Veicināšanas prēmiju saņēmušais arhitektūras studijas 1.618 projekts starp godalgotajiem ir vienīgais, kas atkāpies no Brīvības ielas būvlaides, tā izveidojot plašu priekšlaukumu. Tiesas kolēģijas skaidri nodalītas ēkas divos spārnos.
Teritorijas attīstības priekšlikums
Ēkas novietne gruntsgabalā, satiksmes un gājēju plūsmu organizācija
Jaunbūves izvietojumu gruntsgabalā nosaka gan pilsētvides konteksta, gan funkcionālie un konstruktīvie, gan semantiskie apsvērumi. Ņemot vērā vēsturiski izveidojušos situāciju, meta priekšlikums paredz tiesas nama jaunbūvi izvietot bijušā velotreka vietā kā brīvstāvošu divspārnu apjomu, kas atvirzīts no ielu sarkanajām līnijām un iedibinātajām būvlaidēm. Katrs jaunā būvapjoma spārns orientēts paralēli Brīvības un Ropažu ielām. Maksimāli tiek saglabāti esošie koki, kas uzskatāmi par teritorijas vērtību. Jaunā tiesas nama adreses un sabiedriskās nozīmības dēļ galvenā ieeja un apmeklētāju (gājēju) plūsma projektēta no Brīvības gatves puses caur esošo izlauzumu starp ierindas īres namiem. Starp tiem, akcentējot virzienu uz nama galveno ieeju, veidojams plašs, reprezentabls, jaunbūves statusam atbilstošs priekšpagalms. Autotransporta piekļuve teritorijai organizēta no Ropažu ielas puses ar divām iebrauktuvēm — viena darbiniekiem un apmeklētājiem, otra — konvoja transportam. No gruntsgabala ziemeļaustrumu stūra projektēta tiesas darbinieku un apmeklētāju iebraukšana teritorijā pa divvirzienu ceļu, puslokā sekojot esošajai liepu rindai uz divlīmeņu pazemes autostāvvietu, kas izvietota zem ēkas un daļēji arī zem priekšlaukuma. Atsevišķa iebrauktuve ar manevrēšanas laukumu aiz tā teritorijas ziemeļrietumu galā paredzēta konvoja transportam. Starp abiem jaunbūves spārniem veidojas neliels iekšpagalms, caur kuru organizēta diskrēta dienesta ieeja ēkā. Gruntsgabala robežās esošajā liepu alejā, paralēli Ropažu ielai izveidojama papildus vienvirziena brauktuve ar īslaicīgas apstāšanās iespēju vismaz 11 automašīnām. No šīs puses iespējama arī sekundāra gājēju piekļuve.
Arhitektūras risinājumi
Ēkas arhitektūras koncepcija
Meta arhitektūras koncepcija balstīta, galvenokārt, ēkas funkcionalitātē un semantikā. Lakoniskais piecstāvu būvapjoms sastāv no diviem 21,5 m augstiem spārniem, kas katrs orientēti paralēli ielām. Šajā risinājumā, ko nosaka projektēšanas programma un arī pilsētbūvniecisko jautājumu risināšana, nolasāms tiesas divkolēģiju dalījums. Apjomu augstums gan pārsniedz projektēšanas uzdevumā atļauto 17,5 m augstumu, taču jaunbūve netiek bloķēta ar Brīvības gatves vēsturisko apbūvi (kas, kā augstuma ierobežojumu pamatojoša varbūtība minēta konkursa nolikumam pievienotajā PAU), bet atrodoties gruntsgabala dziļumā, tās apjoms perspektīvē vizuāli izlīdzinās. Metā piedāvātais jaunbūves augstums ir semantiski izšķirošs arī pilsētbūvnieciskajās attiecībās ar Ropažu ielas apbūvi (t.i. LMT biroju ēku un bijušo VEF kultūras namu), kuras ietekmē zemāka ēka, piemēram, vizuāli zaudētu sabiedriskā statusa sacensībā ar esošajām. Tikpat svarīgi ir nepieļaut iespaidu, ka Brīvības gatves apbūves kontekstā jaunais tiesu nams izskatītos kā sekundāra fona apbūve. No šāda riska tiek piedāvāts izvairīties, pirmkārt, ar augstākminēto ēkas konfigurāciju gruntsgabalā (nebloķējot to ar esošo apbūvi) un, otrkārt, ielas frontē pietiekami reprezentabli akcentējot ieeju tiesas nama teritorijā. Galvenās ieejas nepārprotamību un jaunbūves statusam atbilstošu semantisko slodzi nodrošina ar brīvstāvošu kolonnu kompozīciju artikulēts priekšlaukums. Kolonnu ievērojamais augstums (15 m), striktā kompozīcija un apdare sakārto un sasaista gruntsgabala fronti gan Brīvības ielu, gan pastiprina tiesas nama emocionālo iespaidu.
