Viens no četriem veicināšanas prēmiju ieguvušajiem darbiem — atraktīvs un rotaļīgs priekšlikums, kas jaunajā kvartāla arhitektūrā izspēlē cirka apmetnes tēlu. Projekts uzsver neparasto un noslēpumaino cirka atmosfēru, ko tiecas iemiesot arhitektūrā, sniedzot īpašu telpas un notikuma pieredzi apmeklētājiem.
Cirks ir neparasta dīvainību, paradoksu un noslēpumu pasaule. Arhitektūra tiecas šo atmosfēru iemiesot telpiskā formā. Priekšlikumā Rīgas cirka kvartāls veidots respektējot vēsturiskās vērtības, naratīvus, un radot jaunu, laikmetīgu arhitektūru. Cirka funkcijas atspoguļojas dažādajos apjomos, kur katrai funkcijai rodama sava īpatnējā arhitektoniskā forma. Veidojas cirka pilsētiņa, kur jumtu kompozīcija — dažāda apjoma un formu «teltis» ir kā cirka tabors, kas ieradies ap vareno cirka kupolu. Kupola laterna kā piedzīvojums ir pieejama pa āra kāpnēm no terases.
Būvju sadalījums pa apjomiem pieļauj relatīvi vieglu un iespējami mainīgu attīstību kārtās. Dzīvnieku cirka tradīcija, tiek ņemta vērā rekonstruējot vēsturiskās telpas. Agrāko aizskatuves dzīvnieku gaiteni paredzēts atvērt publikai, zirgu staļļus — saglabāt un izmantot kā pasākumu zāli. Kopumā paredzēts radīt pilsētas telpai un cilvēkiem atvērtu, gaišu, vēsturi respektējošu un intriģējošu arhitektonisko tēlu.
Arēnas vēsturiski vērtīgā esošā jumta konstrukcija tiek saglabāta. Kupola konstrukcija tiek atjaunota un ieskauta jaunā dublējošā metāla rāmja konstrukcijā, kurā iespējams iekārt nepieciešamos smaguma punktus. Vēsturiskā konstrukcija tiek eksponēta arēnas iekštelpā.
Cirka community centrs / saimes nams ar ieeju no pagalma. Te atrodas ēkas sirds. Neliela daudzfunkciju telpa. Administrācijas, personāla, cirka skolas, aktieru, rezidenču ieeja. Tikšanās vieta un kafejnīca. Uz jumta veidotas trīs «teltis» ar saules kolektoru iesegumu. Tur paredzēta konferenču zāle un izeja uz kupolu.
Cirka skolas zāle tiek būvēta uz esošās staļļu sienu konstrukcijas vieglā metāla karkasā. Šajā apjomā izvietotas trīs mācību zāles ar dažādiem griestu augstumiem (8m, 3m, 5m).
Jaunā black box zāle. Viegla telts pludlīnija pie Kalniņa ielas, reizē vienkāršs un ekstravagants objekts, kas kontrastē ar blakus esošajām eklektisma fasādēm. Zāles augstums 14m, vietām sasniedzot 17m.
Pagaidu black box telts. Būvniecības 1. kārtā sekojot nepieciešamībai, ekonomiskajām iespējām un laikmetīgās arhitektūras tendencēm, atbrīvotajā Alfrēda Kalniņa ielas pagalmā paredzēts izveidot pagaidu black box zāli no modulāro celtniecības sastatņu nesošajām konstrukcijām un koka, tekstila norobežojošajām konstrukcijām. Sastatņu pop-up — laikmetīgs, neformāls un īslaicīgs (līdz 10 gadiem) arhitektūras, mākslas un kultūras black box, kas aktivizē publisko pilsētas telpu, un dod iespēju cirkam pakāpeniski attīstīties, pirmajā kārtā pieejamo līdzekļu ietvaros.
Rezidences veidotas kā trīsstāvu apjoms iekšpagalmā — 17 dažāda komforta pakāpju numuri, kuros iespējams uzturēties līdz 25 viesiem.
