Pirms nedēļas noslēdzās starptautiskais konkurss Rīgas ostas
pasažieru terminālim, par uzvarētājiem pasludinot NRJA. Žūrija viņu priekšlikumu novērtējusi kā
konceptuāli spēcīgāko, atzīstot, ka tā kvalitatīvā īpašība ir iesaiste
pilsēttelpā un saikne ar Daugavmalas promenādi, kā arī piedāvātais inovatīvais
viesnīcas apjoma risinājums.
Konkursa mērķis bija iegūt labāko
arhitektonisko risinājumu Pasažieru termināļa teritorijas attīstībai augstvērtīgajā
pilsētvidē Daugavas labajā krastā ar termināļa ēku un pilsētbūvniecisko siluetu
veidojošo vertikālo akcentu — deviņu stāvu sabiedriska rakstura ēku. Pieteikumus
dalībai konkursā iesniedza vairāk kā 45 pretendenti no dažādām Eiropas valstīm,
un, atbilstoši noteikumiem, izstrādāt teritorijas attīstības apbūves priekšlikumu
tika uzaicināti septiņi biroji — ALA
architects (Somija), Behnisch
Architekten (Vācija), BIG
(Dānija), ARHIS (Latvija), HGA (Igaunija), NRJA (Latvija) un Rolandas
Palekas (Lietuva). Konkursā pieteiktos darbus vērtēja starptautiska žūrija,
kuras sastāvā bija 11 nozares profesionāļi un uzņēmuma pārstāvji — skat.
Žūrija par labāko atzina NRJA darbu
ar devīzi RP 888. Tā būtiska
kvalitatīva īpašība ir objekta iesaiste pilsēttelpā, nodrošinot saikni
Daugavmalas promenādei ar Andrejsalu. Tikpat nozīmīgs ir piedāvātais
inovatīvais ostas viesnīcas apjoma, fasāžu un apgaismojuma risinājums.
Priekšlikumam ir arī pakāpeniskas attīstības un uzlabojuma potenciāls, un
iespējas precizēt funkcionālo izveidi.
Žūrijas
vērtējumi
Andis Cinis, žūrijas komisijas
priekšsēdētājs un Rīgas pilsētas Būvvaldes pārstāvis:
«Jāatzīst, ka konkursa uzdevums bija visai
komplicēts, jo kvalitatīva risinājuma sasniegšanai ir nepieciešams pārvaldīt
ostas tehniskās funkcijas. Piedāvātie risinājumi demonstrēja plašu spektru no
konceptuāliem līdz praktiskiem piedāvājumiem. Žūrijas komisija ar balsu
vairākumu izvēlējās konceptuālāku risinājumu pretstatā praktiskākajiem, ar
cerību, ka turpmākā attīstībā projekts var kļūt par pienesumu Rīgas publiskās
telpas attīstībā.»
Antti Ahlava, žūrijas loceklis, Ālto universitātes (Somija) Arhitektūras departamenta
vadītājs:
«Vislabākie pieteiktie darbi radīja
nozīmīgu pievienoto vērtību Rīgai, izmantojot pilsētas ainavas stāvokli un
konkrētās teritorijas vietu pilsētā. Šis konkurss parāda iespēju Rīgai izveidot
jaunu ainavu. Cita konkursa dimensija — kā tas kvalitatīvi maina terminālu
dizainu pasaulē, nodrošinot jaunu pieredzi tā lietotājiem, ceļotājiem un citiem
ēkas lietotājiem šajā apkaimē. Labākie konkursa darbi termināļa risinājumā
virzās prom no tehniska infrastruktūras risinājuma, piedāvājot lietotājiem
draudzīgu dizaina un pakalpojumu risinājumu, kas atgādina lidostu un dzelzceļa
termināļus. Uzvarētāja darbs parāda iespēju attīstīt sociāli nozīmīgu vidi
pretstatā simboliskam objektam.»
NRJA
priekšlikums
Esošais Rīgas Pasažieru Terminālis atrodas izcilā novietnē blakus
Rīgas vēsturiskajam centram. Tajā pašā laikā, pats terminālis ir novecojusi un
neattīstīta pilsētbūvnieciska vienība, kuras lielākā daļa nepieļauj gandrīz
nekāda veida publisko piekļuvi un saikni ar pilsētu. Līdz ar pieaugošu kruīza
kuģu intensitāti, novecojusī infrastruktūra un neesošā saikne ar netālo, tomēr
grūti sasniedzamo, pilsētas centru attur Rīgas Pasažieru Ostas termināli no
kļūšanas par atpazīstamu galamērķi kruīza, gan pasažieru jūras satiksmei.
Konkursa priekšlikums saredz teritorijas attīstību kā augstas
kvalitātes pilsētvidi, kas piedāvā ne tikai jūras satiksmes, izklaides,
iepirkšanās un biznesa pieredzi, bet arī augstvērtīgu publisko ārtelpu un
saikni ar pilsētu. Priekšlikums atpazīst un akcentē Ķīpsalas koka arhitektūras,
kā arī UNESCO sarakstā iekļauto Rīgas vēsturiskā centra siluetus kā īpašas
novietnes kvalitātes. Neskatoties uz drošības prasībām priekš Pasažieru
termināla, konkursa piedāvājums paredz pieejamas, daudzveidīgas publiskās ārtelpas,
pieguļošas komerciālās un atpūtas funkcijas.
Promenāde
Pilsētbūvnieciskā risinājuma mugurkauls ir paaugstinātā promenāde,
kura aktivizē esošo, mazattīstīto gājēju zonu gar Daugavu, kā arī savieno
publiskās, tirdzniecības, viesnīcas, pasažieru termināla un citas funkcijas.
Pāri visai konkursa teritorijai promenāde izveido taisnu, publiski pieejamu
asi, kas šķērso un atdala plānotos apjomus un funkcijas. Sākoties no Vanšu
tilta, un beidzoties ar gājēju tiltu no ostas pussalas uz Andrejsalu, promenāde
savieno līdz šim atdalītus Daugavas krasta fragmentus; Vecrīgu ar plānoto Riga Port City teritoriju Andrejsalā.
Pasažieru
termināļa sinerģija
Motorizētā transporta satiksme visā konkursa un izpētes teritorijā
ir organizēta zemes līmenī ar nolūku samazināt satiksmes klātbūtni un izmantoti
ierobežoto zemes gabala platību pēc iespējas efektīvāk, lai atbrīvotu pēc
iespējas vairāk un dažādāku publisko telpu. Virs zemes līmeņa, konkursa
piedāvājums paredz savienot abus galvenos apjomus — Pasažieru termināli un Ostas
viesnīcu stāvu augstā infrastruktūras apjomā, kas vienlaicīgi segtu satiksmes
un autostāvvietu zonas. Abu galveno apjomu savienojums izceļ to nozīmību
Pasažieru ostas teritorijā, kā arī nodrošina nepārtrauktus savienojumus starp
dažādām kompleksa funkcijām.
Ostas viesnīca
kā kontekstuāla vietzīme
Ar ieejām gan no zemes līmeņa, gan no Pasažieru termināļa, Ostas
viesnīca ir integrēta kopējā kompleksā, gan vienlaicīgi autonoma, ar savu
piebrauktuvi, savām ieejām, savu publisko priekšlaukumu, savām terasēm utml.
Deviņu stāvu četrzvaigžņu viesnīca pašā pussalas galā ir plānota kā jauns
vertikāls akcents, kas neitrāli iekļaujas Rīgas Vēsturiskā centra siluetā.
