesā ir Andis, ne LAS. LASam nevajadzētu būt pasīvam vērotājam, bet Klientu aizstāvēt jau no apsūdzības brīža. Kaut vai uz pilnīgi zilo. Paskat cik labi publiski argumentē vienus vai otrus risinājumus J.Dripes k-gs, prieks klausīties. Vienkārši izcili. LAS varēja palūgt un gan jau ka JD aizstāvētu savu kolēģi cik vien labi var. Bet publiskais tēls ir jāveido, kādam ar to jānodarbojas, kādam par to jāmaksā. Varbūt ka LAS darbā jāpieņem labs PR speciālists?
Par to ka ir divi procesi , es jau Tev teicu iepriekš ,laikam neizlasīji: 1. Apeirons uzbrauc LASam, par objektu nepieejamību 2. kārtas atlasē, jāatbild ir LASam-cunftei nevis Andim. 2. Iesūdzēts tiesā nav Andis tas ir primāri. Ja gribi uzskaitīšu, un Andis starp citu nebūs peramajos ne pa čum: pirmais kas dabūs locīties būs Būvinspekcija, Būvvalde (Brūzis taču arī mūsu cunftē?), droši vien LMA un KM, ja nu tos atdzīs par nekorektu lēmumu pieņēmušiem, viņiem nāksies labot izdarīto, tas ir iesaistīsies Abora, kas saliks visu, ko vajag, lai Apeirons un nu jau tiesu zaudējušie atbildīgie būtu apmierināti, protams Abora to… Lasīt vairāk »
Ok, ok 🙂
Renar, tavi apraksti, patiesham lidzinas Kohen bralu filmu scenarijiem. Gluzi ka Fargo bus jajauta – "And those three people in Brainerd. And for what? For a little bit of money. There’s more to life than a little money, you know. Don’t you know that?"
Aizraujoshi!
Tu doma, ka cumftei vajadzētu aizstāvēt "savējos’. Tad iznāk, ka Apeirons ir "Svešie". Nu, nu, cerams ka esi mazākumā… nav jau stāsts par izcilu vai , kas arī iespējams, diezgan viduvēju arhitektu ar lielām ambīcijām, bet gan par arhitektu atbildību pret sabiedrību, par publisko līdzekļu lietderīgu un mērķtiecīgu izmantošanu, faktiski par arhitekta attieksmi pret savu darbu. protams, ka šis objekts nav salīdzināms ar zemcenas brīnumiem, bet vai atbilst žūrijas kritērijiem – tiem par atbilstību mērķim, nu nezinu. Mērķis, kam piešķīra naudu, bija uzlabot vides pieejamību LMA, kas iznācis , var redzēt. Tā kā nemaz nav pamata Sīli šoreiz aizstāvēt, jāatzīst… Lasīt vairāk »
Apeirons nodarbojas ar vistīrāko PR. Ja būtu tādi drosmīgi un taisnības cīnītāji, tad dotos pie tiesībsarga, saņemtu atzinumu par daudzo Rīgas publisko būvju neatbilstību vides pieejamībai, iepriekš konsultējoties ar LAS, un vienā mierā iesūdzētu Latvijas valsti Eiropas cilvēktiesību tiesā. Visa tā rezultātā tiešām problēma tiktu risināta un varbūt pat ātrāk nekā kāds šobrīd var iedomāties. Un varbūt pat arhitektiem ar kāds labums no tādas darbības atlektu. Cunftei ir savējie jāaizstāv, pat ja tie ir izdarījuši kādu neapzinātu kļūdu. Savādāk nav jēgas šādai cunftei, kas apkalpo tikai tos, kas dotajā gadījumā ir tuvāk prezidijam. Un Apeirons cunftes gadījumā šobrīd tiešām ir… Lasīt vairāk »
Pilnīgi noteikti nepiekrītu, Sīlis ir kļudījiem vai apzināti ignorējis LBN, tā kā būtībā būtu jārunā par licences atņemšanu, nevis aizstāvēšanu. Tā tik vēl trūka, lai cufte aizstāvētu neprofesionālus vai negodīgus arhitektus. Tad jau visi LBN nezinošie/ignorējušie neprofesionāļi jāaistāv no pasūtītājiem, pašvaldīvām u.t.t. , kāpēc tad to nedarām, kāpēc cepiens tik par Sīli, kas patiesībā dikti tuvu prezidijam, un gan jau ir no tiem kas pats sevi mācēs aizstāvēt- redzēs vēl tas Apeirons, no kā paprasījis atbildību par projektu.
Ar licences atņemšanu vai paturēšanu tīri labi spiedienu uz nevēlamiem būvinženieriem izdara LBS. Nedomāju ka pats zini visus LBN no galvas un pārzini visas strīdīgās epizodes. Cunftei ir jāstāv un jākrīt par saviem biedriem, nevis viņi jābiedē ar licences atņemšanu un jāspēlē "godīgajos" un "pārkāpējos". Prokuroru mums valstī pietiek, varbūt pat ir krietni par daudz…Par AS nešaubos, – Apeirons ostīs straika putekļus; par pārējiem , kuri nonāks Apeirona ķetnās LAS bezdarbības dēļ, gan var izteikt tikai līdzjūtību.
Miķeli Tu aizskāri sāpīgu tēmu…. "godīgajos" un "pārkāpējos"… Andis nesmukajā pusē nonāca gadījumā pēc ( vismaz man tā liekas). Bet ko Tu darīsi ar tiem, kas reāli ir sačakarējuši Publisko iepirkumu tirgu, tie kuri paraksta "Belss"tipa kantoru paverdzināto studentu un pensionāru darbus? Kuri piekāš Pasūtītājus( jo viņiem ir juristi), par tādu arhitektūru, kā mēs te diskutējam, viņiem no 9. stāva uzspļaut? Tie arī jāaizstāv? Neskatoties ,ka dēļ viņiem profesionālākiem un atbildīgākajiem jāput ārā, jo Publiskās iestādes nezin citu metodi ,kā sevi nodrošināt, kā sarežģīt iepirkuma nosacījumus(parasti formāli un juridiski)? Ko darīt ar tiem ,kas pavirši un bezatbildīgi ‘vērtē un izstrādā… Lasīt vairāk »
Nu Tu jau pats saproti, ka Tevis pieminētos LAS nav jāaizstāv un LAS to arī nekad nedarīs. Šajā gadījumā publiski pie lielā kauna staba tiek sieti ne jau Tevis minētie biedri, bet cilvēks, kas par arhitektūru stāv un krīt. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Mani mazliet biedē tas ātrums ar kuru LR tiek publiskā laukumā uzstādīta giljotīna un pūlim atbalsta saucienus saucot tiek stiepts mūsu kolēģis, kas radījis labu darbu, ko aizstāv pat LMA rektors K.Zariņš. Tiesa vēl nav notikusi, bet rosība pie giljotīnas ir vienkārši apbrīnojama. "Apsūdzēts nav vainīgs", vienkārša bet iedarbīga stratēģija ko pielieto advokāti un visi… Lasīt vairāk »
Beizdzot sagaidīju- sadalīsim gan visus arhitekyus labajos un sliktajos . Vienalga ko viņi dara. Kā šahā – ja piedzimi balts, tad gada balvu,cildinājumus presē. aizstāvību, ja melns, tadu vēsturiskā centra padomi, pilsētas arh. biroja sēdi, un neaistāvēsim nemaz. Forši. Tikai viens mierinājums, ka Sīļa advokāts ir tikai Miķelis, pārējiem tā kā prāta pietiek neteikt ka s..dzs ir ar zelta serdi.
