Arhitektūras dienas 2007 Rīgā atskaņas

Aizraujoša apkārt staigāšana. Rīgā arhitektu diena notika dizaina dienu ēnā. Tā ir reize gadā, kad varbūt ir vērts ar tautu parunāt. Arhitekti atkārtoti viens otram uzsmaidīja pirmajā Peča Kuča vakarā. Karnevāls nedēļas garumā. Nākamgad — arhitektu nedēļa?

Aleksandrs Feļtins

NRJA, arhitektūras students

Šogad ar biroja kolēģiem sanāca aizbraukt uz Roterdamu, kur notika arhitektūras biennāle. Violetas zīmes vēstīja, ka kādā ēkā vai vietā notiek kaut kas saistībā ar biennāli. Savukārt, Rīgā arhitektu diena notika dizaina dienu paspārnē, varētu teikt, pat ēnā. Protams, bija prieks redzēt, ka daži biroji, kurus apciemoju, tiešām bija sagatavojušies tēmai par arhitektūru bez CO2 (MADE, India savā ziņā). Bet, šonedēļ viena paziņa, kura nav saistīta ar arhitektūru, prasīja, ar ko tad arhitektūra atšķiras no dizaina? Un tas arhitektūras dienu laikā.

Ieva Zībārte

Arhitekte

Sarīkojumiem ar LAS un Pilsētas arhitektu biroja zīmi allaž piemīt zināms stīvums, tāpēc bija prieks, ka jaunākās un visjaunākās paaudzes arhitektu nospiedošais vairākums gaisotni vērsa pozitīvisma virzienā. Jauno arhitektu šoreiz bija tik daudz, ka vecie jutās mazliet samulsuši. No pirksta izzīsts un reālajam vietējo arhitektu darbības laukam neatbilstošs šķita sauklis «bez CO2», taču daži biroji «atvērtajās durvīs» ar to lieliski tika galā, piemēram, Jura Pogas birojā (trīs jaunākie objekti ar dabīgās vēdināšanas pazīmēm) un India (zaļa mājaslapa un zaļi dzērieni). Tāpat lielisks bija vīns, kanapē un vīnogas uz Torņa ielas un āfterpārtijs Standartsituācijā un pie Edgara Treimaņa. Lieki piebilst, ka arhitektu diena ar to nebeidzās, jo piektdien visi satikās pie Gunta Grabovska gadskārtējā MG arhitekti rudens tusiņā un sestdien atkārtoti viens otram uzsmaidīja pirmajā Peča Kuča vakarā.

Ilze Martinsone

Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja

Burzoties starp ļaudīm un uzlasot viedokļu drumstalas, tā vien rodas priekšstats, ka vidējais statistiskais latvietis vietējo arhitektu joprojām uztver par kaitnieku, kurš, vai nu realizē savas sašķeltās personības ambīcijas, vai, mantkārīgā attīstītāja uzpirkts, bezkaunīgi iznīcina visu skaisto. Pērngad Muzeju naktī, darba postenī apstāvot ekspozīciju ar tobrīd nule izvērtētajiem Rīgas koncertzāles projektiem, man radās iespēja sazināties ar vairākiem tūkstošiem nedefinētu mūsu valsts iedzīvotāju. Pēc kā apgalvoju, ka sabiedrība nav trula un agresīva masa, bet ieinteresēta un gatava pozitīvam dialogam arī par lietām, kas pirmajā brīdi cilvēkiem šķiet nesaprotamas.

Arhitekti, pieprasījuma viļņa galotnē sēdēdami, rukā tā, ka savā starpā nav laika, kur vēl ar tautu parunāt. Arhitektu diena ir reize gadā, kad varbūt ir vērts to darīt. Mana vislielākā atzinība birojiem, kuri uzņēmās atbildību, gatavojot pasākumam īpašus projektus. Bet, ja nav ko teikt apmeklētājiem, tad visdrīzāk biroja durvis nevajag publiski vērt vaļā. Iedzert un komunicēt savā lokā (kas arī derīgi) tak var aiz slēgtām.

