Ziemeļu Stāsti — par konceptuālo arhitektūru

29.aprīlī plkst. 17.30 Ziemeļu
Ministru padomes birojs aicina uz Ziemeļu Stāstu ikmēneša tematisko vakaru,
kura tēma šoreiz — Konceptuāla arhitektūra. Ko tas nozīmē? Par koncepcijas lomu
arhitektūrā spriedīs Made arhitekti līdzdibinātājs un galvenais arhitekts
Miķelis Putrāms, kā arī žurnāliste Kristīne Budže.

Kā atzīst pasākuma galvenais
viesis, arhitekts Miķelis Putrāms: «Dažreiz man radies iespaids, ka Latvijā
[konceptuāla arhitektūra] nozīmē kaut ko neadekvātu. Man liekas, ka savādāk
nevar, bet varbūt koncepcija arhitektūrā nav nepieciešama…?»

Ar konkrētu piemēru palīdzību
tiks parādīts, kāda izskatās konceptuāla arhitektūra — gan paša M. Putrāma un
viņa biroja MADE arhitekti realizētajos projektos, gan stāstot par viņa
līdzdarbošanos B.I.G. arhitektu praksē, ko dibinājis pazīstamais dāņu arhitekts
Bjarke Ingelss. 

Sarunā aicināti iesaistīties arī
klausītāji: gan iztaujājot, gan oponējot lektora teiktajam.

Ziemeļu Stāstu 4diena — tie ir
Ziemeļu Ministru padomes birojā rīkotie pasākumi katra mēneša pēdējā
ceturtdienā, kur tiekamies ar interesantiem cilvēkiem un risinām saistošas
sarunas par ziemeļnieciskām tēmām.

Dalīties ar ierakstu:

200
Pievienot komentāru

avatar
10000
28 Komentāru pavedieni
172 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
5 Komentāru autori
zane karpovaRenārs PutniņšAndis SīlisKrauklisMiķelis Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miks K
Guest
Miks K

Prieks, ka šāda veida reģionālisms tiek skaidrots sabiedrībai. Ņemot vērā to, ka mūsu "elite" nespēj vairs sabiedrību pārliecināt pat par viselementārākajām lietām, labi ka atrodās drosminieki, kas gatavi mesties uz ambrozūras! Bez sarkasma, turēšu īķšķus. There will be blood. Bet par pašu nosaukumu. Es teiktu tā…mazāk "Ziemeļnieciskuma" un vairāk konceptuālā. Domāju, ka daļa no "konceptuālā" problēmas ir tā izpratnē, kā procesā kuru "nav iespēajms izskaidrot". Te nu, gribot negribot, varam pakratīt pirkstu A. Sīļa virzienā. Respektīvi, lielākā daļa publikas šo procesu uztver kā savtīgu vēlmi šokēt. Vienlaicīgi, neuzskatu, ka tas ko dara MADE ir kautkādā veidā liekams zem viena jumta… Lasīt vairāk »

Miks K
Guest
Miks K

Prieks, ka šāda veida reģionālisms tiek skaidrots sabiedrībai. Ņemot vērā to, ka mūsu "elite" nespēj vairs sabiedrību pārliecināt pat par viselementārākajām lietām, labi ka atrodās drosminieki, kas gatavi mesties uz ambrozūras! Bez sarkasma, turēšu īķšķus. There will be blood. Bet par pašu nosaukumu. Es teiktu tā…mazāk "Ziemeļnieciskuma" un vairāk konceptuālā. Domāju, ka daļa no "konceptuālā" problēmas ir tā izpratnē, kā procesā kuru "nav iespēajms izskaidrot". Te nu, gribot negribot, varam pakratīt pirkstu A. Sīļa virzienā. Respektīvi, lielākā daļa publikas šo procesu uztver kā savtīgu vēlmi šokēt. Vienlaicīgi, neuzskatu, ka tas ko dara MADE ir kautkādā veidā liekams zem viena jumta… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Par vēlmi šokēt lūdzu paskaidro savu domu saprotamāk, man no teiktā īsti nav saprotams, par ko tieši taisies savu pirkstu kratīt. Par kritisko+konceptuālismu būsi apmaldījies jēdzienu pielietojumā. Pēc Taviem formulējumiem sanāk, ka ir iespējams spriest par arhitektūru [vai projektēt] bez "kritiskas analīzes" klātbūtnes, vai arī pastāv arhitektoniski risinājumi vai pat ēkas, kas nav būves, bet gan "konceptualizēta kritika", kas nav arhitektūras kritika, bet gan objektīva un materializēta realitāte, kas atrodas kaut kur ārpus mūsu vienīgās iespējamās – "konceptuālās" realitātes uztveres.

Miks K
Guest
Miks K

Pirksta kratīšana bija par nespēju izskaidrot Tabakas mākslu, vienlaicīgi lietojot mākslu kā iedvesmas avotu arhitektūrai! Metaforas, cik saprotu, šķiet par īsu, bet nekas cits vietā nav liekams…vismazam pagaidām neviens nav pacenties radīt parliecinošu stāstijumu. Tapēc priecājos par MADE centieniem. Domāju, ka bez kritiskas analīzes projektē daudzi. Šeit atsaucoties uz maniem iemīļotajiem piemēriem (tiem mazākaliem grēkāžiem) – Kronbergs to sauc par iedvesmu, Sīlis par mākslu ( vai es kļūdos?) Kā jau mēs runājām iepriekš, šeit centrālā nozīme parasti ir "rokrakstam". Tā sakot – "kapēc tā? a vot tapēc ka es tā domāju, jo esmu X". Par šokēšanu savukārt..tas ir kā SABIEDRĪBA… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Neatceros, ka man būtu kādreiz uznākusi tik plānprātīga vēlme, kā "izskaidrot" Tabakas mākslu. Ja kāds cits [ne darba autors] mēģina spriest par jebko, ko uzskata par mākslu, tad nekur tālāk par subjektīvu interpretāciju [iesprostotu verbalizācijā] netiek, gluži tāpat kā arhitektūras darinājumu radīto sajūtu lietotāji/uztvērēji, vienalga – ar vai bez jebkādas sajēgas par tēmu. Ja vēl kāds šajā nekontrolējamajā procesā "šokējas", tad nu pats vainīgs, kā zināms, nespēja uztvert domu, kur nu vēl kritisku analīzi vai konceptuālu ideju, ir plašo tautas masu standarta stāvoklis. Tevis piedāvātajam "konceptuālisma" skaidrojumam gan negribu piekrist. Manā valodā ēkām vulgaris [ar visdažādākajiem tehniskajiem parametriem, tsk energoefektivitātes… Lasīt vairāk »

MiksK
Guest
MiksK

Pēdējo reizi par Tabaku…iemesls kapēc turu šo konrēto, diezgan emocionālo piemēru kā ķīlnieku, ir mana nemazāk reakcionārā attieksme, ka sabiedriskas ēkas veidotājs ATSAKĀS izskaidrot/pamatot savu radošo darbu. Negribu kļūdīties, bet man liekas ka intervijā par koncertzāli tika izteikta sekojoša doma – " Nu es nevaru tam ikdienas cilvēkam izskaiodrot kapēc Tabakas māksla ir tāda kāda tā ir!" Tas bija sainkē ar koncertzāles estētiku. Saki man tā godīgi, vai tev nav bezgala apnicis, ka arhitektūra sabiedrībā galvenokārt tiek uzskatīta par estētikas jautājumu? Vai nav pienācis meklēt alternatīvu attieksmei – "pervim ģelom izkustvo, nu a djevuški, a djevuški…" Varbūt, ka māksla var… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Pārprati gan. 1. Par koncertzāli teiktā analoģija ar T. mākslu nozīmēja to, ka nevis projektam trūkst “izskaidrojama” koncepta [tas tika skaidrots visiem gari un plaši], vai tas tapis kā “mākslinieciski estētiska” kaprīze, bet gan to, ka plašajām tautas masām pietrūkst spēja to uztvert. Neatceros, ka būtu piesaucis tieši Tabaku, reizēm salīdzinājumam lietoju krietni abstraktāko A.Zariņu, kuras glezniecība, kā kādreiz tika citēts – izraisa skatītājos sajūtu, ka “viņu bērni labāk zīmē”. 2. Es nerunāju par konceptuālismu kā kādu no -ismiem un, lai dievs atpestī “-ismu radošumu”. Es saku, ka manā ausīm salikums “konceptuālā arhitektūra” skan tikpat muļķīgi kā birokrātu ģenerētais “akustiskā… Lasīt vairāk »

Vilnis Vējš
Guest
Vilnis Vējš

Ar interesi izlasot diskusiju, ienāca prātā, kas ir ne-koncetuāla arhitektūra: piem. jūsu cienījamā kolēģa Šēnberga daiļrade. To gan var nosaukt par imagināri eksplozīvu vai turbulenti ekspresīvu, tikai ne par konceptuālu! Kurš pret?

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Kādās arhitektūras dienās Šēnbergs ciemojoties mūsu birojā stāstīja, ka esot Centra nama betonēšanas darbus vadījis no būvlaukuma pa mobilo telefonu – uzkāpis kurā tur stāvā un konstatējis, ka betons tiekot liets ne tajā vietā. Uz jautājumu par iemesliem viņš lepni atbildēja, ka nemēdzot tērēt laiku tehniskajam projektam un rasējumiem. To esmu redzējis pats savām acīm – tā paša projekta fasādes rasējumos uz jumta uzliktās īpatnējās stalažas salaidums ar konisko jumtu, bija ieskicēts un aprauts bez mazākās nojausmas par to, kur līnijām vajadzētu beigties, tā teikt "uz aci" piesviests. Prezentējot projektu tolaik vēl Asara kunga vadītajā padomē, viņš nedaudz noguris no… Lasīt vairāk »

vilnis
Guest
vilnis

Sasmīdnāji, paldies! Toties nu es zinu arī, kas ir konceptuāla arhitektūra. Gribēdams uzzināt, kas ir haotiski argumentējošā un nesmalkjūtīga dāma, iegooglēju "zane karpova" un man acupriekšā izlēca… asimetriskas (!!!!) skatuves projekts Ikšķilē! Nopietni, kaut ko tādu es redzēju pirmo reizi mūžā. Vienīgais, kā tur vēl trūka, bija uz vienu pusi slīpas grīdas. Tad tā tiešām būtu bīstama balerīnu dzīvībai.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Šitāds purkšķis gadījies arī Arata Isozaki ar Kjoto koncertzāli. Rīgas koncertzālei aizrunātais akustikas ģēnijs Yasuhisa Toyota stāstīja, ka šie uzbūvējuši skatuvi ar sānis nobīdītām ērģelēm, Isozaki atnācis, saķēris galvu un lūdzis pieķibināt butaforisku kasti otrā pusē lai mēģinātu kompensēt asimetriju…

vilnis
Guest
vilnis

Šī ir tikai estrāde, bet jo vairāk… Nav nekāda Aviņjona, kur katru reizi speciāli iestudēs priekšnesumus. Skaidrs taču, ka ceļojišais teātris, dejas, pat kora uzstāšanās prasa taisnstūra laukumu un simetrijas asi. Var jau būt arī trīsstūrains futbollaukums, tikai tad jāizgudro īpašs – Ikšķiles futbols:) Arī iekštelpās zālei nav paredzēti šņorbēniņi un kabatas. Tas tikai nostiprina ‘manu pārliecību, ka daudzi arhitekti nesaprot, ko viņi dara, dievs viņiem žēlīgs.

