Augustā Rīgā uzsāk Slāvu maģistrālā kustības mezgla būvniecību, kas ietver Slāvu dzelzceļa pārvada paplašināšanu, ierīkojot jaunas 8 braukšanas joslas, un trīs līmeņu satiksmes mezgla izbūvi pašreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā. Būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2011.gadam.
Slāvu maģistrālais kustības mezgls pēc sarežģītības un darba apjoma ir vēl nebijuša mēroga satiksmes infrastruktūras objekts Latvijā. Mezgls savienos Dienvidu tiltu ar Austrumu maģistrāli un uzņems galvenās tranzīta plūsmas, sniedzot iespēju ērti apbraukt pilsētas centru un nokļūt ostas virzienā, kā arī veidos izeju uz VIA Baltica.
Šonedēļ jau ir uzsākti būvdarbu zonas aprīkošanas darbi. Saskaņā ar līgumu starp Rīgas domi un AS Dienvidu tilts jaunā maģistrālā kustības mezgla būvniecība Daugavas labajā krastā ir jāpabeidz 2011.gadā.
Trīs līmeņu satiksmes mezgls patreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā tiks izbūvēts ar astoņām estakādēm. Tās savienos Daugavas Dienvidu šķērsojuma trasi ar Rīgas nozīmīgākajām transporta maģistrālēm Daugavas labajā krastā — Lubānas, Krustpils, Dārzciema un Piedrujas ielu. Vienlaicīgi tiks uzsākta arī Slāvu dzelzceļa pārvada paplašināšana, pašreizējo 4 braukšanas joslu vietā izbūvējot pārvadu ar 8 joslām.
Projekta ietvaros tiks veikti arī komplicēti inženierkomunikācijas rekonstrukcijas darbi — gāzes apgādes, elektroapgādes, apgaismojuma, ūdensvada, siltumtrases, ielu lietus ūdens kanalizācijas un citu tīklu rekonstrukcija. Būvdarbi ir plānoti tā, lai nepārtrauktu ne dzelzceļa, ne autotransporta satiksmi. Tāpēc, pārbūvējot Slāvu dzelzceļa pārvadu, vispirms tiks uzbūvēts jauns četru braukšanas joslu Slāvu dzelzceļa pārvads. To pabeidzot un sākot ekspluatāciju, esošo (veco) pārvadu demontēs, lai varētu būvēt otro jaunā pārvada kārtu ar vēl 4 joslām.
Pēc pārbūves Slāvu dzelzceļa pārvads būs 197 metrus garš un 31 metru plats ar 8 braukšanas joslām, t.i., vairāk kā divas reizes platāks nekā šobrīd. Uz pārvada paredzēta arī gājēju ietve un veloceliņš katrā virzienā, kā arī 4 lifti gājēju un invalīdu ērtībai.
Jaunajam trīslīmeņu satiksmes mezglam patreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā būs astoņas estakādes. Estakāžu kopējais garums būs 3,5 kilometri, bet kopējā platība — lielāka nekā 36 tūkst. m² (salīdzinot — šobrīd izbūvētās Dienvidu tilta estakādes pie Krasta ielas ir 24,6 tūkst. m²). Dzīvojamo māju tuvumā uz estakādēm paredzēts uzstādīt prettrokšņa sienas.
Slāvu aplis šodien un 2011.gadā: 1 | 2 | 3 | 4 | 5
Ielu, dzelzceļa pārvada, trīslīmeņu šķērsojuma estakāžu, gājēju un velosipēdistu ceļu kopplatība būs vismaz 117 tūkst. m². Salīdzinot, tā ir aptuveni 29 futbola laukumu platība. Izbūvējot jauno Slāvu maģistrālo kustības mezglu, tiks veikti arī komplicēti inženierkomunikācijas rekonstrukcijas darbi — kopumā 50 kilometru garumā. Būvniecības procesā plānots izmantot aptuveni 46 tūkst. m³ betona. Salīdzinājumam — šāda betona daudzuma pārvešanai vienlaicīgi ir nepieciešamas apmēram 11 270 desmittonnīgās kravas automašīnas. Tāpat paredzēts izmantot 46 tūkst. tonnu dažādu veidu asfaltbetona. Salīdzinājumam — ja pārvestu šādu asfaltbetona daudzumu vienlaicīgi ar 30-tonnīgajām kravas mašīnām, tad rinda no apmēram 1500 automašīnām veidotu vairāk kā 25 kilometrus.
