Atskatoties uz konkursu ēkai Krāsotāju un Lienes ielas stūrī

Konkursā tika iesniegti 11 darbi. Izskatot tos, žūrija nolēma, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, pilsētvides raksturam un konkursa programmai visatbilstošākie ir seši darbi, kas tika aplūkoti un izvērtēti detalizētāk. No tiem savukārt tika atlasīti un prēmēti trīs labākie.  Interesanti, ka aktuālo tendenču kontekstā vairāki priekšlikumi paredzamo daudzstāvu ēku piedāvāja risināt koka konstrukcijās un apdarē.

1. vieta — A111A

Arhitekti:  Lauder Architects — Rita Laudere, Kārlis Lauders, Valdis Linde, Harijs Vucens, Betija Balode

Žūrijas vērtējuma kopsavilkums

Apjoms ir diezgan plats, platāks par 12,5m. Apjoms nav harmonisks, drīzāk destruktīvs. Slīpās dzegas ir diskutablas, savukārt to augstumi atbilst noteikumu prasībām. Apbūves rādītāji ir ļoti augsti, līdz ar to labiekārtojuma risinājums ir formāls un nenodrošina atbilstošu ārtelpas kvalitāti. Pagalma labiekārtojums nav veiksmīgs, saistībā ar lielo pagalma platība, kas atrodas zem apjoma. Sparģeļu ielas skatu perspektīvas turpinājums to akcentējot ar atvērumu uz iekškvartāla pagalmu ir uzskatāms par veiksmīgu paņēmienu.

Ēkas arhitektūra — trauksmainās dzegu līnijas un jumtu plaknes piedāvā biroju ēkām vai kultūras būvēm raksturīgu apdares kvalitāti un fasāžu artikulāciju. Ar dzegām, slīpumu maiņām tiek panākta ielas dinamika, līdz ar to arhitektūra ir interesanta un radoša. Logu risinājumi jumta un sienu plakņu sadurvietās ir ļoti dārgi, taču to var risināt ar jumta izbūvēm, vai arī veidojot frontālo daļu, kā segtu terasi. Saglabā un veiksmīgi integrē vēsturisko fasādi.

Dzīvokļu plānojums ir racionāls, bet ar salīdzinoši gariem koridoriem. Diskutabls jautājums par ļoti lielo apbūves blīvumu – 77,6%, kas būtiski pārsniedz periferiālā RVC ierastos 60%. Projekts var tikt rekomendēts turpmākajai izstrādei. Paredzamās izmaiņas ļaus saglabāt autoru sākotnējo ieceri un ievērot arhitektūras risinājumā definētos pamatprincipus.

2. vieta — KL010

Arhitekti:  Avotiņš, Vincents un partneri —Jānis Ielejs

Žūrijas vērtējuma kopsavilkums

Priekšlikums atbilst RVC AZ TIAN prasībām, no pilsētbūvniecības viedokļa apjomu un teritorijas plānojuma struktūra ir skaidra. Diskutabls ir fasāžu izpildījums, jo nenolasās fasādes raksturs un līdz ar to vizuālā iederība pilsētvidē nav vispārliecinošākā. Jumta logu risinājums ir pieņemams un to izvēle ir atkarīga no autora pieejas, jumtu forma nekonfrontē ar apkārtējo vidi. Fasādes ir vienmuļas, ieskaitot saglabājamo vēsturisko fasādi. Apkārtējai pilsētvidei neitrāls risinājums.

Ēka ir veidota kā galerijas tipa ēka — ēkas dienvidu pusē paredzēts garš gaitenis, atņemot dienvidu pusi dzīvokļiem. Svarīgi ir vērtēt dzīvokļu un palīgtelpu proporcionālo attiecību, no šāda viedokļa plānojums ir pievilcīgs, jo gaiteņu īpatsvars uz kopējo platību nav liels. Dzīvokļu plānojums racionāls.

3. vieta — MAR810

MERU arhitekti — Oskars Kotello, Marta Kotello, Anna Dārija Roze, Beāte Zavadska, Jānis Ceriņš, Didzis Jaudzems

Žūrijas vērtējuma kopsavilkums

Autori ir sākuši projektēšanu no pilsētbūvnieciskā mēroga un piedāvā interpretāciju par bijušās industriālās teritorijas pārbūvi. Projekts piedāvā «arhaizācijas» paņēmienu, kurā jaunā apbūve atgādina industriālas rūpnieciskas teritorijas pārbūves projektu, nevis jaunbūvi. Šāda stratēģija ar atsauci uz  kvartāla industriālo pagātni varētu tikt veiksmīgi izmantota vietas zīmološanai (place branding) un īpašas identitātes veidošanai. Risinājums ir vienkāršs, ievēro normatīvus, meistarīgi paredz Sparģeļu ielas turpinājumā arhitektonisku akcentu, kura novietojums gan atšķiras plānā un vizualizācijās, un nedod iespēju to pilnībā novērtēt. Pagalma apjoma augstums nav norādīts un pamatots, dominē pār ielas fasādes apjomu, bet to ir iespējams koriģēt. Apjoma iederība apkārtējā pilsētvidē diskutabla, bet un fasāžu stilistika nedisonē ar apkārtni. Netiek saglabāta vēsturiskā fasāde.