Pēc pēdējās Gada skates arhitektu pulciņā spriedelējām, vai būtu labi, ja gada Lielo balvu izcīnītu ne reāls objekts, bet projekts. Kāds bilda, ka nebūtu vis labi, jo tas, raugi, arhitektus mudinātu ķerties pie fantāzijām, aizmirstot īstenību. Taču — kas tad bīda arhitektūras radošo domu? Pasūtītājs, birokrātija, ierobežotas finanses, būvnormatīvi plosa idejas gabalos. Kas paliek pāri? Varbūt tieši jauns papīra arhitektūras vilnis ir vajadzīgs, lai redzētu tālāk par degunu? No tā, ko skatīju Arhitektu dienā — īpašs paldies birojiem Treimanis un sabiedrotie un Nams par drosmīgiem uzstādījumiem — ceru, ka šī platforma iepazīstinās ar viņu idejām tos, kam tādas iespējas nebija.

Uģis Šēnbergs

Arhitekts

Pirmkārt, prieks par lekcijām Arhitektu namā. Pagājušogad biju līdzīgos pasākumos Vīnē, tie nebija daudz vairāk apmeklēti.

Otrkārt, dalībnieku biroju aktivitāte bija liela — vairāk nekā 20. Es apstaigāju kādus sešus — kuros agrāk nebija bijis laika vai nebija motivācijas iegriezties. Nama pārliecinošais piedāvājums Rīgas  rūpnieciskās zonas dzelzceļa pārbūvei par radiālu S bāni, kas savienotu tramvaja un trolejbusa maršrutus un 20 minūtēs apbrauktu apkārt Rīgai, bija dienas sensācija. 3 gadus par to jau runā. Nams biroja telpās uz grīdas bija izklāta Rīgas karte, uz tās samontētas modeļu vilcieniņu līnijas. Asprātīgi pilsētai ar 100 gadu vecu transporta shēmu! Juris Poga rādīja savus aktuālos projektus. Pie Anda Sīļa — aizraujoša dzeršana. Katrā bija kas savdabīgs, mīļš. Ne tikai darbi, arī telpas bija interesantas un cilvēki.

Torņakalna konkursa dēļ paši nepaspējām pieteikties, taču tad būtu dabūjuši 3 stundas tupēt uz vietas. Citus dizaina dienu pasākumus gan neapmeklēju, taču domāju, ka tie ir radniecīgi un labi, ka arhitekti tās atbalstīja.

Indra Ķempe

A4D

Nedēļu no starptautiskās arhitektu dienas līdz Pecha Kucha lekcijām ik vakaru Rīgā svinēju arhitektūru. Atvērtās durvis un vīns — pirmdien, A4D sanāksme — otrdien, Arhitektūras muzejs un vīns — trešdien, arhitektūra un kino — ceturtdien, arhitekti Andrejsalā un vīns — piektdien, arhitekti arvien Andrejsalā — sestdien. Hei, kurš citugad nosauks to par arhitektūras nedēļas programmu?

Plaši noorganizēto trešo pēc kārtas Rīgas dizaina dienu kalendāram arhitekti oficiāli noplēsa tikai titullapu. Sabiedriskās dzīves aizmirstie arhitektūras lauka strādnieki savu solidaritāti varēja vien atrādīt dizaina infoimpērijas atklāšanā. Iekļauti dizaina dienu publicitātē, arhitekti nepretendēja uz atsevišķi pārliecinošu kultūras parādību. Viņi ir mierā ar sarkaniem ķeksīšiem Rīgas kartē un pilsētas arhitekta etiķetes pienākumu plānotājā.