Turpinot Daugavas Dienvidu šķērsojuma maģistrālo pievedceļu būvniecību, bez jaunā Slāvu maģistrālā kustības mezgla Daugavas labajā krastā šogad tiks rīkots atklāts konkurss arī par jaunu automaģistrāļu jeb Zemgales virziena maģistrālā kustības mezgla būvniecību Daugavas kreisajā krastā. Daugavas Dienvidu šķērsojuma maģistrālie pievedceļi kopā ar 2008.gadā ekspluatācijā nododamo Daugavas Dienvidu tiltu panāks būtisku satiksmes atslogošanu pār esošajiem Daugavas tiltiem Rīgā.
Ziepniekkalna ielas (Bauskas šosejas) šķērsojums šodien, 2011. un 2015. gadā:
1 | 2 | 3
ļoti jauki, ka būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2001. gadam! 🙂
stāv rakstīts līdz 2011.
izlabots
fui man nepatīk ka pilsēta attīstās, šitas uzdzen apokaliptiskas asociācijas. jābrauc nolīst kādā sādžā prom no visas informācijas
Tad nelasi un buus miers dveeselee!
Brouc ceimo! 🙂
vizenes jau smukas! tikai ceru, ka visi darbi tiks ne tikai uzsaakti, bet arii pabeigti. savaadaak pie mums jau tikai projektus maak razjot!
Baigi forši ja pēkšņi trīs platas joslas pāriet četrās šaurās. Platāku to tiltu jau nevarēja izdomāt….
Otrajaa vizenee tas skaidri un gaishi samanaams.. Nu tik buus pigorinji ar auto brunchu savilkshanu 😀 😀
”Platāku to tiltu jau nevarēja izdomāt….”
gan jau ka izdomāt varēja, bet izdoma jau nav vienīgais faktors
ja es braucu no krasta ielas uz dārzciema ielu pa slāvu tiltu, bet sapratu, ka gribu braukt atpakaļ, kā man to izdarīt? nav vienas (vismaz) estakādes, jo tā sanāk, ka man jābrauc uz to piedrujas ielu un meklēt kaut ko tur?
Visur pasaulē, braucot pa autostrādēm, pēkšņa vēlme braukt pretējā virzienā arī netiek nodrošināta momentā. Tas daudzviet nav iespējams arī Rīgā, piemēram, braucot no Akmens tilta pa 11. novembra krastmalu un aizmirstot nogriezties pa kreisi uz tirgus pusi, nākas braukt pāris km līdz Molam.
Kā saka, sliktam dejotājam viss traucē, arī paša iegribas.
Var uz to palūkoties arī savādāk – nevis kā uz iegribu, bet kā uz zaudētu / neizmantotu iespēju. Arī mani pārsteidza šī trīslīmeņu krustojuma neticamā vienkāršotība salīdzinājumā ar līdzīgiem brāļiem citviet pasaulē…
Runājot par Akmens tiltu / 11.nov. krastm. / tirgus pagriezienu – līdz Molam gluži nav jābrauc, taču šī krustojuma "risinājums" vairāk liecina par noteiktā līmenī izkopto transporta organizāciju pilsētā kopumā, nevis par vēlmi optimizēt transporta kustības drošību.
