Pats
par sevi interesants ir fakts, ka arī šodien laukos top sabiedriskas ēkas. Viena
tāda, kas tiecas mūsdienu materiālos atdarināt 18. gadsimta brāļu draudžu
saiešanas nama paraugu un rijas arhetipu, izvirzīta LAS gada balvas finālam.
Pārsteigums: 2010. gada projektēšanas programmas, telpu kopplatības līdzība un novietnes tuvums 1785. g. hernhūtiešu uzceltajam Plāņu pagasta Saieta namam Jaunmežuļos (kopš 1940. g. Brīvdabas muzejā Rīgā).
Koncepts: uzsvērt tradīciju un Vidzemes rijas arhetipa pēctecību (siluetā / kopformā), vienlaikus atklājot jaunās telpiskās, materiālās un tehnoloģiskās iespējas: 1.stāva 2. līmenis, virsgaismas u.c.
Saieta nams Plāņu pagastā Jaunklidža ciemā
Adrese: Jaunklidzis, Plāņu pagasts, Valkas rajons
Autori: Armands Bisenieks, Artūrs Čepulis, Ruta Millere
Pasūtītājs: Strenču novada dome
Projektēšanas laiks: 2009–2010
Būvniecības laiks: 2010
Tehniski ekonomiskie rādītāji:
- lietderīgā platība: 199,8 m³
- kubatūra: 1060 m3
- būvdarbu izmaksas: Ls 164 400
un tomēr, lai arī vēsturiski tur ierāvums, mulsina asimetriskums galvenajā fasādē…
laikam vajadzēja vai nu tad akcentēt to vēl vairāk, vai arī vispār iztikt bez tā-cik saprotu, tas bija iespējams
Interjera risinājums rādās pārāk uzbāzīgs-tā lampas noēd visu. Eksterjers iznācis kā kičs, tik tiešs akcents uz senatni (jumis), jumta lāča pakaļa, bet pārējais viss tik nevecišķs, kopā tāds mistrojums.
Sorry, bet jumta malām nav notekrenes – tas varētu radīt nopietnas funkcionālas problēmas, ja vien jautājums nav kā savādāk tehniski atrisināts. Tā pat šokējošs ir iekšējā mezanīnstāva izveidojums – tā augstākajā telpas daļā ir milzīgs trepju iegriezums, bet gar malām, kur pārvietoties tā pat nav iespējums dēļ 1metrīga augstuma – smuka linoleja grīda. Tik vien arī ir tas ieguvums, kā tā smukā grīda. Paredzams arī, ka augstā, smailā jumta kores iekštelpa varētu radīt neadekvātu apkures izmaksu palielinājumu, pretstatā tā pat neizmantojamajai ēkas milzu kubatūrai. Vecā un jaunā saspēle, turpretim izskatās gana pārliecinoša, ja neskaita jumīšu pievienojumu, bez kā gan varēja… Lasīt vairāk »
Jā, žēl, ka saieta namā nav īsti vietas pašai saiešanai.
Bez tā jumiša jau gan varēja iztikt.
nee… nevareeja viss! jumis kaa simbols ir tik pat sens kaa visums! tas pats attiecas arii uz citiem senlatvieshu, baltu simboliem!
SIMBOLS – pēc ilgas šaubīšanās un maketēšanas dabā (neskatoties uz atbildīgu speciālistu sākotnējiem stipriem iebildumiem: ja tāmē nav iekļauts, nevar atļauties: Eiropas finansējuma "griesti" jau stipri pārsniegti) autoruzraudzības izskaņā izdomājām pievienot Jumi – simbolu; tas, tāpat kā enerģijas āderes, kas ietekmēja ēkas novietojumu zemesgabalā, un daudzas citas lietas (piemēram, savas zemes un tautas neniecināšana), manuprāt, ir cita dimensija, nevis tikai Jumja un jumta materiālu tieša saskaņa …
Var jau likt tur to simbolu, bet kaut kā saskaņā ar visu citu arhitektūru gan lieluma ziņā, gan materiāla..
Nē, nu tas nav nopietni.