Tas netraucēja dizaina informācijas pārsvaram nogrimt profesionālo diskusiju platformas statusā: «A4D ir interneta medijs, kas dokumentē Latvijas laikmetīgās arhitektūras ainu». Vai tāda maz laba iespējama bez kvalitatīva dizaina klātbūtnes? Un kā sekmēt arhitektu un dizaineru sadarbību, ja viņiem — sava, mums — sava informatīvā daļa? Katru Rīgas veikalu, kur pārdod vienu dizaina priekšmetu, rotā rozā gludeklītis — dizainam gludāka ceļa zīme. Katrā aktīvās dizaina nedēļas notikumā manīju arhitektus. Bet virtuālajā arhitektu tikšanās vietā plēsa nost afišas… 

Ķīnas kolēģu pieeja devītā viļņa problēmai profesijā no pozīcijas «peldēt pa vilni / sērfot», nevis «pazust zem viļņa» rādīja radošās ekonomikas laika trīs T — tehnoloģijas, talants, tolerance — izmantojamību ikdienas arhitektūras humanizēšanā, 1.oktobra pēcpusdienai Arhitektu namā dodot rezumējošu vērtību. Smaidīgais ķīnietis ij nenojauta, cik pazīmei Made in China periodikā piemeklētajā līdzībā Made in Latvia sarkasma — lielās Ķīnas un mazās Latvijas turku torņi.

Latviešu Turcija turpinājās puspavērtajās pieprasīto projektētāju sienās, tomēr viskija šļuku no pudeles dibena vai pārguruma pļāpas neitralizēja veselīgas uzkodas un ekoloģiskajā virzienā eksperimentējošu projektu prezentācija Arhitekta J.Pogas birojā vai vēl zaļās India mājas lapas zaļi klikšķināšana pie zaļa dzēriena.

Nedz hīts I love you babe stīgu kameransambļa aranžējumā pie pilnās burās iedegtām lustrām, nedz lašmaizīšu paplātes kavēja arhitektūras jaunatni izdzīvot Torņu ielas atvasaras bruģi. Tāda iepretim dizaina mārketinga mēnesim izskatās mūsu laikmetīgās arhitektūras sociālā aina.

Madara Eisaka

Arhitektūras studente

Arhitektu dienas dizaina nākotnes ietvaros veicināja vietējos līniju vilcējus pabāzt galvu pār savu žodziņu, nepametot dzimtās ielas, kas, protams, ir patīkams process katram, kurš nav ieslīdzis pašapmierinātības labirintos. Personīgi man bija patīkams pārsteigums, ka studenti no Vācijas Andrejsalas teritorijā uzprojektējuši jaunu arhitektūras fakultāti — ierosinātāju pie kanceles! Bet kopumā — karnevāls nedēļas garumā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
41 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
a.s.

Es gan domāju, ka "arhitektūras dienā" par maz tika domāts un runāts par izvēlēto tēmu. Nav nekāda iemesla pašapmierinātībai. Baigā province!

u

IKEA sāk būvēt mājas!

priekšstati deformējas, tie neļaus ieslīgt pašapmierinātībā, tiem kas darbosies!

NAV VIENALGA

pie siili bija galiigi garaam…nesapratu, kaapeec vinjsh vsp piedaliijaas…laikam taapeec, ka birojs vecriigaa!!!

file

nu necepies tā…

ja es būtu nēģeru dzejnieks

vai nu vajag tik augstrprātīgi pret izklaides industriju.

ja ar nestrādājam tajā, tad strādājam tai.

krogi, boulingi un koncertzāles pie tās pašas industrijas pieder

Andris Š.

Ja vēlaties izklaidēties savās telpās, nevis piepūstiem vaigiem auklēties ar ziņkārīgājiem, tad neveriet sava biroja durvis publiskai apskatei.

Pirms piedalīties arhitektu dienās, vajag domāt. Par piemēru varat ņemt J.Pogu un Namu.

Būtu bijis labāk, ja nebūtu piedalījies.

cits

forši ka visi priecājas par komunikāciju!!!

nu es jau arī,

bet vel vairak smaids par arhitekturas bez co2 izpratni vai pieeju!!!