Miks Karklins
Guest
Miks Karklins

Sorī vilnis…liekas, ka tu par visām varēm tam "ēzelītim" canties piespraust pirmo "asti" kas pagadās. Liec nu Zanei mieru. Viņai savas problēmas. Saruna bija takā par MADE vs Sīlis un tas, cik jauki būtu, ja varētu šos piedabūt diskutēt. Bez tam, te negāja runa par simetriju vai asimetriju, bet gan par to, vai konceptuālisms ir izskaidrojams vai ne…bet tu uzreiz te ar paralelogramiem un tēlotāj ģeometriju. Drusku takā par primitīvu, ne?

vilnis
Guest
vilnis

Labi, aizrāvos, mans jājamzirdziņš ir konceptuālā scenogrāfija – topiks ar tieši 50 gadu vecu bārdu

zane karpova
Guest
zane karpova

ar Ikšķiles projektu viss ir kārtībā. sadarbojām ar akustikas speciālistu no viena no labākajiem pasaules kantoriem. simetirjai ir tikai nezinātāju mīts. nezinu no kurienes informācija par kabatu un šņorbēniņu trūkumu, varbūt ne to projektu esat skatījies… 🙂

Ilze Martinsone
Guest
Ilze Martinsone

Brīnos, no kurienes radies priekšstats par Sīli kā "mākslas" adeptu arhitektūrā? Cik zinu, minētais pilsonis arhitektoniskus eksperimentus mākslas vārdā vienmēr ir kritizējis gan kuluāros, gan publiski: "[..] arhitekts tērē sabiedriski lietojamu telpu, ainavu. Pirmajā vietā ir jābūt profesionālai atbildības sajūtai pret pilsētvidi, un tikai pēc tam arhitekts ir kreatīvs subjkts" ("Arhitekta portrets interjerā", "Studija", 2003, Nr. 28, 12. lpp.).

...
Guest
...

-Vi bilji na ribalku?

-Njet, ja bil na ribalku.

-…..vi bilji na ribalku??

– Njet, ja bil na ribalku!!!

...
Guest
...

-Vi bilji na ribalku?

-Njet, ja bil na ribalku.

-…..vi bilji na ribalku??

– Njet, ja bil na ribalku!!!

zane karpova
Guest
zane karpova

Ļoti patīkams temats par ko jau sen būtu vajadzējis Latvijā diskutēt. Jāpiekrīt VentamV, ka Latvijā pa lielam nav arhitektūras, tādēļ nav ko kritizēt/diskutēt, jo nav tradīciju, kas parasti ‘nāk’ no arhitektūras skolas un profesionālas kritikas/diskusijas (nu vismaz rietumu izpratnē. Tas ir tas par ko runā, vismaz es to tā saprotu, Miks K, bet AndisS šķiet nesaprot, jo latviešu izpratne par koncepciju un procesu stipri atšķiras no rietumu izpratnes par attiecīgo lietu) nu runga ar diviem galiem un pašlaik tāda sakarīga risinājuma nav. RTU APF nekad nav gājusi runa un joprojām neiet par koncepciju vai intelektuālu kritiku/diskusiju vai arhitektūras teoriju, un… Lasīt vairāk »

JāniS
Guest
JāniS

Tās pašas JAA sarunas ietvaros LAS pagrabiņā ZaneK pa lielam atzinās, ka lielveikalos mēdzot zagt saldumus un pēc tam bāžot tos ausīs un, ka LV kā jau provincē tā darīt esot pavisam atbilstoši.

a.x.
Guest
a.x.

Kā sprast "aiziet pa lielam!"

zane karpova
Guest
zane karpova

Neaizmirsti, ka man ir maģistra grāds no RTU APF, tā ka pamatizglītība man ir no dzimtās skolas, ja neskaita diplomdarbu Norvēģijā un vasaras praksi Vācijā. Ja pieminēju akadēmiju, tas nenozīmē, kas viedoklis ir akadēmisks. Akadēmiju pieminēju, kā arhitekta profesijas pirmssākumus, kur mūsu mīļotajā skolā ir problēmas par attiecīgo tēmu. Komentārs attiecas tikpat uz akadēmiju, kā reālo darbu, jo domāšanas un darbības principi kā reiz ne ar ko tā pa lielam neatšķiras. Nekad sevi neesmu uzskatījusi par ‘akadēmiķi’, jo strādāju no 1997 gada, vienlaikus papildinot zināšanas ārzemēs gan akadēmiski gan praktiski. Ar to apčubināšanos ir tā, ka tie kam interesē ‘čubināties’,… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

Ļoti patīkams temats par ko jau sen būtu vajadzējis Latvijā diskutēt. Jāpiekrīt VentamV, ka Latvijā pa lielam nav arhitektūras, tādēļ nav ko kritizēt/diskutēt, jo nav tradīciju, kas parasti ‘nāk’ no arhitektūras skolas un profesionālas kritikas/diskusijas (nu vismaz rietumu izpratnē. Tas ir tas par ko runā, vismaz es to tā saprotu, Miks K, bet AndisS šķiet nesaprot, jo latviešu izpratne par koncepciju un procesu stipri atšķiras no rietumu izpratnes par attiecīgo lietu) nu runga ar diviem galiem un pašlaik tāda sakarīga risinājuma nav. RTU APF nekad nav gājusi runa un joprojām neiet par koncepciju vai intelektuālu kritiku/diskusiju vai arhitektūras teoriju, un… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Visu cieņu, Zane! Es tiešām cienu Tavu, Mika K un citu "tur" izglītojušos ļaužu pieredzi(var diskutēt par to vai pusgada apmaiņa ir kas vairāk par paviršu apčubināšanu, vairumā gadījumu( tas par tiem kas tādā veidā pieredzi guvuši)) un potenciālo pienesumu, par to nekad arī neesmu diskutējis. Bet manuprāt nav forši ,ka ar vienu rokas vēzienu JEBKURŠ (ar retiem izņēmumiem) ar vietējo izglītību, savu pieredzi, kas attīstījusies uz empīriskiem mēģinājumiem,ar autodidaktisku pēcizglītību ir automātiski klasi zemāk vērtējams, manuprāt tā tas nav un nekad nebūs. Absolūtās taisnības nav un nebūs, tāpat kā vienīgā pareizā arhitektūras ģenerācijas veida nav un nebūs. Ir vairāk… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

Neaizmirsti, ka man ir maģistra grāds no RTU APF, tā ka pamatizglītība man ir no dzimtās skolas, ja neskaita diplomdarbu Norvēģijā un vasaras praksi Vācijā. Ja pieminēju akadēmiju, tas nenozīmē, kas viedoklis ir akadēmisks. Akadēmiju pieminēju, kā arhitekta profesijas pirmssākumus, kur mūsu mīļotajā skolā ir problēmas par attiecīgo tēmu. Komentārs attiecas tikpat uz akadēmiju, kā reālo darbu, jo domāšanas un darbības principi kā reiz ne ar ko tā pa lielam neatšķiras. Nekad sevi neesmu uzskatījusi par ‘akadēmiķi’, jo strādāju no 1997 gada, vienlaikus papildinot zināšanas ārzemēs gan akadēmiski gan praktiski. Ar to apčubināšanos ir tā, ka tie kam interesē ‘čubināties’,… Lasīt vairāk »

JāniS
Guest
JāniS

Tās pašas JAA sarunas ietvaros LAS pagrabiņā ZaneK pa lielam atzinās, ka lielveikalos mēdzot zagt saldumus un pēc tam bāžot tos ausīs un, ka LV kā jau provincē tā darīt esot pavisam atbilstoši.

a.x.
Guest
a.x.

Kā sprast "aiziet pa lielam!"

Artis Zvirgzdiņš
Guest
Artis Zvirgzdiņš

Izklausās, Renār, ka tu aizstāvi tādas „reģionālās īpatnības”, kādas, piemēram, 90.gados Rīgā noteica vietējo „haiteka” izpratni – ar amatnieku rokām un paņēmieniem darināti veidojumi arhitektūras un interjeru greznošanai. Pēc izskata un formas jau mazliet arī atgādināja to, ko oriģināli apzīmēja ar high tech – tikai nu – nebija ne tās ideoloģijas, ne inženierijas, ne arī industrijas apakšā tam visam.

Ilze Martinsone
Guest
Ilze Martinsone

Latvietis uz to ir bijis meistars visos laikos, 30. gados VEFam bakelīts izrādījās par dārgu, un pirmos "streamline" radioaparātus pagatavoja kokā un glīti nokrāsoja, i šodien nepamanīsi falsifikāciju. Man gan neliekas, ka Renārs aicina uz šāda veida reģionālismu. Tomēr, ja pareizi atceros, savulaik izvērstā diskusija "kas ir laba arhitektūra?" neveda pie kādas vienošanās; jautājums par to, kas ir "mūsu" var izrādīties vēl sūrāks.

Krauklis
Guest
Krauklis

Kas vainas tādam reģionālismam – dzīvot atbilstoši līdzekļiem un iespējami kvalitatīvi izdarīt savu darbu, sākot no tehniskajiem risinājumiem, dizaina, un beidzot ar izgatavošanu? Tas arī _ir_ "mūsu". Tieši tas ir arvien vairāk pieprasīts pasaulē.

Nosaukt imitāciju par falsifikāciju ir mazākais, neprecīzi.

VEF uztvērēji asociējas ar kvalitāti un to, ko šodien sauc par "ilgtspēju".

90-to gadu interjeri (te gan būtu jāskata konkrēti) un dzeltenbrūnās putuplasta mājas Pierīgā saistās ar ko pavisam citu.

Krauklis
Guest
Krauklis

http://www.woo…-ueber-uns.php

Miķelis
Guest
Miķelis

Tie radio ir OK. Koka radio ir teicama līdzība. Iedomājies cik labi skan – VEF ražo koka radio un eksportē uz Vāciju. Latvijas 2010.gada ilgtspējīgākais produkts. To taču varētu izbazunēt pa visu Latviju, nosmelt kārtīgas balvas tais LIAA rīkotajos eksporta konkursos. Letiņi ražo koka radio un sūta pa visu pasauli, ne tikai koka rotaļlietas, bet koka radio, koka televizorus, koka luksoforus, koka ….

I.M.
Guest
I.M.

