Šodien, Lietuvas neatkarības dienā, — gabaliņš lietuviešu arhitektūras Latvijā, — māja Papes kāpās, kuras autori ir Kauņas birojs Archispektras. Ēka tikusi publicēta starptautiskos arhitektūras medijos pagājušajā rudenī, taču jaunu aktualitāti ieguva nesen, kad parādījās kā viens no Latvijas kandidātiem Eiropas Savienības Mīsa van der Roes balvai.
Māja atrodas Baltija jūras piekrastes kāpu joslā. Ēkas ideju un tēlu netieši ietekmējuši tādi apkārtnes faktori, kā vējš un saulriets, pūķsērferi un laivas, kāpas un pļava ar garo zāli un sīkajām puķītēm arvien mainīgās krāsās, kā arī ar piejūras dzīvi saistītie attālumu, izmēru un pieredzes slāņi. Skaidri lineārā apjumtā būve eleganti šķērso un reizē līdzsvarojas ar apkārtnes lēzeni liektajām līnijām.
Projekta uzdevums bija radīt māju ģimenei, kuras vaļasprieks ir pūķsērfošana. Mūsdienīga stila ēkas ideju, plāna struktūru un neregulāro formu noteica apkārtne, zemes gabala lielums un forma, likumiskais ietvars un, protams, centieni apmierināt pasūtītāja vēlmes un radīt ergonomisku ērtu ģimenes atpūtas māju.
Apkaimes niedru jumtu tradīcijas rosināja galvenā fasādes materiāla izvēli. Taču noteicošais konteksta aspekts ir piekrastes dabas ainava, ar ko ēka pilnībā saplūst. Ēkas apjoms ir atvasināts no stilizētas krasta kāpas. Stingra, noteikta un mūsdienīga forma rod saskaņu ar tradicionālajiem apkārtnē lietotajiem materiāliem — niedrēm un koku, kā arī — divslīpju jumtiem, tādējādi respektējot vietas kontekstu, uztverot tās būtību.
Dzīvojamā istaba un virtuve, pusdienu un atpūtas zonas ir grupētas vienā. Īpašu sajūtu pieredzi dod telpas atškirīgos līmeņos. Virsgaisma papildina mājas vējaino raksturu un telpisko dinamiku. No ikvienas telpas jūras virzienā paveras bezgalīgais apvārsnis un nav redzami kaimiņi.
Līmētā koka konstrukcijas tika izvēlētas kā labākais veids mājas apjoma veidošanai un tīrai iekštelpai. Aizgūstot pieredzi no vietējām amatniecības tradīcijām, niedru sienas un jumtu noslēdz koka dēļu klājs. Interjers uzsver ārtelpas un iekštelpas veselumu, tāpēc sienu un griestu apdarē bagātīgi lietoti dēļi un koka klātbūtne raisa siltuma sajūtu. Iekštelpa ir aicinoša, raisot brīvdienu sajūtu, — mazliet raupja un maiga vienlaikus.
Mājas kāpās
Papē, Latvijā
Autori: ARCHISPEKTRAS — Aidas Kalinauskas, Vaidas Tamošiūnas
2015. gads
Platība: 175 m²
1. Latvijai tradicionāls jumta materiāls. 2. Jumta forma, kā atsauce uz rijas formu, lai būtu arī kāpa. 3. Tradicionāls nesošo konstrukciju materiāls – koks. 4. Vietas konteksts – izcili ( Salīdzināju ar Pētera LIELO BETONA MĀJU AR BASEINU KALNĀ UN PORŠU STĀVVIETU pie Cēsīm ar divslīpju jumtu ēkām un veciem ābeļdārziem fonā ). 5. Piekrastes ainavā ierakstās nevis konkurē ar ēku- ( Salīdzināju ar NRJA brīvdienu mājām, – kā tur ar Blumberga plakātiem? ). 6. Moderna forma, ekselenta funkcionalitāte. Oh, Mein Gott! Mein lettisches Gott! Mein lettisches Weisses Father! Lietuvieši izdara TO, ko mēs vairs nemākam sen palikuši par “kārklu… Lasīt vairāk »
Forši, ka ēkas nesošais karkas ir no limetajam sijām, kas atsedzas interjerā.
Savukārt, izmantotā salmu čaula- patiesi veiksmīgi ierakstās- pļavas kontekstā, vel tas piepaceltais apjoms.
Pāri visam ir vienota krāsu gamma un burvīgā virsgaism.
Bravo braļukas!
Reiz, sensenos laikos, kad tas vēl bija aktuāli, pa- (vai sa-)strīdējāmies ar Ingurdu Lazdiņu par modernisma klasikas tipoloģisku (ne)iederīgumu drusku sakralizētā kultūrainavā (piekraste, zvejnieku ciems, rezervāts un tml.). Viņš- kā modernists, es- kā bremze. Nepārliecinājām viens otru.
Te, ro, daža bilde 1000 vārdu vērta- vienā rāvienā ilustrē visu manu argumentāciju un parāda, ka var.
Tie salmi- niedres nobirs no vertikālās plaknes….
Super kopsajūta! Vienīgi apjoms liekas pārāk izstiepts!
interesants ir risinājums ar atsevišķām ieejām telpās no āra – priekš vasaras mītnes OK. Kur telpas 2. stāvs pie šāda ēkas augstuma ?