Ēkas funkcionālā organizācija
Meta priekšlikuma funkcionālā organizācija ir tieši saistīta ar projektēšanas programmā definēto tiesu namu tipoloģisko specifiku. Visa ēka dalāma trīs funkcionālajās zonās. Katrai no šīm funkcionālajām grupām tiek projektēta atsevišķa ieeja, koplietošanas telpas, vertikālā komunikācija un arī piekļuves un evakuācijas risinājumi. Arhitektoniski akcentējot apgabaltiesas dalījumu divās atsevišķās kolēģijās, kā arī respektējot nepieciešamību pēc atsevišķām darba telpām un tiesas sēžu zālēm, ēkas būvapjoms sastāv no diviem savstarpēji bloķētiem spārniem. Visu savstarpēji izolēto funkcionālo zonu saskare notiek vienīgi tiesas sēžu zālēs.
Pazemes autostāvvietas un tehniskās telpas
Pazemes autostāvvietas organizētas divos pagrabstāvos, daļēji izmantojot arī apakšzemi zem jaunbūves priekšlaukuma. Abos apakšzemes līmeņos, rēķinoties ar tehnisko telpu, vertikālo komunikāciju un citu programmatiski nepieciešamo telpu izvietošanu, ietilpināmas 108 automašīnas (tai skaitā 5 stāvvietas personām ar īpašām vajadzībām), un tās lielākoties paredzētas tiesnešu un tiesas darbinieku transporta novietošanai. Abi pagrabstāva līmeņi telpas augstuma un konfigurācijas ziņā risināti tā, lai nodrošinātu pietiekamu vēdināšanas iespēju (vieta ventilācijas kanāliem, tehnisko telpu rezerve un tamlīdzīgi). Vēdināšanas agregātiem rezervētas telpas arī piektajā stāvā, bet blakus tām katrā spārnā izveidota īpaša terase kondicionēšanas sistēmu izvietošanai, lai tās kā neglīta, bet nepieciešama piedeva nekropļotu ēkas arhitektūru.
Ēkas konstruktīvā shēma
Par grunts slāņu sagūlumu un gruntsūdens līmeni un citiem to raksturojošiem lielumiem konkursa materiālos nav informācijas. Apbūves teritorijas apvidum raksturīgi neviendabīgi grunts saguluma slāņi. Būvbedre rokama 10 m dziļumā pēc tam, kad aptuveni 15 m dziļumā iestrādāta rievsiena. Prognozējams liels gruntsūdeņu pieplūdums, kurus ieteicams novadīt atpakaļ apkārtējā gruntī. Ēka balstāma uz pāļu pamatiem. Pazemes daļas grīda un sienas veidojama no monolītā dzelzsbetona. Stāva uz atzīmes -9.000 sienas un kolonnas veidojamas monolītajā dzelzsbetonā. Pārējās ēkas daļas risināmas saliekamā dzelzsbetona konstrukcijās. Visas vertikālās slodzes no rīģeļiem tiek pārnestas uz kolonnām. Ēkas stabilitāti nodrošina pa visu ēkas augstumu caurejošās kāpņu telpas un liftu šahtas.
Tehniski ekonomiskie rādītāji
Apbūves teritorija — 8652 m²
Apbūves teritorija sarkanajās līnijās — 8551 m² (100%)
Apbūves laukums — 2910 m²
Piebraucamie ceļi un autostāvvietas — 1246 m² (14,6%)
Zaļā zona / apstādījumi — 2306 m²
Stāvu platība — 12859 m²
Apbūves blīvums — 34,0%
Apbūves intensitāte — 150,4%
Brīvā teritorija — 4395 m² (34,2%)
Tiesas nama telpu platība — 17230 m²
t.sk. publiskās telpas — 4273 m²
t.sk. dienesta telpas — 5303 m²
t.sk. tehniskās telpas — 707 m²
t.sk. pazemes autostāvvieta — 6947 m²
autostāvvietu skaits — 108
Nr. 1
Mmmjāā…, nu vienkārša biroju ēka… Tomēr koncepts par izvietojumu ir vērā ņemams – tas laukums, kas tiek organizēts pirms tiesu ēkas un stingrais kolonnu kārtojums vedina uz monumentalitāti, ritmu, sakārtotību, skaidrību….,bet tālāk paveras vien vienkārša biroju ēka…. 🙁 (gaidīju, ko vairāk) un otrpus ielas fasāde – nu vispār 🙁
Visus projektus, diemžēl, neaplūkoju, bet no trim šeit izliktajiem, man šķiet, ka 1. vieta ir 1.! Ļoti konceptuāls priekšlikums – bez nevajadzīgas detalizācijas, ar skaidri nolasāmu domu – gan izvietojumam kvartālā, gan ielas fronti. Patīk makets -formas, galveno krāsu koncepts, ielas frontes fasāde.