Labiekārtojuma un ārtelpas struktūra ir skaidra. Dzīvokļu plānojumi un to attiecība ar koplietošanas koridoriem ir optimāla un ekonomiski pamatota. Laba proporcija starp dzīvokļiem un neizmantojamām elpām, kas atbilst pasūtītāja ekonomiskajam uzstādījumam. Vienā stāvā paredzēti dažāda izmēra dzīvokļi, kas ir vērtējams pozitīvi, jo paredz social mix, dodot iespēju dažādām sabiedriskām grupām mijiedarboties. Automašīnu stāvvietas ir nesamocītas.

Citi

Deatlizātāks žurijas vērtējums tika izteikts vēl par trim konkursa darbiem DM777, SML810 un UTC852

SML810

Ēkas novietojums netipisks perimetrālas apbūves principiem, tomēr ir laba mēroga izjūta, apjoms ir kompakts. Bet nav veiksmīgi risināta publiskā telpa ielas frontē, tai konkrētajos apstākļos būtu problemātiski funkcionēt. Plašie gaiteņi nav racionāls un ekonomisks risinājums. Dzīvokļu plānojumi ir skaidri un saprotami, tomēr pasūtītājam jāvērtē, vai tiešām praktiski ir tādi dzīvokļi, kuri vairāk atgādina viesnīcas numurus.

DM777

Netipiski veidots apbūves atvērums pret Sparģeļu ielu. Fasādes kompozīcija ir mehāniski neveikla. Augstie divslīpu jumti un rajonam neraksturīgie erkeri ir pārāk dominējoši Krāsotāju ielas fasādē, kas nav uzskatāms par veiksmīgu risinājumu. Viena rakstura materiāla pielietojums gan ēkai, gan jumtam nerada artikulētas būvformas iespaidu, tajā nevar nolasīt apjoma pārejas. Saglabājamā ēkas fasāde nav veiksmīgi integrēta jaunajā apjomā. Vizuāli nav piemērotākais risinājums kvartālā. Pagalma apjoms ir pārlieku izvērsts, jo nav ievēroti attālumi starp ēkām. Izmantotas līmētās koka konstrukcijas ar monolītā dzelzsbetona kāpņu telpām, ēku apdarinot ar ķieģeļu flīzēm, kas varētu būt diskutabli. Pazemes autostāvvieta šķiet ekonomiski nepamatota. Ēkas koridoros nav nodrošināta dienas gaisma. Dzīvokļu plānojumi nav veiksmīgi. Šajā darbā ir pretruna tēla loģiskai, tektoniskai un kontekstam, pret autoru izvēlēto būvveidu, koka paneļu karkasu.

UTC852

Priekšlikums atbilst sasitošo noteikumu prasībām, no Rīgas pilsētas būvvaldes viedokļa lielu iebildumu nav. Projekts piedāvā skaidru apbūves un teritorijas plānojuma struktūru un atbilstošu ārtelpas un labiekārtojuma risinājumu, kuru gan apgrūtina 40 virszemes autostāvvietas. Apjoma fragmentācija, sadalot to vairākās daļās un tuvinot to vēsturiskajai parcelācijai citos gruntsgabalos ir uzskatāma par veiksmīgu. Diskutablas un neveiksmīgas šķiet mehāniskās pārejas būvju stūros, kur tās bloķējas ar esošo apbūvi, tām nav nekādas artikulācijas un eksponējas plašas neizprotamas koka plaknes. Jumtu plakņu artikulācija raksturīga citām Rīgas centra apkaimēm, nevis Grīziņkalnam. Salīdzinoši zemais apbūves blīvums paver iespējas veidot izmantojamu pagalma ārtelpu un labiekārtojumu. Dzīvokļu plānojumi ir veiksmīgi, ļauj tos ekspluatēt nezaudējot telpisko un dzīves kvalitāti. Koridoru garums ir optimāls, kaut gan tie plānoti bez dabīgā apgaismojuma. Visā visumā humāns risinājums, tomēr attiecībā pret Pasūtītāja interesi (uzņēmējdarbība), viens no minimālistiskākajiem darbiem.

Konkursa žūrijas sastāvs: Uldis Mesters, pasūtītāja pārstāvis, žūrijas komisijas priekšsēdētājs;  Pēteris Strancis, pasūtītāja pārstāvis; Oskars Redbergs, pasūtītāja pieaicināts sertificēts arhitekts;  Renārs Putniņš, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis; Aiga Rozentāle-Baiža, Rīgas pilsētas Būvvaldes pārstāve; Jānis Zilgalvis,  Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis. Konkursa žūrijas atbildīgais sekretārs — Mārtiņš Ulāns

Vairāk — skat. konkursa žurijas protokolu