Nacionālā teātra piebūve — AB3D

Konkursā Nacionālā teātra paplašinājumam  1. vietu ieguva biroja AB3D priekšlikums. «Patiešām profesionāli izveidots rāms un neitrāls risinājums, kas ļauj vēsturiskajai ēkai mirdzēt, kļūstot par neuzkrītošu fonu.  Zemais apjoms veido jauku kombināciju ar lielajiem vecajiem kokiem abpus jaunajai ēkai un ļauj noticēt, ka kokus iespējams saglabāt. Ēkas augstākais apjoms ir sadalīts atsevišķās daļās, padarot lielo ēku optiski mazāku. Projekts veiksmīgi tiek galā ar esošo piebūvi, vizuāli paslēpjot un padarot par daļu no jaunās ēkas.» (Ralfs Leoke / Ralf Lõoke, žūrijas eksperts, Salto)

Novietojums zemes gabalā

Teātra piebūve projekta priekšlikumā izvietota gandrīz pa visu teātrim pievienojamo zemes gabalu. Gan Simtgades alejas, gan Kronvalda bulvāra pusē jaunais apjoms turpina esošās piebūves apbūves līniju. Šāds risinājums nodrošina to, ka jaunā apjoma ietekme uz apkārtējajiem kokiem nebūs lielāka, kā esošās piebūves ietekme uz tai piekļautajiem kokiem. Augšējo stāvu apjomi izvietoti tā, lai, pēc iespējas vairāk, saudzētu Simtgades ozolu vainagus. Lielo apbūves laukumu nosaka plašā programma pirmā stāva līmenī.

Funkcionālie risinājumi

Jaunā ‘black box’ zāle novietota piebūves tālākajā stūrī pie Kronvalda bulvāra, kanālmalas alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām — no parka puses un no alejas puses. Apmeklētajiem paredzēta arī otrajā stāvā izvietotā kafejnīca/bārs un trešajā stāvā izvietotais restorāns ar jumta terasi un skatu uz parku un kanālu.

Projekta risinājums paredz savienot jauno un veco piebūvi trešā stāva līmenī, kas ļautu arī mazās zāles skatītājiem ērti apmeklēt restorānu un bāru. Atkarībā no budžeta iespējām, priekšlikums paredz vairākus risinājumus šim savienojumam. Vienkāršākais risinājums  paredz saglabāt Mazo zāli tās robežās, izveidojot tikai jaunās un esošās piebūves savienojumu. Bet plašākais priekšlikums paredz paplašināt Mazo zāli, atbrīvot to no kolonnām zāles vidū, kā arī palielināt zāles griestu augstumu. Savienojums ir ļoti būtisks arī no racionāla telpu izmantošanas viedokļa — tas ļauj esošās kāpnes izmantot evakuācijai arī no jaunās piebūves.

Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un „black box” izvietotas teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Šai zonā, piekļaujoties esošajai piebūvei, izvietota iebrauktuve un rampa lielajām kravas mašīnām, un arī panduss uz autostāvvietu pagrabstāvā. Ēkas otro stāvu lielākoties aizņem pirmā stāva zāles un darbnīcu augsto griestu telpa. Kā pilnvērtīgs stāvs ir tikai skatītāju kafejnīca kanāla pusē un aktieru grimētavas/ģērbtuves Kronvalda bulvāra pusē.

Jaunās ēkas trešā stāva vidusdaļā izvietota virtuve un tās palīgtelpas, tā lai varētu ērti apkalpot gan restorānu kanāla pusē, gan otrā stāva kafejnīcu, gan aktieru un teātra personāla ēdnīcu/kafejnīcu, kurai Kronvalda bulvāra pusē izveidota jumta terase. Ēkas ceturtajā stāvā izvietota teātra administrācija un dienesta dzīvokļi. Pagrabstāvā izvietota skatītāju garderobe un tualetes, kā arī 46 teātra personālam paredzētas autostāvvietas un tehniskās telpas.

Arhitektūras un apdares risinājumi

Jaunās Nacionālā teātra piebūves arhitektūra veidota respektējot esošo teātra ēku, paredzot saglabāt kā augstāko un krāšņāko dominanti jaunajā teātra kompleksā.  Esošo piebūvi paredzēts vizuāli sapludināt ar jauno, kuras arhitektūra veidota izmantojot vienkāršas taisnstūrveida formas, meklējot dinamiku un raksturu to savstarpējajā novietojumā un materiālos.