Pagalmi. Cirka kompleksā paredzēts veidot vairākus pagalmus, kas savienoti ar pasāžu, padarot tos publiski pieejamus no abām ielām. Pagalms Alfrēda Kalniņa ielas pusē ir neliela pasākumu telpa iepretim black box, ko iespējams atvērt uz šo pagalmu, iekļaujot pilsētvidē. Arēnas pagalms ir cirka dzīves galvenais pagalms, kurā izvietotas kafejnīcu terases, īslaicīgi paviljoni, nelielas skatuves brīvdabas pasākumiem, velonovietnes, zaļā zona, bērnu spēļu objekti, karuselis.
Materiāli. Dominējošie konstruktīvie materiāli: ķieģeļu mūris, dzelzsbetons, metāls. Fasāžu apdares materiāli — koks, metāla plāksnes, keramikas plāksnes. Black box jumta segumā izmantotie metāliskās krāsas skārda dakstiņi kombinēti ar krāsainiem dakstiņiem, kuru toņi saskaņoti ar apkārtējo fasāžu tonālajiem risinājumiem.
Ilgtspējība. Būtisks ilgtspējīgas vides garants ir panākt maksimālu Arēnas un black box daudzfunkcionalitāti. Arēnas un black box zāles būtu jāizmanto visas dienas garumā. Cirka jauno apjomu kompozīcija veidota tā, lai nodrošinātu kvalitatīvu dienasgaismu visās telpās. Arēnai ir nodrošināts pietiekams daudzums dienas gaismas no laternas un no 2 stāva logiem. Black box dienasgaismu nodrošina plašais stiklojums. Abās zāles dienas pirmajā pusē pie dabīgā izgaismojuma var notikt ne tikai mēģinajumi un koncerti, bet arī semināri, konferences, kongresi u.c.
Ilgtspējības pamats ir multifunkcionalitāte un visu telpu intensīvā izmantošana. Paredzēta dabīgā gaisa pieplūdes sistēma cirka kupolā (skat. restaurācijas koncepciju), dabīgā gaisa pieplūdes sistēma staļļu zālēs caur atveramo logu rindu telpu augšpusē. Jaunais kupola jumta vairogs kalpo kā papildu nodrošinājums pret sakaršanu un atdzišanu. Saules kolektori uz Saimes nama teltīm.
Par ieraudzīto ( rasējumi ir tādā izšķirtspējā, ka tekstu ieraudzīt nav iespējams, līdz ar to telpu nosaukumi nav nolasāmi un par funkcionālo plānojumu spriest nav iespējams ): 1. Disproporcija. Viena daļa apjomu ap cirka arēnu liekas tā kā iespiesti, tai pat laikā otra daļa ar paklājveida fasādi pret Kalniņa ielu peldas brīvā teritorijā. 2. Metāla kāpnes iekšpagalmā – tās kaut kādā veidā kļūst par galveno iekšpagalma akcentu ( līdzīgi ir ar Dziesmu svētku estrādi ). Kāpēc? 3. Cirka skola vizualizācija. Nu akrobātiem nepieciešamas kaut kādas drošības sistēmas – troses, atsperīgie paklāji, platformas dažādos augstumos – tam visam jābūt manipulējamam un… Lasīt vairāk »
