Rēzeknes koncertzāle — Treimanis & Bisenieks

Divu arhitektu biroju kopīgi izstrādātajā priekšlikumā Citā līmenī iegarenais koncertzāles apjoms pacelts uz balstiem un novietots pie zemes gabala dienvidrietumu robežas. Pārdomāti risinātas abas skatītāju zāles.

Citā līmenī, t.i. augstāk par zemi (burtiski) vai citai uztverei,
citai sapratnei, citai, neikdienišķai norisei (atsaucoties uz objekta
pamatfunkciju).

Projekta devīze zināmā mērā paskaidro risinājumus
samērā komplicētajam uzdevumam, ko par tādu padara vairāku pozitīvo un
negatīvo faktoru kopums.

Ēkas risinājums — izstieptas formas
būvķermenis, pacelts uz balstiem un novietots gar zemes gabala robežu,
ar tā vienu galu tuvinātu pilsētas galvenajai ielai un piebraucamo ceļu
ar autostāvvietām zem tā, ir atbilde uz vairākiem novietnes un
būvprogrammas diktētiem jautājumiem.

Pacēlums uz balstiem
demonstrē attieksmi pret būvniecību upes palienā, t.i. vietā, kas tam
praktiski un tradicionāli nav piemērota un vienlaikus paceļ ēku līdz
apkārtējās apbūves horizontam, neatstājot to «bedrē». Bez tam, minimāls
skaits balsta punktu būtiski samazina pāļu pamatu izveidošanas izmaksas.

Būvķermeņa
novietojums gar zemes gabala robežu ar piebrauktuvi un autostāvvietām
zem tā dod iespēju attīstīt parka teritoriju pilnvērtīgi un
daudzfunkcionāli, maksimāli saglabājot parka teritorijas platību un
viengabalainību, kas ir viens no vērtīgākajiem parka attīstības
potenciāla faktoriem. Bez tam, šādi izvietots, būvķermenis aizsedz
pieguļošās mazvērtīgās rūpnieciskās apbūves «fonu», kas slikti
ierakstās būvprogrammas uzburtā tēla un arī šīsdienas parka apkārtnes
kopainā.

Galvenās ieejas pavērsums pret galveno ielu un
tuvinājums tai zināmā mērā kompensē pārtraukumu galvenās ielas apbūves
frontē un dod kompozicionālu un funkcionālu saturu pilsētas skvēram pie
galvenās ielas.

Ēkas izstieptā forma norobežo un nobeidz parka
teritoriju no dienvidu puses, dodot kompozicionālu līdzsvaru ar otrā
pusē esošajām Tautas nama un Pasta ēkām.

Ēkas iekšējā funkcionālā
uzbūve ar apvienojošu vestibilu stāvu un galvenajām telpām otrajā
līmenī izriet no programmas prasības pēc funkcionēšanas «pa daļām»,
separēti un vienlaikus saglabājot optimālas funkcionālas saites starp
atsevišķajām funkcionālajām grupām. Garās fasādes logailas nodrošina
vizuālu sasaisti ar parka ainavu no visām ēkas galvenajām telpām, kur
tas vēlams.

Ēkas garajās fasādēs izmantotais materiālu tonējuma salikums patapināts no Rēzeknes novada etnogrāfiskajiem audumu paraugiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
22 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
ai ai ai

šausmas…..

andrejs gelzis

…rodas sajūta, ja vairums komentaru rakstītāji nemaz nav arhitekti. Tas loģiski izriet no portāla lietu kārtības un spriedumu rakstura. Ja komentārus varētu ievietot tikai reģistrējoties, tie būtu profesionālāki.

Evelīna Ozola

Reģistrēties var ne tikai arhitekti. Un arhitektūru arī lieto/vērtē ne tikai arhitekti.

mart.