Platības: 13425 m² pieļaujamā 12967,5 m², nobīde +3,53% , kas pozitīvi nav provējušī blefot ,bet laicīgi parādījuši ,ka pāri intensitāte 150,4% Tiesu zāļu skaits: 60 programmātiskā 66 nobīde -10% Publiskās zonas pieejamība KATRAi tiesu zālei: IR Publiskās zonas izgaismojums: IR Tiesas zāļu dabiskā izgaismojuma iespejamība: IR Galvenās ieejas: Pēc apjomiem nolasās galvenā ieeja V apjoma staklē, kas arī ir viena no ieejām, bet praktiski tiks izmantota Brīvībenes ieeja , kas arī līdzvērtīgi pastiprināta ar labiekartojuma elementiem , kā dominējošā,Ropažu plūsmu vispār nekas neuzķer ,tāds garāmslīdošais. TIesnešiem un apmeklētājiem abas ir kopējas ieejas, kā no iespējamās neaizskaramības viedokļa? Evakuacijas izejas: Pirmkart… Lasīt vairāk »
– par zāļu skaitu ieskaties tehniskajā specifikācijā
– par ceļu garumiem no strupceļiem ieskaties LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" un LBN 208-08 "Publiskās ēkas un būves’
– par ieejām ieskaties ģenplānā tur ir piezīmes kāda ieeja kādam nolūkam kalpo
pieļaujamā stāvu platība 12 826 (iekš sarkanajām līnijām jārēķina), projektā stāvu platība 12 859!
Renār, varbūt Tev iesūtīt DWG failu lai Tu varētu veikt skrupulozāk savas analīzes un sarakstu ar apgreidotajiem likumiem?
Un nevajag tik sēri pūst, kritika ir jebkuras labas arhitektūras pamatelements, bet ja vajag tikai urravas un miklam acīm apjūsmošanu, tad esmu spiests teikt, ka tas neliecina par parliecinatu personību. Par strupceļiem lūdzu cienījamā Didrihsones kundze ,punktu un citātu, pretējā gadījumā uzskatu, to par blefošanu, protams Nevainības Prezumpciju utt., bet arī mans viedoklis ir bazēts tajos pašos normatīvos. Ja dikti gribi varūt atradīšu laiku izcelt savus argumentus. Es varu saderēt, ka nav 12 859 m². Mana adrese ir vārds@biroja nosaukums punkts LV. Es ceru man Tevi nav jāpārliecina, ka telpiski nozīmīgākā ieeja ir V stakle, un ar to piekļūšanu tai… Lasīt vairāk »
Latvijas būvnormatīvs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"
158. Evakuācijas ceļa garums no strupceļa zonas atbilst 50 % no šī būvnormatīva 1.pielikuma 8.tabulā noteiktā evakuācijas ceļa garuma.
8.tabula
V izmantošanas veids 45m
pietiek, tie nav argumenti tie ir aizvainojumi, Renār!
Dārgā Didrihsones kundze, atdziesti!!! Vai es kādā mirklī startēju ,kā gala verdikta sniedzējs, tas ir MANS viedoklis un vienmēr esmu teicis, ka nebūt visam ko saku varu dot 100% garantiju, pirmais cipars bija no sērijas ,2 izmantošanas veids (saproties, nepārbaudīju, jo galu gala neesmu žūrijā, lai uzņemtos pilnu atbildību). Nav jēgas skaustā lekt man,ja kas nepatīk vērtējumā, lec žūrijai. Tā kā vēlreiz atdziesti!!! 1. Tiesu nami nav 5 , bet ir 4. Izmantošanas klase, Tava kļūda 2. Pieļaujami 1metru laidi. Mana kļūda 3. Par strupceļa attālumiem līdz ar to piekāpjos, ir Tev attālumi kārtībā, esi Tu pareizi izdarījusi,mana kļūda,peace! 4.… Lasīt vairāk »
piekrītu, ka evakuācijas risinājums nav izdevies spīdoši, protams, pareizi nosaucot šķērsojamās telpas, kā arī precizējot mācību centra vajadzības, tāds risinājums būtu iespējams. bet pārliecība bija tāda, ka uzvaras gadījumā pirmais cilvēks ar kuru būtu veicams liels darbs būtu Vilnis Puļķis, un neapšaubāmi risinājumi tiktu mainīti sp, uz to mēs bijām gatavi. par ieejām. apmeklētāji dodas uz konkrētu adresi brīvības ielā. gadijumā ja apmeklētājs nāk no ropažu puses tam ir iespēja neskrienot visam kvartālam apkārt nokļūt līdz galvenajai ieejai. kas mums šķiet daudz humānāk apiet apkārt ēkai, nevis skriet visam kvartālam pa perimetru. tiesas darbinieki dodas uz darbu zinot kur ir… Lasīt vairāk »
kas tā par modi zīmēt "kaut ko tagad", ko pēc tam nolemts mainīt pārzīmējot?
moš zīmēt uzreiz!