Viesnīcas apjoms plānots pussalas Z galā , ar spico stūri pavērsts pret
valdošajiem ZR vējiem. Pilsētbūvniecisko siluetu veidojošais jaunais
vertikālais akcents, patiecoties sagriezumam plānā, neaizsedz vecpilsētas
torņus, apjoms no D un Z pusēm iešķelts ar stiklotiem ātrijiem, kuru siluetā
var saskatīt līdzību ar Vecrīgas torņiem, kas, ar kuģi iebraucot ostā, redzami
Ostas apjomu fonā. Ostas viesnīcas numuri izvietoti gar fasādēm pret Ķīpsalas,
Vecrīgas un Rīgas Vēsturiskā centra ainavām.
Dubultās
fasādes sistēma
Unikālā dubulto fasāžu sistēma, kas lietota visiem apjomiem
apskatāmajā konkursa teritorijā ļauj apjomu individuālajām aprisēm palikt
nolasāmām, vienlaicīgi tos apvienojot vienotā arhitektoniskā un funkiconālā
kompozīcijā. Interaktīvo galveno ēku fasādes veidojošo elementu formveidi
noteikusi apkārtnes konteksta sintēze – ūdens, saules atspīdums vilnīšos,
noēnotā plakne, torņu silueti Vecrīgas panorāmā, kustībā esoša, virmojoša
virsma, frekvence, pulss.
Dubultās fasādes sistēma Ostas apjomiem nodrošina aizsardzību pret
R sauli, nodrošina iepēju mehāniski vēdināt telpas, nebaidoties no tiešā vēja,
nodrošina vilkmi bez mehāniskiem palīglīdzekļiem, mazina kuģu signālu radīto
troksni. Ostas apjomus apvienojošā apjoma dubultā fasāde darbojas kā ēkā
iebūvēts horizontālais konektors, kas nodrošina braucēju plūsmas novadīšanu gar
ēkas fasādi līdz perpendikulārā, ostas galeriju ar kuģi savienojošā konektora
pievienošanās vietai.
Konkursa
izpētes teritorijas attīstība
Plānotā četrstāvīgā apbūve
konkursa izpētes teritorijā paredzēta kā perimetrāla apbūve pirmā stāva līmenī
gar Eksporta ielu, veidojot vienstāvīgus apjomus apbūvei paredzētajās zonās
starp «skatu koridoru» teritorijām. Vienstāvīgā apjoma jumta plakne paredzēta
vienā augstumā ar Promenādi, kas nodrošina iespēju to izmantot kā labiekārtotus
laukumus. Plānoto apjomu konfigurāciju starp Eksporta ielu un Promenādi, nosaka
nepieciešamība nodrošināt maksimāli daudz telpas jaunbūvējamajos objektos ar
dienasgaismu un skatiem uz ūdeni. Mainot plānojamajam apjomam jumta
konfigurāciju, plānotie apjomi pret Eksporta ielu respektē pilsētbūvniecisko
situāciju, siluetā atkārtojot ortogonālo fasāžu konfigurāciju. Savukārt, pret
Daugavu un Ķīpsalas vēsturisko apbūvi, plānoto apjomu jumti kļūst par
tradicionāliem divslīpju un vienslīpju jumtiem.
1. Autoriem
2. Investoriem
Veiksmi un Fortūnas elpu pakausī!
1. Investoriem ar investīciju piesaisti, pēc iespējas plašākā mērogā.
2.Autoriem skaisto ideju pārvēršanu praktiskās lietās, kas tomēr +- ir līdzīgas iecerei
3. Pilsētai( arīdzan mums),lai tomēr infrastruktūra savienotu ko vairāk kā tikai Stokholmu-Rīgu, lai vismaz kas līdzīgs Tallinas ūdens pasažieru transporta mezglam sanāktu, un pie reizes pilsētai uzņēmību lai spētu līdzvērtīgi sadarboties ar investoriem, lai spētu bīdīt arī sabiedrības intereses ar atbilstošu atbildības līmeni.
Objektivitātei būtu labi ieraudzīt arī pārējos priekšlikumus, jo ja izvēle bijusi starp praktisku, funkcionālu termināli un kārtējo "pusrīgas" apbūves priekšlikumu konceptuālā stilā, tad jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem. Kaut kur jau būtu jābūt arī konkursa programmai un vēl pilnīga "extra" protams būtu žurijas komisijas oficiālais viedoklis. Prieks, ka lauru vainags tiek mūsējiem, tomēr ka nesanāk kā ar Z-torņiem, kad skaistais latviešu "pumpiņtorņu" risinājums pārvērtās vāciešu projektētā fasādē.
http://www.arh…=87&id=392
Paldies. No funkcijas un vizuālā tēla viedokļa galvastiesu pārāks priekšlikums par NRJA. Izstrādes un detalizācijas līmenis ir ļoti augsts. Tā kā Arhis ir pieredze darbā ar lidostas termināla projektēšanu, tad visas pasažieru plūsmas un transporta shēma ir saprotamā līmenī . Aizvien interesantāk kļūst tas, pēc kādiem kritērijiem tad notika vērtēšana. Varbūt ka kāds no žūrijas var padalīties? Kuš tad ir lielākais "vizionārs", kurš gatavs apbūvēt pat šobrīd darbojošos dzelzsceļa atzaru, mainīt Eksporta ielas trasi, piecelt krastmalu pilnu ar mazām Ķīpsalas apbūvi imitējošām mājiņām.
kaut kur jau redzēti zaļie jumti 😀
:)))
Starp 7 labākais, bet vai starp 27? Retorisks jautājums, un tomēr žēl, ka nebij iespēja piedalīties. Shēmas un datorgrafiskais "dizains" vairs nav modē. Prasās jūtīgāks darbs pie labā krasta silueta.
pierasts ,ka no kuģiem ir normāla izeja uz termināli caur savienojošo tuneli…..te tādu "extru" neredzu.
man subjektiivi no aarpuses shis domu grauds nesimpatizee… baigi klucisks…
Paldies, mīļotāj un Miķeli – ieskatījos un iesaku visiem to izdarīt!
Ka tik liels darbs ielikts nekam… ! Palasiet,kas ir Valerijs Barjers . Un pasakiet,kapēc Leonīds Loginovs viņam līdz 2032 gadam ir iznomājis pasažieru termināli ?! Atminējāt! Lai tur nekas nenotiktu ! Un ne Rīgas Domei ne Rīgas ostai nav jātaisnojas – mēs taču esam iznomājuši,lai cilvēks strādā. Ir žēl un kauns skatīties uz tiem tūkstošiem tūristu,kuri no prāmjiem maldās centra virzienā – nav pat neviena norāde kurp doties . Un tā vietā,lai rekonstruētu un padarītu lietojamu prāmju termināli,tiek bīdīti faraonu plāni ar ielu pārnesšanu,gigantisku apbūvi un citiem nerealizējamiem brīnumiem. ARHIS piedāvājums,protams,ir daudzkārt profesionālāks par Lukševicu.Bet acīm redzot Lukševics ir lētāks….!… Lasīt vairāk »
toties mūsu mikrorajončikā būs soliņš pa 2 milj.
1. Promenāde. Ir jau laba ideja, bet promenāde nevis mijas cauri mazajai Ķīpsalu imitējošai apbūvei, bet gluži ar franču pilsētplānotāju vērienu dodas uz saulaino tāli – Andrejsalu. Un tagad iedomāsimies nākot no centra kreisajā pusē stāvošu milzīgu kuģu virkni, kuriem darbojas dzinēji un tu ar bērniem dodas pa promenādi. Vecāku instinkts iedarbosies ļoti ātri. Bet autoriem jau acīmredzot bērnu vēl nav. 2. Paceļamais tilts. Lai izbrauktu ar pieklājīgu jahtu cauri kanālam, tiltam jābūt paceļam+operators, kurš seko jahtu kustībai. Pirmais paceļamais tilts Rīgā – dārgi, bet inovatīvi. 3. Inovatīvā fasāde ar mehānisko vēdināšanas sistēmu. Kuģi darbojoties izdala spēcīgus dīzeļdegvielas sadegšanas produktus,… Lasīt vairāk »
bāc miķeli, tev taču ir klimaks!
elpo dziļi un sāc ar to, ka atzīsti: gribētos, bet nesanāk!
