Publiskoti Rail Baltica Rīgas stacijas konkursa darbi

Pagājušajā nedēļā noslēdzās darbu iesniegšana Centrālās stacijas
pārveides konkursā, kura pilnais nosaukums ir Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā
sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere
. Ar vakardienas
preses konferenci, pirms vēl darbu sākusi žūrija, atklātībā nodoti visi
saņemtie konkursa darbi.  

Kā ziņoja konkursa rīkotāji SIA Eiropas Dzezceļa līnijas (kas ir Rail Baltica Latvijas kompānija, atbildīga par Latvijas daļu,
iepretim RB Rail, kas ir starptautisks
kopuzņēmums) — kopā ir iesniegti 15 darbi. Reizē ar to, darbi ir publiskoti un
ikvienam apskatāmi uzņēmumam mājas lapā — http://edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss

Kaut arī interesi par dalību
starptautiskajā konkursā bija izrādījuši desmitiem biroju un arhitektu,
konkursa nosacījumu un novietnes apstākļu sarežģītība, prasīto kvalifikācijas
dokumentu apjoms, kā arī tik nozīmīgam konkursam ne visai ilgais laika periods
(četri mēneši) bijuši stipri ierobežojoši faktori. Kā redzams no iesniegtajiem
darbiem, arī to kvalitātes līmenis ir visai dažāds. Atšķirīgas, protams ir arī
pieejas konkursa uzdevumu risināšanā.

Panākot konceptuālu lēmumu par Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasi
cauri Rīgas centram, likumsakarīgs bija arī lēmums ne tikai vienkārši izveidot
jaunu peronu ar diviem Eiropas platuma papildus sliežu ceļiem esošās stacijas
ietvaros, bet gan veikt kompleksu visa transporta mezgla pārbūvi, kas varētu
ietvert arī jau daudzus gadus diskutēto dzelzceļa uzbērumu nojaukšanu un
plašākas apkārtējo teritoriju transformācijas. Tas, protams, nozīmē projektu,
kam Rīgas vēsturē kā vienīgais analogs mēroga ziņā varētu būt tikai dzelzceļa ienākšana
pilsētā 19. gadsimtā vai stacijas mezgla pārbūve 1960. gados. Tāpēc šo
neapšaubāmi var dēvēt par gadsimta projektu, par izdevību, kuru nepieciešams izmantot
vislabākajā veidā. Projekta milzu sarežģītību nosaka gan kompleksie tehniskie
risinājumi (stacijas un sliežu ceļu pārbūve, jauna tilta būvniecība, uzbēruma norakšana, satiksmes
pārorganizēšana utml.), gan ļoti daudzo iesaistīto pušu (valsts, pašvaldības,
autoostas, privāto īpašnieku, piemēram, tirdzniecības centra Origo  īpašnieku) interešu salāgošana.

Projekta mērogam mulsinošs tomēr
ir straujums, ar šis projekts nu tiek virzīts, pēc daudzu gadu, pat desmitgažu
ilga perioda, kura laikā netika veikti tikpat kā nekādi uzlabojumi no cara  un no padomju laikiem mantotajā
infrastruktūrā. Pastāv noteiktas bažas, vai šis ātrums neradīs nelabojamas
kļūdas, no kurām varētu izvairīties, darbojoties samērīgākā laika režīmā. Tomēr
nosprausto laika grafiku noteikušas Eiropas Savienības finansējuma piesaistīšanas
prasības.

Konkursa tiešā teritorija ir 14
ha, kas ietver staciju, uzbērumu un Daugavas šķērsojumu. Taču tā kā tik
nozīmīgs transporta mezgls nav izraujams un nodalāms no kopējās pilsētas centrālās
daļas struktūras, noteikta t.s. konkursa izpētes teritorija — aptuveni 60 ha. Arhitektūras
konkursa dalībnieku uzdevumu zināmā mērā atviegloja pirms gada atklātībā nodotais
kompānijas AECOM izstrādātais pētījums.
Tajā bija pieejams apskats par stacijas mezgla apmeklētāju plūsmām, tika doti nepieciešamie
tehniskie parametri kā arī — deva principiālas shēmas kompleksa organizācijai.