Vents

Nu kas gan tā par arhitektūru bez CO2? Mēs taču neizelpojam gaisa atsvaidzinātāju ar lavandas aromātu. Turklāt vienīgais īsteni ekoloģiskais dzīvesveids arī ir baigā province, resp. neiešana cilvēkos.

Ints Luters

Ausmai ir pilniga taisniba, sakars ar temu nebija manams arhitekturas dienas.

Atvainojiet, bet rakstitais "Turklāt vienīgais īsteni ekoloģiskais dzīvesveids arī ir baigā province, resp. neiešana cilvēkos." trukst jebko konstruktivs.

Latvija ir vieniga no ES zemem kam ir ta prieksrociba ka pret iedzivotaju skaitliem ir viszemakais ekologiskais nospiedums "ecological footprint". Ja, zinu ka liela dala no ta esot no cilveka nabadzibas vai ari izbrauksanas, bet nevajag to palaist garam. CO2 ir dala no sis ekologiskais nospiedums. Ja nopietni sakam runat, domat, projektet, un beidzot buvet un attistities paturet so prata varam klut par vaditajiem, kas manuprat ir jau labak neka sekotajs.

Losangelos

Ja pavisam konstruktīvi, tad arhitektūra vispār ir viens no galvenajiem ekoloģiju graujošajiem pasākumiem. Arhitekts atstāj tādu "pēdu", ka labāk par to pārāk daudz nedomāt – ka neuznāk depresija.

garāmgajejs

Sīļā komentārs- vienkārši un baisi- ko nu viņš ar tiem citiem, kurus pats tā kā aicinājis uz savu biroju. Tikai pēc 2 gada sapratis, ka nāks ziņkārīgie un gribēs ko redzēt un taujāt, un, spriežot pēc komentāriem pie ieprieksejā raksta, tāds jau nebija tikai Sīļa birojs vien . Varbūt jāatzīst ka pasākums traucējošs un tāds nav jārīko vispār?Turam durvis labi cieši ciet.

a

Nu nevajag vērt durvis ciet dažu negatīvi noskanotu un negatīvu redzošu cilvēku dēļ. Es arī biju iegājusi Jūsu birojā – vienalga interesanti !!!

…un ja man būtu konkrēti jautājumi, liekas, ka man atbildētu – vismaz Zābera kungs staigāja apkārt un pat atbildēja interesentiem pat uz tik sarežģītiem jautājumiem kā datormodelēšana vai kas tamlīdzīgs. Un arī Sīļa kungs izskatījās visai ieinteresēts – vismaz sākumā – par atnācējiem!

tīrons

HEHE…Sīļa kungs…ciks smieklīgi, bet realitāte…

NAV VIENALGA

pie siili bija galiigi garaam…nesapratu, kaapeec vinjsh vsp piedaliijaas…laikam taapeec, ka birojs vecriigaa!!!

a.s.

Es gan domāju, ka "arhitektūras dienā" par maz tika domāts un runāts par izvēlēto tēmu. Nav nekāda iemesla pašapmierinātībai. Baigā province!

u

IKEA sāk būvēt mājas!

priekšstati deformējas, tie neļaus ieslīgt pašapmierinātībā, tiem kas darbosies!

NAV  VIENALGA

pie siili bija galiigi garaam…nesapratu, kaapeec vinjsh vsp piedaliijaas…laikam taapeec, ka birojs vecriigaa!!!

