Noslēdzies konkurss Zunda kvartālam

Lietuviešu attīstītāju kompānija “GALIO Development” paziņojusi rezultātus vienam no šī gada ievērojamākajiem Rīgas arhitektūras konkursiem — kvartālam Daugavas kreisajā krastā starp Zunda kanālu un Daugavgrīvas ielu. Runa ir par pilsētbūvniecisku redzējumu nepilnus astoņus hektārus lielajai pamestajai teritorijai, kurā līdz 90. gadiem atradās lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, bet treknajos gados bija plānots celt Akropoles iepirkšanās un biznesa centru. Attīstītāji projektu ir nodēvējuši par Zunda parku, taču domāts ir daudzfunkcionālu komerciālo un dzīvojamo ēku kvartāls, liekot uzsvaru uz  pilsētvidi ar ērtu loģistiku un satiksmes organizāciju.

Par labāko 14 projektu konkurencē atzīts biroja RUUME piedāvājums, vēlreiz apliecinot, ka viņi ir viens no labākajiem un cerīgākajiem birojiem tieši pilsētbūvnieciskā jomā. Un, kā apstiprina jaunais un godalgotais Viesturdārza kvartāls, — viņi ir spējīgi labi iesāktās idejas arī konsekventi īstenot.

 

Bez uzvarētāja, Zunda konkursa žūrija atzinīgi novērtēja vēl četrus priekšlikumus, sadalot 42 tūkstošu eiro balvu fondu.  “Žūrijas priekšā bija izaicinošs uzdevums – izvēlēties labāko piedāvājumu no 14 iesniegtajiem darbiem no 6 valstīm , kas vislabāk atbilstu iecerei attīstīt “Zunda parks” kvartālu par rīdziniekiem iecienītu un mūsdienīgu vidi, kurā dzīvot, strādāt un pavadīt atpūtas brīžus. Jāatzīst, ka darbu vērtēšanas process noritēja  trīs nedēļas, un pieņemt lēmumu par labu vienam no konkursantiem nebija viegli, jo iesniegti tiešām interesanti un arhitektoniski pārdomāti risinājumi. Liels paldies visiem konkursa dalībniekiem par  dalību un unikālu vīziju izstrādi,” saka konkursa rīkotāju pārstāvis un  “GALIO Development” valdes loceklis Kaspars Beitiņš.

Iesniegtos darbus vērtēja žūrija deviņu profesionālu nozares ekspertu sastāvā. Žūrijas komisijā piedalījās arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas (LAS pārstāvji Egons Bērziņš, Renārs Putniņš), Lietuvas (Viļņas pilsētas galvenais arhitekts Mindaugas Pakalnis) un Nīderlandes (Jonathan Woodroffe), kā arī atbildīgo institūciju pārstāvji no Rīgas pilsētas Būvvaldes (Gunita Kalīte), Rīgas pilsētas attīstības departamenta (Māra Liepa-Zemeša,), Rīgas pilsētas arhitekta biroja (Jānis Dripe), kā arī konkursa rīkotāja “GALIO Group” (Kaspars Beitiņš, Aurimas Martinkėnas).

Konkursa ietvaros visaugstāko novērtējumu guvuši pieci piedāvājumi:

  • Pirmās vieta — RUUME arhitekti sadarbībā ar K FORMA
  • Otrā vieta — REM PRO kopā ar Aketuri Architektai
  • Trešās vieta — piešķirtas divas trešās vietas:
    • Arrow Architects (Kopenhāgena, Dānija)
    • Etienne Borgos no Borgos Pieper Limited (Barselona, Spānija)
  • Veicināšanas balva — MARK arhitekti  sadarbībā ar ALPS ainavu darbnīcu un IE.LA inženieriem

Ņemot vērā, ka teritorija atrodas pilsētbūvnieciski un ainaviski nozīmīgā vietā un tās attīstība mainīs esošo Pārdaugavas pilsētvidi, radot jaunas skatu perspektīvas un papildinot Daugavas kreisā krasta siluetu, žūrija pievērsusi īpašu uzmanību ainavas harmonizācijas aspektam. Tāpat liels uzsvars tika likts uz kvalitatīvas pilsētvides izveidi un infrastruktūras pieejamību, t.sk. pārdomāti organizētiem gājēju un veloceliņu tīkliem, optimālai transporta plūsmai, kā arī publiski pieejamām relaksācijas zonām un piekļuvei kanāla krastam ar iedzīvotāju atpūtai piemēroto ūdensmalu.