A, moš,vec_īt/enīt,sanāk un tik koši ,ka raibs gar acīm samētās, sevišķi līdzskrējējiem(faniem), kā Tu to zini, ka nesanāk? Ar sveci blakus kūrēji? Moš Miķelis tādus gara darbus saradījis, ka Tev ar savu domāšanu pa īsu, un kauns atdzīt?
Rezumē kritika ir kritika un ja tā ir objektīva, tad lūgtum to ņemt aubē, jo kritika ir instruments ar kuras palīdzību , mēs kļūstam labāki…, ja negribas šādu objektīvu viedokli ņemt aubē, tad piedodiet Jūs esat nīkuļi, „sīkie-mazgadīgie”, kam nemaz nedrīkst teikt kritiku, ka nesabrūk …
putniņ, tu kalpojot vietējam дядям, iespējams, esi ar pastāvīgu erekciju un vienmēr esi gatavs visus, kas kustas un nekustas!
redz ko: vērojot pasaules polistisko skatuvi, Krievijas politika, no kurienes tavs šefs smeļas iedvesu, ar savu kritiku pret civilizāciju, ir kā nepamanīts purkščis, kādā pirmdienas rītā, tajā pašā Andejsalā.
Neko nesapratu , dārling!
1. So what , kam kalpoju kam nē ( arhitektūra pēc būtības ir PAKALPOJUMS- pakalpot kādam ), esmu tikai amatnieks, nekad arī savādāk neesmu uz lietām skatījies, tas tā atklātība uzbraucošiem anonīmiķiem,
2. Kāds sakars man, necilajam RP , NRJA vinnētam konkursa darbam un konstruktīvai Miķeļa kritikai, ko esmu atbalstījis?
2. Kāds sakars manam viedoklism ar Krieviju ,kaut kā neiebraucu?
3. Kur ir civilizācija ,pret ko es esmu nostājies( nav kāds stipri pārkarsis, vai saaukstējies, līdz karsoņiem?)?
no malas var teikt ka:
1. Kuģi pie promenades, neka dramatiska, ventspili ta vienmer bija, Helsinkos tas ir normali, nevienam netrauce.
2. Paceļamie tilti parasti ir nevis uz velmi paceļami (tas jau nav shlagbaums), bet konkretajos laika posmos.
3. Parak tehnisks jautajums lai kaut ko piebilst
4. Aizsargjosal daugavai 10m, salam 20m. Kur trabls?
5. Tur taisniba ka nav ta nav
6. Jahtklubs ari ir viesnica, jo ja es atbraucu, caubraucot, man vajg nomazgaties pagulet un doties talak.
7. sociala atminja…labs palielinatas intensitates attaisnojums, tikai pareizi ir jaizvelas atskaites punktu
8. asociativais subjektivisms, bet smeikligi 🙂
aukstu dušu studijā!
Var piekrist RP un Miķēlim par NRJA darbiņu- vairāk kā glīta konkursa vīzija, Pasniegta meistarīgi, ja vien nebūtu tā sarkanā dzīsla , kas vijās cauri visiem pēdējā laika konkursa piedāvājumiem, ko NRJA piedāvā, bet tas, kas tiek piedāvāts , tas jau cits stāsts . Ja paskatās , kas iznācis Arhis- tāds pasmags un monstrīgs, bet tur visa programma droši vien ielikta, kā prasīts. Tik uzrunājošais NRJA piedāvājums, neko nepasaka par to, KĀ TAD TUR BŪS, tikai aptuvena vizija, tiesa ar diedziņu.
Un uzbraucieni RP šoreiz diez vai ir vietā, tas nu tā starp glāzēm
Man projekts vizuāli ļoti patīk, tomēr Renārs sarakstīja diezgan konkrētus jautājumus. Iespējams, ka tās lietas var visādi koriģēt projektēšanas gaitā, tikai tad vairs nebūs tas, kas zīmēts. Gribu pievērst uzmanību sekojošai problēmai: pēdējā laikā man gadījušies vairāki projekti, kuros sazīmētas smukas lietas, bet nonākot līdz maģiskajam būvdarbu sākšanas etapam atklājas ka klientam vajag bišku te vienkāršāk, tad arī tur nav ko daudz tērēties un šo te vispār nevajag… Jautājums – nafig tas tika zīmēts, vai uzreiz nevar sarunāt izmaksu līmeni?? Nē nevar, jo projektētāja draugs, piemēram, alumīnija konstrukciju ražotājs nosauc mistisko frāzi 300 EUR/m2 bet celtnieki visu var uzbūvēt par… Lasīt vairāk »
Ļoti kvalitatīvas bildes. Just all….. Kotālāk ar šo darīt- tāpat nav un nevar būt skaidrs. Tas tāpat kā ar pēdējā laika konkursiem – žūrija tālāk par vizenēm negrib vai neprot tikt. Laikam cer multenē. arī dzīvot. Kāda jēga šādam konkursam , ja to nevarrealizēt. Negodīgi. Būs kā ar Mākslas muzeju, ko vairs neviens negrib, ja iedoājas kā būs
1. Četrzvaigņu viesnīca. Četrzvaigžņu viesnīcai ir savi standarts ( tai skaitā LVS ) ar nepieciešamo telpu, numuru lielumu un atbilstošu telpu daudzumu. Piedāvājumā ir iekļauti standarta numuri, visi vienādi un izskatās, ka vairāk velk uz trijām zvaigznēm. 2. Autostāvvietas. Arī eksistē LVS standarts. Autostāvvietas nepieciešamas gan viesnīcai, gan terminālim, gan jahtklubam. To daudzums priekšlikumā ir stipri par maz. 3. Publiskais peldbaseins. Kādā tad ūdenī pilsoņi peldēsies – Daugavas vai speciāli sagatavotā. Ja speciāli sagatavotā, tad nepieciešamas arī kādas nebūt tehniskās telpas, – lielas vai mazas bet tomēr. 4. Zaļais jumts. Tā kā zaļais jumts aizņem būtisku platību piedāvājumā, tad drīzāk… Lasīt vairāk »
meginashu atshkaidit ari sheit 1- LVS viesnicam ir diezgan vajsh salidzinajuma ar pasaules pienemto (paldies Dievam nacies stradat ar to) ta ka var ari izvilkt uz 4* 2- Formali pēc RTIAN var mierigi izmantot 30% no nepiecieshama, plus negribetos lai te butu Tallinas variants -asfalts,asfalts,asfalts bums Eka! 3- ar ko Daugavas udens ir slikts? Parize Sena peldas, Londona Temza peldas un nekas – dzivi. 4- sheit galigi nepiekritu, ir daudzi dazhadi risinajumi, Olimpija vispar nav tas labakais! 5- nuuuuu, krekls bez pogam ari su__s 6- kads pamatojums tas pashas Shenberga majas izvirzitai apaļaj daļai? iznemot autora konceptualo pieeju. 7- piekritu… Lasīt vairāk »
…..vispār Sēnā Parīzē oficiāli aizliegts peldēties kopš 1923.g.