Nu izskatās, ka vides pieejamības problēmas ignorētas apzināti, un par ko tad dod/atņem licenci, liekas ka tomēr par nekompetenci un rupjām kļūdām. Vajadzētu jau nu saukt lietas īstos vārdos.
Nav jau tie Apeirons orientēti uz piķa izsišanu no LV, bet uz sadzīvošanu, konstruktīvi ļautiņi, tas par to ka nav lielās sūdzēšanās pie Strasbūras tiesnešiem. Pilnībā piekrītu, ka cunftei ir jāaizstāv savējie pret citiem, BET… 1. Vai kļūda ir neapzināta? Tu to zini? Esi pārliecināts? Es redzu tikai divus viedokļu apkopojumus Apeirons versus Andis, bez kāda stāsta, bez kāda 3. puses komentāra (kur LMA, kur Būvvalde?) 2. Pat ja cunftes biedrs pieļāva kļūdu apzināti , viņš būtu LASam jāaizstāv, bet tad aizstāvi nedrīkst iegāzt (to Tev jebkurš advokāts pateiks), respektīvi aizstāvis ir pilnībā jānopako ar info, lai viņam ir pretinde… Lasīt vairāk »
Nu pagaidām no LAS nav nekādas reakcijas. Ne vismazākās. Var jau būt ka kaut ko gatavo. Kas zin. Jebkura prātīga sabiedriska organizācija blieztu pretī, bez liekas apdomāšanās, tikai profilaksei, lai zin MŪSĒJOS labāk neaiztikt. Kā – tas jau ir LAS vadības ziņā, cik stipri, sāpīgi Apeironam, tas jau jāskata pašiem. Bet tā kā pie mums notiek, ka visi jau stāv ar trim smilšu saujām rokās, tas jau norāda uz MŪSU sabiedriskās organizācijas impotenci. Nu jā, bet varbūt ka pacients jau ir mironis, un ko ta tad…
Esi rāms domāju ,jau šodien jau ir nosūtīta atbilde, vai Apeironam sāpīga ,šaubos, jo civilizētā sabiedrībā dzīves pabērnus( handikapa personas taču ir liktens sisti, piekritīsi), neviens pat pelnīti nedauza, varbūt Tu tagad vēlies Pirra uzvaru paŗ "tiem lecīgajiem invalīdiem"? Vai Andim sāpīgi nezinu, man domāt +- neitrāli,drīzāk jau pamatīgs mājiens ar sētas mietu Būvvaldes un PAsūtītāja virzienā? Kā arī netiešs žests ,ka par Apeirona bažām tiks informēta starptautiskā žūrija.
Esmu rāms un gaidu:-)
"…LAS ir diskutējusi par šo objektu un uzdevusi arhitektam…" tas izskanēja pa LR1, nu laikam LAS ir izcils mironis…
Piedodiet, bet: "Situācija ir sekojoša – jau 2010. gadā, kad LMA 2. korpusa projekts vēl bija skiču stadijā, mēs norādījām, ka galvenie ieejas elementi – pandusi ir daudz par stāvu. Diemžēl to, ka mūsu aizrādījumi tika pilnībā noignorēti, mēs uzzinājām svinīgajā LMA 2. korpusa atklāšanas ceremonijā."
Un tā pamazām diskusija nonāk pie sen jau zināma secinājuma, ka absolūta NEdiskriminācija ir lieta, kas pasaulē nemaz neeksistē. Neatceros kuram bija teiciens, ka jebkura indivīda tiesības beidzas tur, kur sākas otra deguns. Novēršot vienu diskrimināciju, diskriminējam kādu citu. Praktiski vienmēr. Attiecīgi bez savstarpējas vienošanās un tolerances nekur tālāk neaiziet, tikai karot, ko pašlaik izvēlējusies viena puse (ir jau saprotama "piegriešanās", ka Latvijā lietas nenotiek tik ātri kā gribētos, bet tad ieteiktu padiskutēt ar pašreizējo finansu ministru, ātri noliks vietā, lai nepīkst pretī).
Apeirona info v. Anda info Spriežot pēc realizētās ēkas, Apeironam izskatās taisnība par tīri izmērāmām lietām, par pārējo neņemos spriest. Kāda korespondence savā starpā bijusi, ko kurš ,kam un kāpēc Būvvalde un LMA klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši? JTD vai šī ēka ir kāda privāta investora ziedojums?Kas ir ēkas funkcija, un kas ir naudas devēji? Vai šis privātais ziedotājs ir skaļi pateicis pašā sākumā(pateikt var visādi, gan smalkjūtīgi, gan strupi), šī ēka nav paredzēta plašai publikai(nav publiskā ēka), tātad es varu atļauties taisīt tā kā labpatīkas, mana nauda un visus tur es negaidu, bet tikai savus draugus ? Ja nav… Lasīt vairāk »
Nav bijusi nekāda vajadzība iedziļināties šī objekta virtuvē, attiecīgi ne uz vienu jautājumu nevaru atbildēt (ne kas tieši finansēja, ne cik publisks objekts). Kā jau pie visa, kas degungalā, pat aizstaigāt ar rokām aptaustīt nav sanācis. Pēc tā, ko no publicētā esmu saskatījis – objekts ir maziņš un attiecīgi tīri fiziski pandusi nav risinājums (ko arī redzam). Risinājums ir lifts, bet tas kādu iemeslu (visticamāk finansiālu, potenciālo naudas devēju jau minēju komentārā augstāk) nav ticis akceptēts (lai neteiktu, ka par šādu risinājumu varēja dabūt knābi kaklā par valsts līdzekļu šķērdēšanu). Jo lifta risinājums līdzi nes kaudzi citu tīri konstruktīvu lietu,… Lasīt vairāk »
Šķiet komentētāju uztraukums lielāks par apeirona un A.Sīļa kunga satraukumiem, jo sagaidāmi nervus kutinoši notikumi, jeb asinis. Pēc pieredzes darbā ar apeikona puišiem, varu ieteikt pie ieejas izbūvēt signālpogu, kas palīdzētu telpu izmantotājiem nākt palīgā invalīdratiņus uzstumt, nogādāt vajadzīgajā vietā. Kā zināms ne vienmēr LBN noteikumi traktēti kā neizbēgami nepieciešami. Tikai Latvijā katrs uzrakstītais vārds noteikumos tiek tulkots burtiski un bez kompromisiem, kas ir absurds no praktiskā lietojuma. Ja atceramies snipus, tad tur terminiem bija līdz piecas pieļaujamās nozīmes atkarībā no situācijas nosacījumiem. Gan jau Sīļa kungs tās lietas nokārtos , vai viņš ir jāmāca, vai jāžēlo.
