Marriott viesnīca — Sampling

Koncepcija

Viesnīca atrodas Vecrīgā, taču pēc apbūves rakstura šī vieta ir kā robeža starp Viduslaiku un lielo bulvāru apbūves tipu. Cieši viena otrai blakus sadzīvo gan divu, trīs stāvu ēciņas, gan pagājušā gadsimta sākuma daudzstāvu īres nami. Šī situācija mudina meklēt citus raksturlielumus, kas būtu kopīgi apkārtējai apbūvei. Viens no tiem gan Vecrīgā, gan citos Viduslaiku pilsētu centros ir šaurās, līkloču ieliņas, noslēpumainie iekšpagalmi un skati. Skati, kas paveras negaidīti un atklāj dzīvi, kas noris paralēli ielas kņadai. Taču arī tā ir publiska telpa, un, lai arī pirmajā mirklī vairāk paslēpta garāmgājēju acīm, tajā mēdz būt daudz intensīvāka sabiedriskā dzīvē, nekā uz ielas un atvērtajiem laukumiem.

Ņemot par pamatu šo pilsēttelpas elementu, projektā tiek nosacīti atjaunots pilsētas audumā iztrūkstošais kvartāls, liekot uzsvaru uz tā iekštelpu. Ielas fasādes lielākoties ir samērā noslēgtas, turpretī pagalmā veikalu, kafejnīcu un viesnīcas telpas vizuāli saplūst ar ārtelpu. Šeit var tikt ierīkotas āra kafejnīcas, norisināties dažādi brīvdabas pasākumi vai nesteidzīga pastaiga pa veikaliem.

Tomēr šis nav mēģinājums tieši atkārtot vēsturisko apbūvi, tas ir solis tālāk. Tiek radīta telpa, kas nav definējama ne kā iekšpagalms un arī ne kā iela. Tiek veidota apbūve, kas nav gluži perimetrāla, taču nav arī brīvstāvoša. Jo nav jau nozīmes tam, kā to nosauc, bet gan sajūtai, ko tā rada

Žūrijas vērtējumi

Ēriks Grūbe: Autori stratēģiski domā par Vecrīgu kā vidi un meklē tās attīstības ceļus, par ko ir pelnījuši atzinību. Darbs nav vērtējams, jo pārkāpj virkni būvnoteikumu, bet konkursa mērķis ir iegūt realizējamu risinājumu. 

Edgars Treimanis: Risinājums paredz skaidru sadalījumu būvapjomos un izvēlētajam materiālam atbilstošu fasādes izveidojumu ar vietai atbilstoša mēroga perforāciju. Priekšlikums dod iespēju saglabāt ozolu Minsterejas ielas frontē.Diemžēl risinājums rada iespaidu par atkāpšanos no perimetrālās apbūves principa, kas šajā vietā nav vēlams. Nav ievēroti noteikumi un ieteikumi par vēlamo apbūves augstumu. Nav ievērots noteikums par pasta pagalma ēku saglabāšanu. Priekšlikums rada disonansi jumtu ainavā.

Pēteris Bajārs: Nav ievēroti perimetrālās apbūves nosacījumi. Fasādes monotonas, neatbilst Vecrīgas raksturam.

Jānis Zilgalvis: Pilnībā tiek izjaukta un apzināti ignorēta vēsturiskā pilsētbūvnieciskā struktūra, pielietojamie materiāli nav tradicionāli, neskaidra un nav pietiekoša  arī informācija par plānojuma telpisko struktūru. Piedāvājums ir svešķermenis vēsturiskajā pilsētvidē.

Regīna Bula: Nav ievērota plānojuma struktūra ar perimetrālās apbūves principu – perimetrs deformēts; pārsniegts pieļaujamais  apbūves augstums; ainavisks ir atsevišķu dažāda augstuma apjomu kārtojuma piedāvājums, bet  fasāžu struktūra vienāda, līdz ar to monotonas apbūves pieskaņa; varbūt par modernu, par kontrastainu pret vecpilsētas telpas vidi un raksturu; plakani jumti deformē jumtu ainavu; logu formas neatbilst raksturīgajai proporciju sistēmai.

Viesturs Brūzis: Darbu nevaru vērtēt, jo nav ievēroti apbūves noteikumi, bet kopumā labs arhitektoniskais risinājums, būtu bijis labāk, ja būtu izmantoti citi materiāli, samērā interesants risinājums no dzelzceļa puses.

Knut Kvisvik: Būtu ļoti interesanti redzēt (ja tie tiks  apstiprināt tālāk)