PUTNIŅU ZIEPĒS!!!!!
Risinājumi ar atkāpšanos no Brīvības ielas man radīja vienu būtisku neatbildētu jautājumu: „kas tad būs tā telpiskā alternatīva brīvajā telpā starp brandmūriem?”.
Šajā gadījumā tukšajā priekšlaukumā tiek piedāvāts emocionāli ļoti spēcīgs, monumentāls kolonnu parks, kurš tomēr Brīvības ielas apbūves frontē draud pazust un būtiski neietekmē esošo „tukšās plombes”sajūtu. Pie tam, pirmā iespējamā asociācija saistās ar kultūras vēsturē pieminētajām Hamurapi likumu stēlām (vai kādu no memoriāliem). Idejiski tas varētu atbilst paredzamajai funkcijai un pat pārlieku stipri prezentēt likuma varu, kā tas bija pierasts dažus tūkstošus gadus atpakaļ, bet vai šīs sajūtas vajag atgādināt mūsdienu sabiedrībai.
….jā (piekrītu), bet , ja jau gribējās prezentēt likuma varu, tad prasītos arī pēc tik pat analogi līdzvērtīgas celtnes – bet nekā!!! …vien tāda parasta biroju ēciņa….
a kam tad tam bija jābūt (bez tā, ko jau stāsta kolonnu parks), ja ne normālai tiesnešu biroju ēkai? Tur notiek ikdienas darbs ar papīriem un faksiem taču, nevis kaut kādi moku kambari, olimps vai valpurģu kalns
nē – nekam nebija jābūt! Ko tad taisi tik lielu uzsvaru uz laukumu, ja Tev nav, ko reprezentēt?
Es saprotu, ka ir bijusi vēlme, radīt kolonādi, laukumu, kas pastiprina gan emocionāli, gan kompozicionāli ēkas tēlu…,bet, kaut kā tā ēka gluži neatbilst uzstādītajam mērķim… Trūkst akcenta pašā ēkā – vai tās formā, vai – nu nezinu…. It, ka man tā doma pati par sevi patīk un šķiet interesanta… protams, var diskutēt, cik tas ir iederīgi šajā vietā, bet….
Tie stabi baigi derētu senākos laikos – tajos varētu profilaksei kādu mēnesi pakarāties krustā sistie razbainieki.
Bet vispār man patīk šis darbs, 1. vietai ieejas risinājums baigi utilitārs un šaurs.
nb
Beidzot ar Renāra, Ivo un citu palīdzību A4D sāk darboties sen iecerētajā formā, ja vēl redaktors drusku moderētu diskusiju būtu pavisam labi.
es jau neko netaisu. saku vienīgi, ka vēl pirms "reprezentatīvās funkcijas" kolonnu uzdevums acīmredzot ir sakārtot brīvības ielas caurumu un saistīt to ar brīvstāvošo ēku "adreses dēļ" (piekrītot, ka bloķēšanās pie vecajiem īres namiem, pazemina tiesu nama semantisko efektu).
Kur var redzēt, kas ir redaktors?…. :O
Pat ja tur nebūtu nekā, vien bērnu laukums vai skeitparks, tad kontrastā ar tiesu nama "vēso" funkciju tas varētu labi darboties. Pati ēka gan vizuāli, gan funkcionāli ir ļoti veiksmīga. Tā būtu sava nodeva publiskajai lietošanai, īpaši ģimenēm ar bērniem, kuriem centrā nav kur īpaši doties pastaigās. Tiesu nams darbotos tikai līdz 17.00., savukārt jau pa dienu un vairāk jau vakaros šo teritoriju varētu izmantot apkārtējo namu iedzīvotāji. Labs piemērs ir Hansabankas ēka Ķīpsalā, kuras teritorija ir publikai īpaši iecienīta (soliņi, skulptūras) pretstatā Latvijas bankai, kurai būtu visas iespējas bez augstas raudzes arhitektūras piedāvāt arī šīs papildus extras publikai (patreiz… Lasīt vairāk »
Pastaigāties ir kur bez sava gala, bet nekas nav sakārtots. Rīgas pilsētas lielākās mega problēmas, kas konsekventi netiek saprātīgi risinātas jau no 90.to sākuma ir pilsētas publiskā telpa aiz ārsienām (tobiš ne iekštelpas) un otrs protams ir satiksme – par to vispār nav vērts runāt. Bet ideja par skeitparku ir nenormāli laba. Kontrasti – kas var būt labāks par kontrastiem 🙂 Šas ielikšu vienu baigi labo risinājumu Briselē, kas atrodas pretī Karaliskajai ģimāzijai virs vilcienu tuneļa mutes.