Nu pilnīgs absurds , ja ēka tiek būvēta par EU līdzekļiem, ar mērķi radīt vienlīdzīgus apstākļus- par ko runājiet, kāda poga, kādi palīgi, vai tiešām LV vides pieejamība joprojām nav pašsaprotama lieta? Un nekad, vēlreiz atkārtoju- NEKAD nav bijušas problēmas ar Apeirona puišu pārmērīgām prasībām, bet no šī konteksta var saprast, ka ir pilnībā ignorētas viselementārākās lietas, par ko tad arī būtu jāatbild- gan Sīlim, gan mūsu pašu žūrijai, kas šo šļuru pieļāvusi un ari ar Lipkes muzeju vajadzētu būt piesardzīgiem
,
Protams, ka nav, jo par to neviens nav gatavs maksāt (valsti ieskaitot), atliek vien karot un mēģināt piespiest. Un vieglāk karot ar arhitektu, jo tam jau mūsu sabiedrībā nekāda svara nav.
JTD, piķi ta deva EU, un būvbudžets 1.5kLVL/m² ir ļoti, ļoti nevājš budžets (parasti jau smalkām būvēm tas ir 0.8-1kLVL/m²), lai neatrastu iespējas plānojumā liftam pacēlājam, lai sūdzētos par naudiņas trūkumu (10-20kLVL iemunstierēt).
Kā var runāt par naudas trūkumu kad pagraba līmenī ieliek stikla sienu no grīdas līdz griestiem, taču gaisma no turienes tikpat kā nekāda. Turklāt tas viss notiek foto video studijai paredzētās telpās kur dienasgaisma vispār nav vēlama un pēc tam stiklam priekšā piekar "virināmus" nosedzošus paneļus.
….brīnos ka kāds jau vēl nenaglo publiskās karātavas. Vai ta nu galīgi kauns nav, savējais taču, kopā gan jau ka ne vienu vien reizi pačalots. Bet Latvijas ļaudīm jau raksturīgs – visi grib izkalpoties līdz prokurora uzplečiem…
Ar Apeironu vajag tikties LAS pagrabiņā vai 2.stāvā.
Vislabāk pagrabiņā, kur stāv LAS "moku rīki"… 🙂
man gan liekas, ka šajā gadījumā ir muļķīgi prasīt, lai žūrija apšauba izvirzīto ēku likumību. galu galā LAS ir organizācija, kas rīko gada balvu, izvirza kritērijus un izlemj žurijas kompetences un arī gaumes ietvaros. tā ir ar visām balvām pasaulē, nekas nav un nevar būt objektīvs. 58 objektu "pārmērīšana" dabā patiešām ir nereāla. cits jautājums, kā tas varēja iziet cauri skaņošanas institūcijām, ekspertīzei utml.
Žūrijai nav jāapšauba ēku likumība, tāpēc jau ir kritērijs, ka ēkām A kategorijā jābūt nodotām ekspluatācijā. Šādu projektu pie esošās likumdošanas vienkārši nedrīkstētu ļaut nodot lietošanai.
Jautājums kā reaģēt uz situāciju, kad šādi apstākļi "uzpeld". Nedomāju, ka būtu normāli, ka LAS atstāj šādus acīmredzami nekorektus projektus starp labākajiem. Gada skatei tomēr vajadzētu iezīmēt attīstības virzienu, ideālus un demonstrēt sabiedrībai, ka arhitekti strādā viņu interesēs. Citādi nekāda runa par arhitektu prestiža un ietekmes palielināšanu nevar būt.
rezumē:
1. ēkas projektam bija ekspertīze, (ekspertam arī taču ir vārds uzvārds personas kods, vai ne)
2. projekts ir saskaņots un nodots ekspluatācijā (atbildīgāie par visu sabiedrības locekļu interešu ievērošanu drošvien ir parakstījušiess uz GP1 lapas un vēl arī citos papīros)
3. neesmu Sīļa daiļrades fans, neaizstāvu, un būvnormatīvi attiecas uz visiem.
tomēr, kolēģi, atgādinu, ka arhitekts nav vienīgais atbildīgais par uzbūvēto rezultātu,
bet nezinkāpēc beigās sanāk, ka vainīgs ir LAS.
stulbi
Nespēju izlasīt daudzos komentārus, bet ievēroju, ka daļa afektēto nav izlasījusi LBN un MK noteikumus, neko nezin par projekta risinājumiem, toties raksta jocīgas lietas uz nebēdu. Tad nu palasiet 67 punktu un atslābstiet, LBN ir izpildīts, kādā veidā aprakstīju augstāk. Tāpat arī pārējie "15 punkti"- es gan nezinu, no kurienes šis skaitlis (uz nodošanas brīdi tiešām nepaspēja salīmēt un sakrāsot ntos marķējumus, par spoguli un 5mm metāla joslu, ko asfaltētāji nebija trāpījuši arī teicu). Tiesa iecerēta starp Apeironu un Būvvaldi, kas prasītājam atkārtoti norādījusi, ka būve atbilst LBN, bet ne jau tur tā sāls, man šķiet, ka šai organizācijai ir… Lasīt vairāk »
Vismaz man Andi ir vienīgi pārmetams tas ,ka Tu nekādi nebrīdināji kolēģus valdē un orgkomitejā ( kas organizē gada skati) , ka iespējams šāds pavērsiens. Par to kas, kā un pārējo virtuvi ar LMA, Apeironu, KM, RBv un Bi, un MDK konstruktoriem ir Tava sāpe, kas tiešām uz citiem attiecas pastarpināti. Čakarēs tad cunfti, visus mūs, LTV,LNT,TV3 un PBK rādīs handihapa personu sāpi ar apmulsušo arhitektu pūli fonā, pats lieliski zini kāda būs ziņa sabiedrībai no šādām reportāžām. Kā tas iespaidos turpmākos mūsu mēģinājumus ,kaut kā aizssargāt jau tā izčakarēto tirgu? Tev iespējams pie kājas , iespējams nevari atkauties no… Lasīt vairāk »
Būtu zinājis, diez vai iesniegtu skatei. Un vairāk arī to laikam nedarīšu, jo nākotnē šķiet tiks pasniegta balva projektiem "par atbilstību lbn", rekomendācijām utml. nevis vesalajam saprātam un tam kas mani interesē jēdzienā "arhitektūra".