shii ir tipiska latvieshu arhitektuura.. , nesaprotu par ko visi briinaas, itkaa nebuutu jav pieradushi:) mums tachu latvijaa ir tik daudz kompetentu arhitektuuras speciaalistu, kas seezh zhuurijaas, iestaadees, bezdarbnieku rindaas, vai brauc uz aarzemeem kaadaa lielveikalaa par faseetaaju straadaat. neesat nekad aizdomaajushies, ka taa kompetence maigi sakot biezhi tiek paarspiileeta? bet par maaju, nu normaals shkjuunis, kad strenchos vairs nebuus kas dziivo, varees tur lopus tureet, tur par to ir padomaats, ja kaadam vinji veel buus.. un kas tur ko satraukties par apkures izmaxaam, taas tachu maxaa no valsts… mani driizaak mulsina kaa izdevaas izbiidiit tik mazas buuvizmaxas, shitaa straadaajot(ziedojoties)… Lasīt vairāk »
mums Latvijā vel vairāk zinošo interneta komentatoru, kuri daudz kompetentāk par jebkuru arhitektūras speciālistu un žūrijas locekli un ir profesionāļi jautājumos par tipisko lv arhitektūru… 🙂
tu jav taakaa lv valdiiba, konstatee tikai sekas.. , probleema jav ir sakniitee…
Ja var atļauties pie šādas mazas lietderīgās platības paredzēt apkop.inventāra noliktavu ar siltumsūkni 18 kvm, tad tas gan ir jocīgi.’Tā vien liekas, ka ēka kalpo tikai noliktavai, tualetēm …pārējo funkciju telpas tādas niecīgas un jumta stāvs jau tiešām lietojams nosacīti, bez tam -kā tur ar vides pieejamību, kā jau publiskā ēkā?
Jumta krāsa nu gan varēja būt tumša un laikam taču- arī cits materiāls. Katrā ziņā profilētais skārds ar jumi kopā neiet.
Tas skaistais lielais jumts jau vairs neuztveras, kā jumts, tik ļoti saraibots ar virsgaismām, laikam gan tā ir- ja jumts būtu tumšs, tad logu ailas tik krasi neuztvertos. Kaut kas te neiet kopā- jumis jumtgalē, stiklotas pažobeles, balts iesegums.
es jum teikšu-ar to namu kaut kas nav kārtībā
kaut kā kopumā pārliecību tas nams tik tiešām nerada.
pāķi ir pāķi-absoluuts ideju truukums un trulums-latvija maz sakariigu arhitektu
Man tas nams liekas nepabeigts, tā kā līdz galam neieklāts jumta segums, tā kā vēl nenokrāsots,arī interjerā gribētos kaut ko, kas savāc visu kopā, tagad tāds haoss valda.
Protams, ka dīvaina liekas nesamērīgi un neracionāli izmantojamā telpa. Brīnos par šāda tipa būvēm, jo izskatās, ka autori nav mēģinājuši iejusties lauku cilvēka ādā un viņa vajadzībās. Milzīga atvērta telpa, kurā skaņa izplatās no līmeņa uz līmeni un traucē iespējamās aktivitātes katrā atsevišķā līmenī (ieskaitot biblioteku) ir vērojamas vairākās pēdējā laika publiskajās telpās. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Pārventas biblioteka, kuru augsti novērtēja arhitektu aprindas. Tomēr gribētos dzirdēt arī vienkāršo cilvēku atsauksmes par plašo iespēju vienlaicīgu izmantošanu: vai skaņa pasākuma laikā no pirmā stāva netraucē lasīt grāmatas vai spēlēties bērniem augšējā stāvā? Un šeit tas pats: ir liela atvērta, šaura… Lasīt vairāk »
Pārventas bibliotēkā šķiet bērnu telpa ēkās augšā, bij aar stikla sienu nodalīta no atvērtās pārējās telpas. vai es ķļūdos?
Jā, bet vai stikls var aizturēt visu skaņu, kas nāk no mikrofoniem un "tumbām"? Cik dzirdēju, tad tik milzīgas naudas tur nav ieguldītas, lai nodrošinātu pilnīgu skaņas necaurlaidību. Un tai pašā laikā visa grāmatu izvēle ir pilnīgi atklāta. Ja gribu iedziļināties un izvēlēties kādu grāmatu, tad nedomāju, ka notiekošais pasākums zālē to veicinās. Tāpat arī nekāda omulīgāgrāmatas palasīšana nav zālē, ja Tevi visu laiku no augšas vēro cilvēki. Var jau būt, ka kādam ļoti vajag, lai viņu vēro, kā uz skatuves, kad viņš lasa grāmatu, bet domāju, ka lielai daļai patīk to darīt intīmākā atmosfērā.
vot Jūs visi gudrie tādi, bet neviens nepadomāja par to, ka pasutinātais bija par šo ēku pilnīgi apmierināts, kā tas ir tieši tas, kas tiem nepilniem 700 deklarētiem iedzīvotājiem ir vajadzīgs- medpunkts, bibliotēka, piekļuve internetam un vieta sapulcēm. Turklāt, tā ēka nav ķieģeļu kārba, bet konceptuāli balstās uz prototipu – 1785. g. uzcelto Plāņu pagasta Saieta namu Jaunmežuļos – vienstāva ēku ar Vidzemes rijām raksturīgu arhitipu un kopējo platību ~ 200 m2 (kopš 1940. g. Rīgas Brīvdabas muzejā). Pieļauju, ka daži no jums pat nekad nebija Rīgas Brīvdabas muzejā… Tā kā varbūt nevajag kritizēt, bet padomāt, kā tā ēka ir… Lasīt vairāk »
Tas, ka iekštelpas apmierina iedzīvotājus, nav brīnums, lauku cilvēkam ir pieņemams daudz kas, ka tikai par viņiem kāds vispār iedomājas(tas nav apvainojums). Bet runa ir par arhitektūras kvalitāti, kas ir profesionāļu ziņā. Tieši šajā apjomā varēja būt pilnīgi cits materiālu un detaļu risinājums, kas atbilstu rijas tēlam.STRĪDĪGS IR TIKAI PAR VIZUĀLAIS RISINĀJUMS, manuprāt.