Knābiens par terminoloģiju? 🙂 „Falsifikācija” komentē manu attieksmi. Pārbūvējot Latvijas 30. gadu funkcionālisma ēkas var atklāt, ka modīgās celtnes dažkārt bijušas sastutētas no „erzaca”, kamēr modernisma formu vajadzētu noteikt saturam t. i. konstrukcijai. Spītējot valsts agrārpolitikai un ideoloģijas veicinātajam „latviskajam stilam”, VEF bija vienīgais rūpniecības uzņēmums, kas orientējās uz laikmetīgu dizainu un mārketingu, izveidoja mākslinieku un reklāmas biroju un iekaroja ārējo tirgu. Šajā kontekstā citas produkcijas starpā krāsoto uztvērēju modeļi, kas tēlo bakelītu (VEF Super SM-506, 1939-40) īpaši izskatās pēc kurioza – „streamline” formu pasaules piemēros nosaka plastmasas tehniskās iespējas, ne otrādi. Vai tiešām mūsu identitāte būtu dizains, kam nav… Lasīt vairāk »

Krauklis
Guest
Krauklis

"Knābiens par terminoloģiju? :)" Nē, man vārds "falsifikācija" attiecīgajā kontekstā šķita neatbilstošs. "„Falsifikācija” komentē manu attieksmi." Jā, tagad sapratu, lai arī nojautu pirms tam. "uztvērēju modeļi, kas tēlo bakelītu (VEF Super SM-506, 1939-40) īpaši izskatās pēc kurioza" Kuriozs tas varētu būt, tikai 1939. gadā sākās II Pasaules karš ar daļēju Latvijas eksporta tirgu blokādi. Visumā valsts bija spējīga sevi apgādāt pati, lai arī ne ar bakelītu un naftu, bet ar koku un latolu (degvielas aizvietotāju no spirta) "Skandināvi laikmetīgus identitātes kodus formulēja jau 50. gados, turklāt mērķtiecīgi radīja zīmolu „skandināvu dizains”. Mēs šajā vietā parasti pakojam laukā Lielvārdes jostu." Mēs… Lasīt vairāk »

Krauklis
Guest
Krauklis

… akustiskās sistēmas koka korpusos. Tieši tā. Bet Jums, Miķeli, mazu koka āmuriņu, ko pašam sev sist pa rokām, kad māc īgnums vai skumjas.

I.M.
Guest
I.M.

Sorry, akcents bija uz laikmetīgiem identitātes kodiem, ne 50. gadiem, šodien taču mums ir brīvas rokas tādus radīt.

Ja kas, Latvijas dizaineri bija PSRS milzīgās ģeopolitiskās telpas dizaina līderos 60.-70, arī 80.gados, un Aikāsāp šai kontekstā nav labākais, kas tika padarīts. Tomēr jāievērtē arī, ka dizaina uzrāviens (t. sk. pieminētie mājturības izdevumi kā programmas sastāvdaļa) bija sekas PSRS mērķtiecīgajai industrializācijas politikai, kuru Latvijas speciālisti prata izmantot: 60. gadu sākumā vieglā rūpniecība sasniedza pasaules līmeni, pietiek paskatīties uz kultūras kanonam nominēto Zinas Ulstes servīzi (šķiet, "Daina").

Nevajag kreņķēties, šaubu nav, 50tajos mēs visu būtu ģenerējuši paši. Būs entuziasms, ģenerēsim tagad.

I.M.
Guest
I.M.

Un nevajag atvainoties, patiesībā sēžu pie ekrāna un smaidu – ir izdevies kādu izprovocēt uz veselu pozitīvisma programmu. 🙂

Krauklis
Guest
Krauklis

Man prieks, ka kāds smaida. Īstenībā pozitīvas (ne pozitīvisma – šim vārdam ir medicīniski-politiska pieskaņa) idejas un programmas rodas, lasot ko tādu (ja jau reiz par koka radioaparātiem):

http://www.pip…s/madisons.htm

vai

http://www.lat…s/AV%20013.jpg

Neatceros, kurš, bet viens no krievu aviokonstruktoriem (Tupoļevs?) esot teicis par kādu lidmašīnas izmēģinājumu eksemplāru: "Ņe krasivij, ņe poļeķit" (Neglīts, nelidos). Irbītim ļoti glītas lidmašīnas, glītākas par daudziem ārzemju ražojumiem, un labi lidoja.

Pievienojos arī arh. Jānim Skanim lejāk komentāros. Labu nakti!

Miķelis
Guest
Miķelis

Vai uz jāmuriņa jābūt uzrakstam Made in Latvia. No kāda koka varētu būt izgatavot jāmuriņš? Ko nozīmē maz? Parametri?

Miķelis
Guest
Miķelis

Latviešiem vienīgā tēma, kas saistās ar ilgtspēju palicis koks. Tevis pieminētie VEF radioaparāti savā laikā bija inžiniertehnisks pasaules līmeņa risinājums. Šobrīd nekas tāds šeit netiek attīstīts, mēs visu IMPORTĒJAM. Latvijā netiek radīts neviens inžiniertehnisks produkts, kas ir pasaules līmenī. Mums ir parasta patērētājvalsts, kas patērē visur citur saražoto. Vai esi izbraucis 100 km no Rīgas un paskatījies kā tur izskatās? Latvijas nākotne nevar būt koka radio u.t.t. Eksistē perfektas shēmas kā nauda no Eiropas fondiem aiziet pa tukšo pilnīgākajās muļķībās, bet mūsu zinātniskajos institūtos pat kauns ieet. Valsts stratēģija valsts konkurētspējas attīstībā NEEKSISTĒ. Iedomājies tos superīgos ciematus kas sacelti ļautiņiem… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Šķiet, ka Tev ir grūtības uztvert domu. Vai arī nekad neesi domājusi par sava un citu cilvēku mentālā procesa iespējamo aprakstu lietojot valodu? 1.Jēdziens “arhitektūra” jau pats par sevi ir koncepts. Un ir pilnīgi vienalga – papīra, konceptuālā, komerciālā, klasiskā vai kāda cita arhitektūra – tie visi ir mentālās uztveres mākslīgi radīti jēdzieni, versus “ultimative reality” ,kas sastāv no materialitātes īpašībām par kurām runājot, mēs atkal esam spiesti lietot izgudrotus jēdzienus ciets/mīksts, karsts/auksts utt. Izpratne par lietām neatspoguļojas nekritiskā “ārzemju konceptu” pakaļlietošanā, rietumi ir pilni ar filozofiskiem un konceptuāliem maldiem, kas “konceptuālās arhitektūras” [konceptuālais koncepts] verbālajā formā ir tāds pats… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

redz tur jau tas suns aprakts, ka mēs par 2 dažādām lietām… varbūt vajag uz tām ārzemēs beidzot ‘aizbraukt’

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Nu nav jau vairs tie laiki, kad "ārzemes" ir ģeogrāfisks jēdziens. Labāk atbildi uz jautājumu, vienk gribu redzēt kā nokāpsi no koka kurā pati sevi uzdzini ar muļķīgu tekstu. Gaidu! – konkrētu piemēru kur ir Tevis aprakstītā situācija ar arhitektūru atbilstoši Tavam formulējumam, citādi rodas priekšstats, ka nemaz nezini, kas tā arhitektūra ir. [sorry par provokāciju, bet man nagi niez]

zane karpova
Guest
zane karpova

nezināju, ka esmu kokā… šitās pārdomas nav spontānas idejas par attiecīgo tēmu vai muļķīgs teksts par kaut ko pati nesaprotu vai nesajēdzu, ja Tu to gribēji pateikt. lai analītiski izklāstītu tavu jautājumu tautai saprotamā valodā (pie tam latviešu valodā ) nāksies pavadīt ilgāku laiku, kura pašlaik nav, jo jāskrien uz LRTK tikšanos, bet varbūt izdosies vārdiski šovakar 17.30 vai rakstiski uz nākamās nedēļas sākumu, ja ņem vērā darbus dārzā nedēļas nogalē.

ja runā par arhitektūru, tad ‘ārzemes’ ir ārzemes, tomēr. lai arī kā mums to negribētos atzīt – šis par tām koncepcijām un kritikām un arhitektūras teoriju, utt.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Steigas nav, padomā labi un sāc ar uzskaitījumu nosacījumiem, kuru klātesamība ir nepieciešama, lai būtu pamats kaut ko apzīmēt ar jēdzienu “arhitektūra” un kā tā, saskaņā ar Tevis teikto, ir iespējama bez “konceptuālas” mentālas aktivitātes.

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Galīgi negribēju, ka sarunas aiziet atkal "jūsējie un mūsējie" sliedēs. Ideālā gadījumā, būtu aptuvenī tā pat kā ar mūziku – Red hot Chili Peppers klausijos Rīgas 2. vidusskolā, pat nezinot kapēc. Tikai pēcāk, nonākot "rietumos" un saprotot vārdus, sapratu kapēc klausijos. Viņu mūzika ir, lielā mērā IZTEIKTI KONCEPTUĀLA un vienlaicīgi sakņota reģionālajā kontekstā. Un ja vel rodas iespēja redzēt to radošo procesu, kādā top viņu mūzika… Te nu es gribu uzsvērt, ka man ir gluži vienalga kādā veidā kurš ko skaidro kam. Es pats puslīdz labi dabonu savas domas gan cauri "profesionālajai elitei" , gan arī ierindas ļautiņam. Tas vai… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Vai cik interesanti izteicies – "tādi izteicieni kā "tautas masām pietrūkst spēja to uztvert" šķiet pat VAIRĀK KĀ dizaina profesijai GRAUJOŠI!". Jau vienu reizi pieminēju savu dalību sabiedriskā izglītības fonda "Jaunā Akadēmija" diskusijā. Augstskolu jauniešiem uzdevu jautājumu – vai jūs zināt kas ir arhitektūra? Pēc ilga klusuma brīža viens sasparojās un domīgi noteica – "nu kaut kas ar būvniecību saistīts". Štrunts ar masām, intresantāk šķiet turpināt Tavu piedēvējumu "tikai es pac saprotu par ko runāju" [pac saglabāts citējot orģināltekstu]. Uztvert jebko var virspusēji vai ar izpratni, intuitīvi vai loģiski utt. Biežāk pie cilvēkiem gan novērojama nespēja uztvert domu, konceptus, tekstu,… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Andi, bet par to jau es arī runāju! Es vienārši uzsveru to, ka sabiedrība bez mūsu pašu iniciatīvas nespēs kļūt gudrāka. Ar koku jau arī neiedzīsi. Un, ja jau mēs šeit sākam runāt par izglītības tēmu…ko darīji pēc tam kad biju šos iedzinis stūrī ar savu jautājumu par Arhitektūru? Centies izskaidrot tā lai pat visneaptēstākais studentiņš saprastu, jeb noplātiji rokas un teici…bet es takš jums saku, ka jūs fišku nerubījat?!! Tieši tādēļ Es Tev saku, ka neviens cits kā tu pats viņiem arhitektūru neizskaidrtosi, bet tu man te ar Vitgenšteiniem (ko jūs ķeraties pie šī arhaiskā jampampiņa! Tafouri es vel… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Neesmu nekad izteicies tā, lai kādam būtu pamats domāt, ka “nākotnes potenciālu saskatu tikai un vienīgi sevī”. Cits jautājums ir par to, ka arhitekti šķībi vai greizi, konceptuālisti un pakalpojuma sniedzēji utt arī ir sabiedrības daļa, piedevām ar nepelnīti lielu ietekmi uz pārējo ļautiņu dzīves telpu. Tāpēc dialogu vērts sākt ar sevi, piemēram, kritiski izvērtējot visādus feikainus kalamburus, izprotot savu [attiecīgi arī citu] domāšanas procesu, valodas jēdzienu jēgu, rīcības likumsakarības utt. Citādi sanāk tāda papagaiļu vāvuļošana lietojot “ārzemēs” padzirdētas gudrības. Mani maz interesē tas, ka cik tur 40 gadus kādi modernisti buldurē par konceptuālo arhitektūru, es vairāk apceru to šaizi,… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