Projekta attīstība un realizācija plānota vairākās fāzēs. Galīgais priekšlikums tiks izvēlēts pēc izvērtējuma konkursa otrajā kārtā, kas norisināsies tuvāko mēnešu laikā. Pirmo celtniecības fāzi ir plānots uzsākt 2022. gadā. Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniegs 100 miljonus eiro.

“GALIO Group” ir Lietuvā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā ar 230 miljoniem eiro kopējos aktīvos un neto aktīviem 205 miljonu eiro vērtībā. Latvijā uzņēmumam pieder zemesgabali Gustava Zemgala gatvē, Brīvības gatvē, ka arī Daugavgrīvas ielā, kuros turpmāko gadu laikā plānots attīstīt vairākus multifunkcionālus projektus, uzbūvējot ap 2000 jaunu dzīvokļu, kā arī mūsdienīgus birojus aptuveni 110 tūkstošu kvadrātmetru platībā. “GALIO Group” būvētais biroju komplekss “S7” Viļņā novērtēts ar starptautisko ilgtspējīgu ēku standarta BREEAM “New Construction Excellent” sertifikātu, kas nozīmē, ka papildus izcilai energoefektivitātei un ilgtspējībai,  tas pretendē uz ērtākās biroju telpas statusu Baltijas valstīs.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
15 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Kaut kur man zināmajā pasaulē iezīmējas pamatīga krīze, bet kaut kur tepat notiek mākoņstumšanas sacensības. Tāpēc daži jautājumi autoriem: Kāds ir kopējais investīciju apjoms? Kādi 100 miljoni? Tas tikai ceļos un infrastruktūrā. Izskatās uz dažiem miljardiem. Kas būs tie ļaudis, kas īrēs A klases birojus un dzīvos A klases dzīvokļos? Nepazīstu nevienu, kas šobrīd gribētu parakstīties uz 30 gadu hipotēku starp pietiekami “bieziem” klientiem, kuri to varētu atļauties. Neredzu īpašu pilsētbūvniecisko risinājumu. Vai tas būtu zāģzobs? Nu labi ka te protams neparādās risinājums a la Venēcija ar gondolām. Nekustamā īpašuma bumam jāseko rūpnieciskās ražošanas bumam, ne otrādi. Vismaz tā tas… Lasīt vairāk »

Last edited 10 dienas pirms by Miķelis
JJay

Nūū, Miķeli. Mūsdienās nekustamā īpašuma bumam jāseko IT nozares bumam. Vecas grāmatas lasi. : ) Skat drīz te daļa ITšņiku no Baltkrievijas atbrauks, you never know!

Bet tas tā, jokus pie malas. Ja stumjam tos mākoņus, tad 1 vieta, kā teica mans viens britu paziņa – not feeling it. Man personīgi atgādina kaut ko līdzīgu à la Āgenskalna priedes apbūvei tikai 2020.

Otrā un trešā jau vairāk pēc pilsētas drēbes izskatās.

Negribu izklausīties pesimistiski, bet 9 punkts varētu būt fun, pie reizes var paņemt klāt kādu Zaķusalas projektu un Krasta City.

Miķelis

Kā reiz ITišņiki īrē, nepērk, ir man vairāki frukti pazīstami,- jocīgākais ka nepērk pat auto, braukā ar takšiem, – bet protams – es mazliet hipertrofēju, kā jau Miķelim pierasts 😉 Bet esmu vecs, – tas tiesa – tomēr rokenrols paliek rokenrols, pat Veco Suitu izpildījumā. Pārinieks gan tagad grib nopelnīt visu pasaules naudu un vecumdienās gulēt uz metrīgā naudas matrača, tādēļ jaunas dziesmas netop.

Last edited 10 dienas pirms by Miķelis
hustler

Lai gan varam pret šādu projektu ekonomisko pamatotību varam izturēties ar skepsi, aicinu neaizmirst par vairākiem nozīmīgiem argumentiem par: Lai gan šobrīd ekonomiskā situācija nav īpaši iepriecinoša, neaizmirsīsim, ka ekonomika ir cikliska. 2024. gadā, kad eksplutācijā tiks nodotas šī projekta pirmās ēkas, situācija būs ļoti atšķirīga no tās kāda tā ir šobrīd. Ja ticam, ka drīzumā mūs sagaida krīze, tas būs labs laiks, lai ietaupītu uz projektēšanu un būvniecību. Kādas ir alternatīvas megakvartāla projektēšanai šajā teritorijā? Bez kopējas attīstības koncepcijas nav iespējams sākt pat ar dažu ēku uzbūvēšanu… Tev ir arguments par zemu pirktspēju A klases segmentā. Ja attīstītājs šajā,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ievadam, pārējo nokomentēšu mazliet vēlāk, jo šodien mani vajā steiga un čaļi, kas guļ un metrīgajiem naudas matračiem: https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/aptauja-dzivokli-rigas-centra-velas-dzivot-tikai-23-latvijas-jauniesu.d?id=52664105