Kā var redzēt no konkursa darbiem,
dalībnieki piedāvā atšķirīgas stacijas organizācijas shēmas — vairumā
priekšlikumu piekļuve peroniem ir tieši no zemes līmeņa, kamēr dažos darbos —
stacijas terminālis piedāvāts virs sliedēm, kas gan pagarina ceļu līdz vilcienam,
taču ļauj labāk un skaidrāk organizēt pasažieru un pārējo vietas apmeklētāju
plūsmas. Tāpat piedāvātie risinājumi atšķiras ar to, cik daudz iejaucas un
maina esošās stacijas tēlā un apkārtējajā apbūvē.

 

Vakardienas preses konferencē konkursa
rīkotāji — SIA Eiropas Dzelceļa līnijas  stādīja priekšā dažus no
žūrijas pārstāvjiem un informēja, ka konkursa žūrijas darbs notiks nākamās
nedēļas beigās, no  25. līdz 28.
novembrim, kad Rīgā ieradīsies starptautiskās žūrijas ārzemju pārstāvji, kuri
šobrīd ar iesniegtajiem darbiem var iepazīties digitālā formātā. Konkursa rezultāts
tiks paziņots atklātā žūrijas sēdē novembra pēdējās dienās.

Eiropas Dzelzceļa līniju
Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris pastāstīja, ka pēc
uzvarējušā meta izvēles tas tiks iestrādāts darba uzdevumā būvprojektēšanai.
Iepirkumu par būvprojektēšanas un būvniecības darbiem plānots izsludināt nākamā
gada sākumā. Būvprojekta izstrāde paredzēta 2019. gadā, savukārt būvniecības
darbi — līdz 2022. gadam.

Žūrija

Konkursa darbu atbilstību
noteiktajiem galvenajiem kritērijiem (pilsētbūvnieciskais un arhitektoniskais risinājums,
funkcionalitāte, mobilitāte, pieejamība, kā arī būvdarbu organizācijas
loģistika) vērtēs starptautiska žūrija:

  • arhitekte
    Jūlija Bolesa-Vilsone (Julia
    Bolles-Wilson
    , BOLLES+WILSON)
  • pilsētplānotājs
    Džonatans Kendals (Jonathan Kendall, FLETCHER PRIEST ARCHITECTS)
  • arhitekts
    Andis Sīlis
  • arhitekts
    Egons Bērziņš
  • Kultūras
    ministrijas eksperts Jānis Dripe
  • Valsts
    kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis
  • Rīgas
    domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes
    Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais teritorijas plānotājs Aigars
    Kušķis
  • Rīgas
    būvvaldes galvenais arhitekts, teritorijas plānotājs Viesturs Brūzis
  • Eiropas Dzelzceļa Līnijas Tehniskā
    departamenta direktors Jānis Eiduks
  • VAS
    Latvijas dzelzceļš Nekustamā īpašuma
    direkcijas Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītāja vietniece Eva Kalviņa
  • Satiksmes
    ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Eiropas
    Dzelzceļa līnijas
    valdes loceklis Dins Merirands.

 

 

Eiropas Dzelceļa
Līnijas
, projekta Rail Baltica 1.
kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā, jūlijā izsludināja atklātu, starptautisku
metu konkursu Eiropas transporta tīkla prioritārā projekta Rail Baltica objektam Latvijā Rail
Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā
transporta mezgla kompleksas apbūves iecere

Konkursa mērķis ir iegūt vispiemērotāko metu
Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tiltam. Konkursa
teritorija ir 14 ha, tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju,
uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai un atrodas Latvijas
galvaspilsētas Rīgas centrālajā daļā, kas izsenis ir viena no galvaspilsētas
tēla veidotājām. Starpdisciplinārajā konkursā tika aicināti piedalīties
Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, dzelzceļa transporta
speciālisti, ainavu arhitekti, jo projekta specifika noteica nepieciešamību
savienot kompetences. Konkursam noteikta arī izpētes teritorija, kas ir
aptuveni 59 ha, lai metu konkursa rezultātā iegūtu arī konkursa teritorijas
kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumus

Dalīties ar ierakstu:

27
Pievienot komentāru

avatar
10000
8 Komentāru pavedieni
19 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
3 Komentāru autori
Arturs PērkonsMiķelisAndis SīlisNAV VIENALGAjtd Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
VD
Guest
VD

CRHR2016 – pat projektētājiem, kas rūpīgāk iedziļinās, pielec lidostas savienojuma ekonomiskā impotence un esošo dz/c tīkla dublēšanas absurds 🙂

Miķelis
Guest
Miķelis

1. Konkursa teritorijas lielums ir 14 ha + izpētes teritorija 59 ha. 2. RB šobrīd nav bizmesa plāna. Līdz ar to nav zināma telpu proporcija – komerctelpas, transporta mezgls, peroni 3. Līdz ar to AECOM pasažieru plūsmu pētījums ir tikai papīrs, kurš mainīsies 10 reižu. 4. Pie viena galda nav apsēdināti privātuzņēmēji, Rīgas Dome ( Centrāltirgus ), VKPAI, Rīgas Būvvalde, Autoosta utt. 5. Nav zināms vilcienu tips, līdz ar to akustiskās aizsargsienas parametri karājas gaisā. Un sienai noteikti jābūt, nevienā projektā tas šķiet nav risināts. 6. Iepirkums plānots 2018.gadā, projektēšana 2019.gadā. Bet metu konkursam, kura rezultātā izvēlēsies projektētāju, atvēlēts 4… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Esošā stacija+autoosta+kanālmala+pretīgie tuneļi un nožēlojamā pārvietošanās no viena transporta uz otru ir Rīgas lielākā problēma, kuru neviens nav spējīgs pat izkustināt, jo nemāk, nespēj, nav naudas utt. Uzbērums sadala centru, neattīstas Maskačkas centram tuvā daļa, transporta satrēgumi un stulbā shēma smirdina gaisu utt. Beidzot ir ienācies gan impulss meklēt risinājumus, gan daļējs finansējums. Bezatbildīgi būtu to noairēt nevis izmantot, īdēšana, ka viss slikt un bezcerīgi ir vienīgais ko vari pievienot? Pa punktiem – 1. 14 vs 59 – kur problēma? 2. RB ir stratēģisks nevis biznesa projekts. Visi, uzsveru – VISI !!! pasažieru pārvadājumi LV ir finansiāli neizdevīgi un tiek… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

No otras puses: 9. Skaidrs, ka telpu zem dzelzceļa var izmantot, tomēr kādēļ mēs jau esošajam sliežu ceļam, piebliežam 2 sliežu ceļus klāt un radām superestakādi? Piedevām dzelzsceļa uzbēruma augstums mīnus nesošās konstrukcijas mīnus inženierkomunikācijas mīnus apdare – kas tur paliek? No pilsētas viedokļa ideāls risinājums bija tieši šeit pabāzt visu dzelzceļu zem zemes + būvēt nevis tiltu, bet tuneli. Par ko ne? 8. Jaunajam tiltam blakus esošā dzelzceļa tilta balsti jāsimetrizē, bet vai esošā tilta balstus kāds ir pētījis? Nedomāju, ka tas būs tik vienkārši. 7.VKPAI ieķersies šajā konkursā ar dižciltīga suņa tvērienu, to vēl redzēsi. Skat. Rīfenštāles "Gribas… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Prettrokšnu ekrāniem ārpuses dizains ir tikai un vienīgi projektētāju ziņā – jebkurā stilā, jebkurā krāsu/tekstūru/formu/ritmu veidolā.

Iekšpuses virsmai gan vēlams būt absorbējošai.

Augstums gan būtisks un pasaulē ir piemēri, kad prettrokšņu ekrānus veido kā dizainiskus tuneļus, tā maksimāli ierobežojot skaņu viļņu izplatību.

Kopumā – visu nosaka pasūtītāja izpratne un piešķirtā finansējuma daudzums trokšņu mazināšanai.

Līdz šim Latvijas Dzelzceļa vadība nav izrādījusi vēlmi mazināt biznesā radīto vides akustisko piesārņojumu.