Tā kā jaunās piebūves apbūves laukums ir lielāks par vēsturisko apjomu, tad projekta priekšlikumā paredzēts sadalīt lielo apjomu vairākos, nelielākos. Ievērojot plašo pirmā stāva funkcionālo programmu, jaunais apjoms, pirmo divu stāvu līmenī, izvietots gandrīz pa visu iespējamo apbūves laukumu, bet augšējie stāvi sadalīti divos, savstarpēji nobīdītos, apjomos, uzsverot ‘black box’ apjomu.

Ēkas karkasu paredzēts veidot no monolītā dzelzsbetona. Ārējā apdarē pielietots vertikāls, slīpēta, nerūsējošā tērauda kvadrāta/taisnstūrveida cauruļu režģis. Tas pielietots arī esošās piebūves apdarē. Šāds risinājums vizuāli atvieglina lielos apjomus un, esošās piebūves gadījumā, atļauj nepārbūvēt ēku, vienkārši piekarot režģi, saglabājot gaismas iekļūšanu ēkā un skatu no tās. Režģi paredzēts sadalīt tāda izmēra laukumos, lai tie būtu atverami un būtu iespējams apkopt ēkas aiz tā.

Ar režģi paredzēts aizpildīt arī pašreizējo autosstāvvietu, kuras vietā paredzam velosipēdu novietni, vienlaikus saglabājot piegādes rampu. Svarīgi, ka apdarē pielietoto režģi, iespējams izmantot arī kā vārtu materiālu, kas noslēgtu pašreizējo piegādes zonu. Pārējās ēkas apdarē pielietotas horizontālas un vertikālas  tumši tonētas un krāsotas dzelzsbetona konstrukcijas, kuras iekšpusē aizpildītas ar stiklojumu. Vislielākais stiklojuma laukums paredzēts uz kanāla pusi, kur izvietojas apmeklētāju zona (foajē, kafejnīca, restorāns), kā arī aministrācijas bloks ceturtajā stāvā. Stikojums paredzēts arī Kronvalda būlvāra pusē, kur atrodas aktieru grimētavas/ģērbtuves. Arī gaitenis ap ‘black box’ paredzēts stiklots, iekšpusē paredzot samta aizkarus, kurus iespējams atvērt laikā , kad tas paredzēts apmeklētājiem.

 

Tehniski-ekonomiskie rādītāji

  • Zemesgabala platība — 4409.2 m²
  • Apbūves laukums (jaunās piebūves) — 3250.0 m²
  • Apbūves laukums (kopējais) — 6305.0 m²
  • Ēkas kubatūra (jaunās piebūves) — 49150.0 mᶟ
  • Celiņi — 89.0 m²
  • Ēkas lietderīgā platība (jaunās piebūves, ieskaitot pagrabstāvu) — 7339.9 m²
  • Velonovietnes — 146 gab.
  • Autostāvvietas — 46 gab.

Dalīties ar ierakstu:

2
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Miķelis Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miķelis
Guest
Miķelis

Apsveicu, patiešām labs, izsvērts darbs ar inteliģentu redzējumu. Kur Jūs bijāt, kad būvēja 1.piebūvi, – viss būtu daudz, daudz labāk:) Rīt vēl uzmetīšu savu kaulaino aci lielajā monitorā, bet pirmās sajūtas ir – izcili!

Miķelis
Guest
Miķelis

Lielā monitora iespaids. Protams burtiņi ir tik sīki, ka īsti neko nevar saprast. Tomēr sākumā par izcilo un pēc tam par to, kas liekas mazliet kļūdains: 1. Reti kurš arhitekts Latvijā spēj aprīt savu ego un iejusties apkārtnē, radīt piebūves risinājumu, kas nebūs kaut kas kliedzošs ar sarkanajiem celiņiem, zeltu pažobelēs vai piemēram zelta liftu. Šis ir tas gadījums, kad ar nepretenzioziem līdzekļiem atrisināts šķietami ļoti grūts uzdevums savilkt kopā tris apjomus. Un tas šoreiz ir izdevies vienkārši briljanti. 2. Saprotu, ka konkursa programmu dod pasūtītājs – tāpēc katram NT mazajam činavniekam – savs kabinets un ne jau kaut kur… Lasīt vairāk »