zini, negribas uz Tevi tērēt laiku. atvaino, bet nu smags gadījums…

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Negribēju atbildēt uz šo komentāru, bet vakar ar Reini jauki iedzerot viskiju un tērzējot par arhitektūru, viņš man pateica priekšā atbildi – ja kāds no SZK arhitektiem būtu piedāvājis man "konceptu" brieža gaļas veikalā pie sienām piekarināt briežu bildes, es viņu izmestu no biroja. Un viņš nav tālu no patiesības, tāpēc netērē laiku man paskaidrojot sen zināmas lietas, labāk pamēģini iemācīties to, ko nemāca augstskolās. Šodien aizgāju līdz "desām un ko" un patiešām palika viegli slikti vienlaicīgi aplūkojot asiņaino gaļu kopā ar vēl dzīvo fileju bildēm, it sevišķi atceroties Reiņa atstāstīto par Pastaigas 12 jauno atbildēm uz jautājumu par savu… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

redz pirms komentē par bildēm uz sienas ir jāzin kas tās tur salicis, savādāk sanāk kārtējais latviešu izcilais komentārs par lietām, kas ne tuvu nav tā kā tā iedomājās. šo diskusiju par dzīvajiem briežiem uz sienām iesaku tālāk izvērst ar veikala īpašnieku Belēviča kungu, viņš jums apskaidros lietu kārtību…

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

“Veikala interjera autori ir birojs FBRK, kuri izstrādājuši plašāk pielietojamu arhitektūras un dizaina konceptu arī citām tirdzniecības vietām” – vai tad konceptuālists Beļēvičs visām 3 dažādajām gaļas pārdošanas anturāžam ar tiem pašiem briežiem uz sāniem ir autors un jūs tikai tās sienas sarasējāt? Kurš tad ir autors? Parastā tipa arhitekta profesija liek uzņemties atbildību par rezultātu – ja nepadomā par to, ka tik plikas sienas “tukšas” nestāvēs, nepatausta savas un citu cilvēku sajūtas pusdienojot, neizzin telpiskās un vizuālās uztveres “psihomentālās” nianses tad…. tad varbūt iemēģini to “konceptuālo arhitektūru”? [piedod, atkal nagi niez]

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Par tām bildēm, kas vainas arhetipiskajam konceptam, kas bliež pa zemapziņu? Skārnis – teļš,cūka, vista, Piena veikals – govs ar pupiem ar siera rituļiem, piena pudelēm,biezpiena kaudzēm priekšplānā, vai dārzeņu veikals ( atceries foršos dārzeņu veikalus – PSRS ( vienīgie kur bija prece) kur sulu no tādiem foršiem konusiem varēja dabūt, ar zaļajiem marinētajiem tomātiem, viegli siltu iestāvējušos kartupeļu smaku no pagraba, kur veda piegādes lenta, un bulgāru augļu sulām 0.5 l pudelēs), bakaleju – ar maizes, bulku, un cepumu ilustrācijām.) Daudzas jo daudzas lietas ,kuras uzrunā neko citu kā zemapziņu. Zivenieks ar peldošām karpām un daiļām jaukām ilustrācijām iz… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Renār, nenovirzāmies no tēmas… Bildes tematiskā interjerā ir ok, jautājums par 1. Izraisīto asociāciju sekas – vai tām funkciju veicinošs vai traucējošs efekts, šai gadījumā – ne visi humanoīdi ir ar tik biezu ādu, lai varētu psiholoģiski sagremot savu [piekrītu, divkosīgo] killera/gaļēdāja dabu ar romantisko dzīvnieku mīlestību, nu, vismaz mani bērni viennozīmīgi atteiktos būt šīs telpas lietotāji, tātad autori nav kaut ko līdz galam izrēķinājuši. Vai Tev šķiet, ka klientu skaits bilžu dēļ pieaug? Vai bakstīt ar pirkstu degunā ir labākais risinājums? Varbūt tualetē arī pielikt tematiskas bildes, lai izskaustu liekulību par glancētos žurnālos fetišizēto ķermeņa kultu un norādītu uz… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

1. Domāju pieaug, tirgotāji noteikti nav olluhi, lai bez jēgas tērētos šādām fīčām ( skati lielveikalu funkcionālo iekārtojumu un apgreidojumu), tas nozīmē šancē tā lieta. Starp citu konceptuāli un godīgi, bet ne komerciāli izdevīgi, būtu daļēji sadalītu kautķemeņu bilžuki, vai kā Gaja Ričija "Šerlokā Holmsā" cūku konveijers ar precīzo lentzāģi, kas to skaisti pārdala pa mugurkaulu uz pusi. Starp citu vai Tev ir nācies piedalīties cūku bērēs? Vai vismaz izstrādāt puscūci? Starp cita Laura Belēvica pielika oisīšu skārni pielikumā vai Tev liekas ,ka galīgi fui? Piemēram KSuņa točā jau kopš atvēršanas ir tās tematiskās flīzītes , bet ir taču jautri.… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Labi, aiziet ne pa tēmu, Z.K. par desām un ko ierunājos citā kontekstā, runājot par bildēm domstarpību nav, ja kādu grib piespiest gaļu kožļājot arhetipus apcerēt, tad jau intelektuāli piesātinātāks ir vecais labais still life, vai kā mums tur palika ar to 12 jauno vēlmi "ietekmēt sabiedrību"?

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Protams offtopic’s bet interesanta tēma. Arhetips neuzrunā tiešo apziņu, bet zemapziņa, tieši tāpēc reklāmās un tirgoņi tā mīl tieši arhetipiskās lietas, kas uzrunā smadzeņu dzīles, bez apziņas filtra. Starp citu vēl padomju laikos manuprāt pat Centrāltirgū bija milzu panno ar Tava citētā piemēra PSRS ekvivalentiem, un ja nemaldos Pēterburgā iepretim vēsturiskajam lielveikalam"gostinnij dvor" ir kā reizi šāda tipa vēsturisks(iz cara laikiem) pārtikas veikals ar atbilstošu noformējumu, gan skulpturālu, gan glezniecisku. Domāju uz D,DR,R no mums šāda veida izpausmes ir gan efektīvākas gan daudzskaitlīgākas nekā Pēterburgā. Bet tā jau vairāk ir vēsturiski aprobēta metode, mans piemērs ar totēmiem un arhetipiem būtu… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

Labs jautājums AndimS ir par tiem briežiem un RenārP es no viņiem vaļā nesienos. Man ir savs viedoklis. Tik neesmu paspējusi uzrakstīt ar ko arī tūlīt sākšu nodarboties. Man ir šo ne visai patīkami komentēt, tādēļ arī neko pie desas publikācijas nepieliku. Mūsu sākotnējais piedāvājums bija gana abstrakts, lai to nevarētu nosaukt par banālu, kā to, kas tur tagad pie sienas karājas. Tā tas ir un tur neko nevar darīt, atliek tikai cerēt, ka to nestieps līdz un nekarinās citās bodēs. Par to kurš arhitekts, kurš pasūtītājs, un rasē, tas stāsts apmēram šāds, ka ja pasūtītājam liekas, ka uz sienas… Lasīt vairāk »

vārds
Guest
vārds

"ko Putrāms ar Buži mēģinās piedāvāt tā vietā"??! – no kurienes ņēmi, ka mēģinās aizstāt vai ko piedāvāt vietā? jeb vai domāts bija par ģeniālā ordera aizstāšanu?

tie, kas piedalījās sarunā, varēja pārliecināties, ka koncepcija paliek koncepcija – vai 2000 gadus pirms vai pēc Kristus

tieši tur arī ir arhitektūras spēks, jēga un bezgalība

pace

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Labi izdevās tev "pavilkt" ar Vitgenšteiniem. Te nu būs viens konceptuāls un nekonceptuāls piemērs: 1) "Kritisks Konceptuālisms": Diller/Scofidio The blur building priekš iesildīšanās. http://www.dil….com/blur.html Celtne, kas rada telpu gluži konceptuālā līmenī. Blur tapēc, ka robeža starp to kas ir "iekštepa", pret "ārtelpu" principā ir tikai un vienīgi apjaušama(sajūtama). Arhitektūrai un arhitektam nozīme kā tāda zūd. Gan arhitektūra gan arī arhitekts savā būtībā kļūst par kritikas (eksperimenta?) sastāvdaļu. No šī piemēra izejot, mēs varam sākt spriest par to kā vispār mēs uztveram telpu. Un galu galā, vai šīs tekpas veidotājs ir arhitekts, jeb lietotājs. Te vel varētu virzīties uz Hejduk pusi,… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Daži precizējoši jautājumi:

1)vai tiešām robeža starp ārtelpu un iekštelpu zūd, vai tomēr ir diezgan pieklājīgi saskatāma,

2)kur tieši Tu saredzi tipoloģijas izzušanu Tevis pieminētajā piemērā, kas to spēj novērtēt un izprast, vai tā nav izdomāta teorija tikai teorijas pazinēju dēļ, lai ielīksmotu sevi un vēl dažus bālģīmjus šajā indiāņu zemē,

3)PJ ir diezgan izteikts rokraksts International Style skopo izteiksmes līdzekļu robežās, pamēģini salīdzināt rūpīgāk, pamanīsi.

Miks K.
Guest
Miks K.