Miķelis

Diezgan ilgu laiku no pēdēja laika esmu veltījis ekonomikas studijām, – mani interesē kas tad notiek ekonomikas lauciņā un secinājums ir gauži vienkāršs – mēs esam patstāvīgā krīzē, kur burbuļi uzpūšas un plīst ar apbrīnojamu regularitāti. Amerika dotē savas kompānijas caur Federālo rezervju sistēmu, atpērkot no bankām parādzīmes un notiek reāls valūtu karš, kura rezultāts nav paredzams. Šādos apstākļos nekustamā īpašuma tirgus atrodas totālā turbulencē. Bet OK, pieļauju ka 2024 būs vismaz vienas problēmas mazāk – Covid-19. Alternatīva ir pavisam cits virziens – Modernās mākslas muzejs, Zinātnes un izklaides parks utt., ja man būtu lieks pusmiljards – es iegrūztu šādā… Lasīt vairāk »

Last edited 6 dienas pirms by Miķelis
Miķelis

Vēl tikai vizualizācijai – katru rītu no tā kvartāla izbrauks ap 1000 auto ar maziem bērniem, kurus vadās pa pus Rīgu uz bērnudārziem un skolām. No pilsētbūvnieciskā viedokļa tā ir pamatīga bomba. iespiest rokās pa velosipēdam neizdosies – vietu Rīgas bērnudārzos nav, skolas atradīsies pa visu Rīgu un būtu jābūvē gājēju tilti uz kādām izklaides vietām Zaķusaslā vai ar prāmi jāved uz Lucavsalu, kur šitai mazu bērnu varzai izlādēties, lai viņi nenonestu to jauno kvartālu.

Last edited 6 dienas pirms by Miķelis
Miks Kārkliņš

Lai arī reizēm šķiet, ka tie kas šeit komentē, atskaitot Miķeli, saskarās ar realitāti, kur komentāru jēga līdzinās dakšu ruršanai ūdenī, mani neatstāj pārliecība, ka reizēm uzdurās arī pa kādai zivij. Ar lielu nepacietību gaidīju Zunda kvartāla priekšlikumus. Lai arī man nekas nav pretī tam, ka tiek detalizēti izstrādāti visu(?) stāvu plāni, nomāc realitāte, ka pilsētvides telpa (viss tas kas eksistē pa vidu ēkām)paliek diezgan infantīlā stadijā. Līdzīgi kā Krasta City gadījumā, uzvarējusi ir kvadratūras izkrāmēšana krastmalā. Kārtējo reizi, nomāc pārliecība, ka iespējami iejūtīgāki priekšlikumi ir palikuši aiz strīpas. Kā smejies, jo tālāk ejam pa vērtējuma skalu uz leju, jo konkrētāk definētas kļust pilsētvides… Lasīt vairāk »

Anna

Izskatās , ka biroji mauc pirmo, kas ienāk prātā. Un gan jau žūrija novērtēs. Un tā arī ir- smukas bildes, briesmīgs saturs, tukši kvadrātmetri. Paši gan tagad pēc konkursa priecīgi, jo nav palikuši mīnusos.