Vienu gan es nesaprotu, skatoeties iz konstruktīvā viedokļa. Kāpēc tilts savienojumā ar estakādēm nav kā viens laidums, bet gan par savienojumu tiek izmantots zemes uzbērums (tas pats ir savienojumā ar slāvu pārvadu). Vai tad vieglāk nav betonēt stabus, nevis plietēt zemi?
Vismaz daži projekti ir labi noformeeti … kur parastais mirstigais ar var saprast visu….jo jau sakt apnikt kkadi "NOFORMēšANAS IDEJU" sacensības starp arhitektiem…kur daži no tam ir vnk smiekliigi!!!
PS: pardon ja LV valoda nav ideaala!!! Tomer esmnu Genadijs!
.Slāvu aplis——tā ir lielākā huiņa ko jebkad esmu redzējis
ļoti jauki, ka būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2001. gadam! 🙂
stāv rakstīts līdz 2011.
izlabots
fui man nepatīk ka pilsēta attīstās, šitas uzdzen apokaliptiskas asociācijas. jābrauc nolīst kādā sādžā prom no visas informācijas
Tad nelasi un buus miers dveeselee!
Brouc ceimo! 🙂
vizenes jau smukas! tikai ceru, ka visi darbi tiks ne tikai uzsaakti, bet arii pabeigti. savaadaak pie mums jau tikai projektus maak razjot!
Baigi forši ja pēkšņi trīs platas joslas pāriet četrās šaurās. Platāku to tiltu jau nevarēja izdomāt….
Otrajaa vizenee tas skaidri un gaishi samanaams.. Nu tik buus pigorinji ar auto brunchu savilkshanu 😀 😀
”Platāku to tiltu jau nevarēja izdomāt….”
gan jau ka izdomāt varēja, bet izdoma jau nav vienīgais faktors
latviešu vēlme vienmēr un visur pačakarēties gan
.Slāvu aplis——tā ir lielākā huiņa ko jebkad esmu redzējis
ja es braucu no krasta ielas uz dārzciema ielu pa slāvu tiltu, bet sapratu, ka gribu braukt atpakaļ, kā man to izdarīt? nav vienas (vismaz) estakādes, jo tā sanāk, ka man jābrauc uz to piedrujas ielu un meklēt kaut ko tur?
Visur pasaulē, braucot pa autostrādēm, pēkšņa vēlme braukt pretējā virzienā arī netiek nodrošināta momentā. Tas daudzviet nav iespējams arī Rīgā, piemēram, braucot no Akmens tilta pa 11. novembra krastmalu un aizmirstot nogriezties pa kreisi uz tirgus pusi, nākas braukt pāris km līdz Molam.
Kā saka, sliktam dejotājam viss traucē, arī paša iegribas.
Var uz to palūkoties arī savādāk – nevis kā uz iegribu, bet kā uz zaudētu / neizmantotu iespēju. Arī mani pārsteidza šī trīslīmeņu krustojuma neticamā vienkāršotība salīdzinājumā ar līdzīgiem brāļiem citviet pasaulē…
Runājot par Akmens tiltu / 11.nov. krastm. / tirgus pagriezienu – līdz Molam gluži nav jābrauc, taču šī krustojuma "risinājums" vairāk liecina par noteiktā līmenī izkopto transporta organizāciju pilsētā kopumā, nevis par vēlmi optimizēt transporta kustības drošību.
Vismaz daži projekti ir labi noformeeti … kur parastais mirstigais ar var saprast visu….jo jau sakt apnikt kkadi "NOFORMēšANAS IDEJU" sacensības starp arhitektiem…kur daži no tam ir vnk smiekliigi!!!
PS: pardon ja LV valoda nav ideaala!!! Tomer esmnu Genadijs!
Vienu gan es nesaprotu, skatoeties iz konstruktīvā viedokļa. Kāpēc tilts savienojumā ar estakādēm nav kā viens laidums, bet gan par savienojumu tiek izmantots zemes uzbērums (tas pats ir savienojumā ar slāvu pārvadu). Vai tad vieglāk nav betonēt stabus, nevis plietēt zemi?