Although it was built in sections, the whole structure had to be assembled together on site in such a way that it means it could be taken down and constructed somewhere else if required, and as well as the sliding roof the facade towards the river can also open, which means that when you are swimming, the idea is to give the impression that you are actually swimming in the River Seine. The pool takes the water from the river and treats it before use, then it is recycled back into the Seine, with the water being more pure than… Lasīt vairāk »
vispābā konkursa darbus var apskatīt LAS mājā kopā ar izstādi Latvijas arhitekti Alpos
1. Jahtu piestātnes. Jahtas nav automašīnas un to pagriešanās radiuss nav 10 m. Skat tās divas piestātnes ( vai molus ) pie viesnīcas un jahtu ceļu garām tiem. 2. Jahtkluba griezumā 2.stāvā augstākais punkts 3.0 m, zemākais kādi 2.2 m. 3. Termināla griezums. Mērogs. Smagais auto 5.0 m augstumā, vieta komunikācijām un…. 4. Viesnīca. Izbraucošie apmeklētāji tiek pakļauti kopējai muitas kontrolei un stāv rindā ar pārējiem. pie viesnīcas jāpiebrauc arī ar autobusiem, kaut kur tiem jāstāv. Neaizmirsīsim par viesiem no kuģiem. 5 autobusu stāvvietas uz visu šo mašinēriju tā kā par maz ( piekrīti Gizzzmo?) 5. Termināla griezums. Izeja no… Lasīt vairāk »
godigi sakot tehnologijas jautajumus neparzinu tik labi (tai.sk. parejas, eskalatori, transfera koridori utt.) tape par tiem neko neteikshu. vienigais tie pashi Helsinki darbojas burvigi. a kads sakars jahtam ar sauszemi? 10m ir uz sauszemes pusi, jahtas apgriezhas ap centru 180°! logistika risinama ne ar pastavigo staveshanu bet ar dazhadu citu panemienu – ka piem. autobuss negaida bet atbrauc uz vietu kad vajag. jebkura gadijuma shis zonas attistiba nav iespejama bez transporta infrastrukturas reorganizacijas. savadak shada rakstura eka vispar nevar atrasties taja vieta kur ta ir paredzeta, ne NRJA ne kada cita izpildijuma (augstak pa pecpusi nevar palekties) pareje jautajumi ir… Lasīt vairāk »
1. Arī patreiz tur ir šie te divi pontoni, piestāties var bez problēmām, nav tik traki ar tiem burātājiem. Pats bēdīgākais, ka jahtas nemaz ostā netiek iekšā, šīs "sarkanās svītras" tilts ir tikai 10,5m augsts. Ja nāk pieklājīga 40 pēdu jahta (kas nemaz nav tik liela) ar 18-20m augstu mastu, tā gribot negribot iekšā ostā netiek. Var jau mēģināt ievirpināt kaut kādu grozāmo, paceļamo tiltu utt, bet tam taču nav nekāda jēga, jo šis nav vienīgais ceļš uz Andrejsalu, var apiet apkārt gar jahtklubu. Tad paveras jautājums vai koncepcija ar "sarkano svītru" vispār iztur kritiku… Arī netālu esošais Klaipēdas variants… Lasīt vairāk »
būs kā vienmēr, žūrija nevērtē piedāvājumu, tikai bildes, par rezultātu neviens neatbild, vai arī tieši nepieciešams to 9 stāvigo būvi kā nebūt legalizēt. ‘un smieklīgi, ka vērtēja visi "cienijamie" administratori – ko tad viņi tur redzēja, vai atkal neko neredzēja un kad būs jāprojektē, teiks ka regulas taču to neļāuj. Toties būs aizraujošs tango starp būvvaldi un VKAI.
Negribu teikt, ka man patīk ARHIS piedāvājums, bet tur diezgan objektīvi parādīt, kāds apjoms iecerēts, UN NEZ VAI RĪGAS CENTRAM TĀ PATIKS.
Pieņemu satisfakcija ar rezultātiem tā kā gūta, GRAF-x detālplānojums ir iegūstams RDPAD mājaslapā, respektīvi kāda daļa no uzdevuma ir sataustāma ( tas ir skaidrs ,ka tur pieļauj 9 stāvus un 31.5 metru augstumu), bet īsti nav skaidrs pieļaujamie apbūves rādītāji un citas detālplānojumu precizējošās lietas,kurus savukārt izniedz RDBūvvalde( pēc detālplānojuma). Jau tagad drusku lec ārā nianse ar 6-JC. Rezumējot ,šo lietu gan prasītos ieraudzīt(PAU) un proj. uzdevumu. Jo kaut kā darbi ( visi 7), kaut kā stipri savādāki sanākuši, divi(NRJA,BIG) ar vienu lielu torni un tam pieguļošo bāzes kluci, 2-3 ar vienmērīgiem 3-4 klučiem(Bēnišs,Paleko utt.), viens ar lineāriem 9 stāvu… Lasīt vairāk »
Ilgi pētiju informāciju un domāju par šo konkursu. Likās liels, nozīmīgs un ar aizraujošu iespēju klāstu. Sākumā turējos neitrālajā zonā, jo informācija bija pārāk skopa, lai novērtētu pasākumu kopsummā. Negribējās "uzrauties" pašam uz savas reakcijas, bet jāsaka, ka sākotnejo pārsteigumu par uzvarējušo projektu, ātri vien papildināja skumja nomāktības sajūta, ieraugot pārējos konkursa priekšlikumus. Pat konceptuālisti BIG bija pamanījušies radīt kaut ko gaužām neiedvesmojošu. Sākumā prātoju, ka pie vainas varētu būt iedvesmas trūkums. Bet tad, papētot darbus, un vēl jo vairāk, uzvarejušā darba aprakstu, sāka rasties nedalīta pārliecība, ka pie vainas ir kārtējo reizi pilsētas pārvaldes institūcijas un diletantiskās pilsētvides veidošanas… Lasīt vairāk »
Pieņemu Mik, galvenā problēma nav ierēdniecībā, bet vienkārši neviens īsti nezina ko, cik, kad un kā darīt ( ne īsti Pasūtītājs, ne īsti Pilsēta, ne īsti Pasažieru termināls ,kur tad nu vēl arhitekti, kas tomēr pārvērš pirmo divu iespējas, vēlmes, vajadzības praktiskos virtuālos modeļos). Domāju ,ka biznesa modelis tikai veidojas, bet bildes kā LV ierasts ir krietni pirms biznesa ( lai ir sarunās ar arējiem investoriem ir nopietni padarīta darba iespaids), tur abas pirmās vietas rada ļoti spilgtu iespaidu(Arhis pat ir vēl izstrādātāks kā NRJA)
Savukārt detālplānojumu un Būvnoteikumus nenoniecini gan, nedomāju ,ka jums štatos ir daudz savādākas procedūras.