Valdemārs, Zariņš

Mik, nebūtu tik pārsteidzīgs ar secinājumiem, par žūrijas bezjēdzīgumu. Žūriju kā reizi neapmierināja līdz galam neviens darbs, tāpēc jau priekšā ir divu augstāk novērtēto darbu “dogfaits” otrajā kārtā. Jā, bija viens darbs, kas piedāvāja diametrāli citu attīstību , kā pārējie, bija diskusijas par šo darbu, jā, viņu koncepcija bija atbilstoša realitātei – sarūkošā Rīga un atpakaļ pastorālajā priekšpilsētā (6.vieta, ja nu kas), daļa žūrijas bija gatavi celt augstāk ( ne uz pirmo, otro protams, jo bija baismīga Daugavgrīvas ielas fronte, autostāvvietu fasāde visā garumā 2-3 stāvu augstumā), bet otra žūrijas daļa bija kategoriski pret to. Ko nu? Demokrātija tomēr. ARROWs… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Ben, Paldies par detalizēto procesa atreferējumu. Ineresasnti. Paldies, ka padalijies ar tik vērtīgu informāciju. Var jau būt, ka prasu pārāk daudz. Varbūt ka esmu pārlieki skarbs. Tomēr, doamāju ka piekritīsi, ka ne visi žūirijas “neatkarīgie” dalībnieki cīnijās par kaut ko mazāk izskaitļotu. Man, protams, nav Tava pieja informācijai, bet tas nenozīmē, ka cauri nesit izdabāšana investoriem. Un es velreiz gribu uzsvērt, ka nenosodu ne investorus, ne dizainerus. Bet…no kurienes tad radīsies tā vides kvalitāte? No tā, ka divi attīstītajiem vēlamie dizaineri ies 1:1 uz to, kurs vairāk izdabās? Kāda tad jēga žūrijai, ja tiem nav nekādas teikšanas? Kapēc nevarēja paņmet 6to vietu un likt pārtaisīt Daugavgrīvas fasādi? Vai tas nebūtu mazliet… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Sveiks, Mik! Kā jau iepriekšējā komentārā pēdējā rindkopā minēju, Rīga vairs nevar uzspiest spēles noteikumus investoriem ( jo vienkāŗši izsakoties to nav tādā daudzumā lai kaut ko izvēlētos, kaut kā pakāsti, es vienmēr esmu brīnījies kā Rīga -Baltijas centrs, 30 gados ir visu( dzinējspēku un likumsakarīgi -attīstību) pakāsusi kaimiņiem un pakāsusi pat savām aglomerācijām). Bez resursiem mēs varam sapņot, ko mēs gribam, tas paliks max. uz papīra( virtuāli), ignorēt Investoru, kas var kaut ko saprātīgu investēt, it sevišķi Rīgas gadījumā, ir nepareizi. Tur kur rinda stāv ar investoriem, tur tad arī var izvēlēties un diktēt noteikumus. Tā neomulīgi paliek, ja… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tālu nav jāmeklē – Rīgas attīstības plāns + sarkanās līnijas, tās ievilktas tur, kur vēl 30 gadus nekas nenotiks, savukārt skazočņikiem, kuri tup uz zemes viss plānā sakārtots un uz rokām līgumi par nomu uz 99 gadiem. Skazočņiki par savu spēju izbīdīt attīstības plānam cauri n-tos stāvus tagad berzē rokas no gaidāmās peļņas. Spilves pļavas, Zaķusala, Lucavsala, Andrejosta, Krasta iela – visi tie ir miruši projekti ar skazočņiku cerīgām sejām aiz tiem. Skazočņikiem pašiem naudas nav un zviedru bankām tas protams nav interesanti.Ja uzliktu kreptīgu zemes nodokli skazočņikiem, ātri vien zemes laistu tirgū un notikta kāda nebūt attīstība. Bet tā… Lasīt vairāk »

Last edited 3 dienas pirms by Miķelis
Miks Kārkliņš

Ben un Miķeli, Arta ievads par “trekno gadu atgriezšanos” pie Krasta City raksta, Jūsu komentāru kontekstā, kļūst saprotamāks. Mans antientuziasms šajā jautājumā vairāk nāca no Staķa ievēlēšanas lielajā amatā. Kā smejies, LV kontekstā esuma piedalijies, gan pie projektiem, kur attīstītājs ir dievs, gan arī tur kur sabiedriskā sektora vadība, riskējot ar savu amatu, pastumj robežas mazliet plašāk. Pirmajā variantā, ne uz brīdi neatstāja sajūta, ka varētu labāk. Otrajā variantā, neatstāja sajūta, par to, ka projekts ir sireals(lai arī rezultāts bija reāls). Staķa ziņā, man tomēr pastāv sireāla cerība, ka spēcīgs sabiedriskais sektors, spēj mainīt situāciju plašākā mērogā. Vai tas tā notiks, ir atkarīgs no mums pašiem… Lasīt vairāk »

IVO ŠTEIMANIS

Ben, bet kāda vaina ir pastorālajai priekšpilsētai? Salīdzinot ar Zunda konkursu Ruumes Viesturdārzs ir pat ļoti pastorāls jeb precīzāk, te ievērots pilsētbūvnieciskais konteksts. Arī no biznesa viedokļa izpiest maksimumu ne vienmēr atmaksājas. Pastāvošā korelācija starp virszemes apjomu, auto stāvvietām un optimālajām kvadrātmentra izmaksām nebūt neliecina, ka maksimālajā griestu variantā projekts kļūst vēl rentablāks. Gandrīz visi iepriekšējā buma laika projekti ar savām divu stāvu pazemes autostāvvietām pazaudēja jēgu un tika norakstīti maklatūrā.  Abos pirmajos darbos šis aspekts atstāts aizberga neredzamajā daļā, burtiskā nozīmē zem ūdens. Tepat Ķīpsalā ne velti ne vienai no RTU ēkām nav pagraba līmeņa.  Tādēļ būtu interesanti redzēt tos darbus, kuri… Lasīt vairāk »

15
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x