Starp citu, vēl joprojām esmu Alpos un cita starpā vēroju humanoīdu īpatnējo dabu – viņi šeit ir sajājuši visu pastkartīšu cienīgo ainavu ar pārspīlēto "zaļo domāšanu" – 30% jumti gandrīz pilnībā ( citi pat pavilkuši garāku kori) noklāti ar pretīgi zilajām saules baterijām. Gandrīz visur. Ar galvu, Renār, vajag draudzēties, nevis AER uc rekomendācijām un organizācijām.
Nojaust, jau varēji, ko darīs Apeirons, kas grūti bija pateikt valdei? Lietas jau var izdiskutēt preventīvi, ja grib, nav jākrīt galējībās un jāapvainojas uz visu pasauli, un ja nu rodas šaubas par oponenta godaprātu ieprotokolēt visu diskusiju un vienošanos, un ja tad sāk kāds kādu klapēt, tad jau Tiesā par goda- cieņas aizskaršanu un pa taisno dokumentus Lēto Lapsu kantorim, no kura jau pēc tam kā meža ugusngrēks citiem paslinkajiem žurnālistiem un PR tāds ka maz neliekas. Par AER esmu vienmēr bijis galēji skeptisks, friči tagad reāli kurn par vēja un saules iekārtu ražotāju stutēšanu, kur jēgas nekādas, tik budžeta… Lasīt vairāk »
Un vēl, pirms akmeni metat parādiet, kuru gadu LAS nav anananāsojusi publisku ēku, kura nebūtu pārkāpusi kādu no sviestainajiem vides pieejamības punktiem (no sērijas oblikātā spilgti dzeltenmelnā lentīte pie katra kāpņu sākuma un beigām). Ja esat uzbūvējuši kaut vienu publisku telpu, tad esmu gatavs pēc Apeirona metodes ierasties vizītē un sastādīt sarakstu. Manuprāt mūsu profesijas pārstāvjiem ir jābūvē konkrētai funkcijai un gadījumam lietderīgas telpas (piem lma gadījumā jānodrošina iespēja staipīt lielformāta mākslu, kas nav iespējams pa kāpņu telpu vai liftu) un protams, jādomā arī par visu lietotāju ērtībām, bet nav jāpaliek par akliem burta kalpiem. Un izlasiet tos pieejamības noteikumus… Lasīt vairāk »
Bija man objekts – gan ar lentīti uz kāpnēm, gan metāla plāksnītēm ar stāva Nr. Braila rakstā uz margas, bet tik un tā Apeirons ar mērlentu pārmērīja wc, un izrādījās, ka ir nevis 1600mm , bet 1570mm, jo flīzējot telpas platība tika samazināta. =)
Ja nav noslēpums, kāda bija Apeirona rīcība šajā situācijā? Sūdzēja tiesā, lika jaukt nost?
Nē, parāja ar pirkstu. Manai pieredzei noderēja – ņēmu vērā un šobrīd wc projektēju lielākus par noteiktajiem 1600 x 1800.
Tieši tā. Arī manā pieredzē ar Apeironu sarunas ir bijušas konstruktīvas, ar saprātīgām piekāpēm arī no Apeirona puses, un pieejamības prasības neviens nav mēģinājis novest līdz absurdam.
Protams, šajā gadījumā, kad Sīlis ir apzināti neņēmis vērā Apeirona norādījumus, nav izgājis uz diskusiju un nav panākta vienošanās par abpusēji pieņemamiem risinājumiem, iestājas situācija ar piemeklētiem 15 pārkāpumiem, skaļiem virsrakstiem un tiesu darbiem.
Forši, ka Tu Andi, u.c. šeit runā par pieejamību, kā nepieciešamu, tiem citiem X cilvēkiem, jo tevi jau tas neskar. Un ja nu Tev tajos Alpos gadās ķeza (tfu tfu) un pašam rodas nepieciešamība pēc šī pandusa, netiksi augšā pēc savas ananāsa šķēles!
vai tiešām svarīgākais ir iebliest rīgā beidzot vienu betona kluci pāri funkcijai un cilvēcīgumam? neticami!
Jātgādina to, kas minēts virsrakstā un rakstā, – tajā nosauktie nav finālisti, bet otrajā kārtā iekļuvušie – tie, ko paredzēts rādīt izstādē un publicēt katalogā. Tikai daļa no šiem tiek tālāk uz finālu, kurā vērtētāji būs starptautiskā žūrija, kas arī pilnā sastāvā apmeklēs šīs vietas klātienē. Tāpēc šis, 2. kārtas saraksts arvien ir pietiekoši nevienāds, par daudziem bija karstas diskusijas, tostarp par šeit, komentāros minētajiem. Notikumi ir iekļauti, jo tie veido noteiktu pienesumu arhitektūras kultūrai, tāpēc īpašākie un novatoriskākie no tiem ir atzīmēti, taču saprotamu iemeslu dēļ tie necīnās par arhitektūras balvu, kuru taču vajadzētu saņemt arhitektūrai, arī pat ne… Lasīt vairāk »
Te ir pieejama informācija par vides pieejamību. Varbūt kādam noder. http://www.em….2nd/?cat=30679
Tur ie ietverts LBN 208-08. Sanāk ka panduss var būt vienlaidus bezgalīgi garš, un tas būs likumīgi. Vispār, tiešām, Rekonstrukcijām drīkstēja būt stāvāki pandusi, kuros normatīvajos aktos tas bija, neaceros?
Par stāvākiem pandusiem nezinu gan, par kāpņu gabarītiem ir gan LBN 201-10, gan LBN 208-08.
Kurā LBN punktā, konkrēti ir ierobežots pandusa garums? ja kāds atradīs, cepums no manis:) Tāpēc rodas jautājums: Kas ir grūtāk pārvarāms ratiņkrēslam, bezgalīgi garš panduss vai par vienu grādu stāvāks panduss uz 10m? Apeiron?
Pat šeit niku "aizņemšanās", laikam turpmāk nāksies vienmēr ielogoties.
Šis ir mans pirmais komentārs šodien (vakar, aizvakar manējie), lūdzu nejaukt ar "ķozku".
Brīvā sabiedrībā ar lielu brīvā laika limitu komentāru skaits drīz pārsniegs 120, kas ir rekords, par tēmu ,vides pieejamība. Vai nevajadzētu aizdomāties, kas tā vides pieejamība ir pēc būtības? Patinot laika rulli gadu desmitus atpakaļ, kur par neoliberālismu tika runāts salīdzinoši reti, varētu teikt tad dominēja kristīgā morāle ar savstarpējas izpalīdzības, žēlsirdības, piedošanas morālajām kategorijām. Vai tagadējās idejas par egocentrismu, kad invalīdam vienam pašam visur jānokļūst, un tās statusa dominanti ir tas humānākais veids un palīdzība nelaimē nonākušiem cilvēkiem, laižot viņus uz ielām vienus pašus, bez atbilstošas palīdzības, būvējot 1-3% speciālu pilsētvidi , kas morāli iespaido pārējo sabiedrību, jo viņiem… Lasīt vairāk »
Pats tu esi slims, domā kaut drusku līdzi ko runā.