bildes
kur?
nu nezinu kur – tas jāprasa A4D adminam – divreiz liku klāt nepielika,
bet ari neblava ka pa lielu vai ak vel kaut kas neder – tapat jau mazinas bija.
patīk ideja par kolonnu parku,kā priekšlaukumu, tikai liekas ka mērogs varēja būt cilvēcīgāks un kolonas savādākas(subjektīvs viedoklis) lai nelīdzinātos betona pāļiem. ēkas fasādes diemžēl liekas attiecīgai funkcijai pārāk nomācošas, kā arī nenes sevī nekādu "kodu". ieeju patiešam varēja risināt savādāk, kaut kā sasaistot ar kolonnu parku. par kokiem jau te tika precīzi aprakstīts. katrs izvēlējās savu koku ciršanas shēmu. arī nolikumā netika precizēts kuri koki izcērtami kuri saudzējami(pārāk abstrakti). protams pati objekta vieta jau ir ļoti diskutējama, personīgi man liekas, ka tur labāk varēja iekārtot parku ar atpūtas laukumu(jo vefā diemžēl nav atbilstošas rekreācijas vietas), un ja jau pats vefs… Lasīt vairāk »
jā – piekrītu par kolonnām – varēja būt savādākas – citādi liekas par daudz betoniskas…
siltumnīcām, lūdzu, lieciet mieru!!! Labāk aizejiet tur iepirkt kādu puķu stādu!
nuu ja, labāk jau attīri teritoriju no kokiem nekā aiztikt siltumnīcas – Rīgā. tur pat pāri ielai ir ārprātīgs noliktavu rajons to varētu patīrit, protams ja kādam nav iebildums!!! he he
Jā – priekšlaukums, tiešām risināts daudzsološi. Un ja reiz zemesgabala platība atļauj, kāpēc gan to neveidot, 1kārt, jau tomēr tiesas, tātad publiska ēka, kāpēc nepaspēlēties ar monumentālitāti, kas kā reiz LV praksē reti sastopama, un reti arī nepieciešama, sakarā ar to, ka atbilstoša rakstura ēkas mazajā Rīgā netiek projektētas uz katra stūra. Runājot par ielas apbūves fronti, visu cieņu striktajiem 19./20.gs. perimetrālās apbūves noteikumiem ar vienlaidu dzegu pa perimetru utt, bet nu paņemam "acis rokās", tas būs tāds subjektīvs viedoklis, bet viskolorītākie un mājgākie man šķiet kvartāli,kas gan kā reiz ir ievērojuši perimetra sarkano līniju, ar dažām atkāpēm, bet vēsturiski… Lasīt vairāk »
Atsaucoties, uz augstāk stāvošo aso vārdu pārmaiņu starp Renāru un Didrihsoni,
cepuri nost, šoreiz kritika ir konsekventa un pamatota, uztvert to personīgi nebūtu nekāda pamata. All things go.
man patīk, ka ir laukums no Brīvības ielas puses, ka ēka ir atkāpusies. forši, ka ej uz šanci pa Brīvības ielu, skaists laukums, redzi skaistu ēku, utt. vasarā var iznākt uzpīpēt, apmeklētāji satiekas pirms tiesas. ir attālums, kurā ēku novērtēt. 1.vietas darbam- to skaisto fasādi būs grūti pamanīt- trotuārs pa šauru un koki priekšā.
problēmas-
-stāvvieta 2 līmeņos
-ēkas augstums pārsniedz normatīvo.
nu bet – visu cieņu likumiem – bet reizēm man tā pilsoņu vide šķiet smieklīga.
Tas atgādina Sengrieķu striktos tempļu kanonus, kurus pārkāpt – oi oi –
Tobiš paši izdomājam kau kādu normatīvu (pieņemsim ka loģiski pamatotu), kuru neaicinu neievērot, bet gribu atgādināt ka tas nav baušļu apkopojums, kuru pie precīza pamatojuma (un pat pie neprecīza ja mērķis attaisno līdzekļus) var un reizēm pat būtu vēlams pārkāpt.
jā tas par to augstuma pārkāpšanu.