strīdīgs nav slikts 🙂
strīdās tad, ja nesakrīt viedokļi
a ko tur meklēt kaut kādus attaisnojumus un iedziļināties būtībā, ko tāpat , izņemot projektētāju, neviens nezina. no malas tak skaidri redzams, ka tā ēka tāda neizdevusies izskatās.
Tas medpunkts ir tāds dīvains: ko tur darīs? Tas neatbilst nekādiem sanitārajiem noteikumiem ārsta praksei. Nav arī uzgaidāmās telpas pacientiem: tikai tāds šaurs gaitenītis.Diez vai procedūras un daktera pieņemšana var notikt vienā telpā…
Vai tiešām, ja ēka laukos, tad uzreiz vajag riju kā simbolu??…benzīntanks-rija, dzīvojamā māja-rija, saieta nams-rija..kaut kā nodeldēti un nabadzīgi…un kā ar tektoniku?..kā pa gabalu var pateikt kas ir kas?..pieliekot lielu uzrakstu?
Manā praksē pirmoreiz laba likās ideja "klonēt": šajā gadījumā dažu kilometru attālumā pirms 225 gadiem uzbūvēto Plāņu pagasta zemnieku un amatnieku Saieta namu (tagad – Brīvdabas muzejā) – ar tik pat lielu 1. stāva platību (200 kv.m.) kā 2010.g. projektēšanas programmā norādīts – pielietojot 21. gadsimta ikdienišķai celtniecībai raksturīgus būvpaņēmienus un (nosacīti) dabīgus materiālus, taču iespējami līdzīgu prototipam (tā laika "mazbudžeta ēkai ") – saglabājot būvapjoma formu un dimensijas: garumu, platumu, augstumu, jumta slīpumu, pārkaru platumu. Vai Tu, Valdi, domā, ka labāk, tomēr, būtu, ja būvfirmas būtu sacentušās, kura vislētāk uzslietu dzelzsbetona/stikla kastīti: taču "modernā" arhitektūra būtu? Ko Tu domā… Lasīt vairāk »
Piedodiet cienijamais autor, "klons" taču nozīmē, ka jaunais ir precīza vecā kopija. Šajā gadījumā rijas vai Saieta nama "klonu" gan grūti ieraudzīt. Vai tad, ja izmanto jaunus materiālus (piem. stikls pārkarēs), bet nepieliek notekas, un iekštelpu plānojumu taisa mūsdienīgu (medpunkts, WC) nevis ar mateļskursteni, to var saukt par klonu? Iedvesmoties jau var, bet , ja citiem, kas nezina šo stāstu, tas nenolasās, un viņi nezina, ka šī ēka ir taisīta pēc netālu bijušā parauga, tad nez vai ir vērts to vispār piesaukt. Labāk būtu iztikt bez šiem skaistajiem stāstiņiem. Arī Birketa "stikla kalna", (kas tomēr izrādīsies betona klucis) alegorija ir… Lasīt vairāk »
Palasi pasakas rūpīgāk, Nezinīt,
palabo pareizrakstības kļūdas pašas rakstītajā,
paraugies uz pasauli plašāk un labvēlīgāk!
Kritiskā reģionālisma teorijas aizsācējs Kenneth Frampton ir autors, kura darbos var meklēt atbildes uz jautājumiem, kurus diskusijas dalībnieki uzdod projekta autoram. "KĀ BŪT MODERNAM UN ATGRIEZTIES PIE SAKNĒM"?! Tas šodienas vispārējas globalizācijas laikā ir aktuāli. Ne visam piedāvātajā objektā var piekrist un tomēr tas ir MEKLĒJUMS. Vajadzīgas profesionālas diskusija!
Paskaidrojiet man, ludzu, kapec buvejot eku 2011. gada ir jaizmanto kaa prototips 1785. gada celta maja? Nu atvainojiet, es ari esmu Latvijas patriote un lepojos ar musu kulturas mantojumu, bet tomer ikdiena uz darbu neeju pastalas, pat ne pastalu "klonos"
Var "izmantot" vai "neizmantot" prototipus, kā, droši vien, pati zini.
Apzināti – kā jau iepriekš pieminēju – darīju tā pirmo reizi.
Saki, lūdzu, ar ko būtisku atšķiras
Tavi zābaciņi no 18.gs. zābakiem, sandales no pastalām?
Lielos vilcienos, droši vien, neatšķiras; niansēs -gan.