Bet ja nopietni, tad tavuprāt pie katra projekta būtu jāfilozofē par to vai valstiski pieņemtās morāles u.c. normas ir pareizas? Ir spēkā esoši likumi, no tiem arī vadamies.
Un vispār bija jau arī tāda ekonomiskā sistēma, kurā vecus un vājus cilvēkus veda ar ragaviņām uz mežu un tur arī atstāja, tā tik bija jauka padzīvošana bez neoliberālisma sloga.
Es esmu arhitekts un jau 18 gadus man ir dēls ar kustību traucējumiem. Tā ir superīga sajūta kopā pastaigāties, kad gandrīz visur var netraucēti piekļūt. Uzreiz atceros Minheni. Rīgā jau sarežģītāk, bet pa lielam situācija uzlabojas. Arī skolā ielika liftu, pirms tam bija jānes vai jāpalīdz, to mēģiniet gan iztēloties. Cilvēki apkārt parasti ir ļoti atsaucīgi un gatavi palīdzēt, pat par daudz brīžiem, tā kā ar to problēmu nav. Man ir balva no Apeirona, par sabiedrisku ēku, nezinu vai sanāks konjaks, iespējams, ka kaut kas nebūs kā normās. Labāk neuzprasīšos. Mājās man ar viss nav perfekti atrisināts, ja kas… Bet… Lasīt vairāk »
Drosi vien ka sim komentejosajam individam jau ir par velu,bet…varbut, ka Apeirons, ta vieta lai censtos apkarot problemas gala produkta, varet likt uzsvaru uz topisajiem profesionaliem? Pat mana, samera laukiskaja universitate, Amerikas vidiene, bija dienas kad Amerikas "Apeirons" ieradas ar veselu lerumu ratinkreslu un citadu paliglidzeklu, dodot iespeju studentiem izbaudit uz savas adas – ka tas ir. RTU, RISEBA, vel kautkur…varbut ka var noorganizet Apeirona dienas? Varbut tas notiek? Citadak…nu negribas vair shita vilties. Vel jo mazak man gribas par shadam temam te diskutet un dzirdet textus par to ka tas vispar nav vajadzigs un ka ta ir kautkada konspiracija.… Lasīt vairāk »
Jā, tā notiek. Nezinu, vai viņus ielaiž RTU un RISEBĀ un neatceros, vai tas jau toreiz saucās Apeirons, nav jau svarīgi. Man bija iespēja pamēģināt un iesaku katram. ~ minūtes 5, varbūt 10. Ar apziņu, ka ES pēc tam taču varēšu izkāpt no ratiem un staigāt. Tas aizvieto 1000 diskusijas. Izslēdz. Pēc tam mēle negriežas spriedelēt, vai 8 grādi ir daudz vai maz vairāk par 5. Vienkārši- pamēģiniet.
(nevaru tagad atrast kaut kur iepostotu bildi uzraktu autostāvvietā, tāpēc atstāstu rakstiski)
"Šīs stāvvietas domātas invalīdiem. Pārējie- pateicaties Dievam, ka jums ir iespēja pabraukt 10m tālāk!"
Nuja – pie projekta pirmās publikācijas šajā vietnē puse no cunftes gaudoja par to, ka pagalmā vispār esot stāvvietas, vajagot socializēties tajā, nevis ļaut auto novietot, tagad tos uzbudina jau likumpārkāpums – divām obligātajām nebija uzkrāsota piktogramma uz atklāšanu. Max 25m no ieejas – šis viedais normatīvs sačakarēs ne vienu vien ārtelpas konceptu. Par grādiem – esmu iemēģinājis ratiņus, nepatīkama nodarbe, vai kāds par to šaubas?. Tas, ka 5 grādi ir mazāk par 7 un 3 ir mazāk par 5, ir skaidrs – kā jau teicu, ja būtu iespējams, pandusu taisītu lēzenāku, un ne jau tikai dēļ ratiņkrēslu problēmas –… Lasīt vairāk »
Man konkrēti iespējams no šī hepeninga ne silts, ne auksts,starp citu būtu interesants Ojāra Pētersona(kā tiešā lietotāja) viedoklis par savai katedrai paredzētajām telpām, ir iespējams dabūt?
Bet tas ka LASam sitoties ar Ministrijām un Būvnieku lobijiem, šito izmantos pret mūsu ekonomiskajām interesēm, mūsu oponenti, gan ir vairāk kā skaidrs.
Esmu ievērojis, ka šoreiz tā nav, un vai kāds zin, vai nākotnē tiek plānots apbalvot projektus zināmās ierastās kategorijās, piemēram: jaunbūves, sabiedriskās ēkas, komercēkas, rekonstrukcijas, restaurācijas, privātmājas-savrupmājas, dzīvokļu mājas, pilsētas plānošana, interjeri, nerealizēti projekti, konkursi, utml. Es šogad startēju ar privātmājas projektu un biju ļoti pārsteigts, ka šāda kategorija konkursā šogad vispār nepastāv. Uz otro konkursa kārtu nav izvirzīts neviens no pieteikto privātmāju projektiem.
Droši vien tas tāpēc, ka šogad visi privātmāju projekti bija gana sūdīgi.
Bērnudārzs ne arhitektūras skate.
Vow! Kad tā gada skate ir? Izskatās, ka būs pikets… Vai pat divi. Jāsavāc dāmu kopa, kas startē ar smukiem pupiem un smukiem lozungiem!!!
Ja tas ir ierakstīts LBN-ā, tad vienalga, kādu vārdu tu valkā, likums ir jāievēro un nedrīkst celt savu arhitektūru augstāk par cilvēka vajadzībām, itsevišķi, ja cilvēks ir ar ierobežotām iespējām.
Ja nepatīk daži punkti LBN- tad karo ar tiem, kas tos ražo, nevis ar Apeironu!
Tur jau tā lieta, ka 208-08 4.punkts ir Apeirona ielobēts gandrīz bez izmaiņām no viņu vadlīnijām. Bez iespējām izdarīt loģiskas atkāpes. Bez analīzes par to, kādu ļaunumu šis punkts nodarīs vēsturiskajai videi, harmoniskai telpai, gaumīgam interjeram, valsts ekonomikai utt, saraksts garš. Neesmu arī dzirdējis, ka punkts būtu sabiedriski apspriests un vairākums akceptējis gatavību aplīmēt visus stiklus ar 10cm dzeltenām joslām 3 dažādos augstumos. Ja jūsu izvēle ir muļķību akceptēt, tad tas nenozīmē, ka tas jādara arī man.
