Koncepcija
Viesnīca atrodas Vecrīgā, taču pēc apbūves rakstura šī vieta ir kā robeža starp Viduslaiku un lielo bulvāru apbūves tipu. Cieši viena otrai blakus sadzīvo gan divu, trīs stāvu ēciņas, gan pagājušā gadsimta sākuma daudzstāvu īres nami. Šī situācija mudina meklēt citus raksturlielumus, kas būtu kopīgi apkārtējai apbūvei. Viens no tiem gan Vecrīgā, gan citos Viduslaiku pilsētu centros ir šaurās, līkloču ieliņas, noslēpumainie iekšpagalmi un skati. Skati, kas paveras negaidīti un atklāj dzīvi, kas noris paralēli ielas kņadai. Taču arī tā ir publiska telpa, un, lai arī pirmajā mirklī vairāk paslēpta garāmgājēju acīm, tajā mēdz būt daudz intensīvāka sabiedriskā dzīvē, nekā uz ielas un atvērtajiem laukumiem.
Ņemot par pamatu šo pilsēttelpas elementu, projektā tiek nosacīti atjaunots pilsētas audumā iztrūkstošais kvartāls, liekot uzsvaru uz tā iekštelpu. Ielas fasādes lielākoties ir samērā noslēgtas, turpretī pagalmā veikalu, kafejnīcu un viesnīcas telpas vizuāli saplūst ar ārtelpu. Šeit var tikt ierīkotas āra kafejnīcas, norisināties dažādi brīvdabas pasākumi vai nesteidzīga pastaiga pa veikaliem.
Tomēr šis nav mēģinājums tieši atkārtot vēsturisko apbūvi, tas ir solis tālāk. Tiek radīta telpa, kas nav definējama ne kā iekšpagalms un arī ne kā iela. Tiek veidota apbūve, kas nav gluži perimetrāla, taču nav arī brīvstāvoša. Jo nav jau nozīmes tam, kā to nosauc, bet gan sajūtai, ko tā rada
Žūrijas vērtējumi
Ēriks Grūbe: Autori stratēģiski domā par Vecrīgu kā vidi un meklē tās attīstības ceļus, par ko ir pelnījuši atzinību. Darbs nav vērtējams, jo pārkāpj virkni būvnoteikumu, bet konkursa mērķis ir iegūt realizējamu risinājumu.
Edgars Treimanis: Risinājums paredz skaidru sadalījumu būvapjomos un izvēlētajam materiālam atbilstošu fasādes izveidojumu ar vietai atbilstoša mēroga perforāciju. Priekšlikums dod iespēju saglabāt ozolu Minsterejas ielas frontē.Diemžēl risinājums rada iespaidu par atkāpšanos no perimetrālās apbūves principa, kas šajā vietā nav vēlams. Nav ievēroti noteikumi un ieteikumi par vēlamo apbūves augstumu. Nav ievērots noteikums par pasta pagalma ēku saglabāšanu. Priekšlikums rada disonansi jumtu ainavā.
Pēteris Bajārs: Nav ievēroti perimetrālās apbūves nosacījumi. Fasādes monotonas, neatbilst Vecrīgas raksturam.
Jānis Zilgalvis: Pilnībā tiek izjaukta un apzināti ignorēta vēsturiskā pilsētbūvnieciskā struktūra, pielietojamie materiāli nav tradicionāli, neskaidra un nav pietiekoša arī informācija par plānojuma telpisko struktūru. Piedāvājums ir svešķermenis vēsturiskajā pilsētvidē.
Regīna Bula: Nav ievērota plānojuma struktūra ar perimetrālās apbūves principu – perimetrs deformēts; pārsniegts pieļaujamais apbūves augstums; ainavisks ir atsevišķu dažāda augstuma apjomu kārtojuma piedāvājums, bet fasāžu struktūra vienāda, līdz ar to monotonas apbūves pieskaņa; varbūt par modernu, par kontrastainu pret vecpilsētas telpas vidi un raksturu; plakani jumti deformē jumtu ainavu; logu formas neatbilst raksturīgajai proporciju sistēmai.
Viesturs Brūzis: Darbu nevaru vērtēt, jo nav ievēroti apbūves noteikumi, bet kopumā labs arhitektoniskais risinājums, būtu bijis labāk, ja būtu izmantoti citi materiāli, samērā interesants risinājums no dzelzceļa puses.