Tā arī – nelielais namiņš Plānu pagastā;
biju izbrīnēts biežāk kā parasti izdzirdis vērtējumu "neparasts", "oriģināls"
par projektu, kurā apzināti mēģinājām kopējās aprisēs, cik vien iespējams, "neoriģināli" būt…
cik es no visa šā sapratu- nevar paņemt vēsturisko apjomu ( tik izteiktu arhetipu) un ,pielietojot pilnīgi citus materiālus, "aptaisīt" veco apjomu. Tas jau kā no jauna celts tad iznāk, un tagad īsti nevar saprast-kāpēc tieši tāda rijas tipa ēka…. ka kaut kas būtu saglabāts no vecajiem apdares materiāliem fasādē!
Mans tā arī nesaprot-kālab sienas nevarēja atstāt kokā un jumtam pielietot citu ieseguma materiālu? Tad jau varbūt viss kopā nebūtu tik traki?
Nu, un, protams, izvēlētās krāsas, kas pilnīgi neiet kopā ar rijas tēlu, bet ar 21.gsm sliktākajiem paraugiem, tās ir kā kulaks uz acs.
Patīk vai nepatīk tas tautai, bet nedrīkst būvēt tikai pirtiņas senču stilā – vajag arī šo to modernu uzbūvēt. Varbūt fotogrāfijās neizprotu dažas detaļas, bet nekritizēšu jo dabā vis izskatās savādāk un īstais kritiķis būs ēkas lietotājs un apsaimniekotājs pēc vienas sezonas. Vajadzētu ieviest rubriku par iepriekšējos gados uzbūvēto ēku lietošanas un apsaimniekošanas problēmām – tad arī varētu tā pa īstam novērtēt projektētāja darbu.
Paldies par aizrādījumu par pareizrakstības kļūdām un ieteikumiem. Ņemšu vērā. Tikai žēl, ka nesagaidīju skaidrojumu no autora "pēc būtības". Pilnīgi piekrītu "a.s." par to, ka šis ir meklējums. Bet taisnība ir arī tiem, kas saka, ka lauku cilvēks ir priecīgs par to, ka vispār viņam tiek, kas būvēts un viņiem nemaz nav daudz iespēju salīdzināt, kas ir piemērotāks attiecīgai funkcijai un kas ne īpaši. Ja nebūtu šis stāstiņš par veco Saieta namu, tad jau viss kārtībā: mūsdienīga māja no mūsdienīgiem materiāliem, labākā vai sliktākā kvalitātē, ar labāk vai sliktāk atrisinātu attiecīgajai funkcijai piemērotu plānojumu. Un kad laukos vairs nebūs palicis… Lasīt vairāk »
Pirms brīža atbildēju, apskaties!
Par beidzamo teikumu Tavā komentārā – zināma lieta: jo mazāk prasmju, jo lielāka vajadzība "izrādīties"…
a4d! kāpēc ir jāpublicē tāds ,trash, kā AB saieta nams? vai tiešām, lai komentāros veidotu šādu diskusiju? ir taču publikācijai atbilstošas tēmas, kuras var paaugstināt portāla vērtību!
Kas Jūsu prāt tad jāpublicē šajā portālā? Daļa šīs tēmas diskusijā ir atspoguļota arī komentāros par viesnīcu Elizabetes ielā. Tātad šī tēma (par skaisto "stāstiņu" pie šodienīgas ēkas) cilvēkus interesē.
Izrādās, ka ir arī tēmas, kas nemaz neliekas komentāru vērtas:piemēram par Rīgas pilsētas arhitektu.
Atsūti, a4d cienījamu tēmu sarakstu un kādu savu projektu,
lai Artim Zvirgzdiņam nebūtu jāuzrunā trash-projektu autori –
nekautrējies, taču god.kolēģi!