Izsakoties pēc būtības un no sirds…nebūtu neko par šo pasākumu teicis, ja nebūtu redzējis bildes no pārējiem priekšlikumiem Dienas Biznesā. Lai arī tā informācija nevarēja būt ne gramu skopāka, kopaina bija acīmredzama. Es vienkārši nesaprotu, kāda jēga ir vispirms "izstrādāt"(sorī, bet ko gan var spriest par detālplānojumu, ja sekojot tā uzstādījumiem iznāk tas ko mēs šodien redzam kā konkursa "rezultātu") detālplānojumu un tikai pēc tam "dizainēt" teritoriju?!!! Var jau būt, ka ir kādi apvidi arī ASV kur tā dara, bet ar tādiem gan man vel nav nācies saskarties. Sorī Renār, bet, kā tev šķiet, kāds būs nākošais solis šajā pasākumā?… Lasīt vairāk »
LV diemžēl tā ir pierasts ,no sākuma viens detālplānojums, lai vispār par kaut ko diskutētu , tad vizionārisms it kā uz tā izstrādātā detālplānojuma bāzes, kas loģiski +- izjauc iepriekšējo detālplānojuma struktūru(esmu pārliecināts ,ka tieši šī konkursa zaudētāji,vismaz Paleko un Bēnišs, somi, ir ievērojuši detālplānojuma nostādnes), tad jau detālplānojums uz vīzijas bāzes ( vai tik akurāt tā nesanāca ar Torņakalna pasākumu?). Tā paiet vismaz 3 -5 gadi, beigās no sākotnējās ieceres un plāniem viss ir transformējis par kaut ko galīgi citu, kam neder vairs sākotnējās ieceres transformācija detālplānojumā un rezultātā sākas jauns stāsts. Es apelēju pie tā ,ka LV uzņēmējdarbībā… Lasīt vairāk »
Piekrītu Mikam, ka tas detaļplānojums gan pārlieku iegrožoja konkursu, traucējot radīt ko vērienīgu, jēdzīgu. Man arī prātā nāk Administartīvā centra konkurss, kas tik ļoti turējās pie Satiksmes departamenta izstrādātajām shēmām, ka paredzēja to, kā atsevišķas, vāji saistītas pilsētu saliņas starp lielceļiem, un tad arī tā vērtēja, neskatoties uz to, ka tika piedāvāti ar jēdzīgāki, pilsētnieciskāki priekšlikumi. Tomēr vakar apskatot visus šī konkursa darbus, guvu iespēju pārliecināties, ka esošo nosacījumu ietvaros NRJA priekšlikums ir labākais no tiem. Saprotamu iemeslu dēļ, neiedziļinājos visādās tehniskās detaļās un parametros, bet tieši no pilsēttelpas viedokļa no piedāvātajiem šis ir pārliecinoši jēdzīgākais. Projektu mērogs ir tāds,… Lasīt vairāk »
Kas man visvairāk pietrūka uzvarētāju risinājumā, arī pārējos konkursa darbos ar retiem izņēmumiem – pārliecinoša automobiļu plūsmas risinājuma – ar cieņu pret cilvēku. Precizēšu – prāmju satiksmes osta ir tāds specifisks objekts, kurā vairāki simti mašīnu pārvietojas te vienā, te otrā virzienā – tāpēc nevajadzētu atteikties no iespējas veidot reversa joslas, tā pat arī automašīnu īslaicīgas apstāšanās un uzgaidīšanas laukumus katrā no virzieniem. Šo buferzonu akumulācijas spējai vajadzētu būt pietiekamai pat vairāku prāmju apkalpošanai vienlaicīgi. Bet tas ir jautājums, kurš nulles līmenī bija risināts (lasi – „nebija risināts”) jau detālplāna līmenī. Kompānijas „Graf-X” izstrādātais klaji butaforiskais plānojums automašīnu plūsmas caurlaidības… Lasīt vairāk »
Laikam esmu nokavējis diskusiju un tomēr šo to uzrakstīšu. Pirmkārt, vēlos apsveikt NRJA ar uzvaru! Izlasot žūrijas komisijas priekšsēdētāja A.Ciņa īso „argumentāciju”, sapratu, ka priekšroka dota nepraktiskākam priekšlikumam, bet sabiedrībai acīmredzot par to nebūtu jāuztraucas, jo žūrija ar cerībām skatās nākotnē… Izteikšu savu viedokli par Daugavas promenādi: Es nezinu vai sākotnēji plānotais gājēju tilts ir NRJA iecere vai detālplānojumā „iekalts” risinājums, bet es kārtējo reizi nju nekādīgi nevaru saprast šo „fantastisko” gājēju tiltu plānošanas apsēstību Rīgā. Skat.: Andrejsalas šķērsojums, Zvirgzdusalas un Grāpju pussalas savienojums, Klīversalas un Ķīpsalas savienojums, Āgenskalna līča peldošais tilts u.c. Andrejostas sakarā es pielikšu primitīvu shēmu ar… Lasīt vairāk »
Neko tā arī neuzzinājis par viedokļiem no komentētājiem – tekstu paligi par garu un neinteresantiem, apnika jau pie otrās rindkopas.
Māri, kamdēļ Tev ir lasītprasme?
Tev ko, kā džungļu mednieku cilts pārstāvim visu piktogrammās, bildītēs un pēc iespējas īsāk, uz to velk " …tekstu paligi par garu un neinteresantiem, apnika jau pie otrās rindkopas…" ?
Ja tā, tad manuprāt lieki diskutēt, tvitera garuma teksti Tev ir ģeldīgi , lai izteiktu jebko, nu gatavais Elločkas Sčukinas čoms…
tie rutotie vai ornamentetie logi izskatas ka ir tada bezgaumiga modes lieta starp projektiem shodien it visa pasaule . ari nujorka shur tur paradas tadas celtnes. pamata cik pedeja laika arhitekti izstrada projektus ta vienmer ir ta ornomentacija.
ta ir vairak ka acu aizmaleshana nevaribai. tie radu raksti vai lielvardes josta vai ari doma par akcentu nerada nekada gadijuma eku izskatigaku. kopuma nav slikts projekts bet visuma struktura un linija ir sashkeltas un isti neizprotamas,- Kapec?dazas vietas nav kopsauceja kas to visu savienotu. tomer paldies visiem arhitektiem par darbu
1. Autoriem
2. Investoriem
Veiksmi un Fortūnas elpu pakausī!
1. Investoriem ar investīciju piesaisti, pēc iespējas plašākā mērogā.
2.Autoriem skaisto ideju pārvēršanu praktiskās lietās, kas tomēr +- ir līdzīgas iecerei
3. Pilsētai( arīdzan mums),lai tomēr infrastruktūra savienotu ko vairāk kā tikai Stokholmu-Rīgu, lai vismaz kas līdzīgs Tallinas ūdens pasažieru transporta mezglam sanāktu, un pie reizes pilsētai uzņēmību lai spētu līdzvērtīgi sadarboties ar investoriem, lai spētu bīdīt arī sabiedrības intereses ar atbilstošu atbildības līmeni.
Objektivitātei būtu labi ieraudzīt arī pārējos priekšlikumus, jo ja izvēle bijusi starp praktisku, funkcionālu termināli un kārtējo "pusrīgas" apbūves priekšlikumu konceptuālā stilā, tad jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem. Kaut kur jau būtu jābūt arī konkursa programmai un vēl pilnīga "extra" protams būtu žurijas komisijas oficiālais viedoklis. Prieks, ka lauru vainags tiek mūsējiem, tomēr ka nesanāk kā ar Z-torņiem, kad skaistais latviešu "pumpiņtorņu" risinājums pārvērtās vāciešu projektētā fasādē.
http://www.arh…=87&id=392
Paldies. No funkcijas un vizuālā tēla viedokļa galvastiesu pārāks priekšlikums par NRJA. Izstrādes un detalizācijas līmenis ir ļoti augsts. Tā kā Arhis ir pieredze darbā ar lidostas termināla projektēšanu, tad visas pasažieru plūsmas un transporta shēma ir saprotamā līmenī . Aizvien interesantāk kļūst tas, pēc kādiem kritērijiem tad notika vērtēšana. Varbūt ka kāds no žūrijas var padalīties? Kuš tad ir lielākais "vizionārs", kurš gatavs apbūvēt pat šobrīd darbojošos dzelzsceļa atzaru, mainīt Eksporta ielas trasi, piecelt krastmalu pilnu ar mazām Ķīpsalas apbūvi imitējošām mājiņām.
kaut kur jau redzēti zaļie jumti 😀
:)))
Starp 7 labākais, bet vai starp 27? Retorisks jautājums, un tomēr žēl, ka nebij iespēja piedalīties. Shēmas un datorgrafiskais "dizains" vairs nav modē. Prasās jūtīgāks darbs pie labā krasta silueta.
pierasts ,ka no kuģiem ir normāla izeja uz termināli caur savienojošo tuneli…..te tādu "extru" neredzu.
man subjektiivi no aarpuses shis domu grauds nesimpatizee… baigi klucisks…
Paldies, mīļotāj un Miķeli – ieskatījos un iesaku visiem to izdarīt!