Knut Kvisvik: Būtu ļoti interesanti redzēt (ja tie tiks apstiprināt tālāk)
Nebūtu tik vienmuļi (atgādina dzelteno ķieģeļu poliču namu starp Stabu/Bruņinieku ielām), varētu pat apsveikt, tagad tikai citādāk nekā pārējiem, kas (gandrīz?) visi zīmējuši blakus esošā monstra stilā. Par (ne)perimetrālu apbūvi nekādu iebildumu, nevajag sekot dogmām, ja jauns risinājums ir gana interesants.
Saglabaat to ozolu bija nepiecieshams iestraadaat noteikumos. un pofig par to perimetraalo apbuuvi! tieshi shaadi noteikumi sho ielu padara veesu, nebaudaamu un vecriigas meerogam neatbilstoshu! zaljumi ienes dziiviibu.Savaadak viens vieniigs akmens…akmens… ar stikla shaujamluukaam!
pilniigi piekritu
Tīk, ka šai risinājumā ir domāts par ielas telpu, kā publisku un atraktīvu vidi, kurā ir vieta apmeklētājam un garām gājējam, kas pērējos variantos pilnībā tika ignorēta, radot bezpersonisku sienu ar tukšiem veikalu skatlogiem (ņemot vērā jau eksistējošu šās teritorijas pieredzi). Bieži netiek ņemts vēra ielas pirmā stāva mērogs un skatupunkts, kam jābūt ķermenim un acij tīkamam un interesantam.
Un tik tiešām atkāpšanās no perimetra radītu vecrīgas apbūvei tipisku neregularitāti un rotaļīgumu, tādu jauku scenogrāfiju ar dažādiem skatu punktiem, bet tieši, vai tas tā būtu šajā variantā, es nezinu..
Vecrīga pilna ar ozoliem zāģē tik nost iereibis tūrists var gūt tik traumas un vēl lūstoši zari vētras laikā.
a vot šeit ir jāpievērš uzmanību bilancei- būs mazāk ozolu, tad bebri vairosies bezkontroli- ko tad mēs darīsim? Savukārt, ja tagad iet nogalināt tos bebrus, tad ozoli nāk… Daudzpusīgi jādomā!
/nezinu, kāda sakarā šeit ir šīs komentārs/
Šķiet vēsturisko tradīciju vērtību arī nevajadzētu aizmirst, sevišķi vecrīgā.
Objektīvi: lai arī apjoma vizuālais risinājums šķiet visai interesants un Latvijas mērogā pietiekoši oriģināls, nevar nepiekrist žūrijas komentāriem. Īpaši par atbilstību dotajai vietai.
Subjektīvi: pieļauju neesmu vienīgais, kurš spēj iedomāties šādu piedāvājumu kādas represīvās instances pieprasījumā pēc jaunas ēkas. Vismaz fasādēs tāds biedējošs askētisms.
Tam ir jābūt, viss ok, tikai tā atbilstība vietai…
ja godīgi, šis darbs aizrauj pat vairāk, nekā daudzie vingrinājumi ar "skulpturāli nošļauptajiem slīpajiem jumtiem" a la viduslaiku formas diemžēl, nav iespējams Rīgā, jo Rīgā taču pastāv apbūves noteikumi tāpēc dabā iegūsim, visticamāk, kārtējo monstrozi masīvo "slīpo jumtu klonu", kura galvenais pienesums būs fasāžu izdarinājums+kāds oriģinālāks savērsums plaknēs (ar "monstrozi" es domāju tādu, kas apvieno vairākas parceles un pat veselu kvartālu arhitektoniski glīti monolītā apjomā, kas ir galīgi neraksturīgi Vecrīgas vēsturiskajai būtībai, kur katrs īpašums ir katra parcele un individuāli risināts) Problēma saredzama jau pašā konkursa uzstādījumā, kad uzdevums tiek formulēts kā "fasāžu risinājums" nu ko tur lai saka…it kā… Lasīt vairāk »
Nuss, žūrijā jau visvairāk iebildumus/atkāpes nepieļaujošie komentāri nāk no arhitektūras ierēdņu puses, tā kā viņu sūtība ir aizstāvēt likuma burtu, cita reakcija varētu tikt novērtēta pat kā dumpis, kas no viņiem līdzšinējā dzīvē nav novērots.
Ja nebūtu šī "patiesības ministrijas" veidola, būtu vērts pat rīkot atbalsta akciju šim risinājumam.
Ne velti jau komentārā pie Pluss risinājuma rakstīju, Vecrīga līdz Rotermani nevelk pamatīgi.