Tur jau Sīļa k-gs ir tā jūsu problēma- ja kāds teikums varētu sākties bez sava Ego uzsvēršanas un pretstatīšanas pārējai s…dainajai pasaulei. apkārtējie varbūt arī ieklausītos kādos Jūsu argumentos un spriedumos. Pašreiz izskatās , ka esat palicis viens pats (sorry ar Miķeli) pret pārējiem, kuriem liekas, ka viens pats Sīļā kungs nenoteiks , kā visai pasaulei dzīvot, kas labi, kas slikti. Jūs visu laiku uzsverat sava projekta arhtektoniskās vērtības, kas kompesē pārējas nepilnības. bet piebūve patiesībā tāda kantaina kaste vien ir, kuru kaut cik interesantu padara dinamiskais panduss. Un jāatzīst, ka darbs ir atšķirīgs tāpēc, ka klaji ignorē LBN vides… Lasīt vairāk »
Kurš lojālais te slēpjas zem nika Miķelis?
Tā mums ir brīva demokrātiska valsts, tad Miķelis droši var izteikties. Šķiet mums Latvijā diskusiju kultūra nemaz nav izveidojusies, vai vēl ir tikai bērnu autiņos. Pilnīgi piekrītu Andim par greizo Latvijas LBN izpratni Apeirona sakarā un , piemēram, arvien jauniem lobēšanas mēģinājumiem Būvniecības likumā ielobēt būvnieku intereses. Redz, neviens patiešām arī nav tik drosmīgs un nav spējīgs pieteikt savu darbu kā visu normatīvu izpildītāju, bet nolikt citus ka vai prieks. Visi zin ka LBN brīžiem ir grūti saprotami un kaitē arhitektūrai, kā mākslai, – bet visi likumpaklausīgi klusē. Ja kāds grib diskusiju, pat tik jūtīgā jautājumā kā vides pieejamība, tad… Lasīt vairāk »
redzi, ja ir tā ka viens pret pilnīgi visiem (izņēmot Tevi) tad tomēr jāaizdomājas būtu vai tiem visiem tomēr nav vismaz kautkāda taisnība. Sīļa k-ga lielākā problēma ir nespēja sevi identificēt ar vienu parastu LV arhitektu, kam ir gan veiksmes, gan neveiksmes. protams, `ļaušana "es esmu izcils, es esmu gudrs (pretstatā parējiem) nav peļams PR, bet cik nu ilgi ar tādu var tikt uz priekšu, apnicis jau klausīties. izskatās, ka nu jau lielākā daļā sapratusi, ka arhitekta izcilība ir projekti, ne publiskās aktivitātes.
Andis laikam labi uzvarijas uz projektina, ja var no Sveices metaties ar dargiem konjakiem. Mikel, tu tik neparcenties! Kaut ka nedzirdeju ka jamejais butu piesolijis puspudeli par glaimosanu.
Moi adres ne dom in ne ulica, moi adres Sovetskij Sojuz!
Vai vispār Miķelis nav sieviešu kārtā, un vēl pie tam tuvs A.Sīlim, un vēl pie tam arhitekte?
Miķelis ir vairāk līdzīgs Meistaram Jodam dārgo Dārt…
Šausmīgi kaitinoši, ka katrā ceturtā komentārā tiek pieminēts PR un meklēts kaut kāds pašlabums (piemēram, Sīļa "aizdomas" viņa komentārā: "man šķiet, ka šai organizācijai (Apeirons) ir tālejošāki mērķi un drīz tiks ieviests vēl viens maksas sertfikāts). Mazliet kauns no tā visa. Man jau liekas, ka būtiskie jautājumi ir tikai daži: vai ēka ir pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā un ko darīt šajā gadījumā, lai tā tāda būtu? Pārējais taču tikai detaļas.
150 komentāri?! kolēģi, kapēc tik uzbudināti?
gaļu pārijušies…
Kautkā nīkulīgi pieklusuši ! Vai tad viss jau pateikts ! Kā saka Rēders – Tev ir ko sacīt ?
Runā !
jaucam to māju nost.
Personām ar kustību traucējumiem ir jājūtas pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un šeit liela loma ir arhitektiem. Šādā kontekstā LMA ēkas ieejas risinājums ir idejiski apsveicams, diemžēl ne funkcionālais risinājums. Pogas pie ieejas lai izsauktu palīgu un arī citi risinājumi „tikai ‘invalīdiem!’” neveicina šo personu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā. Arī autostāvvietas ar ratiņkrēsla zīmi, pēc manām domām, nav labākais risinājums. Attiecībā uz autostāvvietām man labāks risinājums liktos, piemēram, apvienojot stāvvietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem ar stāvvietām, kas paredzētas ģimenēm ar maziem bērniem, iespējams arī vieglajām automašīnām ar 4 pasažieriem. Šīs stāvvietas varētu apzīmēt un izcelt, piemēram, kā „prioritāras stāvvietas”. Andi, ar interesi gaidīšu… Lasīt vairāk »
Konjaka balvu izsludināju nolūkā apsekot "ideālo" objektu, safotogrāfēt visas dzelteno strīpu, dubultmargu utml prasības un bildes nopublicēt šeit, lai visiem brēcējiem top skaidra LBN un vadlīniju ietekme uz vides estētisko kvalitāti – ja visas Rīgas publiskās telpas tiktu šādi "pilnveidotas", tad… es personīgi kravāju čemodānus, jo šādā vidē dzīvot nespētu.
Klau, Andi, vai Tu maz pats apjēdz, ko īsti tagad visiem centies pierādīt? Tā žestikulēšana ar konjaku jau bija 90% tvaiks galvā. Tagad, sāc te deklarēt kaut ko no skapja augšas ar čemodāniem rokā? Nu ja jau tev tā labāk tīk, brauc šurpu. Tik skaties, ka neiznāk tā, kā par to mēdz vēstīt Latviešu sakāmvārds – no vikla muksi, lāčam virsū uzskriesi! Man te kaimiņos ir ne viena vien GLOBĀLA superstāra garadarbs, kur visur tiek ievēroti būvnormatīvi. To skaitā, PIEEJAMĪBA. Ta ko ta Tu tagad, sāksi stāstīt, ka tava īstā intelekta vide ir kādā paralēlajā dimensijā?
Pierādīt? Vien izsaku līdzjūtību. Atsūti, lūdzu, foto ar tām LBN dzeltenām strīpām kāpņu sākumā un beigās. Uz Tavu pusi noteikti netaisos, arī uz Eiropu nē – lai grimst savās maldu idejās un ciparos bez manu komentāru klātbūtnes. Ja laistos, tad uz turieni, kur vēl iespējams gūt baudu apmeklējot iepriekšējo paaudžu arhitektu radītas skaistas un pilnībai tuvas telpas tīrā, ar apmargotiem pandusiem nesapurgātā formā. Izklausās politnekorekti, zinu, bet par dažādu grupu vēlmju un iespēju sabalansētību arī viss šis ļembasts. Man, diemžēl, ir izveidojies savs viedoklis par cēloņsakarībām un nejaušībām, neredzu iemeslu apšaubīt to, ko pāris tūkstoš gadus jau zin attītītākas civilizācijas… Lasīt vairāk »
Pa riņķi gan.