AB! Lūdzu aiztaupi mums šo pienākumu iepazīties ar Jautātāja gaumi, viņš sevi pietiekami jau ir sodījis publiski izrādot izcilo IQ. Ja drīkst Tev jautāt par Saieta nama arhitektūru, tad – 1. Vai "klonējot" Ziedoni, Hermani, Garanču un Jansonu būtu pietiekami lietot vien viņu siluetus? 2.Vai vari verbāli raksturot 1785 gada izstrādājuma radītās estētiski formālās sajūtas? – Man sanāk kas līdzīgs "smaganējai, askētiskai, viengabalainai vienkāršībai" vai "nesamākslotam, nesaraibinātam dabiskumam". Nevienu no šiem vārdiem nespēju piemērot skatoties uz 2010 gada versiju. Tad kas tieši ir klonēts? 3. Proporcijas + materiāli ir salīdzinoši objektīvs un reģionāls kritērijs. Tavs klons ar saviem spāŗu galu… Lasīt vairāk »
Sarunāts, AS: neuzrunāšu vēlreiz anonīmo Jautātāju atsūtīt savas tēmas un darbus . 1. Labs jautājums. Atbilde: Ziedoņa, …,…., Jansona siluetus "klonēt" drīkst, taču ar to vien – bez skaistuma, kas "nāk no iekšām" ir par maz un, jebkurā gadījumā – tas ir izaicinājums. 2. Labs raksturojums. Piebilde, nobeigums: "…… laikam un kontekstam". Klonēta ir ideja par mērogu, siluetu, formu un tēlu ar radniecības pazīmēm. 3. Prieks – par Proporcijas + materiāli ….. kritērijs. Atbilde/pārdomas: radikāli atšķirīgs ir arī laiks un konteksts. Sastapšanās vieta. Tas, droši vien, bija galvenais, kālab ar hernhūtiešu brīvdomīgām idejām iepazinušies latvieši atvēlēja daļu savu pieticīgo līdzekļu,… Lasīt vairāk »
Lasot komentārus, kuros ir tikai svstarpēja, teiksim aiz astes pievilktu, argumentu bumbošana, nevar saskatīt plašāku, skaidrāku skatu uz arhitektūras problēmām, kas Latviju apsēdušas nu jau labu laiku. Vai nevajadzētu vērīgāk ieskatīties šaijā pašā portālā iepriekš publicētos mūsu kaimiņu – lietuviešu, igauņu sastrādātajā, kur var atrast mums tik nepieciešamās konsekvences. Man šķiet, ka AB aizstāvēšanās argumenti pašam nodara tikai ļaunu, jo ja ēka ir uzbūvēta , tad ar runāšanu to labāku nepadarīsi.
man liekas, ka tas no skolas nāk, mums skolā tikai dzirdams- tas ir slikti, tā nedrīkst, dari tā, kā es teicu un ne citādāk… kā ar kādiem pērtiķiem apejas… iesp. nākotnē, kad dažas autoritārās personības, kas tikai sevi redz un uzskata, ka no 80 gadiem nekas nemainījās, kuriem nav pat mūsdienīgās arhitekta prakses, bet tikai vēsturiskās grāmatas par Jūgendstilu un neadekvāti pārspīlēts EGO, aizies, un kad atnāk cilvēki, kas spēj attīstīt no studentiem personības, tad arī komentāri būs pozitīvie un labticīgie… bet tagad mēs daram, kā mūs iemācīja, redzēt tiki slikto citos projektos…
students aplaudē.
Latvijas sabiedrība interneta vidē kaut kā ir tendēta kritizēt visu, kas kaut nedaudz atšķiras no pašu izveidota stereotipa. Un te nu ir spilgts piemērs: kritizē ēkas dizainu, kuru redzējuši tikai fotogrāfijā, bet, tai pašā laikā, ir pietiekami daudz cilvēku, kas speciāli brauc šo ēku apskatīt dabā un neviens no viņiem par to nav teicis neko sliktu. Kritizē ēkas funkcionalitāti, bet, tai pašā laikā, ēkā ir notikuši semināri, teātra izrādes, koncerti, kāzas, tur darbojas bibliotēka, interneta pieejas punkts, cilvēkiem ir pieejams ģimenes ārsts. Kritizē izšķērdību, apkurinot ēku ar zemes siltumsūkni, bet, vai kritizētājs zin, ka ēkas apkurei visaukstākā ziemas mēnesī, kopējas… Lasīt vairāk »
Nu re.. tas tad laikam būtu tāds skaists punkts uz "i".
un tomēr, lai arī vēsturiski tur ierāvums, mulsina asimetriskums galvenajā fasādē…
laikam vajadzēja vai nu tad akcentēt to vēl vairāk, vai arī vispār iztikt bez tā-cik saprotu, tas bija iespējams
Interjera risinājums rādās pārāk uzbāzīgs-tā lampas noēd visu. Eksterjers iznācis kā kičs, tik tiešs akcents uz senatni (jumis), jumta lāča pakaļa, bet pārējais viss tik nevecišķs, kopā tāds mistrojums.
Sorry, bet jumta malām nav notekrenes – tas varētu radīt nopietnas funkcionālas problēmas, ja vien jautājums nav kā savādāk tehniski atrisināts. Tā pat šokējošs ir iekšējā mezanīnstāva izveidojums – tā augstākajā telpas daļā ir milzīgs trepju iegriezums, bet gar malām, kur pārvietoties tā pat nav iespējums dēļ 1metrīga augstuma – smuka linoleja grīda. Tik vien arī ir tas ieguvums, kā tā smukā grīda. Paredzams arī, ka augstā, smailā jumta kores iekštelpa varētu radīt neadekvātu apkures izmaksu palielinājumu, pretstatā tā pat neizmantojamajai ēkas milzu kubatūrai. Vecā un jaunā saspēle, turpretim izskatās gana pārliecinoša, ja neskaita jumīšu pievienojumu, bez kā gan varēja… Lasīt vairāk »
Jā, žēl, ka saieta namā nav īsti vietas pašai saiešanai.