Nr. 1
Mmmjāā…, nu vienkārša biroju ēka… Tomēr koncepts par izvietojumu ir vērā ņemams – tas laukums, kas tiek organizēts pirms tiesu ēkas un stingrais kolonnu kārtojums vedina uz monumentalitāti, ritmu, sakārtotību, skaidrību….,bet tālāk paveras vien vienkārša biroju ēka…. 🙁 (gaidīju, ko vairāk) un otrpus ielas fasāde – nu vispār 🙁
Visus projektus, diemžēl, neaplūkoju, bet no trim šeit izliktajiem, man šķiet, ka 1. vieta ir 1.! Ļoti konceptuāls priekšlikums – bez nevajadzīgas detalizācijas, ar skaidri nolasāmu domu – gan izvietojumam kvartālā, gan ielas fronti. Patīk makets -formas, galveno krāsu koncepts, ielas frontes fasāde.
Platības: 13425 m² pieļaujamā 12967,5 m², nobīde +3,53% , kas pozitīvi nav provējušī blefot ,bet laicīgi parādījuši ,ka pāri intensitāte 150,4% Tiesu zāļu skaits: 60 programmātiskā 66 nobīde -10% Publiskās zonas pieejamība KATRAi tiesu zālei: IR Publiskās zonas izgaismojums: IR Tiesas zāļu dabiskā izgaismojuma iespejamība: IR Galvenās ieejas: Pēc apjomiem nolasās galvenā ieeja V apjoma staklē, kas arī ir viena no ieejām, bet praktiski tiks izmantota Brīvībenes ieeja , kas arī līdzvērtīgi pastiprināta ar labiekartojuma elementiem , kā dominējošā,Ropažu plūsmu vispār nekas neuzķer ,tāds garāmslīdošais. TIesnešiem un apmeklētājiem abas ir kopējas ieejas, kā no iespējamās neaizskaramības viedokļa? Evakuacijas izejas: Pirmkart… Lasīt vairāk »
– par zāļu skaitu ieskaties tehniskajā specifikācijā
– par ceļu garumiem no strupceļiem ieskaties LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" un LBN 208-08 "Publiskās ēkas un būves’
– par ieejām ieskaties ģenplānā tur ir piezīmes kāda ieeja kādam nolūkam kalpo
pieļaujamā stāvu platība 12 826 (iekš sarkanajām līnijām jārēķina), projektā stāvu platība 12 859!
Renār, varbūt Tev iesūtīt DWG failu lai Tu varētu veikt skrupulozāk savas analīzes un sarakstu ar apgreidotajiem likumiem?
Un nevajag tik sēri pūst, kritika ir jebkuras labas arhitektūras pamatelements, bet ja vajag tikai urravas un miklam acīm apjūsmošanu, tad esmu spiests teikt, ka tas neliecina par parliecinatu personību. Par strupceļiem lūdzu cienījamā Didrihsones kundze ,punktu un citātu, pretējā gadījumā uzskatu, to par blefošanu, protams Nevainības Prezumpciju utt., bet arī mans viedoklis ir bazēts tajos pašos normatīvos. Ja dikti gribi varūt atradīšu laiku izcelt savus argumentus. Es varu saderēt, ka nav 12 859 m². Mana adrese ir vārds@biroja nosaukums punkts LV. Es ceru man Tevi nav jāpārliecina, ka telpiski nozīmīgākā ieeja ir V stakle, un ar to piekļūšanu tai… Lasīt vairāk »
Latvijas būvnormatīvs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"
158. Evakuācijas ceļa garums no strupceļa zonas atbilst 50 % no šī būvnormatīva 1.pielikuma 8.tabulā noteiktā evakuācijas ceļa garuma.
8.tabula
V izmantošanas veids 45m
pietiek, tie nav argumenti tie ir aizvainojumi, Renār!
Dārgā Didrihsones kundze, atdziesti!!! Vai es kādā mirklī startēju ,kā gala verdikta sniedzējs, tas ir MANS viedoklis un vienmēr esmu teicis, ka nebūt visam ko saku varu dot 100% garantiju, pirmais cipars bija no sērijas ,2 izmantošanas veids (saproties, nepārbaudīju, jo galu gala neesmu žūrijā, lai uzņemtos pilnu atbildību). Nav jēgas skaustā lekt man,ja kas nepatīk vērtējumā, lec žūrijai. Tā kā vēlreiz atdziesti!!! 1. Tiesu nami nav 5 , bet ir 4. Izmantošanas klase, Tava kļūda 2. Pieļaujami 1metru laidi. Mana kļūda 3. Par strupceļa attālumiem līdz ar to piekāpjos, ir Tev attālumi kārtībā, esi Tu pareizi izdarījusi,mana kļūda,peace! 4.… Lasīt vairāk »
piekrītu, ka evakuācijas risinājums nav izdevies spīdoši, protams, pareizi nosaucot šķērsojamās telpas, kā arī precizējot mācību centra vajadzības, tāds risinājums būtu iespējams. bet pārliecība bija tāda, ka uzvaras gadījumā pirmais cilvēks ar kuru būtu veicams liels darbs būtu Vilnis Puļķis, un neapšaubāmi risinājumi tiktu mainīti sp, uz to mēs bijām gatavi. par ieejām. apmeklētāji dodas uz konkrētu adresi brīvības ielā. gadijumā ja apmeklētājs nāk no ropažu puses tam ir iespēja neskrienot visam kvartālam apkārt nokļūt līdz galvenajai ieejai. kas mums šķiet daudz humānāk apiet apkārt ēkai, nevis skriet visam kvartālam pa perimetru. tiesas darbinieki dodas uz darbu zinot kur ir… Lasīt vairāk »
kas tā par modi zīmēt "kaut ko tagad", ko pēc tam nolemts mainīt pārzīmējot?
