Baltijas galvaspilsētu arhitekti par turpmāko attīstību

Mēneša
laikā Rīgā notikuši veseli divi Baltijas mēroga nekustamā īpašuma nozares
forumi, kuros blakus nekustamā īpašuma tirgus un citām nozares lietām, tika
skarti arī jautājumi, kas saistīti ar pilsētu attīstību. FIABCI Baltijas nekustamo
īpašumu attīstītāju forumā uzstājās visu trīs galvaspilsētu galvenie arhitekti.

Septembra
beigās Rīgā notika otrais Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums, ko
rīkoja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijai LANĪDA, sadarbojoties ar
Starptautisko nekustamo īpašumu federāciju FIABCI. Forums pulcēja nozares
profesionāļus — projektu attīstītājus, investorus un citus ar nozari saistīto
jomu pārstāvjus, lai spriestu par nozarē aktuāliem jautājumiem un dalītos
labākajā pieredzē, sniedzot iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi
projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu vadošajās pasaules tendencēs.

Forumā
piedalījās visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu galvenie arhitekti — Endriks Mends (Endrik Mänd, Tallina), Mindaugs Pakalnis (Mindaugas Pakalnis,
Viļņa) un Gvido Princis (Rīga), priekšlasījumos iepazīstinot ar galvaspilsētu
attīstības perspektīvām un prioritātēm. Rīga uzsvaru liek uz transporta
infrastruktūras attīstību, Viļņa, kas vienīgā ir no trim iedzīvotāju skaita ziņā
ir augoša pilsēta — uz apkaimju un bijušo industriālo zonu attīstību, bet
Tallina vēlas atjaunot aktivitāti pilsētas centrā, iedvest dzīvību kādreiz aktīvajā ostas rajonā un pārdomāti veido ērtu ielu
infrastruktūru.

Tallina: lai centrā atgriežas dzīvība!

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas galvenais arhitekts Endriks Mends (Endrik Mänd) skaidroja,
ka Tallina lielu uzsvaru liek uz
dzīvības atgriešanos pilsētas centrā, mēģinot apstādināt iedzīvotāju migrāciju
uz nomalēm un piepilsētu, un aicinot atgriezties dzīvot Tallinas centrā. Tāpēc
prioritāra esot arī publiski pieejamās ārtelpas kvalitātes paaugstināšana,
rekonstruējot parkus un skvērus, kā arī ielu infrastruktūras pilnveide,
veidojot labāku pilsētas sasniedzamību un atslogojot pilsētas centru no privātā
transporta. Tādēļ drīzumā tikšot sludināts ideju konkurss, kā galveno centra
ielu padarīt gājējiem un riteņbraucējiem draudzīgāku, notiek arī citu pilsētas
ielu rekonstrukcija un tiek veidotas jaunas ielas un sabiedriskā transporta
līnijas (piem., tramvaja līnijas izbūve uz lidostu, ostas rajonu). Liels,
nozīmīgs projekts būs arī Rail Baltica
termināla un līnijas izbūve.

Jūras krastā, kur līdz šim bija plaša industriālā zona, Tallina plāno
jauna rajona attīstīšanu gan ar atpūtas un sporta vietām (gājēju promenāde
u.c.), gan arī ar citiem objektiem (radošais kvartāls u.c.). Drīzumā Tallinā
tiks īstenoti dažādi attīstības projekti 1,5 milj. kvadrātmetru platībā: tie
paredz gan dzīvojamo kvartālu, jahtu ostu, gan vairāku kultūras objektu
izveidi, teica Mends. Runājot par vietējo centru attīstību, kas arī ir viena no
pilsētas prioritātēm, kā vienu no labākajiem piemēriem Tallinas galvenais
arhitekts minēja Ülemiste City projektu.

Viļņa: apkaimju un veco industriālo zonu
attīstība

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas galvenais arhitekts Mindaugs Pakalnis (Mindaugas
Pakalnis
) lepojās ar
kaimiņvalsts galvaspilsētas attīstības tempiem, sakot, ka jau pavisam drīz tā
savā izaugsmē apsteigšot Rīgu un pēc divdesmit gadiem būšot Baltijas valstu
lielākā galvaspilsēta, to pamatojot gan ar iedzīvotāju skaita straujo
pieaugumu, gan ar investīciju ieplūdi.

Jau ziņojām, ka Lietuvas galvaspilsētā tiek realizēti daudzi finanšu
ziņā apjomīgi projekti (piem., daudzas globālās firmas pārceļ savus birojus uz
Viļņu), bet akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja vairāk nekā pusi no
visām Lietuvā apgūtajām investīcijām un jau pirms trim gadiem pārsniedza Rīgas
rādītājus.

Mindaugs Pakalnis stāstīja, ka mājokļu segments Viļņā pēdējo astoņu
gadu laikā palielinājies no 16 m² līdz 25
m² uz iedzīvotāju, kopš 2010. gada
privātmāju apjomam Viļņā pārsniedzot daudzdzīvokļu māju apjomu. Jaunākās
paaudzes (vidējais vecums ap 35 gadiem) ekonomiski aktīvās ģimenes izvēlas
dzīvot Viļņas nomalēs. Tādēļ atbilde uz pilsētas izplešanos ir policentriska
Viļņas attīstība, līdztekus pilsētas centra attīstībai, vērību pievēršot arī
sešas apkaimju attīstībai, teica galvenais arhitekts. Tāpēc tiek veidota ērtāka
satiksmes infrastruktūra līdz šīm apkaimēm, ieviesta «gudrāka» satiksmes
organizācija pilsētas centrā (piemēram, ir īpašas satiksmes joslas gan
sabiedriskajam transportam, gan eletromobiļiem un arī auto, kas pārvadā vairāk
nekā 4 cilvēkus).