Nebūtu tik vienmuļi (atgādina dzelteno ķieģeļu poliču namu starp Stabu/Bruņinieku ielām), varētu pat apsveikt, tagad tikai citādāk nekā pārējiem, kas (gandrīz?) visi zīmējuši blakus esošā monstra stilā. Par (ne)perimetrālu apbūvi nekādu iebildumu, nevajag sekot dogmām, ja jauns risinājums ir gana interesants.
Saglabaat to ozolu bija nepiecieshams iestraadaat noteikumos. un pofig par to perimetraalo apbuuvi! tieshi shaadi noteikumi sho ielu padara veesu, nebaudaamu un vecriigas meerogam neatbilstoshu! zaljumi ienes dziiviibu.Savaadak viens vieniigs akmens…akmens… ar stikla shaujamluukaam!
pilniigi piekritu
Tīk, ka šai risinājumā ir domāts par ielas telpu, kā publisku un atraktīvu vidi, kurā ir vieta apmeklētājam un garām gājējam, kas pērējos variantos pilnībā tika ignorēta, radot bezpersonisku sienu ar tukšiem veikalu skatlogiem (ņemot vērā jau eksistējošu šās teritorijas pieredzi). Bieži netiek ņemts vēra ielas pirmā stāva mērogs un skatupunkts, kam jābūt ķermenim un acij tīkamam un interesantam.
Un tik tiešām atkāpšanās no perimetra radītu vecrīgas apbūvei tipisku neregularitāti un rotaļīgumu, tādu jauku scenogrāfiju ar dažādiem skatu punktiem, bet tieši, vai tas tā būtu šajā variantā, es nezinu..
Vecrīga pilna ar ozoliem zāģē tik nost iereibis tūrists var gūt tik traumas un vēl lūstoši zari vētras laikā.
a vot šeit ir jāpievērš uzmanību bilancei- būs mazāk ozolu, tad bebri vairosies bezkontroli- ko tad mēs darīsim? Savukārt, ja tagad iet nogalināt tos bebrus, tad ozoli nāk… Daudzpusīgi jādomā!
/nezinu, kāda sakarā šeit ir šīs komentārs/
Šķiet vēsturisko tradīciju vērtību arī nevajadzētu aizmirst, sevišķi vecrīgā.
Objektīvi: lai arī apjoma vizuālais risinājums šķiet visai interesants un Latvijas mērogā pietiekoši oriģināls, nevar nepiekrist žūrijas komentāriem. Īpaši par atbilstību dotajai vietai.
Subjektīvi: pieļauju neesmu vienīgais, kurš spēj iedomāties šādu piedāvājumu kādas represīvās instances pieprasījumā pēc jaunas ēkas. Vismaz fasādēs tāds biedējošs askētisms.
Tam ir jābūt, viss ok, tikai tā atbilstība vietai…
ja godīgi, šis darbs aizrauj pat vairāk, nekā daudzie vingrinājumi ar "skulpturāli nošļauptajiem slīpajiem jumtiem" a la viduslaiku formas diemžēl, nav iespējams Rīgā, jo Rīgā taču pastāv apbūves noteikumi tāpēc dabā iegūsim, visticamāk, kārtējo monstrozi masīvo "slīpo jumtu klonu", kura galvenais pienesums būs fasāžu izdarinājums+kāds oriģinālāks savērsums plaknēs (ar "monstrozi" es domāju tādu, kas apvieno vairākas parceles un pat veselu kvartālu arhitektoniski glīti monolītā apjomā, kas ir galīgi neraksturīgi Vecrīgas vēsturiskajai būtībai, kur katrs īpašums ir katra parcele un individuāli risināts) Problēma saredzama jau pašā konkursa uzstādījumā, kad uzdevums tiek formulēts kā "fasāžu risinājums" nu ko tur lai saka…it kā… Lasīt vairāk »
Nuss, žūrijā jau visvairāk iebildumus/atkāpes nepieļaujošie komentāri nāk no arhitektūras ierēdņu puses, tā kā viņu sūtība ir aizstāvēt likuma burtu, cita reakcija varētu tikt novērtēta pat kā dumpis, kas no viņiem līdzšinējā dzīvē nav novērots.
Ja nebūtu šī "patiesības ministrijas" veidola, būtu vērts pat rīkot atbalsta akciju šim risinājumam.
Ne velti jau komentārā pie Pluss risinājuma rakstīju, Vecrīga līdz Rotermani nevelk pamatīgi.