Pirms pārejam uz tēmas konkretizētu izķidāšanu, lūdzu atsūti foto par pieminētajiem kaimiņiem, kā redzi, pat ar konjaka palīdzību nevaru sadabūt uzskatāmu materiālu tēmas ilustrācijai. Negribētos vilties Tevī, neticu, ka tāpat kā pārējie būsi sarunājis lieku pirms palasījis LBN.
Kā smejies, pavilkšanas metodes strādā abos virzienos. Tad nu, te pāris bildes. Redzēs vai sanāks tās te izkārtot pēc cipariem. 1) Lai pakacinātu tevi un tavu riebumu pret dzelteno krāsu trepēs. Tāda ir mana sabiedriskā transporta un sabiedriskās telpas ikdiena – Bostonas metro. Jāatzīst, ka man tās dzeltenās strīpas galīgi netraucē. 2) Dzeltenā strīpa parādijās šajā DILLER SCOFIDIO + RENFRO Bostonas šedevrā. Ja pievērs uzmanību apvilktajai bildes daļai, vietā kur "locītā plakne" atdalās, un veido pakāpienu, Miss Dillererei, pēc lielas stīvēšanās tomēr nācās atzīmēt šo potenciālās kakla kaušanas momentu. Liekas, ka ar laiku, pat tik unikālajam dizaina elementam atradās risinājums… Lasīt vairāk »
Tā jau domāju – Apeirons Dillerei uzrakstītu pretenziju – nav izpildīts 63.1; 63.2; 63.5 – gluži tāpat kā LMA. Arī Bowdina Koledžā tas pats – paskaties 8 bildi – kur spilgti kontrastējošas strīpas visā kāpņu platumā? 63.5 taču nav apspriežams! Kur abos projektos uz stikla durvīm dzaltanas strīpas trīs dažādos augstumos? [pēdējā gan paldies dievam vēl tikai vadlīnija, bet valsts standarts jau sagatavots].
gaidīju bildes, kas izpilda visas prasības, nevis apceri par "radošu pieeju" likumu interpretācijā, ar to mēs te raibām acīm jau ikdienā ņemamies.
Nezinu Andi, kapec esi iedomajies, ka vilsanas tevi ir saistita tiesi ar 63.5 punktu. Vel jo mazaka mana izpratne par tevis izveleto strategiju kolegu solidarizesanai cina pret "launo" Apeirons. Ja patiesi tu velies veiksmigak integret pieejamibas standartus agusta (vai varbut ka aksta?) dizaina joma, tavi kolegi par to tikai applaudetu un pat paklanitos(es personigi). Bet nu ne jau nu shita ka T(t)u te nemies. Sac izklausities pec alkoholika, kas piekerts par brauksanu dzeruma un tagad aizgutnem stasta, ka visi citi ir vel lielaki dzeraji. Bet ja ta no sirds, man jau no shis te verbalas vingrosanas jega nau nekada. Tik… Lasīt vairāk »
Labi, piekusu. Necīnos ne pret Apeironu un vēl jo mazāk pret lēzeniem kāpumiem, skaidrs, ka, ja ēkas pamatfunkcija ir domāta īpašām personu grupām, jautājums vispār nav apspriežams, tikai šis nav LMA gadījums un Tava vilšanās mani izbrīna. Tusiņš ir par LV pierasto būtības saputrošanu ar pārspīlētām prasībām un cipariem, par tieksmi pārcensties un sadzejot neelastīgus likumus, kādus nekur citur pasaulē nevienam pat prātā neienāk ievērot. Un vides pieejamības prasības nav saistītas tikai leņķiem, likums ir garš un obligāts ar ntajām pozīcijām. Kā te kāds gudrinieks norādīja – neapspriežams un obligāts savā pilnībā visiem, visur un vienmēr.
tur jau tā sāls ka nepastāv šādas "īpašas personu grupas".
visi ir cilvēki.
Paldies par uznemigo atklatibu! Te tad nu Tu ari esi izkristalizejis to isto problemas celoni. Neiesu tagad te pravietot par to kuru lidz cilveku un ka Tev bus milet. Ta protams, ir Tava personigas parliecibas lieta – Tu esi brivs cilveks un, kamer vien nenodari launumu apkartejiem, vari darit ko vien un ka vien velies. Bet… LMA ir SABIEDRISKA eka. Ka sabiedriba, mes esam nolemusi pievienoties rietumu ekonomiski/socialajiem standartiem, un seit mes vairs nevaram dalit sabiedribu grupinas – ekam jabut vienlidz pieejamam un drosam, neatkarigi no ta, kada valoda tu runa, kada krasa tev ir ada vai mati un noteikti… Lasīt vairāk »
Nav nekas jāapšauba. Karma ir šeit un tagad. Zīmējot mājas, pildi normatīvus, ja neesi ticis starp tiem, kas tos izdod vai atceļ. Un izliec atgādinājumus par ciešanām visuresošu uzlīmju veidā; iebetonē, lai neaizmirstās uz šopinga fona. Ja būsi "tur" – pats zini – tās krustojumos klauvēs pie Tava džipa loga, un tupēs putekļos pie šedevru simetriskajām ieejām. Nekur nespruksi. Jebšu tomēr ceri?
Var saprast, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem jājūtas pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Arī bez kustību traucējumiem, pat ļoti liels skaits cilvēku jūtas sabiedrības apdalīti un apbižoti, ņemsim pensionārus, skolotājus, medmāsas, parastus strādniekus u. c. Nav runa par pastāvošiem normatīviem, bet par jaunu normatīvu eskalāciju, kas ir apgrūtinoši parējiem gan sadārdzinājuma, gan estētisko vērtību degradācijā, vides lumpenizācijā , tiešā nozīmē. Tad, kad sabiedrības sociālie jautājumi būs tādi paši kā Vācijā, Zviedrijā, vai vēl kur, tad arī būs vērts par šo jautājumu runāt. Ar prieku var lasīt par arhitektu atbildību šajā laukā, tikai nevajag aizmirst arī par sociālo līdzvaru un citām būtiskām lietām.
Te piekrītu, jo, piemēram, ja redzes invalīds jūtas komfortabli vidē, kur viss ir aplīmēts ar dzeltenām joslām, uttutjp, tad es tādā vidē jūtu diskomfortu….laikam tomēr par šiem jautājumiem ir jārunā daudz daudz plašāk un vairāk
nabadziņš
Spirāle apgājusi kārtējo apli – jau augstāk minēju, ka novēršot vienu diskrimināciju mēs vietā radām vairākas citas, nu gluži kā tam pasaku pūķim ar galvu ciršanu. Kaut "tur ārā" vismaz papīra formā ir arī drakoniskākas kā LV prasības (bet tā jau mūsu ierēdņi cenšas būt būt teicamnieki), tomēr dabā tos mazestētiskos ierobežojumus nav īsti nācies skatīt (vismaz ne līmenī, ka tieši nu acīs bāztos), attiecīgi vai tik kā parasti kaut kur netiek pārspīlēts. Kas mani personiski vairāk satrauc – atbilstoši iepriekšējai (vienai no) likumdošanai akceptēts būvprojekts, saņemta būvatļauja un "namiņš" uzcelts, bet "maita" celtnieks nokļūdījies šur tur par 20+ cm… Lasīt vairāk »
Andis riskē gan, pats palikt bez konjaka un pie tam vēl laba. Ja ls 50,00 dārgo konjaku nomainītu pret ls 25,00, arī augstas klases par to pašu naudu , tikai jau 2x vairāk, un piedāvātu APEIRONA puišiem , šķiet, viss atrisinātos ārpus tiesas.