Andis Sīlis

Atvainojos visiem bez īpašas uzmanības palikušajiem. Jau teicu, ka tai dienā nodevām konkursu un to arī atzīmējām. Nākošgad nelaidīsim nevienu – lai nav jākreņķējas, galu galā tak nestrādājam izklaides industrijā

file

nu necepies tā…

ja es būtu nēģeru dzejnieks

vai nu vajag tik augstrprātīgi pret izklaides industriju.

ja ar nestrādājam tajā, tad strādājam tai.

krogi, boulingi un koncertzāles pie tās pašas industrijas pieder

Andis Sīlis

nu varbūt arī kāds "strādā industrijai", mums gan savās telpās labpatīkas izklaidēties pašiem, nevis piepūstiem vaigiem auklēties ar ziņkārīgajiem. kam interesēja un bija ko teikt – atnāca ar vīnu un paspriedelēja par arhiķekturu

Andris Š.

Ja vēlaties izklaidēties savās telpās, nevis piepūstiem vaigiem auklēties ar ziņkārīgājiem, tad neveriet sava biroja durvis publiskai apskatei.

Pirms piedalīties arhitektu dienās, vajag domāt. Par piemēru varat ņemt J.Pogu un Namu.

Būtu bijis labāk, ja nebūtu piedalījies.

cits

forši ka visi priecājas par komunikāciju!!!

nu es jau arī,

bet vel vairak smaids par arhitekturas bez co2 izpratni vai pieeju!!!

Vents

Nu kas gan tā par arhitektūru bez CO2? Mēs taču neizelpojam gaisa atsvaidzinātāju ar lavandas aromātu. Turklāt vienīgais īsteni ekoloģiskais dzīvesveids arī ir baigā province, resp. neiešana cilvēkos.

Ints Luters

Ausmai ir pilniga taisniba, sakars ar temu nebija manams arhitekturas dienas.

Atvainojiet, bet rakstitais "Turklāt vienīgais īsteni ekoloģiskais dzīvesveids arī ir baigā province, resp. neiešana cilvēkos." trukst jebko konstruktivs.

Latvija ir vieniga no ES zemem kam ir ta prieksrociba ka pret iedzivotaju skaitliem ir viszemakais ekologiskais nospiedums "ecological footprint". Ja, zinu ka liela dala no ta esot no cilveka nabadzibas vai ari izbrauksanas, bet nevajag to palaist garam. CO2 ir dala no sis ekologiskais nospiedums. Ja nopietni sakam runat, domat, projektet, un beidzot buvet un attistities paturet so prata varam klut par vaditajiem, kas manuprat ir jau labak neka sekotajs.

Vents

rakstītais trukst jebko konstruktivs, sakāt? Bet Jūs, Int, turpinājumā to pats pamatojāt. Un latviešiem mentāli, ja kāds vispār tadām lietām tic, piemīt "ekoloģisks" dzīvesveids. Vismazākais footprints droši vien ir izolētai "naturālai" viensētai.

Jā, arhitektūras dienā saražojām daudz ogļskābās gāzes. Visa svētku nedēļa bija ekoloģijai nedraudzīga.

Losangelos

Ja pavisam konstruktīvi, tad arhitektūra vispār ir viens no galvenajiem ekoloģiju graujošajiem pasākumiem. Arhitekts atstāj tādu "pēdu", ka labāk par to pārāk daudz nedomāt – ka neuznāk depresija.

Vents

ja pavisam, pavisam konstruktīvi, tad dabai ekoloģija ir turpat, kur vistai giross. Jeb citiem vārdiem, arhitektūra dabai ekoloģiju nevar atņemt vai sagraut. Labākajā gadījumā tikai pievienot. Un pēdas nospiedums ir un paliek pēdas nospiedums. Tas ir tik "ekoloģisks", cik drīz tajā atkal atgriežas skudras un nezāles.

Par to, ko atstāj Arhitekts, piemēram tāds, kādu ieraugām intervijā ar Revzinu (RL10/07) – faktiski viņu stipri garlaiko saruna par ekoloģiju.

Ints Luters

Vent,

piekritu rakstito ka "arhitektūra dabai ekoloģiju nevar atņemt vai sagraut. Labākajā gadījumā tikai pievienot. Un pēdas nospiedums ir un paliek pēdas nospiedums."