Bez tā jumiša jau gan varēja iztikt.
nee… nevareeja viss! jumis kaa simbols ir tik pat sens kaa visums! tas pats attiecas arii uz citiem senlatvieshu, baltu simboliem!
SIMBOLS – pēc ilgas šaubīšanās un maketēšanas dabā (neskatoties uz atbildīgu speciālistu sākotnējiem stipriem iebildumiem: ja tāmē nav iekļauts, nevar atļauties: Eiropas finansējuma "griesti" jau stipri pārsniegti) autoruzraudzības izskaņā izdomājām pievienot Jumi – simbolu; tas, tāpat kā enerģijas āderes, kas ietekmēja ēkas novietojumu zemesgabalā, un daudzas citas lietas (piemēram, savas zemes un tautas neniecināšana), manuprāt, ir cita dimensija, nevis tikai Jumja un jumta materiālu tieša saskaņa …
Var jau likt tur to simbolu, bet kaut kā saskaņā ar visu citu arhitektūru gan lieluma ziņā, gan materiāla..
Nē, nu tas nav nopietni.
shii ir tipiska latvieshu arhitektuura.. , nesaprotu par ko visi briinaas, itkaa nebuutu jav pieradushi:) mums tachu latvijaa ir tik daudz kompetentu arhitektuuras speciaalistu, kas seezh zhuurijaas, iestaadees, bezdarbnieku rindaas, vai brauc uz aarzemeem kaadaa lielveikalaa par faseetaaju straadaat. neesat nekad aizdomaajushies, ka taa kompetence maigi sakot biezhi tiek paarspiileeta? bet par maaju, nu normaals shkjuunis, kad strenchos vairs nebuus kas dziivo, varees tur lopus tureet, tur par to ir padomaats, ja kaadam vinji veel buus.. un kas tur ko satraukties par apkures izmaxaam, taas tachu maxaa no valsts… mani driizaak mulsina kaa izdevaas izbiidiit tik mazas buuvizmaxas, shitaa straadaajot(ziedojoties)… Lasīt vairāk »
mums Latvijā vel vairāk zinošo interneta komentatoru, kuri daudz kompetentāk par jebkuru arhitektūras speciālistu un žūrijas locekli un ir profesionāļi jautājumos par tipisko lv arhitektūru… 🙂
tu jav taakaa lv valdiiba, konstatee tikai sekas.. , probleema jav ir sakniitee…
Ja var atļauties pie šādas mazas lietderīgās platības paredzēt apkop.inventāra noliktavu ar siltumsūkni 18 kvm, tad tas gan ir jocīgi.’Tā vien liekas, ka ēka kalpo tikai noliktavai, tualetēm …pārējo funkciju telpas tādas niecīgas un jumta stāvs jau tiešām lietojams nosacīti, bez tam -kā tur ar vides pieejamību, kā jau publiskā ēkā?
Jumta krāsa nu gan varēja būt tumša un laikam taču- arī cits materiāls. Katrā ziņā profilētais skārds ar jumi kopā neiet.
Tas skaistais lielais jumts jau vairs neuztveras, kā jumts, tik ļoti saraibots ar virsgaismām, laikam gan tā ir- ja jumts būtu tumšs, tad logu ailas tik krasi neuztvertos. Kaut kas te neiet kopā- jumis jumtgalē, stiklotas pažobeles, balts iesegums.
es jum teikšu-ar to namu kaut kas nav kārtībā
kaut kā kopumā pārliecību tas nams tik tiešām nerada.
pāķi ir pāķi-absoluuts ideju truukums un trulums-latvija maz sakariigu arhitektu
Man tas nams liekas nepabeigts, tā kā līdz galam neieklāts jumta segums, tā kā vēl nenokrāsots,arī interjerā gribētos kaut ko, kas savāc visu kopā, tagad tāds haoss valda.
Protams, ka dīvaina liekas nesamērīgi un neracionāli izmantojamā telpa. Brīnos par šāda tipa būvēm, jo izskatās, ka autori nav mēģinājuši iejusties lauku cilvēka ādā un viņa vajadzībās. Milzīga atvērta telpa, kurā skaņa izplatās no līmeņa uz līmeni un traucē iespējamās aktivitātes katrā atsevišķā līmenī (ieskaitot biblioteku) ir vērojamas vairākās pēdējā laika publiskajās telpās. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Pārventas biblioteka, kuru augsti novērtēja arhitektu aprindas. Tomēr gribētos dzirdēt arī vienkāršo cilvēku atsauksmes par plašo iespēju vienlaicīgu izmantošanu: vai skaņa pasākuma laikā no pirmā stāva netraucē lasīt grāmatas vai spēlēties bērniem augšējā stāvā? Un šeit tas pats: ir liela atvērta, šaura… Lasīt vairāk »
Pārventas bibliotēkā šķiet bērnu telpa ēkās augšā, bij aar stikla sienu nodalīta no atvērtās pārējās telpas. vai es ķļūdos?
