Komandas darbu un labu kvalitāti Liepājai!

Arhitektes Diānas Zalānes birojs atrodas Kuldīgā, būvobjekti — dažādās Latvijas pilsētās, pašlaik pieci no tiem — Liepājā: «Man patīk projektēt Liepājai, jo tā ir interesanta pilsēta. Turklāt, Liepājas būvvaldē notiek dialogs, ir pretimnākšana. Kopaina nekādā gadījumā nav viena cilvēka viedoklis. Tā obligāti ir arhitektu vai pilsētplānotāju grupa, kam jāspēj redzēt pilsētu nākotnē.»

Liepājā atkal aktualizējies galvenā arhitekta jautājums.
Traki, ka viss nonāk līdz kādai konkrētai personai. Runa ir par amatu kā tādu. Būt galvenajam arhitektam nenozīmē, ka viņš ir visgudrākais arhitekts. Ļoti bieži tā tiek uztverts un traktēts. Tas galvenais—gudrākais diemžēl ir pārpalikums no sociālisma laikiem.

Es kā arhitekte vajadzību pēc galvenā arhitekta neizjūtu. Man svarīgi ir apbūves noteikumi. Pēc iespējas smalkāk izstrādāti. Un rakstiski. Galvenie arhitekti daudzviet ieviesuši «atnāc parunāties!» sistēmu. Tu aizej, runājies, un viņš tev lēnām uzspiež savu viedokli, lai arī projektu parakstīsi tu, ne viņš. Tāpēc man patīk sarakstīties — iesniedzu, man rakstiski atbild, — atbilst apbūves noteikumiem, neatbilst.

Viena persona iedomāsies, ka tur varētu būt tā, bet es — pavisam citādi. Kādēļ viņa viedoklis lai būtu pārāks? Tādēļ, ka viņš to dara par nodokļu maksātāju naudu? Esam taču pabeiguši vienu fakultāti! Bieži vien projektējošiem arhitektiem pieredze ir daudz lielāka nekā administrējošiem.

Viens nekad nebūs objektīvs. Vienīgais pareizais viedoklis var uzlikt zīmogu visai pilsētai. Otrkārt,  — viņam pašam nav viegli. Jāprot izdabāt gan politiķiem, kas ik pa 4 gadiem mainās, gan lieliem uzņēmējiem, kas Liepājā ir ārkārtīgi sarežģīti. Uģis Kaugurs, manuprāt, ir spilgts piemērs, kad spējīgu administrējošu arhitektu «palūdz aiziet» politiķiem vien saprotamu iemeslu dēļ.

Varētu būt arhitektu padome, kuras mērķis, pirmkārt, būtu neļaut realizēties acīmredzami sliktiem, jā, arī politiski lobētiem vai vienkārši paviršiem projektiem. Lūk, nākam no objekta Jūras ielā 17, kur pasūtītājs uzskatījis, ka var brīvi atkāpties no projekta. Lai šādu objektu nepieņemtu ekspluatācijā, jābūt spēcīgai komandai, vienu ir viegli salauzt.

Kā definēs: tas ir slikts, tas — labs projekts?
Protams, viss ir relatīvs. Ļoti liela atbildība jāuzņemas projektējošajiem arhitektiem, kā arī pasūtītājiem. Jebkurā gadījumā var atrast mehānismus, kā nepieļaut konkrētai videi neatbilstošus projektus. Pilsēta ir nepārtrauktā attīstībā. Arī vēsturiskajā apbūvē ne viss ir ideāls. Katram laikmetam ir sava seja. Pēdējos gados, strauji pieaugot investīcijām, redzam, ka arhitekts vai pasūtītājs izpauž savu būtību, pilnībā ignorējot pilsētvides kontekstu. Tāpēc vajadzīgs vairāku ekspertu viedoklis, nevis vienas personas subjektīvs vērtējums.

Ja nav galvenā arhitekta, kas nosaka un seko līdzi pilsētas kopējai kompozīcijai?
Tam ir pilsētas teritorijas plānojums ar apbūves noteikumiem, kuru ievērošanu nodrošina gan pilsētas arhitekti, gan plānotāji. Pilsētplānotājam obligāti nav jābūt liepājniekam. Tā var būt neatkarīga firma, kas izstrādā pilsētas plānu, kam sekos pilsētas dienesti.

Pilsētas attīstības kopaina nekādā gadījumā nedrīkst būt viena cilvēka viedoklis. Arhitektūra nav atraujama no cilvēkiem, ekonomikas, politikas. Protams, impulss nāk no uzņēmējiem vai pilsētas vadības, bet vienmēr — no cilvēkiem. Arhitekts redz ēku kā atsevišķu objektu, pilsētplānotājs — gan objektu, gan pilsētu kopumā. Šaubos, vai var būt tāds viens — gandrīz arhitektūras Dievs, kurš tagad pateiks: Liepājai jābūt šādai. Tas ir organisks process, kurā jāiesaistās daudziem.