Skaidrs ka esam ka visi citi dzivas radibas no dabas "viedokla". Ja mes paliekam vai pazudam no zemes virsmas daba turpinasies. Pievienosanas ir vairak cilveka intereses neka dabas intereses. Tomer kad radosas darba laukos no planosanas meroga lidz darzu stadisanas varam pievienoties dabai un tas sistemam un rezultata bus labaka cilvekvide gan ekas gan arpus tam.

garāmgajejs

Sīļā komentārs- vienkārši un baisi- ko nu viņš ar tiem citiem, kurus pats tā kā aicinājis uz savu biroju. Tikai pēc 2 gada sapratis, ka nāks ziņkārīgie un gribēs ko redzēt un taujāt, un, spriežot pēc komentāriem pie ieprieksejā raksta, tāds jau nebija tikai Sīļa birojs vien . Varbūt jāatzīst ka pasākums traucējošs un tāds nav jārīko vispār?Turam durvis labi cieši ciet.

Andis Sīlis

Vispār neaicinājām gan, [it sevišķi cien. garāmgājēja tipa īdošas enerģijas pārnāsētājus] – uz Dripes zvanu vienk atbildējām ar nopūtu – ok, ļausim iekļūt tiem kam gribas palūrēt kā te izskatās utml.

Savukārt ar tiem, kam bija jautājumi un viedoklis par būtiskām lietām, pavadījām gana intresantu vakaru.., nu nav diemžēl taisnības un vienlīdzības uz šīs pasaules.. Nevar taču visu laiku kreņķēties, latvieti

garāmgājējs

Publiskajā telpā neaicinājums izskanēja kā aicinājums un negleimo sev , domājot ka bez iespējas apmeklēt tieši jūsu biroju pasākums būtu izgāzies. diez vai arī Dripe tik ļoti Tevi lūdza, ka nespēji atteikt. Priecē ka citur arhitekti , kas atvēra durvis bija domājuši, ko tieši vēlas parādīt un daļai interesentu, bija iespēja iepazīties ar arhitektu birojiem un darbiem. Laikam tomēr arī Dripem būtu jāpadomā kāpēc tieši šādas akcijas tiek rīkotas.

Andis Sīlis

ok,ok. "negleimoju" un aizveru durvis, šādi komentāri tiešām neiedvesmo uz atvērtību

a

Nu nevajag vērt durvis ciet dažu negatīvi noskanotu un negatīvu redzošu cilvēku dēļ. Es arī biju iegājusi Jūsu birojā – vienalga interesanti !!!

…un ja man būtu konkrēti jautājumi, liekas, ka man atbildētu – vismaz Zābera kungs staigāja apkārt un pat atbildēja interesentiem pat uz tik sarežģītiem jautājumiem kā datormodelēšana vai kas tamlīdzīgs. Un arī Sīļa kungs izskatījās visai ieinteresēts – vismaz sākumā – par atnācējiem!

tīrons

HEHE…Sīļa kungs…ciks smieklīgi, bet realitāte…

u

pATSKANĪGI !

z

atkal lelle uzdarbojas….patskanīgi, patskanīgi…

u

ņu ņu!

ņe ņe!

ņa ņa! 🙂

Ints Luters

Pievienoju raksts no International Herald Tribune par cementu un ka sis matrials ir lielakais CO2 avots buvesana. Ja iet runa par arhitektura bez CO2, tad jadoma par alternativiem. http://iht.com…ess/cement.php In booming economies, cement is crucial for growth but an enemy of green By Elisabeth Rosenthal Sunday, October 21, 2007 PARIS: In booming economies from Asia to Eastern Europe, cement is the glue of progress. The material that binds the ingredients of concrete together, cement is essential for constructing buildings and laying roads in much of the world. Some 80 percent of cement is made in and used by emerging economies;… Lasīt vairāk »

41
0
Lūdzu, komentējietx