Pakalns akcentēja, ka Viļņa piedāvā potenciālu attīstībai vismaz 500 ha
bijušajās industriālajās zonās, 120 ha no tām — pilsētas centrā. Kaimiņvalsts
galvaspilsēta 2017. gadam paredz arī būtisku biroja telpu pieaugumu
(47 500 m²), kā arī prognozē, ka Viļņā turpināsies tirdzniecības centru
invāzija (pašlaik uz 1000 iedzīvotājiem pieejami 1000 m²  šo platību) un
sabiedrisko vietu, t.sk. parku renovācija un jaunu izveide. Kopumā Viļņā
(ieskaitot gan pašvaldības, valsts, privāto investoru un ES naudu) līdz 2020.
gadam plānots ieguldīt gandrīz pusmiljardu eiro.

Viļņas arhitekts minēja arī dažus, pilsētai nozīmīgākos projektus kā
jauno pilsētas augstceltņu rajonu centrā, topošo daudzfunkcionālo rajonu — Arhitektūras parku. Kā labu piemēru viņš
minēja starptautiskos arhitektu konkursus, kas pilsētvidē ienes jaunas,
modernas vēsmas. Kā lielākos izaicinājumus Viļņa saskata turpmāko pilsētas
izplešanos,  vietējo apkaimju identitātes
meklējumus un padomju mantojuma — blokēku uzturēšanu un atjaunošanu.

Rīga: lielie satiksmes infrastruktūras projekti
 un «zaļa» metropole

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, iepazīstinot ar Latvijas
galvaspilsētas attīstības prioritātēm, akcentēja, ka Rīga ir daudzu gadu
simteņos veidojusies pilsēta, un «vēstures liecības ik dienu mēs varam vērot
mūsu ielās». Tāpēc pilsētai attīstoties, ir būtiski, kā saglabāt vēsturisko
mantojumu, vienlaikus, veidojot jaunus attīstības projektus, paaugstināt
pilsēttelpas kvalitāti.  Princis kā
vienus no pilsētai svarīgākajiem attīstības projektiem minēja topošo Rail Baltica multimodālo dzelzceļa
staciju, kas būs viens no būtiskākajiem Rīgas centra pilsēttelpas
pārveidojumiem pēdējo gadsimtu laikā, kad, saglabājot Rīgas vēsturiskā centra
kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtības, līdz 2020. gadam paredzēts veikt
Rīgas Centrālās stacijas pārbūvi un paplašināšanu, dzelzceļa uzbēruma
transformāciju, izveidojot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, kā arī
uzbūvējot jaunu tiltu pāri Daugavai.

Tika minēts arī pēdējo desmitgažu lielākais transporta infrastruktūras
projekts Rīgā — Ziemeļu koridora izbūve, kas ļaus iekļaut Rīgas ostu
Eisropas nozīmes ceļu tīklā un uzlabos Rīgas un Pierīgas transporta
infrastruktūras sistēmu. Tā ietvaros līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt ērtu
ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu — austrumu virzienā, neskarot
pilsētas vēsturisko centru.

Saskaņā ar pilsētas attīstības
stratēģiju Skanstes ielas rajona attīstība uzskatāma
par prioritāru teritoriju, skaidroja Rīgas galvenais arhitekts, stāstot, ka šai
rajonā paredzēta komerciāla rakstura nekustamo īpašumu attīstība, kurai ir
multifunkcionāls raksturs un kur tiek attīstīti vairāki dzīvojamo, darījumu un
sabiedrisko būvju projekti, kā arī ir iecere par tramvaja līnijas izveidi, kas
apkaimi savienos ar pilsētas centru. Tāpat kā būtiski attīstības
projekti forumā tika pieminēts arī Latvijas laikmetīgās mākslas centrs un
Zaķusala.

«Rīgas attīstības plāns 2018.—2030. gadam būs noderīgs instruments
pozitīvām pārmaiņām Rīgā. Jau pašlaik Rīgu varam dēvēt par zaļu pilsētu, bet
mūsu mērķis ir Rīgai kļūt vēl «zaļākai», un, lai labākie attīstības projekti
tiktu balstīti izpratnē par Rīgas attīstības prioritātēm,»  konferencē teica Princis.

Runājot par pilsētas mērķiem, Rīgas galvenais arhitekts norādīja, ka,
ņemot vērā klimata pārmaiņas, galvaspilsētai ir vēlme minimizēt riskus
iedzīvotāju veselībai un īpašumiem, tādēļ tiks atbalstīta tāda attīstības
politika, kas paredz vairāk dabisko resursu izmantošanu, veicinot vietējo
uzņēmēju konkurētspēju, kā piemēru minot kokrūpniecības produktus un
pakalpojumus. «Tādēļ pilsētas arhitekta birojs vēlas palielināt inovatīvo
attīstības projektu kvalitāti, aktivizējot sadarbību ar nozaru pārstāvjiem un
mācībspēkiem,» savu uzstāšanos pabeidza Gvido Princis.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000