Apvienība O+R+V+E+L — par Rail Baltica konkursa gaitu

Noslēdzoties Rail Baltica Rīgas stacijas konkursam, tika paziņoti divi atšķirīgi otrās vietas ieguvēji, izskanot žūrijas rekomendācijām par to, cik svarīgi ir ne tikai stacijas peronu risinājums, bet arī pilsētvides attīstības stratēģija plašāka apkārtnē. Skeptiķi prognozēja, ka viens no abiem priekšlikumiem noteikti tiks pastumts malā, kā pārāk vērienīgs un nereāls. Situācijai virzoties šādā virzienā, ar vēstuli klajā nāk priekšlkuma autori — apvienība O+R+V+E+L.

Vēstule, kas datēta ar 17. martu, ir adresēta satiksmes ministram Uldim Augulim, akciju sabiedrības RB Rail valdes priekšsēdētāja. Baibai Rubesai, Rīgas domes priekšsēdētājs Nilam Ušakovam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, kā arī Arhitektu savienības prezidentei Guntai Grikmanei.

Apvienības O+R+V+E+L vēstule
Par Rail Baltica metu konkursa norises gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, būs pēdējās simtgades lielākās pārmaiņas Rīgas vēsturiskajā centrā. Tā ietvaros tiks likvidēts pilsētu sadalošais dzelzceļa uzbēruma valnis, pilsētas audumā integrētas degradētas un nepilnīgi izmantotas teritorijas, veidoti Rīgas vēsturiskā centra paplašinājumi Maskavas priekšpilsētas virzienā un radīta jauna, būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu.

Centrā iecerēto pārbūvju mērogu un nozīmīgumu var salīdzināt ar 1856.-1857. gadā pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko vadībā izstrādāto Rīgas pilsētas plānu, kas paredzēja vēsturisko nocietinājumu nojaukšanu, vaļņu ietverto pilsētas daļu savienojot ar plašajām priekšpilsētām, bet līdz tam neapbūvētajā teritorijā ap kanālu izveidot bulvāru loku ar tajā izvietotām brīvstāvošām sabiedriskām ēkām. Šo pārmaiņu rezultātā mēs pazīstam Rīgu kā Ziemeļvalstu metropoli, kuras arhitektūras kvalitātes ir novērtētas starptautiski, 1997. gada 4. decembrī iekļaujot Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

2016. gada 7. jūlijā tika izsludināts atklāts starptautisks metu konkurss “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere”, iepirkuma ID Nr. EDZL-2016/3, kura konkursa priekšmets ir: “apbūves mets, kas atspoguļo kompleksu Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla un Rail Baltica dzelzceļa tilta pār Daugavu telpiskās attīstības koncepciju. Konkursa metam ir jāietver Rīgas pasažieru stacijas pārbūves un paplašināšanas funkcionālos un arhitektoniskos risinājumus, Rail Baltica tilta pār Daugavu arhitektoniski konstruktīvo dizainu, konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumus.”

Konkursa nolikumā īpaši atzīmēts, ka “galvenā ēku funkcija ir veidot vienotu, multimodālu un multifunkcionālu transporta mezglu, kas nodrošina divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu efektīvu darbību un savienojamību. Papildus citām funkcijām, centrālā dzelzceļa stacija kalpo kā pilsētas atpazīstamības objekts.”

2016. gada 28. novembrī, noslēdzoties konkursam, žūrija, kuras sastāvā bija tādi starptautiski atpazīstami arhitekti un pilsētplānotāji kā Julia Bolles-Wilson, Jonathan Kendall, Latvijas arhitekti Andis Sīlis, Egons Bērziņš, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas būvvaldes, Satiksmes ministrijas, Eiropas dzelzceļa līniju un VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvji, piešķīra divas 2. vietas — darbiem R210G1A6 un SMXL2022, “dodot iespēju pasūtītājam sarunu procedūras laikā pārliecināties par iespēju pielāgot un uzlabot konkrētos risinājumus atbilstoši konkursa mērķim, kā arī akcentējot plašāku pilsētvides transformācijas nepieciešamību”