Kā liecina pēdējo gadu skaļie preses virsraksti, kūdīšana uz kukuļdošanu ir kriminālsodāms pasākums.
Ļoti žēl. ka ši diskusija virzās NEKUR . Zināms, ka Sīlis ir tāds kā ir un droši vien nemainīsies, bet tie LBN punkti par vides pieejamību, visticamāk būtu jāizvērtē un ar priekšlikumiem LAS vārdā jādodas pie likumdevēja . Jo zināma taisnība ir arī Andim par to, ka šobrīd ir milzu pārspīlējums otrā virzienā, ka tik VISUR būtu "pēc maksimuma". Diskusijai par to, ka videi jābūt pieejai nevajadzētu būt vispār – un tas nu nekādi nav nodrošināts LMA jaunajā ēkā, līdz ar toAnda vēlme virzīt diskusiju tikai uz dzeltenajām strīpām diez vai ir pareiza. BET jautājums par to vai visa publiskā… Lasīt vairāk »
Pušu vai partiju intereses, lai kā tās popularizētu, ir un paliek noziedzīgas savos uzstādījumos pret sabiedrības tradīciju, tāpat kā brīvā griba ir pasaules lielākais ļaunums. Ja mēs neapzināsimies šo liberālisma doktrīnas launumu, ko tā dod sabiedrībai, mēs nekad neko nelīdzsvarosim un neatrisināsim.
No sākuma LATARH mājas lapā ir 16 darbi, kuros paradoksālā kārtā nav RADI RĪGU, tad paiet nedēļas nogale un kādam liekas iedarbojas sirdsapziņa un tā tomēr parādās…
Cien. skates žūrija prasa no pretendentiem izcilību it visā, bet definēt vērtēšanas kritērijus spēj tikai noslēdzoties konkursa 1. kārtai. Izcils darbs, vai ne. Vai veltot daudzas stundas 2. kārtas darbu vērtēšanai taps jauni kritēriji?
Žūrija kritērijus definēja tad, kad sanāca kopā, tātad tad, kad visi darbi jau iesniegti. Iepriekšējos gados tas, diemžēl, nav darīts, arvien vairāk bija tāda ad hoc pieeja. Ja Arhitektu savienība lemj un atzīst par pieņemamiem, tā var šo pieredzi akumulēt un kritērijus tā vai citādi izmantot turpmāk, iestrādāt jau nolikumā vai kā savādāk. Izcilība, saprotams, ir mērķis, uz ko tiekties.
Jā, protams, šī varētu būt "laba pieredze" rīkojot citus konkursus, tai skaitā arhitektūras. Vispirms iesniedziet darbu tad izdomāsim vērtēšanas kritērijus. Izcili! Lai saprastu cik tas ir neloģiski, iespējams, dažiem gudriniekiem ir jāatrod vairāk laika lai padomātu par šo tēmu.
Piekrītu, ka tas ir muļķīgi un aplami – kritērijiem vajadzētu būt vispirms, – lai saprastu, uz ko iesniedz. Bet nu – tāda LAS tradīcija, tā iegājies, ka žūrijas katreiz sanāk, apskatās, kas iesniegts, un tad tik lemj, kā vērtēt. Tāpēc ar iecerēts rosināt LAS institūcijām uz priekšu to jau noteikt iepriekš. Taču šie, pieminētie kriteriji jau ir reizē vispārīgi, varētu teikt, – pašsaprotams pamats, pēc kā arhitektam vajadzētu ikdienas darbā vadīties, nevis kaut kas pārsteidzošs vai ekstravagants.
Manuprāt ļoti jēdzīgi kritēriji. Labi, ka beidzot tie uzlikti uz papīra.
Sīli ratiņos un palaist pa pandusiem.!! Miks Kārkliņš kā rietumnieks ir pārāk korekts… un iecietīgs . Malacis gan.
Pozitīva emocionāla iedarbība uz lietotāju.
LMA jaunais korpuss un ratiņkrēsla lietotājs 🙂
un skatā no Valdemāra ielas puses nu kritērijiem tik atbilstošs, tik atbilstošs
Klau, par ko tagad mode zākāt Dobeles laukumu? Izskatīju kaudzi foto un tā arī neko neieraudzīju.
Izskatās, ka to zin tikai Apeirons, jāprasa viņiem.
Noprotams, ka pārmetumi ir par laukuma segumu – tēstajiem (vai plēstajiem?) bruģakmeņiem, aiz kuriem it kā ķeroties kājas. No savas pieredzes (gan ne jau bērna, sirmaglvja vai invalīda) varu teikt, ka laukums škiet gludāks un līdzenāks, nekā ja būtu tāds kalto akmeņu bruģis (nu, kā noaapaļotie akmeņi Rīgas bruģī). Skaidrs, ka gludas plāksnes būtu viscēlāk, taču katrā ziņā, šis risinājums šķiet daudz jēdzīgāks, nekā ja būtu mazpilsētās (un Rīgā arī) iecienītais betona bruģis. Bet droši vien tie, kas pārsituši kājas, vai varbūt arī degunus un galvas, domā savādāk. Jāvaicā dobelniekiem, cik traki tas ir.
Problēma ir ārkārtīgi asā virsma, kas ir laukuma segumam – šķeltā akmens bruģim. Vecāki izvairās laist bērnus skraidīt pa šo segumu, jo mazākais kritiens un elkoņi vai ceļi ir līdz kaulam pušu. Sievietes ar labākām kurpēm iet laukumam apkārt. Vecāka gadagājuma cilvēkiem kājas ķeras ik uz soļa, kvalitatīviem invalidu ratiem šis laukums vienkārši ir nāve… Eiropā ļoti un dikti daudz tiek izmantots šis materiāls, tikai atšķirība ir kvalitātē un tajā, ka ir altenatīva materiāla zonas, kas ļauj pa teritoriju pārvietoties izvairoties no šī mistiskā "vēsturiskā autentiskuma" produkta… Dobeles amatpersonas slavē savu garadarbu, iedzīvotāji šo "gadsimta būvi" lamā vienā lamāšanā, žēl… Lasīt vairāk »
Palūdziet, lai to nolej ar asfaltu! Labāk, lai bērni pierod pie "gludās", pelēkās apkārtnes, un viņiem iespējams vēlāk nemaz nešķitīs, ka viņi klūp un ķeras aiz savas trulās dzīves.