Ka tik liels darbs ielikts nekam… ! Palasiet,kas ir Valerijs Barjers . Un pasakiet,kapēc Leonīds Loginovs viņam līdz 2032 gadam ir iznomājis pasažieru termināli ?! Atminējāt! Lai tur nekas nenotiktu ! Un ne Rīgas Domei ne Rīgas ostai nav jātaisnojas – mēs taču esam iznomājuši,lai cilvēks strādā. Ir žēl un kauns skatīties uz tiem tūkstošiem tūristu,kuri no prāmjiem maldās centra virzienā – nav pat neviena norāde kurp doties . Un tā vietā,lai rekonstruētu un padarītu lietojamu prāmju termināli,tiek bīdīti faraonu plāni ar ielu pārnesšanu,gigantisku apbūvi un citiem nerealizējamiem brīnumiem. ARHIS piedāvājums,protams,ir daudzkārt profesionālāks par Lukševicu.Bet acīm redzot Lukševics ir lētāks….!… Lasīt vairāk »
toties mūsu mikrorajončikā būs soliņš pa 2 milj.
1. Promenāde. Ir jau laba ideja, bet promenāde nevis mijas cauri mazajai Ķīpsalu imitējošai apbūvei, bet gluži ar franču pilsētplānotāju vērienu dodas uz saulaino tāli – Andrejsalu. Un tagad iedomāsimies nākot no centra kreisajā pusē stāvošu milzīgu kuģu virkni, kuriem darbojas dzinēji un tu ar bērniem dodas pa promenādi. Vecāku instinkts iedarbosies ļoti ātri. Bet autoriem jau acīmredzot bērnu vēl nav. 2. Paceļamais tilts. Lai izbrauktu ar pieklājīgu jahtu cauri kanālam, tiltam jābūt paceļam+operators, kurš seko jahtu kustībai. Pirmais paceļamais tilts Rīgā – dārgi, bet inovatīvi. 3. Inovatīvā fasāde ar mehānisko vēdināšanas sistēmu. Kuģi darbojoties izdala spēcīgus dīzeļdegvielas sadegšanas produktus,… Lasīt vairāk »
bāc miķeli, tev taču ir klimaks!
elpo dziļi un sāc ar to, ka atzīsti: gribētos, bet nesanāk!
A, moš,vec_īt/enīt,sanāk un tik koši ,ka raibs gar acīm samētās, sevišķi līdzskrējējiem(faniem), kā Tu to zini, ka nesanāk? Ar sveci blakus kūrēji? Moš Miķelis tādus gara darbus saradījis, ka Tev ar savu domāšanu pa īsu, un kauns atdzīt?
Rezumē kritika ir kritika un ja tā ir objektīva, tad lūgtum to ņemt aubē, jo kritika ir instruments ar kuras palīdzību , mēs kļūstam labāki…, ja negribas šādu objektīvu viedokli ņemt aubē, tad piedodiet Jūs esat nīkuļi, „sīkie-mazgadīgie”, kam nemaz nedrīkst teikt kritiku, ka nesabrūk …
putniņ, tu kalpojot vietējam дядям, iespējams, esi ar pastāvīgu erekciju un vienmēr esi gatavs visus, kas kustas un nekustas!
redz ko: vērojot pasaules polistisko skatuvi, Krievijas politika, no kurienes tavs šefs smeļas iedvesu, ar savu kritiku pret civilizāciju, ir kā nepamanīts purkščis, kādā pirmdienas rītā, tajā pašā Andejsalā.
Neko nesapratu , dārling!
1. So what , kam kalpoju kam nē ( arhitektūra pēc būtības ir PAKALPOJUMS- pakalpot kādam ), esmu tikai amatnieks, nekad arī savādāk neesmu uz lietām skatījies, tas tā atklātība uzbraucošiem anonīmiķiem,
2. Kāds sakars man, necilajam RP , NRJA vinnētam konkursa darbam un konstruktīvai Miķeļa kritikai, ko esmu atbalstījis?
2. Kāds sakars manam viedoklism ar Krieviju ,kaut kā neiebraucu?
3. Kur ir civilizācija ,pret ko es esmu nostājies( nav kāds stipri pārkarsis, vai saaukstējies, līdz karsoņiem?)?
no malas var teikt ka:
1. Kuģi pie promenades, neka dramatiska, ventspili ta vienmer bija, Helsinkos tas ir normali, nevienam netrauce.
2. Paceļamie tilti parasti ir nevis uz velmi paceļami (tas jau nav shlagbaums), bet konkretajos laika posmos.
3. Parak tehnisks jautajums lai kaut ko piebilst
4. Aizsargjosal daugavai 10m, salam 20m. Kur trabls?
5. Tur taisniba ka nav ta nav
6. Jahtklubs ari ir viesnica, jo ja es atbraucu, caubraucot, man vajg nomazgaties pagulet un doties talak.
7. sociala atminja…labs palielinatas intensitates attaisnojums, tikai pareizi ir jaizvelas atskaites punktu
8. asociativais subjektivisms, bet smeikligi 🙂
aukstu dušu studijā!
Var piekrist RP un Miķēlim par NRJA darbiņu- vairāk kā glīta konkursa vīzija, Pasniegta meistarīgi, ja vien nebūtu tā sarkanā dzīsla , kas vijās cauri visiem pēdējā laika konkursa piedāvājumiem, ko NRJA piedāvā, bet tas, kas tiek piedāvāts , tas jau cits stāsts . Ja paskatās , kas iznācis Arhis- tāds pasmags un monstrīgs, bet tur visa programma droši vien ielikta, kā prasīts. Tik uzrunājošais NRJA piedāvājums, neko nepasaka par to, KĀ TAD TUR BŪS, tikai aptuvena vizija, tiesa ar diedziņu.