Jā, bet vai stikls var aizturēt visu skaņu, kas nāk no mikrofoniem un "tumbām"? Cik dzirdēju, tad tik milzīgas naudas tur nav ieguldītas, lai nodrošinātu pilnīgu skaņas necaurlaidību. Un tai pašā laikā visa grāmatu izvēle ir pilnīgi atklāta. Ja gribu iedziļināties un izvēlēties kādu grāmatu, tad nedomāju, ka notiekošais pasākums zālē to veicinās. Tāpat arī nekāda omulīgāgrāmatas palasīšana nav zālē, ja Tevi visu laiku no augšas vēro cilvēki. Var jau būt, ka kādam ļoti vajag, lai viņu vēro, kā uz skatuves, kad viņš lasa grāmatu, bet domāju, ka lielai daļai patīk to darīt intīmākā atmosfērā.
vot Jūs visi gudrie tādi, bet neviens nepadomāja par to, ka pasutinātais bija par šo ēku pilnīgi apmierināts, kā tas ir tieši tas, kas tiem nepilniem 700 deklarētiem iedzīvotājiem ir vajadzīgs- medpunkts, bibliotēka, piekļuve internetam un vieta sapulcēm. Turklāt, tā ēka nav ķieģeļu kārba, bet konceptuāli balstās uz prototipu – 1785. g. uzcelto Plāņu pagasta Saieta namu Jaunmežuļos – vienstāva ēku ar Vidzemes rijām raksturīgu arhitipu un kopējo platību ~ 200 m2 (kopš 1940. g. Rīgas Brīvdabas muzejā). Pieļauju, ka daži no jums pat nekad nebija Rīgas Brīvdabas muzejā… Tā kā varbūt nevajag kritizēt, bet padomāt, kā tā ēka ir… Lasīt vairāk »
Tas, ka iekštelpas apmierina iedzīvotājus, nav brīnums, lauku cilvēkam ir pieņemams daudz kas, ka tikai par viņiem kāds vispār iedomājas(tas nav apvainojums). Bet runa ir par arhitektūras kvalitāti, kas ir profesionāļu ziņā. Tieši šajā apjomā varēja būt pilnīgi cits materiālu un detaļu risinājums, kas atbilstu rijas tēlam.STRĪDĪGS IR TIKAI PAR VIZUĀLAIS RISINĀJUMS, manuprāt.
strīdīgs nav slikts 🙂
strīdās tad, ja nesakrīt viedokļi
a ko tur meklēt kaut kādus attaisnojumus un iedziļināties būtībā, ko tāpat , izņemot projektētāju, neviens nezina. no malas tak skaidri redzams, ka tā ēka tāda neizdevusies izskatās.
Tas medpunkts ir tāds dīvains: ko tur darīs? Tas neatbilst nekādiem sanitārajiem noteikumiem ārsta praksei. Nav arī uzgaidāmās telpas pacientiem: tikai tāds šaurs gaitenītis.Diez vai procedūras un daktera pieņemšana var notikt vienā telpā…
Vai tiešām, ja ēka laukos, tad uzreiz vajag riju kā simbolu??…benzīntanks-rija, dzīvojamā māja-rija, saieta nams-rija..kaut kā nodeldēti un nabadzīgi…un kā ar tektoniku?..kā pa gabalu var pateikt kas ir kas?..pieliekot lielu uzrakstu?
Manā praksē pirmoreiz laba likās ideja "klonēt": šajā gadījumā dažu kilometru attālumā pirms 225 gadiem uzbūvēto Plāņu pagasta zemnieku un amatnieku Saieta namu (tagad – Brīvdabas muzejā) – ar tik pat lielu 1. stāva platību (200 kv.m.) kā 2010.g. projektēšanas programmā norādīts – pielietojot 21. gadsimta ikdienišķai celtniecībai raksturīgus būvpaņēmienus un (nosacīti) dabīgus materiālus, taču iespējami līdzīgu prototipam (tā laika "mazbudžeta ēkai ") – saglabājot būvapjoma formu un dimensijas: garumu, platumu, augstumu, jumta slīpumu, pārkaru platumu. Vai Tu, Valdi, domā, ka labāk, tomēr, būtu, ja būvfirmas būtu sacentušās, kura vislētāk uzslietu dzelzsbetona/stikla kastīti: taču "modernā" arhitektūra būtu? Ko Tu domā… Lasīt vairāk »
Piedodiet cienijamais autor, "klons" taču nozīmē, ka jaunais ir precīza vecā kopija. Šajā gadījumā rijas vai Saieta nama "klonu" gan grūti ieraudzīt. Vai tad, ja izmanto jaunus materiālus (piem. stikls pārkarēs), bet nepieliek notekas, un iekštelpu plānojumu taisa mūsdienīgu (medpunkts, WC) nevis ar mateļskursteni, to var saukt par klonu? Iedvesmoties jau var, bet , ja citiem, kas nezina šo stāstu, tas nenolasās, un viņi nezina, ka šī ēka ir taisīta pēc netālu bijušā parauga, tad nez vai ir vērts to vispār piesaukt. Labāk būtu iztikt bez šiem skaistajiem stāstiņiem. Arī Birketa "stikla kalna", (kas tomēr izrādīsies betona klucis) alegorija ir… Lasīt vairāk »
Palasi pasakas rūpīgāk, Nezinīt,
palabo pareizrakstības kļūdas pašas rakstītajā,
paraugies uz pasauli plašāk un labvēlīgāk!