moš zīmēt uzreiz!
PUTNIŅU ZIEPĒS!!!!!
Risinājumi ar atkāpšanos no Brīvības ielas man radīja vienu būtisku neatbildētu jautājumu: „kas tad būs tā telpiskā alternatīva brīvajā telpā starp brandmūriem?”.
Šajā gadījumā tukšajā priekšlaukumā tiek piedāvāts emocionāli ļoti spēcīgs, monumentāls kolonnu parks, kurš tomēr Brīvības ielas apbūves frontē draud pazust un būtiski neietekmē esošo „tukšās plombes”sajūtu. Pie tam, pirmā iespējamā asociācija saistās ar kultūras vēsturē pieminētajām Hamurapi likumu stēlām (vai kādu no memoriāliem). Idejiski tas varētu atbilst paredzamajai funkcijai un pat pārlieku stipri prezentēt likuma varu, kā tas bija pierasts dažus tūkstošus gadus atpakaļ, bet vai šīs sajūtas vajag atgādināt mūsdienu sabiedrībai.
….jā (piekrītu), bet , ja jau gribējās prezentēt likuma varu, tad prasītos arī pēc tik pat analogi līdzvērtīgas celtnes – bet nekā!!! …vien tāda parasta biroju ēciņa….
a kam tad tam bija jābūt (bez tā, ko jau stāsta kolonnu parks), ja ne normālai tiesnešu biroju ēkai? Tur notiek ikdienas darbs ar papīriem un faksiem taču, nevis kaut kādi moku kambari, olimps vai valpurģu kalns
nē – nekam nebija jābūt! Ko tad taisi tik lielu uzsvaru uz laukumu, ja Tev nav, ko reprezentēt?
Es saprotu, ka ir bijusi vēlme, radīt kolonādi, laukumu, kas pastiprina gan emocionāli, gan kompozicionāli ēkas tēlu…,bet, kaut kā tā ēka gluži neatbilst uzstādītajam mērķim… Trūkst akcenta pašā ēkā – vai tās formā, vai – nu nezinu…. It, ka man tā doma pati par sevi patīk un šķiet interesanta… protams, var diskutēt, cik tas ir iederīgi šajā vietā, bet….
Tie stabi baigi derētu senākos laikos – tajos varētu profilaksei kādu mēnesi pakarāties krustā sistie razbainieki.
Bet vispār man patīk šis darbs, 1. vietai ieejas risinājums baigi utilitārs un šaurs.
nb
Beidzot ar Renāra, Ivo un citu palīdzību A4D sāk darboties sen iecerētajā formā, ja vēl redaktors drusku moderētu diskusiju būtu pavisam labi.
Kur var redzēt, kas ir redaktors?…. :O
es jau neko netaisu. saku vienīgi, ka vēl pirms "reprezentatīvās funkcijas" kolonnu uzdevums acīmredzot ir sakārtot brīvības ielas caurumu un saistīt to ar brīvstāvošo ēku "adreses dēļ" (piekrītot, ka bloķēšanās pie vecajiem īres namiem, pazemina tiesu nama semantisko efektu).
Pat ja tur nebūtu nekā, vien bērnu laukums vai skeitparks, tad kontrastā ar tiesu nama "vēso" funkciju tas varētu labi darboties. Pati ēka gan vizuāli, gan funkcionāli ir ļoti veiksmīga. Tā būtu sava nodeva publiskajai lietošanai, īpaši ģimenēm ar bērniem, kuriem centrā nav kur īpaši doties pastaigās. Tiesu nams darbotos tikai līdz 17.00., savukārt jau pa dienu un vairāk jau vakaros šo teritoriju varētu izmantot apkārtējo namu iedzīvotāji. Labs piemērs ir Hansabankas ēka Ķīpsalā, kuras teritorija ir publikai īpaši iecienīta (soliņi, skulptūras) pretstatā Latvijas bankai, kurai būtu visas iespējas bez augstas raudzes arhitektūras piedāvāt arī šīs papildus extras publikai (patreiz… Lasīt vairāk »
Pastaigāties ir kur bez sava gala, bet nekas nav sakārtots. Rīgas pilsētas lielākās mega problēmas, kas konsekventi netiek saprātīgi risinātas jau no 90.to sākuma ir pilsētas publiskā telpa aiz ārsienām (tobiš ne iekštelpas) un otrs protams ir satiksme – par to vispār nav vērts runāt. Bet ideja par skeitparku ir nenormāli laba. Kontrasti – kas var būt labāks par kontrastiem 🙂 Šas ielikšu vienu baigi labo risinājumu Briselē, kas atrodas pretī Karaliskajai ģimāzijai virs vilcienu tuneļa mutes.