Un uzbraucieni RP šoreiz diez vai ir vietā, tas nu tā starp glāzēm
Man projekts vizuāli ļoti patīk, tomēr Renārs sarakstīja diezgan konkrētus jautājumus. Iespējams, ka tās lietas var visādi koriģēt projektēšanas gaitā, tikai tad vairs nebūs tas, kas zīmēts. Gribu pievērst uzmanību sekojošai problēmai: pēdējā laikā man gadījušies vairāki projekti, kuros sazīmētas smukas lietas, bet nonākot līdz maģiskajam būvdarbu sākšanas etapam atklājas ka klientam vajag bišku te vienkāršāk, tad arī tur nav ko daudz tērēties un šo te vispār nevajag… Jautājums – nafig tas tika zīmēts, vai uzreiz nevar sarunāt izmaksu līmeni?? Nē nevar, jo projektētāja draugs, piemēram, alumīnija konstrukciju ražotājs nosauc mistisko frāzi 300 EUR/m2 bet celtnieki visu var uzbūvēt par… Lasīt vairāk »
Ļoti kvalitatīvas bildes. Just all….. Kotālāk ar šo darīt- tāpat nav un nevar būt skaidrs. Tas tāpat kā ar pēdējā laika konkursiem – žūrija tālāk par vizenēm negrib vai neprot tikt. Laikam cer multenē. arī dzīvot. Kāda jēga šādam konkursam , ja to nevarrealizēt. Negodīgi. Būs kā ar Mākslas muzeju, ko vairs neviens negrib, ja iedoājas kā būs
1. Četrzvaigņu viesnīca. Četrzvaigžņu viesnīcai ir savi standarts ( tai skaitā LVS ) ar nepieciešamo telpu, numuru lielumu un atbilstošu telpu daudzumu. Piedāvājumā ir iekļauti standarta numuri, visi vienādi un izskatās, ka vairāk velk uz trijām zvaigznēm. 2. Autostāvvietas. Arī eksistē LVS standarts. Autostāvvietas nepieciešamas gan viesnīcai, gan terminālim, gan jahtklubam. To daudzums priekšlikumā ir stipri par maz. 3. Publiskais peldbaseins. Kādā tad ūdenī pilsoņi peldēsies – Daugavas vai speciāli sagatavotā. Ja speciāli sagatavotā, tad nepieciešamas arī kādas nebūt tehniskās telpas, – lielas vai mazas bet tomēr. 4. Zaļais jumts. Tā kā zaļais jumts aizņem būtisku platību piedāvājumā, tad drīzāk… Lasīt vairāk »
meginashu atshkaidit ari sheit 1- LVS viesnicam ir diezgan vajsh salidzinajuma ar pasaules pienemto (paldies Dievam nacies stradat ar to) ta ka var ari izvilkt uz 4* 2- Formali pēc RTIAN var mierigi izmantot 30% no nepiecieshama, plus negribetos lai te butu Tallinas variants -asfalts,asfalts,asfalts bums Eka! 3- ar ko Daugavas udens ir slikts? Parize Sena peldas, Londona Temza peldas un nekas – dzivi. 4- sheit galigi nepiekritu, ir daudzi dazhadi risinajumi, Olimpija vispar nav tas labakais! 5- nuuuuu, krekls bez pogam ari su__s 6- kads pamatojums tas pashas Shenberga majas izvirzitai apaļaj daļai? iznemot autora konceptualo pieeju. 7- piekritu… Lasīt vairāk »
…..vispār Sēnā Parīzē oficiāli aizliegts peldēties kopš 1923.g.
Although it was built in sections, the whole structure had to be assembled together on site in such a way that it means it could be taken down and constructed somewhere else if required, and as well as the sliding roof the facade towards the river can also open, which means that when you are swimming, the idea is to give the impression that you are actually swimming in the River Seine. The pool takes the water from the river and treats it before use, then it is recycled back into the Seine, with the water being more pure than… Lasīt vairāk »
vispābā konkursa darbus var apskatīt LAS mājā kopā ar izstādi Latvijas arhitekti Alpos
1. Jahtu piestātnes. Jahtas nav automašīnas un to pagriešanās radiuss nav 10 m. Skat tās divas piestātnes ( vai molus ) pie viesnīcas un jahtu ceļu garām tiem. 2. Jahtkluba griezumā 2.stāvā augstākais punkts 3.0 m, zemākais kādi 2.2 m. 3. Termināla griezums. Mērogs. Smagais auto 5.0 m augstumā, vieta komunikācijām un…. 4. Viesnīca. Izbraucošie apmeklētāji tiek pakļauti kopējai muitas kontrolei un stāv rindā ar pārējiem. pie viesnīcas jāpiebrauc arī ar autobusiem, kaut kur tiem jāstāv. Neaizmirsīsim par viesiem no kuģiem. 5 autobusu stāvvietas uz visu šo mašinēriju tā kā par maz ( piekrīti Gizzzmo?) 5. Termināla griezums. Izeja no… Lasīt vairāk »
godigi sakot tehnologijas jautajumus neparzinu tik labi (tai.sk. parejas, eskalatori, transfera koridori utt.) tape par tiem neko neteikshu. vienigais tie pashi Helsinki darbojas burvigi. a kads sakars jahtam ar sauszemi? 10m ir uz sauszemes pusi, jahtas apgriezhas ap centru 180°! logistika risinama ne ar pastavigo staveshanu bet ar dazhadu citu panemienu – ka piem. autobuss negaida bet atbrauc uz vietu kad vajag. jebkura gadijuma shis zonas attistiba nav iespejama bez transporta infrastrukturas reorganizacijas. savadak shada rakstura eka vispar nevar atrasties taja vieta kur ta ir paredzeta, ne NRJA ne kada cita izpildijuma (augstak pa pecpusi nevar palekties) pareje jautajumi ir… Lasīt vairāk »
1. Arī patreiz tur ir šie te divi pontoni, piestāties var bez problēmām, nav tik traki ar tiem burātājiem. Pats bēdīgākais, ka jahtas nemaz ostā netiek iekšā, šīs "sarkanās svītras" tilts ir tikai 10,5m augsts. Ja nāk pieklājīga 40 pēdu jahta (kas nemaz nav tik liela) ar 18-20m augstu mastu, tā gribot negribot iekšā ostā netiek. Var jau mēģināt ievirpināt kaut kādu grozāmo, paceļamo tiltu utt, bet tam taču nav nekāda jēga, jo šis nav vienīgais ceļš uz Andrejsalu, var apiet apkārt gar jahtklubu. Tad paveras jautājums vai koncepcija ar "sarkano svītru" vispār iztur kritiku… Arī netālu esošais Klaipēdas variants… Lasīt vairāk »
būs kā vienmēr, žūrija nevērtē piedāvājumu, tikai bildes, par rezultātu neviens neatbild, vai arī tieši nepieciešams to 9 stāvigo būvi kā nebūt legalizēt. ‘un smieklīgi, ka vērtēja visi "cienijamie" administratori – ko tad viņi tur redzēja, vai atkal neko neredzēja un kad būs jāprojektē, teiks ka regulas taču to neļāuj. Toties būs aizraujošs tango starp būvvaldi un VKAI.
Negribu teikt, ka man patīk ARHIS piedāvājums, bet tur diezgan objektīvi parādīt, kāds apjoms iecerēts, UN NEZ VAI RĪGAS CENTRAM TĀ PATIKS.
Pieņemu satisfakcija ar rezultātiem tā kā gūta, GRAF-x detālplānojums ir iegūstams RDPAD mājaslapā, respektīvi kāda daļa no uzdevuma ir sataustāma ( tas ir skaidrs ,ka tur pieļauj 9 stāvus un 31.5 metru augstumu), bet īsti nav skaidrs pieļaujamie apbūves rādītāji un citas detālplānojumu precizējošās lietas,kurus savukārt izniedz RDBūvvalde( pēc detālplānojuma). Jau tagad drusku lec ārā nianse ar 6-JC. Rezumējot ,šo lietu gan prasītos ieraudzīt(PAU) un proj. uzdevumu. Jo kaut kā darbi ( visi 7), kaut kā stipri savādāki sanākuši, divi(NRJA,BIG) ar vienu lielu torni un tam pieguļošo bāzes kluci, 2-3 ar vienmērīgiem 3-4 klučiem(Bēnišs,Paleko utt.), viens ar lineāriem 9 stāvu… Lasīt vairāk »
Ilgi pētiju informāciju un domāju par šo konkursu. Likās liels, nozīmīgs un ar aizraujošu iespēju klāstu. Sākumā turējos neitrālajā zonā, jo informācija bija pārāk skopa, lai novērtētu pasākumu kopsummā. Negribējās "uzrauties" pašam uz savas reakcijas, bet jāsaka, ka sākotnejo pārsteigumu par uzvarējušo projektu, ātri vien papildināja skumja nomāktības sajūta, ieraugot pārējos konkursa priekšlikumus. Pat konceptuālisti BIG bija pamanījušies radīt kaut ko gaužām neiedvesmojošu. Sākumā prātoju, ka pie vainas varētu būt iedvesmas trūkums. Bet tad, papētot darbus, un vēl jo vairāk, uzvarejušā darba aprakstu, sāka rasties nedalīta pārliecība, ka pie vainas ir kārtējo reizi pilsētas pārvaldes institūcijas un diletantiskās pilsētvides veidošanas… Lasīt vairāk »
Pieņemu Mik, galvenā problēma nav ierēdniecībā, bet vienkārši neviens īsti nezina ko, cik, kad un kā darīt ( ne īsti Pasūtītājs, ne īsti Pilsēta, ne īsti Pasažieru termināls ,kur tad nu vēl arhitekti, kas tomēr pārvērš pirmo divu iespējas, vēlmes, vajadzības praktiskos virtuālos modeļos). Domāju ,ka biznesa modelis tikai veidojas, bet bildes kā LV ierasts ir krietni pirms biznesa ( lai ir sarunās ar arējiem investoriem ir nopietni padarīta darba iespaids), tur abas pirmās vietas rada ļoti spilgtu iespaidu(Arhis pat ir vēl izstrādātāks kā NRJA)
Savukārt detālplānojumu un Būvnoteikumus nenoniecini gan, nedomāju ,ka jums štatos ir daudz savādākas procedūras.