Tomēr 1.komentārs ļauj kautko spriest tikai par paša komentētāja inteligenci, bet tā kā komentētājs ir anonīms, tad ieraksts paliek bezjēdzīgs un pazemina attieksmi pret citiem pamatotākiem komentāriem vai vispār atņem vēlmi ar tiem iepazīties.

didrihsone

mart. – tas ir vārds?

pArt

Nepiekrītu, ka a4d ir līdzīgs delfiem, ne struktūras, ne popularitātes, ne komentāru saturiskā ziņā.

Uzlabot gan te vajag daudz ko – gan attēlu strukturēšanā (slīdošā josla tāds pašmnērķigs stiliņš, ļoti neērti lietošanā, attēlu izmērs utt.) gan komentāru piramīdas ķīlēšanās.

Kas attiecas uz profesionālismu, tad būtu vēlams arhitektiem būt profesionālākiem sabiedrības viedokļa analīzē.

Katram gribas būt visgudrākajam, bet vai tā maz ir iespējams?

indra ķempe

godātie kungi, vai nav tā, ka tas termins "profesionālisms" ir tāds neadekvāts mūsu – LV arhitektu – sabiedriskās dzīves anālēs lēni plūstošajai pašdarbībai? skaties, kur gribi, visur viens un tas pats – neprofesionalitāte: vienīgajā oficiālajā organizācijā un visās tās izdarībās, vienīgajā portālā un visās tā blakus parādībās, vienīgajā žurnālā, vienīgajā augstskolā, vienīgajā x, y, z … tad, sakiet, vai tas "profesionālisms" nav tāda tēlota iedomība vien, kuru pielaikojot katram no mums gribas uzskatīt par sev uzlietu, esot gataviem apzvērēt, ka tam citam nu galīgi nepiestāv, taču patiesība ir tāda, kāda tā ir, – mēs neesam profesionāli arhitektūras sabiedriskajā dzīvē, mēs… Lasīt vairāk »

:O

Nesapratu – kura līnija un kuri zīmējumi projektā "citaa liimenii" izsaka sapratni un atbildiibu – ja nevienam nepatiik, un shaa projekta sakarā var diskutēt tikai un vieniigi par a4d liidziibu ar delfiem……???

ai ai ai

šausmas…..

andrejs gelzis

…rodas sajūta, ja vairums komentaru rakstītāji nemaz nav arhitekti. Tas loģiski izriet no portāla lietu kārtības un spriedumu rakstura. Ja komentārus varētu ievietot tikai reģistrējoties, tie būtu profesionālāki.

Evelīna Ozola

Reģistrēties var ne tikai arhitekti. Un arhitektūru arī lieto/vērtē ne tikai arhitekti.

mart.

Tomēr 1.komentārs ļauj kautko spriest tikai par paša komentētāja inteligenci, bet tā kā komentētājs ir anonīms, tad ieraksts paliek bezjēdzīgs un pazemina attieksmi pret citiem pamatotākiem komentāriem vai vispār atņem vēlmi ar tiem iepazīties.

didrihsone

mart. – tas ir vārds?

Andis Sīlis

Nu re cik feini – jums abiem taisnība. Šo ar mūsu darbību saistīto atgriezenisko saiti arī mēģināju aktualizēt Bietes sakarā, bet kaut kā nesanāk, jo piem dažs labs kandidāts esot teicis, ka neies jau no sarunāties ar kaut kādiem primātiem nearhitektiem, savukārt žurnālisti un nearhitekti uzskatīja, ka masu reakcija ir vērtīgākā atskaites sistēma vs plānprātīgu radītāju "konceptiem"

andrejs gelzis

Ļoti pareizi.

Te mēs saskaramies ar jautājumu- kam šis portāls kalpo. Atbilde līdz šim ir diezgan skaidra.

Tā kā šis ir vienīgais portāls Latvijā, ko veido arhitekti, gribētos redzēt mērķtiecīgāku pieeju reālajai vidusmēra praksei. Kāpēc-?

Jo tikai tā ir tā reālā mūsu apkārtnes veidotāja. Sportošana no pasaules TOP biroju "redzes viedokļa" ir tikai mirklīga pašu nevarības kompensācija.

Prasās pēc vēl kāda, varbūt ne tik populāra, bet profesionāla portāla.