Kritiskā reģionālisma teorijas aizsācējs Kenneth Frampton ir autors, kura darbos var meklēt atbildes uz jautājumiem, kurus diskusijas dalībnieki uzdod projekta autoram. "KĀ BŪT MODERNAM UN ATGRIEZTIES PIE SAKNĒM"?! Tas šodienas vispārējas globalizācijas laikā ir aktuāli. Ne visam piedāvātajā objektā var piekrist un tomēr tas ir MEKLĒJUMS. Vajadzīgas profesionālas diskusija!
Paskaidrojiet man, ludzu, kapec buvejot eku 2011. gada ir jaizmanto kaa prototips 1785. gada celta maja? Nu atvainojiet, es ari esmu Latvijas patriote un lepojos ar musu kulturas mantojumu, bet tomer ikdiena uz darbu neeju pastalas, pat ne pastalu "klonos"
Var "izmantot" vai "neizmantot" prototipus, kā, droši vien, pati zini.
Apzināti – kā jau iepriekš pieminēju – darīju tā pirmo reizi.
Saki, lūdzu, ar ko būtisku atšķiras
Tavi zābaciņi no 18.gs. zābakiem, sandales no pastalām?
Lielos vilcienos, droši vien, neatšķiras; niansēs -gan.
Tā arī – nelielais namiņš Plānu pagastā;
biju izbrīnēts biežāk kā parasti izdzirdis vērtējumu "neparasts", "oriģināls"
par projektu, kurā apzināti mēģinājām kopējās aprisēs, cik vien iespējams, "neoriģināli" būt…
cik es no visa šā sapratu- nevar paņemt vēsturisko apjomu ( tik izteiktu arhetipu) un ,pielietojot pilnīgi citus materiālus, "aptaisīt" veco apjomu. Tas jau kā no jauna celts tad iznāk, un tagad īsti nevar saprast-kāpēc tieši tāda rijas tipa ēka…. ka kaut kas būtu saglabāts no vecajiem apdares materiāliem fasādē!
Mans tā arī nesaprot-kālab sienas nevarēja atstāt kokā un jumtam pielietot citu ieseguma materiālu? Tad jau varbūt viss kopā nebūtu tik traki?
Nu, un, protams, izvēlētās krāsas, kas pilnīgi neiet kopā ar rijas tēlu, bet ar 21.gsm sliktākajiem paraugiem, tās ir kā kulaks uz acs.
Patīk vai nepatīk tas tautai, bet nedrīkst būvēt tikai pirtiņas senču stilā – vajag arī šo to modernu uzbūvēt. Varbūt fotogrāfijās neizprotu dažas detaļas, bet nekritizēšu jo dabā vis izskatās savādāk un īstais kritiķis būs ēkas lietotājs un apsaimniekotājs pēc vienas sezonas. Vajadzētu ieviest rubriku par iepriekšējos gados uzbūvēto ēku lietošanas un apsaimniekošanas problēmām – tad arī varētu tā pa īstam novērtēt projektētāja darbu.
Paldies par aizrādījumu par pareizrakstības kļūdām un ieteikumiem. Ņemšu vērā. Tikai žēl, ka nesagaidīju skaidrojumu no autora "pēc būtības". Pilnīgi piekrītu "a.s." par to, ka šis ir meklējums. Bet taisnība ir arī tiem, kas saka, ka lauku cilvēks ir priecīgs par to, ka vispār viņam tiek, kas būvēts un viņiem nemaz nav daudz iespēju salīdzināt, kas ir piemērotāks attiecīgai funkcijai un kas ne īpaši. Ja nebūtu šis stāstiņš par veco Saieta namu, tad jau viss kārtībā: mūsdienīga māja no mūsdienīgiem materiāliem, labākā vai sliktākā kvalitātē, ar labāk vai sliktāk atrisinātu attiecīgajai funkcijai piemērotu plānojumu. Un kad laukos vairs nebūs palicis… Lasīt vairāk »
Pirms brīža atbildēju, apskaties!
Par beidzamo teikumu Tavā komentārā – zināma lieta: jo mazāk prasmju, jo lielāka vajadzība "izrādīties"…