1) Nu re, tur jau tas triks, ka telpa kā tāda ir konceptuāla. Te vairs nav jānopīlās ar tapešu krāsas skaidrojumiem publikai, bet var uzsākt diskusiju kauč ar piecgadīgu bērneli, par to ko nozīmē uztvere saiknē ar "matēriju". Vai matērija var būt "ēteriska"…"estētiska"? Utt. 2) Es runāju par Urban Vs Suburban. Dzīvkļu mājas tipoloģija pret piepilsētas individuālās mājas tipoloģiju. Un, LŪDZU, bet šitiem nenovīdīgajiem un kompleksainajiem "mūsu/jūsu". Citādāk, točna būs jāsāk runāt par to ko Latvieši ziemā ēd un vai ASV vēstniecība ir lielākais koks mežā, kurā "sēžam"! 3) PJ un "International Style"…emmm…tu to nopietni teici, jeb māžojies? Vai tu… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Labi, paldies, ka, atšķirībā no Zanes nevis mētājies ar frāzēm, bet turpini interesantu tēmu. Tieši to arī gribēju – konkrētus piemērus sarunas turpināšanai, jo, šķiet, ka esi sapratis, ka ne jau “konceptuālisma” jēdziena pielietojumā saskatu problēmu [Eisenmanu, Tschumi un R.K. teorētiskos darbus, tāpat kā konceptarch teoriju esmu lasījis gana daudz] bet gan arhitektūras rašanās metodoloģijā un arhitektūras termina bezgalīgā izstaipīšanā. [terminu noplicināšanas problēma gan skar arī saistītās nozares “māksla” un “dizains”]. Ar Diller/Scofidio un BIG viss skaidrs, tā ir Arhitektūra, kas radusies sistēmiski, pārdomāti, inovatīvi, talantīgi utt Par konkrēto “nekonceptuālās nearhitektūras” piemēru P.J. Man šķiet, ka šeit ir divas iespējas… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Zini, paldies arī tev! Sarunu noteikti turpināsim. Varam jau padiskutēt arī par PJ, bet…tas ir zināmā mērā bezcerīgi. Šeit piemērs iz dzīves: Kādas vidusamerikas universitātes dekāns piesakot PJ lekciju studentiem, jau dodoties pa durvīm ārā no telpas tika apstādināts pussolī ar jautājumu: " A par ko būs runa PJ lekcijā?" Vārda burtiskajā nozīmē, pussolī. Pēc aptuveni 10 sekunžu pauzes, dekāns lēnām pagriezās pret studentiem ar diezgan smeldzošu skatienu un teica: " Vai jūs vispār ziniet kas ir PJ?!!! Vai jūs vispār saprotiet, ka PJ varētu imitēt kādu necenzētu skaņu, pielikt lekcijai punktu un nākošajā dienā The New York Times rakstīs… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

"….Man ir lielas šaubas par tādiem spriedumiem, kas kaut ko slavē kā ļoti skaistu vai ko citu dēvē par ļoti neglītu, jo tas liecina par ierobežotu skatu un nofiksēto skaistuma paraugu. Tas arī ilustrē cilvēka aizspriedumu spēcīgo ietekmi uz pasaules dalīšanu labajā vai sliktajā, nemēģinot izprast sakarības un lietu saistības."

Miķelis Putrāms, intervija no Studijas, numuru neatceros.

Labi rūkts, vai ne?

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

P.J. mani nemaz neinteresē – pats izcēli no putekļiem laukā. Iedod citu un svaigāku piemēru tam, ko esi gatavs aizstāvēt kā Arhitektūru, bet, tomēr, bez konceptuālās komponentes tās ģenerēšanas procesā. Varam jau arī mest mieru – neesmu tādus nopietnus argumentus sagaidījis, to arī paredzēju spēlējot šo šaha partiju. Beigās varu arī atklāt kārtis – impulss manai piekasīgajai jēdzienu urķēšanai ir ntās sarunas ar māksliniekiem, kuri jau nezin cik ilgi gaužas, ka nav spējīgi formulēt "kas ir māksla" kopš nesenajiem laikiem, kad par mākslu tiek saukts pilnīgi viss… Ar "arhitektūru" šķiet notiek tas pats – vispirms jēdziens tiek izstaipīts līdz bezjēgai… Lasīt vairāk »

Miks Karklins
Guest
Miks Karklins

Nu ar PJ jau arī nebija tā kā tu tagad to interpretē. Kā nekā, vai tas nebija tavs lūgums man? Ņem vien par labu. Bet nu, ka jau tu uz "šahu velc"…labi, če tev viens, ko padomāt – Mirales. Pastāsti man, kur tu saskati kaut ko kritiski konceptuālu viņa darbos? Tavs solis…un lūdzu, bez PJ stila "arhitektūra atspoguļo savu laikmetu/sabiedrību". Nu jau nu gan tu sāc vilkt uz Buša juniora priekšvēlēšanu kampaņas vadoņa teikstu par to ka "Wresling is the only honest sport" Tā jau kauč slepkavību var attaisnot. Bet nu, šis viss tā…kā ta tur beigās bija ar tematisko… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Par Miralles – vispirms pastāsti, ko Tu sauc par arhitektūru viņu darbos? Un vai redzi kādu principiālu atšķirību pievienotajās nearhitketu sviestamāju bildēs? Man viņa daiļrade uzdzen šermuļus, bet, kad paskatījos mājaslapā, pie katra darinājuma rubrikā “Conceptual memory” ir kas sadzejots, piem “Our projects starts by criticising the actual planning and proposes a model that allows for adaption to the area’s complexity.” – gluži kā no grāmatas… Uz lekciju neaizgāju, gan laika trūkuma, gan lektoru kvalifikācijas dēļ – par M.P teorētiskajām zināšanām  neko daudz nezinu, bet K.B. gan pieķēru manāmi “peldot” par arhitektūras teorijas tēmu – gadu atpakaļ Pastaigai interviju sniedzot,… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Nu ja…Miralles alles. Domāju, ka to tēmu varam norakt. Turpināsim labāk par BIG un DS. Būs par ko parunāt. Žēl, ka tavs skats uz MP un KB ir tik pesimistisks. Kā jau teicu, nezinu viņus personīgi. Tomēr, tas ko viņi, vismazam šķietami, cenšas veidot man liekas cerīgi. Tas kur tas viss nonāks…tad jau redzēsim. Bet dialogu šākātā varētu uzturēt…ja tas nav par daudz, protams. Un beigu beigās, mēs nonākam akal pie pirmssākumiem…ok, noskaidrojām, kā negribam lietas attīstīt. punkts. Bet kā uzsākt dialogu ar sabiedrību? Blogu rakstīsi? Galu gālā, viss kas mani interesē ir tava dizaina skatiena verbalizācija. Nu tā, lai… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Man labāk tīk šādi dialogi vs pāris stundu "lekcija" un daži īsi jautājumi beigās. Tēmu turpināsim, laika tam gana.

Blogu pagaidām nerakstīšu – tāpat jau aizņemu par daudz a4d ētera laika, man šķita svarīgi nodrošināt iespēju darboties tiem, kam ir ko teikt un kas pārmet, ka blogu neesot [Peteris Bajārs piem]. Problēma parastā – citus pamācīt un kritizēt visi gudri, bet blogu uzrakstīt no redaktora uzrunātajiem 20 cilvēkiem spējīgi bija vien 2-3. Rakstīsi? Piem par to, kas tā tāda "dizaina skatiena verbalizācija"?

zane karpova
Guest
zane karpova

Manuprāt K.B. runāja par tēmu pavisam sakarīgi un uzdeva ‘pareizos’ jautājumus. M.P. prezentācija varēja būt skaidrojošāka un plašāka, bet kopumā likas pavisam labi iesākumam. Par Miralles runājot, mana interpretācija ir tāda, ka patiesībā jāskatās uz Carme Pinos, cik nu var spriest pēc apmeklētajām lekcijām un runājot ar spāņu arhitektiem, jo Miralles stipri ietekmējusi sieviešu klātbūtne ar kurām viņš attiecīgos laika posmos dzīvojis un strādājis. Kopā ar Pinos darbi ir stipri tīrāki, nekā ar Tagliabue. Uz rasējumiem skatoties tur viss tā tīri kārtojās un loģiski, kompleksi risinājumi, bet skaisti. Ideja gan ir stiprāk jūtamā kā koncepta loģika, vairāk mākslas tā sakot… Lasīt vairāk »

k
Guest
k

Sili, Tu esi super iedomigs un augstpratigs un tapec riktigi smiekligs!!! 😀

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Un vel…par karsta ķīseļa strēbšanu – Wittgenstein is dead! Tev kapu svētki ir mīļākā nacionālā tradīcija?! Ja es esmu sabiedrības "izglītotājs", tad tevi tikai un veinīgi var raksturot kā tās "nīdēju". Keep it up, see where we land!

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Miruši ir arī Koperniks un Galilejs. Bet tāpēc gan Saule nav atsākusi riņķot ap Zemi.

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Ehh…nu dievs ar to tēmu…vajadzēja pielikt punktu, ne? Bet par Wittgenstein gan esmu neizpratnē. Ar ko viņš Latvijā ir tik nozīmīgs?

zane karpova
Guest
zane karpova

Plašāks skaidrojums elementārā valodā bez filozofiskiem iestarpinājumiem uz vairākiem komentāriem. Ja skatās jēdzienu koncepts: There are prevailing theories in contemporary philosophy which attempt to explain the nature of concepts (abstract term: conception). The representational theory of mind proposes that concepts are mental representations, while the semantic theory of concepts (originating with Frege’s distinction between concept and object) holds that they are abstract objects.[1] Ideas are taken to be concepts, although abstract concepts do not necessarily appear to the mind as images as some ideas do.[2] Many philosophers consider concepts to be a fundamental ontological category of being. A concept is… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

p.s. Šodien aritektūru bez arhitektūras teorijas nevar mācīt. Prātīgi ir no 3 nodarbībām nedēļā ik pārnedēļas 1 veltīt teorijai, lai ir skaidrība par lietām, savādak pilnīga putra, tā ka jālasa grāmatas…

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Nu re, to jau arī no paša sākuma maļu – "pirmais" variants ir vienīgais "normālais" un arhitektūras tapšanai obligātais, neredzu iemeslu liekvārdībai saucot to par "konceptuālo". Protams, ikdienā ne vienmēr pilnīgi visi līmeņi [piem "zaļais"] materializējas vienlīdz līdzvērtīgi, piekrītu, ka LV līdz šim daudz tika grēkots arī "sabiedriskajā" komponentē, bet tāpēc jau nav mākslīgi jāievieš jauns arch paveids. Savukārt tas, ko Tu sauc par otro, jeb "LV procesu" ir vienkārši haltūra vai dilentantisms, kura produktu pārsvarā nevajadzētu klasificēt kā arhitektūru, kas gan diemžēl tiek darīts un pret ko bezcerīgi mēģinu protestēt. Šādi bezjēgas darinājumi gan top visā pasaulē, savukārt piedēvēt… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