Tātad risinājums ir kolektīvs darbs?
Tā obligāti ir arhitektu vai pilsētplānotāju grupa, kuriem jāspēj redzēt pilsētu nākotnē. Pilsēta nesastāv tikai no ēkām, tā ir komplekss «organisms». Lai neaizietu pašplūsmā, ir pilsētas apbūves noteikumi, Latvijas būvnormatīvi, publiskās aptaujas un kolēģu viedoklis. Piemēram, Gunta Šnipke jau to dara. Ja uz Būvvaldi atnes pilsētvidei paviršu vai strīdīgu projektu, tad tiek sasaukti neatkarīgie arhitekti no citām pilsētām, un pasūtītājs vai projektētājs tiek mēģināts ietekmēt ar dažādu cilvēku viedokļiem. Domāju, tas ir pareizais ceļš. Arī ar kolektīvu pieeju var neakceptēt kādu šodien vēl nesaprastu objektu. Visi dzīvojam stereotipos.

Liepājā notiek plenēri, kurp tiekam aicināti. Sanāk arhitekti no dažādām pilsētām, var apmainīties viedokļiem. To arī organizē Gunta.

Kāpēc Tu strādā Liepājai?
Man patīk projektēt Liepājai. Esmu strādājusi arī ar Ventspils, Kuldīgas, Talsu, Rīgas būvvaldēm. Liepājas būvvalde ir vislabvēlīgākā — gan uzņēmējiem, gan arhitektiem. Nekad man netika uzspiests privāts viedoklis. Piemēram, Ventspilij vairs neprojektēju. Pārāk uzspiests vienas Būvvaldes personas viedoklis, tur nav labvēlīga vide projektēšanai. No Ventspils būvvaldes pusgadu nevarēju dabūt vēstuli vai arhitektūras plānošanas uzdevumu.

Dotajā mirklī Liepājā man ir pieci paralēli būvobjekti. Ne ar vienu nebija problēmas saskaņošanā. Tieši otrādi — Būvvalde man palīdzēja. Notiek dialogs. Trīs no tiem ir vecpilsētā ar stingriem noteikumiem, viens — SEZ teritorijā, kur pilsētai bija jāpieņem ļoti daudz lēmumu, lai vispār kas notiktu. Pretimnākšana bija maksimāla.  

Tavuprāt, kā Ivetai Ansonei klāsies Liepājas galvenā arhitekta amatā?
Grūti būt vienam galvenajam, no kura gaidīs visu problēmu atrisinājumu! Jābūt stingram mugurkaulam. Viss atkarīgs no viņas komandas un arī no tā, cik izglītoti ir deputāti. Arī starp tiem ir arhitekti… Tas ir komandas, arī visas Domes darbs.

Tikko jau otrreiz nepieņēmām ekspluatācijā objektu Jūras ielā 17. Rets gadījums. Tas nozīmē, ka Iveta var stāvēt pretī un būs kas panākts.

Kāds ir Liepājas pasūtītājs?
Trim no pieciem objektiem Liepājā klienti nav vietējie. Divi ir no Rīgas, viens — no Kuldīgas. Estētisma ziņā liepājnieki ir daudz laba redzējuši. Pieraduši, ka Liepājā ir labi interjeri un labi arhitekti, ka par arhitektūru tiek runāts daudz. Liepājnieki to respektē. Tiem, ar kuriem es strādāju, ir vēlme pēc skaistā un izpratne par to.  

Kas Tevi saveda ar Liepāju?
Ilgus gadus sadarbojos ar H&L studiju. Viņi mani ieteica klientam. 

Un kas Liepājai piesaistītu jaunos arhitektus?
Tā, ka jaunieši paliek Rīgā, ir visas Latvijas slimība. Organisms, kam ir tikai viens orgāns — galva, nav lemts labam galam. Liepājā arī ir labi arhitektu biroji, kur var dabūt labu skolu. Cena par projektu Liepājā ir tāda pati kā Rīgā. Saskaņošana vienkāršāka. Neredzu iemeslu nenākt atpakaļ uz Liepāju.

Protams, Liepājai ir sava garša! Ļoti spēcīgs konteksts. To izjūtot, viegli projektējas. Jo idejas ir gaisā. Ja klāt ir tik labs dialogs ar Būvvaldi, kas kādu pavedienu iedod! Atliek ņemt un likt uz papīra.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x