Labdien, nedaudz iekomentēšu 1. Cirka gruntsgabala esošo un jauno ēku apjomu kompozīcija- dažādo jauno telšu kārtojums ap esošo kupolu. Jā, ir lielāks blīvums Merķeļa ielas pusē,- lai sanāktu brīvstāvoša vieta jaunajai black box teltij. Jebkurā variantā,- būtu jauki, ka pēc realizācijas Kalniņa iela nebūtu pilnībā aizblīveta līdz 21.3- 24.0 m. 2.-6.- Detaļas, kas attīstītos tālākā projekta gaitā. 7. Par Hanzas Peronu. No ielas jau to neredz- jaunā 450 rāmja kopējais laidums pār esošo ēku ir 25 metri, kurā ir iekārta arī esošā jumta konstrukcija ( kas pati nekvalificējas pec mūsdienu normām), visa daudzfunkciju skatuves tehnoloģija, akustiskās starpsienas, un kam tiek… Lasīt vairāk »
7. Par Hanzas peronu. Protams, ja tiek iekārta vecā konstrukcija, tas lielums ( profila augstums ) metāla konstrukcijai ir Ok. Jautājums cits – cik pamatota ir jaunā konstrukcija, kas būtībā pilda “jaunas ādas un muskuļu” funkciju, ietverot veco apjomu – no tāda atjaunošanas, saglabāšanas viedokļa. Vecā preču stacijas noliktavas ēka, kaut protams vēl mazliet tālāk stāv sarkanā ķieģeļu preču stacijas ēka ( ar citu funkciju ), ir vienīgā, kas saglabājusies no vērienīga padomju infrastruktūras projekta. Nekas apkārtnē nekad vairs neliecinās, ka te kādreiz piestāja preču vagoni. Tas jautājums vairāk no tāda filozofiskā viedokļa – vai ir vērts saglabāt vienu detaļu… Lasīt vairāk »
Par saglabāšanu. Rīgā vēl nesen tika iedarbināti buldozeri, lai nojauktu pie TEC esošo ēku, arhitekts Pēteris Blūms sacēla troksni, un liekas process apstājās. Un tā nebija maza preču noliktava, bet pamatīgs nams. Man īsti nav skaidrs tas algoritms pēc kura mēs Latvijā, vai konkrēti Rīgā, kaut ko aizsargājam. Skaidrs, ka jau kāds buldozeram lej bākā dīzeli un tūlīt pēc ostas pārcelšanas arī Andrejsalā sāks darboties ekskavatori, – ka tikai zem sitiena nepakļūst arī Rema projektētais Modernās mākslas muzejs – elektrostacija, jo kam tā šobrīd vairs vajadzīga. Izskatās, ka to ko saglabāt vai nojaukt izlemj Nauda un Exceļa tabulas, nevis arhitekti.… Lasīt vairāk »
Saprotu, ka te portālā mēs visi mazliet atdarinām igauņus, kā nekā veiksmes stāsts – te dažreiz atbildi jāgaida pusgadu vai gadu ( rekords pieder Andim, – jautājums tika uzdots četras reizes, bet atbilde atnāca negaidīti pēc kādiem diviem gadiem ). Saprotu, ka karstumā kūst pat pele projektētāja rokās un baltā būvķivere skaisti notek uz pleciem…Nu bet ,Reini, izvelc lūdzu rokas no ledusskapja un ieklikšķini, nu varbūt… ….cerams neesi apvainojies, citādi jāsāk veidot saraksts, kurus tad Miķelis ir apvainojis un kuri savus datus tagad labprātīgi atdod Facebook, lai lielie onkuļi tos pārdod tālāk Cambridge Analytica, kuri tos pārdod tālāk krieviem, kuri… Lasīt vairāk »
es šobrīd kautkā nevaru atvērt a4d, varu tikai, ieejot caur facebook linku.
bet par saglabāšanas kritērijiem. derīgs ir gandrīz viss , kas nekust. īpaši ņemot vērā šī brīža LV pilsētu un lauku iedzīvotāju saraušanos.
piemēram, jaunbūve vecrīgā šobrīd vispār izskatās kuriozi, pie 80 graustu statusā esošām ēkām.