Redz, piemēram, Japānā, tā konceptuālā padarīšana savās izpausmēs ir pavilkusies pavisam citā līmenī nekā Eiropā, mana pieredze ‘ārzemēs’ rāda, ka ir pamats to tā saukt. Jo tas apraksts, ko sniedzu, nebūt par vēl detalizēti neapraksta lietu būtību, ja runājam par konceptuālo arhitektūru. Vajag analīzi uz piemēru un salīdzināšanas pamata, ko provēšu sagatavot blogam. Vajag sameklēt piemērus par procesu, ko nav tik viegli izdarāms. Man, piemēram, muļķīgs liekas apzīmējums organiskā arhitektūra…tikvien tāpēc, ka ēka labi ierakstās ainavā (ja skatās wiki skaidrojumu). No visa pēdējos gados uzbūvētā LV, tikai kādi pāris procenti būs pavisam labi, pa lielam tie, tad vēl zināms neliels… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Nemēģināšu ar Tevi cīnīties Tevis pilnīgi pārzinātā lauciņā, kā pati norādi teorija. Šajā gadījumā pilnīgi pievienojos Andim, nav korekti vienu olekti piemērot visai saimei, var savākt apvainošanās. Pēc kā Tu spried ,ka piemēram man jūk abi jēdzieni darbībā? Nedomāju ,ka esam kopā ko nebūt projektējuši ,lai varētu šādi spriest par darbības metodēm, tam ka parasti ir pieņemts šo procesu rādīt ( piemēram OMA ar neskaitāmajiem adepiem), pretī ir vesels arhitektu daudzums ,kas to nerāda, jo tas ir viņa individuālais ķēķis, jābauda ir ēdiens nevis ķēķis. Tu kaut kā izvairies no diviem nopietniem arhitektūras veidošanas aspektiem, patiesībā pamataspektiem, KLIENTS, patiesais procesa… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

Pārlasi uzmanīgi tos tekstus vēlreiz. Neiet runa par visiem un ikvienu un nekad nav gājusi. Tad ir jāanalizē piemēri, ko kurš un kā sapratis vai nav sapratis. Savā tekstā AndimS es pieminēju līmeņus, tas attiecas arī uz sabiedrību, pasūtītāju, utt. Tieši otrādi, šodien vairāk runā ar sabiedrību un pasūtītāju, publisko telpu, sabiedrisko labumu, nezinu kā tev ienāca prātā šito apmest otrādi. Nesapratu īsti apgalvoju par skaidru metodiku uz papīra, tā nebūs gan, jo process ir gana komplicēts, jo vārdos tika īsā apjomā tas nav aprakstāms. Lai par šo varētu diskutēt, ir abiem jāparzin diskusijas mērķis savādāk jāiedziļinās izglītojošās detaļās un… Lasīt vairāk »

Artis Zvirgzdiņš
Guest
Artis Zvirgzdiņš

Izklausās, Renār, ka tu aizstāvi tādas „reģionālās īpatnības”, kādas, piemēram, 90.gados Rīgā noteica vietējo „haiteka” izpratni – ar amatnieku rokām un paņēmieniem darināti veidojumi arhitektūras un interjeru greznošanai. Pēc izskata un formas jau mazliet arī atgādināja to, ko oriģināli apzīmēja ar high tech – tikai nu – nebija ne tās ideoloģijas, ne inženierijas, ne arī industrijas apakšā tam visam.

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Ja tā ir daļa no evolūcijas, tātad arī tai ir sava vieta zem saules un sava daļa atdzīšanas vismaz konkrētajā sabiedrībā. Tas pats stāsts par KARGO kultu Klusā okeāna salās, jeņķiem protams bija ahūni smieklīgi, bet iezemieši visnotaļ tai lietai ticēja. Tātad no kura gala mēs to lietu vērojam, ja no radītāju (Rietumu arhitektūras skolas, skolotāji utt.) , tad protams tā ir nožēlojama līdzākstīšanās, bet ja no mūsu pašu , tad tā ir daļa mūs pašu. Tālāk ir divas izejas vai savu mežonīgo izcelsmi publiskā sabiedrībā noklusēt, vai tomēr atdzīt to kā ceļu līdz kaut kam vērtīgākam ( par Meistaru… Lasīt vairāk »

Ilze Martinsone
Guest
Ilze Martinsone

Latvietis uz to ir bijis meistars visos laikos, 30. gados VEFam bakelīts izrādījās par dārgu, un pirmos "streamline" radioaparātus pagatavoja kokā un glīti nokrāsoja, i šodien nepamanīsi falsifikāciju. Man gan neliekas, ka Renārs aicina uz šāda veida reģionālismu. Tomēr, ja pareizi atceros, savulaik izvērstā diskusija "kas ir laba arhitektūra?" neveda pie kādas vienošanās; jautājums par to, kas ir "mūsu" var izrādīties vēl sūrāks.

Krauklis
Guest
Krauklis

Kas vainas tādam reģionālismam – dzīvot atbilstoši līdzekļiem un iespējami kvalitatīvi izdarīt savu darbu, sākot no tehniskajiem risinājumiem, dizaina, un beidzot ar izgatavošanu? Tas arī _ir_ "mūsu". Tieši tas ir arvien vairāk pieprasīts pasaulē.

Nosaukt imitāciju par falsifikāciju ir mazākais, neprecīzi.

VEF uztvērēji asociējas ar kvalitāti un to, ko šodien sauc par "ilgtspēju".

90-to gadu interjeri (te gan būtu jāskata konkrēti) un dzeltenbrūnās putuplasta mājas Pierīgā saistās ar ko pavisam citu.

I.M.
Guest
I.M.

Knābiens par terminoloģiju? 🙂 „Falsifikācija” komentē manu attieksmi. Pārbūvējot Latvijas 30. gadu funkcionālisma ēkas var atklāt, ka modīgās celtnes dažkārt bijušas sastutētas no „erzaca”, kamēr modernisma formu vajadzētu noteikt saturam t. i. konstrukcijai. Spītējot valsts agrārpolitikai un ideoloģijas veicinātajam „latviskajam stilam”, VEF bija vienīgais rūpniecības uzņēmums, kas orientējās uz laikmetīgu dizainu un mārketingu, izveidoja mākslinieku un reklāmas biroju un iekaroja ārējo tirgu. Šajā kontekstā citas produkcijas starpā krāsoto uztvērēju modeļi, kas tēlo bakelītu (VEF Super SM-506, 1939-40) īpaši izskatās pēc kurioza – „streamline” formu pasaules piemēros nosaka plastmasas tehniskās iespējas, ne otrādi. Vai tiešām mūsu identitāte būtu dizains, kam nav… Lasīt vairāk »

Krauklis
Guest
Krauklis

"Knābiens par terminoloģiju? :)" Nē, man vārds "falsifikācija" attiecīgajā kontekstā šķita neatbilstošs. "„Falsifikācija” komentē manu attieksmi." Jā, tagad sapratu, lai arī nojautu pirms tam. "uztvērēju modeļi, kas tēlo bakelītu (VEF Super SM-506, 1939-40) īpaši izskatās pēc kurioza" Kuriozs tas varētu būt, tikai 1939. gadā sākās II Pasaules karš ar daļēju Latvijas eksporta tirgu blokādi. Visumā valsts bija spējīga sevi apgādāt pati, lai arī ne ar bakelītu un naftu, bet ar koku un latolu (degvielas aizvietotāju no spirta) "Skandināvi laikmetīgus identitātes kodus formulēja jau 50. gados, turklāt mērķtiecīgi radīja zīmolu „skandināvu dizains”. Mēs šajā vietā parasti pakojam laukā Lielvārdes jostu." Mēs… Lasīt vairāk »

I.M.
Guest
I.M.

Sorry, akcents bija uz laikmetīgiem identitātes kodiem, ne 50. gadiem, šodien taču mums ir brīvas rokas tādus radīt.

Ja kas, Latvijas dizaineri bija PSRS milzīgās ģeopolitiskās telpas dizaina līderos 60.-70, arī 80.gados, un Aikāsāp šai kontekstā nav labākais, kas tika padarīts. Tomēr jāievērtē arī, ka dizaina uzrāviens (t. sk. pieminētie mājturības izdevumi kā programmas sastāvdaļa) bija sekas PSRS mērķtiecīgajai industrializācijas politikai, kuru Latvijas speciālisti prata izmantot: 60. gadu sākumā vieglā rūpniecība sasniedza pasaules līmeni, pietiek paskatīties uz kultūras kanonam nominēto Zinas Ulstes servīzi (šķiet, "Daina").

Nevajag kreņķēties, šaubu nav, 50tajos mēs visu būtu ģenerējuši paši. Būs entuziasms, ģenerēsim tagad.

I.M.
Guest
I.M.

Un nevajag atvainoties, patiesībā sēžu pie ekrāna un smaidu – ir izdevies kādu izprovocēt uz veselu pozitīvisma programmu. 🙂

Krauklis
Guest
Krauklis

Man prieks, ka kāds smaida. Īstenībā pozitīvas (ne pozitīvisma – šim vārdam ir medicīniski-politiska pieskaņa) idejas un programmas rodas, lasot ko tādu (ja jau reiz par koka radioaparātiem):

http://www.pip…s/madisons.htm

vai

http://www.lat…s/AV%20013.jpg

Neatceros, kurš, bet viens no krievu aviokonstruktoriem (Tupoļevs?) esot teicis par kādu lidmašīnas izmēģinājumu eksemplāru: "Ņe krasivij, ņe poļeķit" (Neglīts, nelidos). Irbītim ļoti glītas lidmašīnas, glītākas par daudziem ārzemju ražojumiem, un labi lidoja.

Pievienojos arī arh. Jānim Skanim lejāk komentāros. Labu nakti!

Krauklis
Guest
Krauklis

http://www.woo…-ueber-uns.php

Miķelis
Guest
Miķelis

Tie radio ir OK. Koka radio ir teicama līdzība. Iedomājies cik labi skan – VEF ražo koka radio un eksportē uz Vāciju. Latvijas 2010.gada ilgtspējīgākais produkts. To taču varētu izbazunēt pa visu Latviju, nosmelt kārtīgas balvas tais LIAA rīkotajos eksporta konkursos. Letiņi ražo koka radio un sūta pa visu pasauli, ne tikai koka rotaļlietas, bet koka radio, koka televizorus, koka luksoforus, koka ….

Krauklis
Guest
Krauklis

… akustiskās sistēmas koka korpusos. Tieši tā. Bet Jums, Miķeli, mazu koka āmuriņu, ko pašam sev sist pa rokām, kad māc īgnums vai skumjas.

Miķelis
Guest
Miķelis

Vai uz jāmuriņa jābūt uzrakstam Made in Latvia. No kāda koka varētu būt izgatavot jāmuriņš? Ko nozīmē maz? Parametri?

Miķelis
Guest
Miķelis

Latviešiem vienīgā tēma, kas saistās ar ilgtspēju palicis koks. Tevis pieminētie VEF radioaparāti savā laikā bija inžiniertehnisks pasaules līmeņa risinājums. Šobrīd nekas tāds šeit netiek attīstīts, mēs visu IMPORTĒJAM. Latvijā netiek radīts neviens inžiniertehnisks produkts, kas ir pasaules līmenī. Mums ir parasta patērētājvalsts, kas patērē visur citur saražoto. Vai esi izbraucis 100 km no Rīgas un paskatījies kā tur izskatās? Latvijas nākotne nevar būt koka radio u.t.t. Eksistē perfektas shēmas kā nauda no Eiropas fondiem aiziet pa tukšo pilnīgākajās muļķībās, bet mūsu zinātniskajos institūtos pat kauns ieet. Valsts stratēģija valsts konkurētspējas attīstībā NEEKSISTĒ. Iedomājies tos superīgos ciematus kas sacelti ļautiņiem… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

eh, iekomentēšu es kādu viedokli –

sākumā, kad parādījās samākslotā, taču veikli apspēlējamā figurālā konstrukcija "akustiskā koncertzāle", man tā pat kā Sīlim, tas grieza ausīs. Laikam ritot, izrādijās, ka uz šo falsificēto nopietnību var raudzīties arī savādāk – proti, tās zāles, kuras nesaucas "akustiskās", faktiski ir ar nebaudāmu jeb totāli nerisinātām akustikas problēmām, jauno spīķeru zāli ieskaitot.