bildes
kur?
nu nezinu kur – tas jāprasa A4D adminam – divreiz liku klāt nepielika,
bet ari neblava ka pa lielu vai ak vel kaut kas neder – tapat jau mazinas bija.
patīk ideja par kolonnu parku,kā priekšlaukumu, tikai liekas ka mērogs varēja būt cilvēcīgāks un kolonas savādākas(subjektīvs viedoklis) lai nelīdzinātos betona pāļiem. ēkas fasādes diemžēl liekas attiecīgai funkcijai pārāk nomācošas, kā arī nenes sevī nekādu "kodu". ieeju patiešam varēja risināt savādāk, kaut kā sasaistot ar kolonnu parku. par kokiem jau te tika precīzi aprakstīts. katrs izvēlējās savu koku ciršanas shēmu. arī nolikumā netika precizēts kuri koki izcērtami kuri saudzējami(pārāk abstrakti). protams pati objekta vieta jau ir ļoti diskutējama, personīgi man liekas, ka tur labāk varēja iekārtot parku ar atpūtas laukumu(jo vefā diemžēl nav atbilstošas rekreācijas vietas), un ja jau pats vefs… Lasīt vairāk »
jā – piekrītu par kolonnām – varēja būt savādākas – citādi liekas par daudz betoniskas…
siltumnīcām, lūdzu, lieciet mieru!!! Labāk aizejiet tur iepirkt kādu puķu stādu!
nuu ja, labāk jau attīri teritoriju no kokiem nekā aiztikt siltumnīcas – Rīgā. tur pat pāri ielai ir ārprātīgs noliktavu rajons to varētu patīrit, protams ja kādam nav iebildums!!! he he
Jā – priekšlaukums, tiešām risināts daudzsološi. Un ja reiz zemesgabala platība atļauj, kāpēc gan to neveidot, 1kārt, jau tomēr tiesas, tātad publiska ēka, kāpēc nepaspēlēties ar monumentālitāti, kas kā reiz LV praksē reti sastopama, un reti arī nepieciešama, sakarā ar to, ka atbilstoša rakstura ēkas mazajā Rīgā netiek projektētas uz katra stūra. Runājot par ielas apbūves fronti, visu cieņu striktajiem 19./20.gs. perimetrālās apbūves noteikumiem ar vienlaidu dzegu pa perimetru utt, bet nu paņemam "acis rokās", tas būs tāds subjektīvs viedoklis, bet viskolorītākie un mājgākie man šķiet kvartāli,kas gan kā reiz ir ievērojuši perimetra sarkano līniju, ar dažām atkāpēm, bet vēsturiski… Lasīt vairāk »
Atsaucoties, uz augstāk stāvošo aso vārdu pārmaiņu starp Renāru un Didrihsoni,
cepuri nost, šoreiz kritika ir konsekventa un pamatota, uztvert to personīgi nebūtu nekāda pamata. All things go.
man patīk, ka ir laukums no Brīvības ielas puses, ka ēka ir atkāpusies. forši, ka ej uz šanci pa Brīvības ielu, skaists laukums, redzi skaistu ēku, utt. vasarā var iznākt uzpīpēt, apmeklētāji satiekas pirms tiesas. ir attālums, kurā ēku novērtēt. 1.vietas darbam- to skaisto fasādi būs grūti pamanīt- trotuārs pa šauru un koki priekšā.
problēmas-
-stāvvieta 2 līmeņos
-ēkas augstums pārsniedz normatīvo.
nu bet – visu cieņu likumiem – bet reizēm man tā pilsoņu vide šķiet smieklīga.
Tas atgādina Sengrieķu striktos tempļu kanonus, kurus pārkāpt – oi oi –
Tobiš paši izdomājam kau kādu normatīvu (pieņemsim ka loģiski pamatotu), kuru neaicinu neievērot, bet gribu atgādināt ka tas nav baušļu apkopojums, kuru pie precīza pamatojuma (un pat pie neprecīza ja mērķis attaisno līdzekļus) var un reizēm pat būtu vēlams pārkāpt.
jā tas par to augstuma pārkāpšanu.