Žūrija īpaši uzsvēra: “20. un 21. gs. pārveidojumi Centrālajā stacijā un stacijas laukumā nav radījuši pievilcīgu pilsētbūvniecisku ansambli Eiropas pilsētu kontekstā. Šis konkurss dod iespēju Rīgas stacijai atgūt vietzīmes statusu. Žūrija atzīmē, ka būtu nepieciešams atbrīvot stacijas pulksteņa torni no vēlākajiem uzslāņojumiem, izveidojot to kā vietējo akcentu un iekļaujot to pārliecinošā Rīgas stacijas telpiskajā kompozīcijā. […] Nepieciešams, lai stacijas pārbūves un stacijas laukuma reorganizācijas rezultātā mainītos ne tikai pati ēka, bet arī pilsētvide, kuras kvalitāte ir svarīga no pilsētas attīstības viedokļa […] žūrija uzskata, ka šī ir unikāla iespēja ar uzbēruma demontāžu un esošās stacijas pārveidi panākt būtiskus uzlabojumus publiskajā ārtelpā — stacijas laukumā un to ietverošo ēku arhitektoniskajā kvalitātē.”

2017. gada 15. februārī notikušās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdes laikā padomes locekļi savā lēmumā atkārtoti norādīja:

1) pēc iespējas piesaistīt visu godalgoto arhitektu komandas, nolūkā radīt sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu;

2) ņemt vērā konkursa žūrijas ieteikumus par pirmo četru vietu ieguvēju sniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz publiskās ārtelpas izmantošanas risinājumiem, iespēju robežās konsultējoties ar žūrijas pārstāvjiem;

3) pievērst uzmanību arhitektūras un dizaina kvalitātei;

4) izveidot neatkarīgu, dažādas institūcijas pārstāvošu speciālistu padomi, nolūkā jautājumu risināt kompleksi, nodrošināt iesaistīto pušu līdzdalību, operatīvu informācijas un viedokļu apmaiņu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.

Līdz šim dialogs nav noticis. Žūrijas lēmums un rekomendācijas tiek ignorētas. Netiek uzklausīts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes viedoklis. Pastāv pamatotas bažas, ka aizbildinoties ar saspringtajiem projekta termiņiem un attiecināmām izmaksām, tiks iegūts Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides kvalitāti neveicinošs risinājums, tiks ignorēta iespēja kompleksai konkursa teritorijas attīstībai.

Apvienība O+R+V+E+L, metu konkursa darba SMXL2022 autori, vēršas pie Jums kā sabiedrības interešu pārstāvjiem, savas jomas profesionāļiem, kuru tiešā pārraudzībā ir Rail Baltica notiekošie procesi, aicinot pēc iespējas ātrāk veidot neatkarīgu dažādas institūcijas pārstāvošo speciālistu padomi, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta īstenošanu saskaņā ar konkursu labas prakses nolikumu. Mēs aicinām ievērtēt konkursa žūrijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes atzīmēto, ka “ievērojama apjoma ES fondu, valsts un pašvaldības finanšu resursu izlietojumam jānotiek sabiedrības interesēs un sociāli atbildīgi”.

Šāda mēroga projekti 21. gadsimtā nav attīstāmi bez publiskās, privātās partnerības principiem. Vēl jo mazāk — bez tiešas sabiedrības līdzdalības. Apvienība O+R+V+E+L no savas puses izsaka gatavību piedalīties jaunizveidotās institūcijas organizētās pārrunās, prezentēt projekta risinājumus plašākai sabiedrībai, veikt skaidrojumus par projekta risinājumiem, kā arī veicināt optimālu, finansiāli pamatotu lēmumu pieņemšanu.

Apvienība O+R+V+E+L uzskata, ka Rail Baltica projekta arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienotu vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei, lai saglabātu un vairotu Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību. Šādi risināmi iegūstami vien atklāta, sabiedrībai pieejama un caurskatāma attīstības projekta ietvaros.