Ja ņem ar masu un ignorē LBN prasības, tad par normālu situāciju kļūst akustisko problēmu (prasību) ignorance sabiedriskās ēkās.

Tādā situācijā koncertzale, kurā plāno aicināt pasaules akustikas gurū, tiešām kļūst par "akustisko".

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

eh, iekomentēšu es kādu viedokli –

sākumā, kad parādījās samākslotā, taču veikli apspēlējamā figurālā konstrukcija "akustiskā koncertzāle", man tā pat kā Sīlim, tas grieza ausīs. Laikam ritot, izrādijās, ka uz šo falsificēto nopietnību var raudzīties arī savādāk – proti, tās zāles, kuras nesaucas "akustiskās", faktiski ir ar nebaudāmu jeb totāli nerisinātām akustikas problēmām, jauno spīķeru zāli ieskaitot.

Ja ņem ar masu un ignorē LBN prasības, tad par normālu situāciju kļūst akustisko problēmu (prasību) ignorance sabiedriskās ēkās.

Tādā situācijā koncertzale, kurā plāno aicināt pasaules akustikas gurū, tiešām kļūst par "akustisko".

novērotājs
Guest
novērotājs

nespēju atbrīvoties no sajūtas, ka šī situācija man kaut ko mazliet atgādina

es domāju – diskusija par to, kas ir arhitektūra

un, lūk, prātā nāk stāsts – par tiem trim aklajiem, kas katrs bija pataustījuši ziloni, un, vai man jāstāsta tālāk? – viņi nekādi nevarēja vienoties, kāds tad tas zvērs galu galā ir bijis

… …kam kolonna, kam mīksta desa, kam tikai striķis kā zvana aukla 😉

Marta
Guest
Marta

precīzi novērots!

erk
Guest
erk

Zini, arī tad, ja Tu redzēsi ziloni no visām pusēm, būsi to nosvēris, izmērījis, pamēģinājis iemest upē, pabakstīt, nodziedāt tam kādu dziesmu, iespraudis otu snuķī un piedabūjis to uztriept dažus krāsainus triepienus uz audekla, iekost tam, varbūt vēl sadalīt to un salikt atpakaļ (vismaz virtuāli)… pēcāk visu izanalizējis un aprakstījis 9 grāmatās, saprotams, ar diagrammām un atsauču sarakstu…

tā būs tikai Tava versija par ziloni. Tā nu tas ir, tāpēc…apsveicu visus šīs a4d kontekstā patīkamās diskusijas dalībniekus un novēlu turpināt "ziloņa taustīšanu".

Ja izrādītos, ka jau rītdien mēs varētu iegūt atbildes uz pilnīgi visiem mūs interesējošiem jautājumiem…parītdiena izrādītos sasodīti garlaicīga. 🙂

novērotājs
Guest
novērotājs

nespēju atbrīvoties no sajūtas, ka šī situācija man kaut ko mazliet atgādina

es domāju – diskusija par to, kas ir arhitektūra

un, lūk, prātā nāk stāsts – par tiem trim aklajiem, kas katrs bija pataustījuši ziloni, un, vai man jāstāsta tālāk? – viņi nekādi nevarēja vienoties, kāds tad tas zvērs galu galā ir bijis

… …kam kolonna, kam mīksta desa, kam tikai striķis kā zvana aukla 😉

Marta
Guest
Marta

precīzi novērots!

erk
Guest
erk

Zini, arī tad, ja Tu redzēsi ziloni no visām pusēm, būsi to nosvēris, izmērījis, pamēģinājis iemest upē, pabakstīt, nodziedāt tam kādu dziesmu, iespraudis otu snuķī un piedabūjis to uztriept dažus krāsainus triepienus uz audekla, iekost tam, varbūt vēl sadalīt to un salikt atpakaļ (vismaz virtuāli)… pēcāk visu izanalizējis un aprakstījis 9 grāmatās, saprotams, ar diagrammām un atsauču sarakstu…

tā būs tikai Tava versija par ziloni. Tā nu tas ir, tāpēc…apsveicu visus šīs a4d kontekstā patīkamās diskusijas dalībniekus un novēlu turpināt "ziloņa taustīšanu".

Ja izrādītos, ka jau rītdien mēs varētu iegūt atbildes uz pilnīgi visiem mūs interesējošiem jautājumiem…parītdiena izrādītos sasodīti garlaicīga. 🙂

koncepts
Guest
koncepts

MADE BIG oficiālais pārstāvis Latvijā

koncepts
Guest
koncepts

MADE BIG oficiālais pārstāvis Latvijā

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Nupat iet karsti , Andis Sīlis(empīriskā pieredze) versus Mikus K un Zane K ( akadēmiskā pieredze). Manuprāt abām pusēm nostāties pozīcijās ir vieglprātīgi: 1. Noraidīt Anda S viedokli kā mežoņa viedokli ir augstākā mērā greizi, jo Andis kā reizi ir LV tirgus insaideris un vēl pie tam no epicentra un drēbi(sabiedrību) pārzina ļoti labi un ar to ko radījis arī nevajag kautrēties, tā ka par Anda viedokli noraidīt ir stulbi. 2. Tieši tāpat no Anda puses ir stulbi uzskatīt ,ka ZK un MK ir akadēmiskie papīra dīdītāji, kas samācijušies rietumu gudrības ,tagad kā naivi papagaiļi te kladzina. Protams ir jūtams… Lasīt vairāk »

jtd
Guest
jtd

Hau, Renārs ir runājis 🙂

Gandrīz vai jandāliņa kopsavilkums, ja vien ko atrisinātu. Redzu "akadēmiķu" problēmu tajā, ka viņi jūtas kā mākslinieks, kam jāizstāsta zaļo krāsu daltoniķim, pašiem viss ir skaidri acīmredzams un diskusija var notikt tikai par toņu niansēm, kamēr potenciālie oponenti pat nenojauš, kas tas vispār ir, kur nu vēl nianses. Var nostāties pozā "jums jau nav lemts" (vismaz Zanes attieksme šajā portālā man liekas tādā virzienā tendēta), tomēr tas ir strupceļš. Dažādu reliģiju adepti gan ir izvēlējušies ceļu neskaidrot, bet vienkārši likt ticēt, ka lietas ir sakārtotas tieši tā un nekā citādāk, bet … vai arhitektūra ir reliģija?

Miķelis
Guest
Miķelis

Arhitektūra kā reliģija – tas ir diezgan precīzs skaidrojums šeit notiekošajām diskusijām. Arhitektūrā diez vai var būt pareizi – tā kā domājam mēs un nepareizi tā kā domā citi. Arhitektūra attīstās līdzi pasaulei un no viena koka izaug daudz zaru, – vai šodien kāds sēž uz veca liela zara, vai kāds mēģina rāpties pa jaunu tikko sazaļojošu, ir būtiski tikai no katra procesā iesaistītā puses. Sabiedrība kopumā raugās uz visu koku un redz arhitektūru kopsakarībās. Visi pazīst Andi, jo viņš reprezentē šo pamatīgo koka daļu, un mazajiem zaļajiem zariņiem paies vēl kāds laiks līdz viņi kļūs par zariem. Arhitektūra ir… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Domāju, ka zināmā daudzumā jau šobrīd arhitektūra ir pa daļai mākslīgs produkts. Attīstoties skaitļošanas tehnoloģijām, to darba pusi, ko arhitekts veic analītiski, skaitļošanas darbības, salāgošanu ar normatīviem, u.t.t. būs iespējams pārlikt uz skaitļošanas jaudām. Daudzas šobrīd eksistējošas formas patiesībā ir mašīnu radītas, izkalkulējot vajadzīgos parametrus, gabarītus u.t.t. Arhitektūra kā mākslas darbs, kļūst aizvien vājāka,- paskaties kaut vai arhitektūras izstādi Olimpijā, vienādas planšetes, vienādi izteiksmes līdzekļi, datorizētas vizualizācijas, pat maketi liekas pasūtīti vienā darbnīcā, kur ar mazajiem slēdzīšiem iespējams iedegt idiotiskas gaismiņas. Ir kaut kādas robežas, piemēram glezniecībā gadsimtiem tiek pielietoti daži instrumenti – audekls, eļļas krāsas, otas. Arhitektūrā tā ir… Lasīt vairāk »

*
Guest
*

Klau, kas zin, kas slēpjas zem šī nereģistrētā nika ‘Miķelis’?

Miķelis
Guest
Miķelis

Zini no nākotnes nebaidos, tikai liekas, ka garīgais faktors arhitektūrā, cilvēka loma radīšanas procesā iet mazumā. Steiga, nemitīgais paātrinājums rada postulējamas vērtības, kas nomainās jau dažu gadu laikā, rezultātā arhitektūras atrāviens no arhitektūras patērētāja – pilsētas iemītnieka vai lauku tantiņas kļūst nedefinējams. Arhitektūrai ,manuprāt, jāsatur garīga komponente, respektīvi cilvēka, arhitekta ieguldījumam jāspēj "spogulēties" apkārtējā sabiedrībā un radīt pozitīvas emocijas, jā arī māksliniecisku katarsi, ja gribi. Bet tās emocijas nav tik fiksi izsaucamas, tas kopējais mainstream ir – ātrāk, koncepciju iebarojam, te piemēram 6X6 slaidu formāts, un aiziet nākošo. Un tagad iedomājies Palladio villas, bez koncepcijas, bet garīgā komponente ir spēcīgāka,… Lasīt vairāk »

X-PAT
Guest
X-PAT

Sorī, bet es labāk dzīvoju YouTube likmetā, kur katram ir iespēja izteikties…arī tavaj "lauku tantiņai". Paladio laikā lauki tantiņa netika tālāk par cūku pupu mizošanu. Piramīdu laikmets ir cauri!