Miķelis
Guest
Miķelis

Artur, paldies par komentāru. Cik augstam pec Tavām domām jābūt prettrokšņu ekrānam un kā ir ar tiltu – vai tur arī kaut kas nepieciešams? Plus kā Tu domā, cik lielu augstumu no dzelzceļa estakādes ( pēc dzelzceļa uzbēruma nojaukšanas ) aizņems akustiskā izolācija? Vai mēs adaptēsim kādas Eiropas normas ( kuras protams ir uz vairākām simtiem lapu ), vai iztiksim ar savām? Ja Eiropa finansē, tad acīmredzot visam kompleksam tiks piemēroti Eiropas nosacījumi, ne tikai akustikā? Bieži esmu domājis par tām naftas mucām, kuras dzen cauri Rīgai, tas viss galīgi nav droši, it sevišķi mūsdienu dullajā pasaulē.

jtd
Guest
jtd

Te ir jau pasen uzbūvēts: comment image” target=”_blank”comment image

jtd
Guest
jtd

Iepriekšējā saite sajuka, šī varētu darboties – http://m9.i.pb…9.qVzPpVlZ.jpg

NAV VIENALGA
Guest
NAV VIENALGA

baigais monstrs!

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Prettrokšņa aizsargsienas vajadzīgas tur, kur kāds jāpasargā no akustiskā piesārņojuma. Kamēr upes vidū nesadomās uzcelt superpuper dzīvokļus/ofisus, tikmēr tiltam trokšņa barjeras nav nepieciešamas. Bet pie mumsiem mēdz trokšņu barjeras uzlikt arī kapu rajonā (Vairoga ielas pārvads) lai mazinātu trokšņu līmeni kapos mītošajām būtnēm. 🙂

P.S. Eiropa direktīva norāda uz sasniedzamajiem trokšņu robežlīmeņiem atkarībā no teritorijas izmantošanas veida, bet nediktē ar kādiem paņēmieniem to panākt.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

191. RVC un tā aizsardzības zonas teritorijā nedrīkst izvietot prettrokšņa ekrānus.

Miķelis
Guest
Miķelis

Andi, nebūtu tik pārliecināts par vietējo likumu ņemšanu vērā RB projektā. Atceries kā salacgrīvieši devās uz Briseli pēc atļaujas pamainīt trasi, šos nometa lejā pa augstajām kāpnēm, jo viņu trases varianta vietā auga "trejlapu trīcvaidziņš" un kurkstēja mazās vardītes. Globāli nevienu neinteresē vietējo viedoklis, baidos, ka pat nacionālā arhitektūras žūrijai, ja tā ietiepsies un mēģinās ko apšaubīt, tik iedots kaplītis rokās un parādīts ceļš uz diļļu lauciņu. Tā kā RVC mēs varam te citēt viens otram un trenēties līdz bezspēkam milimetru ķeršanā un teracco grīdu saglabāšanā staļina laikmetam sekojošā atkušņa arhitektūras darbam Centrālajai stacijai, bet globāli visu noteiks skaisti smaržojošo… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Andi, to jau nu gan Tev vajadzētu zināt, ka RD saistošie noteikumi NAV ar lielāku juridisko spēku kā MK noteikumi.

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Par īdēšanu. Ne mirkli neesmu īdējis, bet vienmēr aicinu domāt un diskutēt pirms pieņemt atbildīgus lēmumus. Skaidrs ka dāvināta nauda nesmird, tomēr to vajadzētu izmantot prātīgi. VD minēja padsmitiem argumentu kāpēc nav prātīgi, neviens neieklausījās. RB saistībā vispār nevienā neieklausās, salacgrīviešus izdr…za kā pēdējos plenčus. Ignorance kādā brīdī noved pie sociāla sprādziena. Un izskatās ka tieši šis projekts, bez pragmātiskas pieejas var novest mūs visus kraujas malā. Un te nu nekāds Selindžers nepalīdzēs. Vēlreiz – es neīdu, bet mēģinu saprast racionālus argumentus kāpēc viss notiek tā. Bet pagaidām neatrodu. Tev ir kas vairāk zināms?