 

Apvienība O+R+V+E+L

Pēteris Bajārs, OUTOFBOX valdes loceklis
Līva Nordmane, RUUME Arhitekti prokūriste
Guntis Zīlis, Vektors T direktors
Elmārs Daniševskis, E. Daniševska birojs valdes loceklis
Ģirts Runis, Landshape valdes loceklis

Dalīties ar ierakstu:

5
Pievienot komentāru

avatar
10000
5 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Rūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta LeitanaitėRūta Leitanaitė Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Rūta Leitanaitė
Guest
Dārts Veiders

Nenoliedzami rūgtums saprotams. Tomēr atkārtošos, vajag skatīties , kas ir tiešais uzdevums un koncentrēties uz šo konkrēto uzdevumu. Respektīvi, ja ļaudis grib uzbūvēt estakādi, +- tiltu un pārbūvēt staciju, uz to arī vajag koncentrēties, tā vismaz dara tirgus oikonomikas valstīs, šaufeļu pavalstīs iespējams ir savādāk, ļaudis koncentrējas un gaisa piļu bīdīšanu, ko prezentē skaistas bildes, jo nevienam īsti neinteresē tiešais uzdevums, uzbūvēs taču tāpat kaut ko citu. O.R.V.E.L. pasūtījumu var dot Rīgas Dome ( varbūt vēl kompānijā KM, jo RVC ), jo konkrēto autoru bonusi ( vispār jau dikti tuvu AECOM vadlīnijām) kā reizi bija vidē ,kas nebija šī konkursa… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
Andrejs

Privāta kompānija atstumta no pasūtījuma, nevienu neinteresē vietējo idejas? Rail Baltic oligarhi auseklīšu tūdaliņus aizsūtījis pasapņot uz vizeņu realitātes pasauli? Sapņojāt pasauli uzlabot vai nopelnīt? Ja pasauli uzlabot – dodat ārā savas idejas un publicējat visos portālos. Ja nopelnīt – kam interesējat jūs un jūsu atklātā vēstule? Valdībai? Jūs ko – naivākie ciemā? Kāda atklāta vēstule – Augulim? Jūs ko, pērnā metiena? Augulis – demokrātijas sargs? Augulis, kurš Hūtei kabatā sēž un no tās lūkojas uz pasauli? Sorry, laiks kļūt pieaugušiem un apmierinātiem ar prēmiju. Jūsu idejas nevienu neinteresē. Nauda jau sen sadalīta, jums nekas vairāk nav paredzēts. Tā kā… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
Koelju

Ja Tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās,lai tev palīdzētu.

Rūta Leitanaitė
Guest
Miķelis

Nezināšana ir spēks. Nu un vēl Lielais Brālis un Partija. Man kā literatūras cienītājam, Pētera un draugu izgājiens ar vēstuli, tā kura atklāta, bet kuru neviens nav lasījis ( Lielais Brālis Puzē ar a4d.lv neniekojas ) liekas arhisvarīga laikmeta zīme. Esat taču lasījuši 1984? Ievads RB sāgai bija Venta raksts un vesela diskusiju kopa, kuru protams neviens neatbalstīja, nu varbūt Miķelis ko pieklepoja klāt. Pārsvarā Vents pacēla virkni problēmjautājumu, tai skaitā ekonomisko. Un tad bija īstais brīdis, kad bija iespēja ko mainīt. Pat Linkaits vecais zons sasolīja veselus zelta kalnus arhitektiem, lai tikai politbiznesmeņi tiktu pie savām sliedēm uz ostu… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė
Guest
K

Šeit vairāk gan par procesu necaurspīdīgumu, jo, ja būtu iespejama komunikācija starp iesaistītajām pusēm, varētu arī sasniegt vislabāko risinājumu. Lieta tāda, ka Latvijā nav pieredzes kā šādus projektus realizēt, kā iesaistīt visus steikholderus un atrast visiem labāko risinājumu! Tas ir iespējams, vajag tikai platformu. Orvel ķeras pie pēdējā salmiņa, atklātas vēstules un interneta, un labāk tā, nekā nekā.