a4d.lv šobrīd nevar ielādēt no google chrome. Latvijas saraušanās ir dabīgas tehnoloģiskās revolūcijas sekas. Šobrīd viens kombains ar automātiku aizvieto 10 padomju. GPS un visas pārējās lietas drīz ļaus laukus apstrādāt vispār bez tiešas cilvēka klātbūtnes. Tā kā Latvija 90-gadu vidū izvēlējās nevis pārprofilēt savas rūpniecības nozares un konkurēt pasaulē, bet nolaist visu uz grunti un ierīkot rūpnīcās biroju telpas, tad skaidrs ka notiek iedzīvotāju migrācija uz vietām, kuir pieejams darbs – šampinjonu fermas Īrijā, viesnīcas utt. 1/3 Latvijas iedzīvotāju ( vairumā latviešu ) aizbraukšana ir tiešas sekas valdošās ekonomiskās un politiskās elites nespējai radīt funkcionējošu ekonomiku ar augstu pievienoto… Lasīt vairāk »
Benam Solo. Nekad nebiju domājis, ka vajadzēs atkal izmantot Ēzopa valodu, bet varbūt laiks patrenēties: Redzi ,Ben, tas Sudraba šķidrauts cirka ēkas tēlā simbolizē tādu kā latvju šķīstību. Latvieši no laika gala ir spaidīti zem dažādu varu zābakiem, zināmā mērā iemācījušies pielāgoties un mimikrēt zem dažādām varām. Ja ieskatīsies vizualizācijā, tad ieraudzīsi, ka fasāde pret A.Kalniņu ielu ir atvērta. Tas kaut kādā veidā korelē ar mūsu atvērtību ekonomiskajā laukā. Tā kā pirmssākumos ne spēles noteikumi, ne kapitālisma pieredzes nebija nevienam un kapitālisms bija tāds kā Black Box šajā darbā, tad var saprast mūsu tūļāšanos un nespēju kaut ko pasākt. Nu… Lasīt vairāk »
Nesatraucies, Miķeli, mana nostāja paliek vienkārša, ja nevajag, tad nevajag , neiešu es Arti ( vai kādu redkolēģiju) par ko pārliecināt. Realitāte visu noliks savās vietās, un nebūt ne izsapņotajās un izlolotajās. Arī Cirks būs tikai cirks, ar skumju pajaco degunu un uzkrāsotu asaru, ar visu no tā izrietošu, un nebūs nekādas gaisa pilis, un Cirque du Soleil. Un ja nu par darbu obligāti, tad acīmredzami izsekojas dzimtas tradīcijas konkrētu izteiksmes līdzekļu – tehnisku risinājumu pielietošanā, tas par ņirbošo šķidrautu… P.S. Miķeli , Artis ir pakļāvies spiedienam, ka šādi “teroristi”, kas nespēlē( neraksta) pēc noteikumiem, kā Tu un iespējams es… Lasīt vairāk »
Francis Kafka ir salīdzinājis cilvēka dzīvi ar Sīzifa dzīvi. Cilvēks jūtas brīvs tajā brīdī kad akmenis kārtējo reizi ir novēlies atpakaļ no kalna un viņš dodas tam pakaļ. Īss brīdis starp divām darbībām. Ben, nemet plinti krūmos! Visam tam noteikti ir jēga, jo arhitektūra no reliģijas vai biznesa Latvijā var pārtapt Arhitektūrā. Jārok, jāanalizē un jāraksta – Sīzifa liktenis, neko darīt.
Salīdzinājums ir izdevies. Tikai ar kādām īpašībām jābūt apveltītam cilvēkam brīdī , kad viņš lemj par došanos pakaļ akmenim, lai to no jauna veltu kalnā. Sīzifam bija vieglāk, jo par viņu rūpējās dievi sodot par kādu grēku. Bet kas rūpēsies par mūsdienu arhitektu?
“Jo tālāk sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk tā neieredz cilvēkus, kuri runā patiesību”,- Džordžs Orvels
Tad mums vajadzētu atvērt jaunu diskusiju, kurā varētu nonākt līdz kādiem secinājumiem, bet tas diez vai kādu šeit interesē.
Nu re , Miķeli! Arī Tev šī doma pienāca, 1984 tais ir klāt.