Izsakoties pēc būtības un no sirds…nebūtu neko par šo pasākumu teicis, ja nebūtu redzējis bildes no pārējiem priekšlikumiem Dienas Biznesā. Lai arī tā informācija nevarēja būt ne gramu skopāka, kopaina bija acīmredzama. Es vienkārši nesaprotu, kāda jēga ir vispirms "izstrādāt"(sorī, bet ko gan var spriest par detālplānojumu, ja sekojot tā uzstādījumiem iznāk tas ko mēs šodien redzam kā konkursa "rezultātu") detālplānojumu un tikai pēc tam "dizainēt" teritoriju?!!! Var jau būt, ka ir kādi apvidi arī ASV kur tā dara, bet ar tādiem gan man vel nav nācies saskarties. Sorī Renār, bet, kā tev šķiet, kāds būs nākošais solis šajā pasākumā?… Lasīt vairāk »
LV diemžēl tā ir pierasts ,no sākuma viens detālplānojums, lai vispār par kaut ko diskutētu , tad vizionārisms it kā uz tā izstrādātā detālplānojuma bāzes, kas loģiski +- izjauc iepriekšējo detālplānojuma struktūru(esmu pārliecināts ,ka tieši šī konkursa zaudētāji,vismaz Paleko un Bēnišs, somi, ir ievērojuši detālplānojuma nostādnes), tad jau detālplānojums uz vīzijas bāzes ( vai tik akurāt tā nesanāca ar Torņakalna pasākumu?). Tā paiet vismaz 3 -5 gadi, beigās no sākotnējās ieceres un plāniem viss ir transformējis par kaut ko galīgi citu, kam neder vairs sākotnējās ieceres transformācija detālplānojumā un rezultātā sākas jauns stāsts. Es apelēju pie tā ,ka LV uzņēmējdarbībā… Lasīt vairāk »
Piekrītu Mikam, ka tas detaļplānojums gan pārlieku iegrožoja konkursu, traucējot radīt ko vērienīgu, jēdzīgu. Man arī prātā nāk Administartīvā centra konkurss, kas tik ļoti turējās pie Satiksmes departamenta izstrādātajām shēmām, ka paredzēja to, kā atsevišķas, vāji saistītas pilsētu saliņas starp lielceļiem, un tad arī tā vērtēja, neskatoties uz to, ka tika piedāvāti ar jēdzīgāki, pilsētnieciskāki priekšlikumi. Tomēr vakar apskatot visus šī konkursa darbus, guvu iespēju pārliecināties, ka esošo nosacījumu ietvaros NRJA priekšlikums ir labākais no tiem. Saprotamu iemeslu dēļ, neiedziļinājos visādās tehniskās detaļās un parametros, bet tieši no pilsēttelpas viedokļa no piedāvātajiem šis ir pārliecinoši jēdzīgākais. Projektu mērogs ir tāds,… Lasīt vairāk »
Kas man visvairāk pietrūka uzvarētāju risinājumā, arī pārējos konkursa darbos ar retiem izņēmumiem – pārliecinoša automobiļu plūsmas risinājuma – ar cieņu pret cilvēku. Precizēšu – prāmju satiksmes osta ir tāds specifisks objekts, kurā vairāki simti mašīnu pārvietojas te vienā, te otrā virzienā – tāpēc nevajadzētu atteikties no iespējas veidot reversa joslas, tā pat arī automašīnu īslaicīgas apstāšanās un uzgaidīšanas laukumus katrā no virzieniem. Šo buferzonu akumulācijas spējai vajadzētu būt pietiekamai pat vairāku prāmju apkalpošanai vienlaicīgi. Bet tas ir jautājums, kurš nulles līmenī bija risināts (lasi – „nebija risināts”) jau detālplāna līmenī. Kompānijas „Graf-X” izstrādātais klaji butaforiskais plānojums automašīnu plūsmas caurlaidības… Lasīt vairāk »
Laikam esmu nokavējis diskusiju un tomēr šo to uzrakstīšu. Pirmkārt, vēlos apsveikt NRJA ar uzvaru! Izlasot žūrijas komisijas priekšsēdētāja A.Ciņa īso „argumentāciju”, sapratu, ka priekšroka dota nepraktiskākam priekšlikumam, bet sabiedrībai acīmredzot par to nebūtu jāuztraucas, jo žūrija ar cerībām skatās nākotnē… Izteikšu savu viedokli par Daugavas promenādi: Es nezinu vai sākotnēji plānotais gājēju tilts ir NRJA iecere vai detālplānojumā „iekalts” risinājums, bet es kārtējo reizi nju nekādīgi nevaru saprast šo „fantastisko” gājēju tiltu plānošanas apsēstību Rīgā. Skat.: Andrejsalas šķērsojums, Zvirgzdusalas un Grāpju pussalas savienojums, Klīversalas un Ķīpsalas savienojums, Āgenskalna līča peldošais tilts u.c. Andrejostas sakarā es pielikšu primitīvu shēmu ar… Lasīt vairāk »
Neko tā arī neuzzinājis par viedokļiem no komentētājiem – tekstu paligi par garu un neinteresantiem, apnika jau pie otrās rindkopas.
Māri, kamdēļ Tev ir lasītprasme?
Tev ko, kā džungļu mednieku cilts pārstāvim visu piktogrammās, bildītēs un pēc iespējas īsāk, uz to velk " …tekstu paligi par garu un neinteresantiem, apnika jau pie otrās rindkopas…" ?
Ja tā, tad manuprāt lieki diskutēt, tvitera garuma teksti Tev ir ģeldīgi , lai izteiktu jebko, nu gatavais Elločkas Sčukinas čoms…
tie rutotie vai ornamentetie logi izskatas ka ir tada bezgaumiga modes lieta starp projektiem shodien it visa pasaule . ari nujorka shur tur paradas tadas celtnes. pamata cik pedeja laika arhitekti izstrada projektus ta vienmer ir ta ornomentacija.
ta ir vairak ka acu aizmaleshana nevaribai. tie radu raksti vai lielvardes josta vai ari doma par akcentu nerada nekada gadijuma eku izskatigaku. kopuma nav slikts projekts bet visuma struktura un linija ir sashkeltas un isti neizprotamas,- Kapec?dazas vietas nav kopsauceja kas to visu savienotu. tomer paldies visiem arhitektiem par darbu