Jānis Skanis
Guest
Jānis Skanis

Arhitektūrai kā lietu kārtības principam vai priekšnoteikumam, lai šī kārtība pastāvētu, mēs cenšamies piedēvēt vērtības kategoriju – tā tiek dēvēta par labu vai sliktu atkarībā no katra indivīda apziņas uztveres īpatnības un rezultātā par vienu un to pašu objektu mēs varam iegūt diametrāli pretējus uzskatus vai pieņēmumus. Atliek meklēt objektīvu argumentāciju un jēgu, lai šī kārtība kļūtu saprotama un atbalstāma konkrēta mērķa sasniegšanai. Iespēja pastāv atsacīties no iepriekš minētā "kategoriskuma" -laba kārtība, slikta kārtība un pievērsties savas "lokālās arhitektūras (apziņas)" kārtības diagnostikai, kā rezultātā "kārtībnieki" (arhitekti) netērētu spēkus intelektuāli neauglīgās diskusijās par lietu kārtības formulējumiem un šī termina lietošanas ierobežojumiem,… Lasīt vairāk »

Krauklis
Guest
Krauklis

"vienkāršāk un patīkamāk ir runāt par saviem atklājumiem un pieredzi, kā savstarpējiem aizrādījumiem, paļām un nievām."

Jāni, mani cieņas apliecinājumi!

Miķelis
Guest
Miķelis

Arhitektūra kā reliģija – tas ir diezgan precīzs skaidrojums šeit notiekošajām diskusijām. Arhitektūrā diez vai var būt pareizi – tā kā domājam mēs un nepareizi tā kā domā citi. Arhitektūra attīstās līdzi pasaulei un no viena koka izaug daudz zaru, – vai šodien kāds sēž uz veca liela zara, vai kāds mēģina rāpties pa jaunu tikko sazaļojošu, ir būtiski tikai no katra procesā iesaistītā puses. Sabiedrība kopumā raugās uz visu koku un redz arhitektūru kopsakarībās. Visi pazīst Andi, jo viņš reprezentē šo pamatīgo koka daļu, un mazajiem zaļajiem zariņiem paies vēl kāds laiks līdz viņi kļūs par zariem. Arhitektūra ir… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Ne re vēl viens līdzīgi domājošais.Vienīgi par pēdīgo teikumu nepiekritīšu, jau pie AUTOCADiem bija versija, ka nupat nupat arhitekts kļūs lieks. Bet mašīnai ta radošo garu neatradīsi un kam viņai tas, mašīnai jābūt tikai instrmentam, un kamēr cilvēks ir cilvēks, nevis biomasa, tikmēr nekas nemainīsies.

Te nu būsim noripojuši pie eksistenciālām tēmām, dvēsele, Dievs , gars utt.. Tālāk jau ir individuālā sajūta un pieredze.

Miķelis
Guest
Miķelis

Domāju, ka zināmā daudzumā jau šobrīd arhitektūra ir pa daļai mākslīgs produkts. Attīstoties skaitļošanas tehnoloģijām, to darba pusi, ko arhitekts veic analītiski, skaitļošanas darbības, salāgošanu ar normatīviem, u.t.t. būs iespējams pārlikt uz skaitļošanas jaudām. Daudzas šobrīd eksistējošas formas patiesībā ir mašīnu radītas, izkalkulējot vajadzīgos parametrus, gabarītus u.t.t. Arhitektūra kā mākslas darbs, kļūst aizvien vājāka,- paskaties kaut vai arhitektūras izstādi Olimpijā, vienādas planšetes, vienādi izteiksmes līdzekļi, datorizētas vizualizācijas, pat maketi liekas pasūtīti vienā darbnīcā, kur ar mazajiem slēdzīšiem iespējams iedegt idiotiskas gaismiņas. Ir kaut kādas robežas, piemēram glezniecībā gadsimtiem tiek pielietoti daži instrumenti – audekls, eļļas krāsas, otas. Arhitektūrā tā ir… Lasīt vairāk »

*
Guest
*

Klau, kas zin, kas slēpjas zem šī nereģistrētā nika ‘Miķelis’?

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

No kā tu, Miķel baidies? Vai tiešām tu jūties tik komfortabli pagātnē, ka nākotne un nezināmais rada tevī diskomfortu? Starp citu…neieteiktu pārāk "ērti" iekārtoties pagātnes "realitātē". "Nākotne" jau ir šeit:

http://www.you…?v=e6ec5n0qGdY

Banksy, move over!

Miķelis
Guest
Miķelis

Zini no nākotnes nebaidos, tikai liekas, ka garīgais faktors arhitektūrā, cilvēka loma radīšanas procesā iet mazumā. Steiga, nemitīgais paātrinājums rada postulējamas vērtības, kas nomainās jau dažu gadu laikā, rezultātā arhitektūras atrāviens no arhitektūras patērētāja – pilsētas iemītnieka vai lauku tantiņas kļūst nedefinējams. Arhitektūrai ,manuprāt, jāsatur garīga komponente, respektīvi cilvēka, arhitekta ieguldījumam jāspēj "spogulēties" apkārtējā sabiedrībā un radīt pozitīvas emocijas, jā arī māksliniecisku katarsi, ja gribi. Bet tās emocijas nav tik fiksi izsaucamas, tas kopējais mainstream ir – ātrāk, koncepciju iebarojam, te piemēram 6X6 slaidu formāts, un aiziet nākošo. Un tagad iedomājies Palladio villas, bez koncepcijas, bet garīgā komponente ir spēcīgāka,… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Nu par Palladio villām so ,so . Tas par ko, tās pataisījis ir jebkuras lietas pamatkomponente – LAIKS, tur nestrīdēsimies, loģiski Vērtība. Savukārt ja mēs atkāpjamies uz iemesliem,cēloņiem, kas, kā, kāpēc , kam un kā vārdā tās tika radītas, parādītos nebūt ne debešķīga ainas – VARA, tās mijiedarbība ar sabiedrību, tās materializācija mākslā, ja pirms tam šī VARA bija valsts pārvaldes prioritāte- publiskās būves, reti radās jaunas izpausmes, tad tai laikā VARA nonāca arī pasaulīgāku ļautiņu rokās un līdz ar to daudz pasaulīgāk un biežāk izpaudās. Protams Palladio nebīja kādas nebūt cēlas koncepcijas, vai citi blakusfaktori, bet bīdija pavisam vienkāša… Lasīt vairāk »

X-PAT
Guest
X-PAT

Sorī, bet es labāk dzīvoju YouTube likmetā, kur katram ir iespēja izteikties…arī tavaj "lauku tantiņai". Paladio laikā lauki tantiņa netika tālāk par cūku pupu mizošanu. Piramīdu laikmets ir cauri!

Jānis Skanis
Guest
Jānis Skanis

Arhitektūrai kā lietu kārtības principam vai priekšnoteikumam, lai šī kārtība pastāvētu, mēs cenšamies piedēvēt vērtības kategoriju – tā tiek dēvēta par labu vai sliktu atkarībā no katra indivīda apziņas uztveres īpatnības un rezultātā par vienu un to pašu objektu mēs varam iegūt diametrāli pretējus uzskatus vai pieņēmumus. Atliek meklēt objektīvu argumentāciju un jēgu, lai šī kārtība kļūtu saprotama un atbalstāma konkrēta mērķa sasniegšanai. Iespēja pastāv atsacīties no iepriekš minētā "kategoriskuma" -laba kārtība, slikta kārtība un pievērsties savas "lokālās arhitektūras (apziņas)" kārtības diagnostikai, kā rezultātā "kārtībnieki" (arhitekti) netērētu spēkus intelektuāli neauglīgās diskusijās par lietu kārtības formulējumiem un šī termina lietošanas ierobežojumiem,… Lasīt vairāk »

Krauklis
Guest
Krauklis

"vienkāršāk un patīkamāk ir runāt par saviem atklājumiem un pieredzi, kā savstarpējiem aizrādījumiem, paļām un nievām."

Jāni, mani cieņas apliecinājumi!

glupais
Guest
glupais

man sāk likties, ka nav neapmierinātāku cilvēku par arhitektiem, kas ir iedomīgi, necieš viens otru un var runāt par nez ko, tā arī neko nepasakot un neatrisinot….

sāku lasīt šīs piezīmes un ne vella nesapratu, par ko te vispār strīds

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

piekritu

Armands Bisenieks (AB)
Guest
Armands Bisenieks (AB)

Kolēģu pārdomas par koncepta jautājumiem 1., 2., 3. paaudzes inteliģences (vai- atsevišķos gadījumos- gandrīz,. nekādas) līmenī, iespējams, nenozīmē strīdu, bet pabrīvā laika izmantošanu ar daļēji pašpsihoterapeitisku ievirzi.

Ja kāds ir pārliecināts, ka uz kādu lielāku jautājumu mūsu profesijā zin vienu "pareizo" atbildi – tad gan, nez vai vairs ir labi….

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Vēlētos vērst cien. Armanda uzmanību uz to, ka diskusijas virtuālā vidē ir pilnīgi jauns process ļaužu komunikācijā, kam nav iespējams vilkt paralēles ar inteliģences paaudzēs gūto pieredzi smalkām sarunām pie tējas tases.

Iespējams, ka patiesais ieguvums ir nevis pareizās (t.i. sev tīkamās) atbildes atrašanā, bet gan zināmu arhitektu domāšanas, uzskatu, un principu ieraudzīšana nepastarpināti tiešā tekstā.

glupais
Guest
glupais

man sāk likties, ka nav neapmierinātāku cilvēku par arhitektiem, kas ir iedomīgi, necieš viens otru un var runāt par nez ko, tā arī neko nepasakot un neatrisinot….

sāku lasīt šīs piezīmes un ne vella nesapratu, par ko te vispār strīds

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

piekritu

Armands Bisenieks (AB)
Guest
Armands Bisenieks (AB)

Kolēģu pārdomas par koncepta jautājumiem 1., 2., 3. paaudzes inteliģences (vai- atsevišķos gadījumos- gandrīz,. nekādas) līmenī, iespējams, nenozīmē strīdu, bet pabrīvā laika izmantošanu ar daļēji pašpsihoterapeitisku ievirzi.

Ja kāds ir pārliecināts, ka uz kādu lielāku jautājumu mūsu profesijā zin vienu "pareizo" atbildi – tad gan, nez vai vairs ir labi….

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Vēlētos vērst cien. Armanda uzmanību uz to, ka diskusijas virtuālā vidē ir pilnīgi jauns process ļaužu komunikācijā, kam nav iespējams vilkt paralēles ar inteliģences paaudzēs gūto pieredzi smalkām sarunām pie tējas tases.

Iespējams, ka patiesais ieguvums ir nevis pareizās (t.i. sev tīkamās) atbildes atrašanā, bet gan zināmu arhitektu domāšanas, uzskatu, un principu ieraudzīšana nepastarpināti tiešā tekstā.

Diskusija vispār.
Guest
Diskusija vispār.

Vai mēs nevarētu vienoties par nelielu pārtraukumu gaišo un tumšo domu plūsmā?

Jānis Jāņa dēls.
Guest
Jānis Jāņa dēls.

Lai mazliet apdomātos.

Diskusija vispār.
Guest
Diskusija vispār.

Vai mēs nevarētu vienoties par nelielu pārtraukumu gaišo un tumšo domu plūsmā?

Jānis Jāņa dēls.
Guest
Jānis Jāņa dēls.

Lai mazliet apdomātos.