Plantons
Guest
Plantons

Es mīlu Andi Sīli

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S.P.S. Starp citu, Latvijas Dzelzceļš pastarpināti caur Latvijas valsti pieder "proletariātam", kura pārvadāšana tam nes zaudējumus. Latvijas Dzelzceļš nepieder Lembergam. RU kravas šogad samazināsies uz pusi, bet 2018.gadā būs apaļa nulle, jo krievi pārorientēs savas kravas uz savām ostām ( principa pēc ). Tranzīts no Ķīnas arī to neatsvērs, ķīnieši un baltkrievi strādā ar Klaipēdu.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Jā. Ko nu? Lai nāk ar kājām uz Rīgu, būs mazākas uzturēšanas izmaksas.

Miķelis
Guest
Miķelis

Andi, Andi, Tu nekad nebrauc ar vilcienu? Kas tad ir valsts – bagātie, veiksmīgie, gudrie vai tomēr arī pensionāri, dzērāji un garīgi slimie? Piederība pie elites, tas nenozīmē neko šodienas pasaulē. Benjamiņa kundzei ne acīs nerādījās ka savu dzīvi beigs Sibīrijā. Ziemeļeiropas demokrātijās bišķi uzņemas rūpes par visu pilsoņu kopumu. Nevis atspārda mazāk veiksmīgos. Nu taču, esi prātīgs 😉

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Es jau par dzc nevis pret, ironija bija reakcija uz vaimanoloģiju par Ru kravu izbeigšanos un nepaceļamajām uzturēšanas izmaksām, kas, protams, būs neizbēgama problēma

Miķelis
Guest
Miķelis

Ko tur vaimanāt, tie jau tikai fakti. Domājams visi ir par iespēju attīstīt DzC, tikai varbūt veids un redzējums atšķiras. Tāpēc jau diskutējam un argumentējam. Priecīgus svētkus! P.S. Un pārdomām 1933-1938 gada Ķeguma spēkstacijas būve, līdzīga kalibra būve kā Rail Baltic šobrīd Latvijai. Valsts aizņēmums ar 4,5% augļiem, valsts AS , kura piesaista apakšuzņēmējus, vietējie projektētāju kadri, importēta aparatūra un rezultāts 5 gados + milzīga ietekme uz kopprodukta celšanu tieši ar tādu domu pasaules ekonomiskās krīzes laikā. Pauers, vai ne. Tam iepretim sīks ( 15 darbi ) konkurss, faktiski bez vietējiem, neskaidras aprises, biznesa plāna neesamība, 0 komunikācija ar apkārtējiem… Lasīt vairāk »

NAV VIENALGA
Guest
NAV VIENALGA

nauda smird tikai nabagiem!

Miķelis
Guest
Miķelis

Man patīk mazliet cits reklāmas sauklis 😉

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Te nu bija Pasūtītāja stingrās prasības Pretendentam… Sevišķi patīk ironija ( vai mentālā saslimšana, ja nopietni domāts) par tēmu -Leonardo.

Kārlis
Guest
Kārlis

Kad plānots paziņot uzvarētāju ?

Inovats
Guest
Inovats

daži no projektiem tiešām feini, citi pilnīgas šausmas.

manuprāt tā bize vis oriģinālākā+latviskākā..

Artis Zvirgzdiņš
Guest
Artis Zvirgzdiņš

No šodienas kopā trīs dienas pie stacijas projektiem strādā žūrija, pirmdien solīts paziņot rezultātu. Taču mazliet iedziļinoties projektos, redzams, ka nekāda dižā tā izvēle nav. Patiesībā sajūta, ka tikai kādos trīs četros vērts iedziļināties vairāk, kaut arī ir daža interesanta ideja arī vienā otrā citā. Bija doma publicēt tādus kā komentārus par katru no iesniegtajiem projektiem, taču laikam šobrīd tas nav lietderīgi, un tā kā teksta forma nav noslīpēta, bet drīzāk tāds ātrs pārskats, tad labāk to arī atstāt komentāros, sīkāk pakavējoties tikai pie spožākajiem, nevis publicēt kā atsevišķu rakstu, aplūkojot katru priekšlikumu. Ja atmet tos pāris pavisam neatbilstošos darbus,… Lasīt vairāk »

Latvis Vulgaris
Guest
Latvis Vulgaris

mani daudz vairak interesē, kurs paliks autoosta, un kāpēc saujai biezo muļķu kuri brauks ar to rail balticu, upurē Rīgas centru, ierastas latviešu vajadzības un auteni, kuru izmanto visi?