Šo, Delfiem līdzīgo mainīt nav nepieciešamības.

Andis Sīlis

Kuram tad negribētos profesionālāku.., bet LV architekti jau to arī veido, tai skaitā ar saviem aizdomīgajiem komentāriem. Un labāk redzēt to muļķību nekā aizliegt "delfot" un noķert sajūtu, ka viss ar šo sabiedrību ir baigi ok.

pArt

Nepiekrītu, ka a4d ir līdzīgs delfiem, ne struktūras, ne popularitātes, ne komentāru saturiskā ziņā.

Uzlabot gan te vajag daudz ko – gan attēlu strukturēšanā (slīdošā josla tāds pašmnērķigs stiliņš, ļoti neērti lietošanā, attēlu izmērs utt.) gan komentāru piramīdas ķīlēšanās.

Kas attiecas uz profesionālismu, tad būtu vēlams arhitektiem būt profesionālākiem sabiedrības viedokļa analīzē.

Katram gribas būt visgudrākajam, bet vai tā maz ir iespējams?

indra ķempe

godātie kungi, vai nav tā, ka tas termins "profesionālisms" ir tāds neadekvāts mūsu – LV arhitektu – sabiedriskās dzīves anālēs lēni plūstošajai pašdarbībai? skaties, kur gribi, visur viens un tas pats – neprofesionalitāte: vienīgajā oficiālajā organizācijā un visās tās izdarībās, vienīgajā portālā un visās tā blakus parādībās, vienīgajā žurnālā, vienīgajā augstskolā, vienīgajā x, y, z … tad, sakiet, vai tas "profesionālisms" nav tāda tēlota iedomība vien, kuru pielaikojot katram no mums gribas uzskatīt par sev uzlietu, esot gataviem apzvērēt, ka tam citam nu galīgi nepiestāv, taču patiesība ir tāda, kāda tā ir, – mēs neesam profesionāli arhitektūras sabiedriskajā dzīvē, mēs… Lasīt vairāk »

andrejs gelzis

-nekāda mācīšanās nenotiek. -lielākoties progress vietējā arhitektūrā ir jaunās tehniskās un finansiālās iespējas. -ja es rakstīju par "profesionālismu", tad domāju spriedumu trūkumu, ja runa ir par plānojumu, arhitektu spēju darboties konkrēta uzdevuma robežās radot funkcionālas un telpiskas kompozīcijas, kas kalpo noteiktiem mērķiem. Esmu pamanījis, ka "dzeju" aizmirst piecās nākošajās minūtēs, ja tu sastopies ar pavisam trivialām kļūdām un neērtībām. -neslēpšu, ka ļoti gribēju, lai "citā līmenī" būtu tie "Labie zēni ", kas izstrādātu projektu, jo zīmējumi un plānojumi šajā projektā liecina par ilgstošu darbu arhitekta profesijā, kur katra līnija nozīmē atbildīgu un konkrētu sapratni par ēkām un tās sastavdaļām. Tāpēc… Lasīt vairāk »

pArt

Ja runa ir par argumentu trūkumu komentāros, tad lielu lomu neobjektīva iespaida radīšanā spēlē šī portāla mazais izmērs attēliem, kuros plāni pārvēršas par uzmināmām mīklām. Ja pats esi planšetes redzējis dabā, tā ilgi pētījis, tad, iespējams, var apgalvot, ka "katra līnija nozīmē atbildīgu un konkrētu sapratni par ēkām ", taču šeit mazītiņie plāni tieši tā arī vērtējami – patīk, nepatīk, kaste, nekaste.

Katrai komunikācijai ir vismaz divas puses, abas mēdz kļūdīties, bet gudrākais pirmais ierauga kļūdas un tās atdzīst .

:O

Nesapratu – kura līnija un kuri zīmējumi projektā "citaa liimenii" izsaka sapratni un atbildiibu – ja nevienam nepatiik, un shaa projekta sakarā var diskutēt tikai un vieniigi par a4d liidziibu ar delfiem……???

22
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x