Lietuvas diena 2021

Par godu Lietuvas Neatkarības dienai kā ik gadu — nedaudz no dienvidu kaimiņu jaunākās arhitektūras, ko šoreiz reprezentē pieci darbi, kas godalgoti Lietuvas arhitektūras izcilības konkursā Žvilgsnis į save  (Skats sevī jeb Introspekcija). Atšķirībā no Latvijas Arhitektūras gada balvas, tas norisinās reizi divos gados. Oktobrī noslēdzās  2019. un 2020. gada arhitektūras devuma izvērtēšana, kā arvien apbalvojot piecus labākos, izdalot piecas vienlīdzīgas balvas.

Pandēmija ietekmējusi itin visas nozares un jomas, un arī Lietuvas arhitektūras izvērtēšanu, kas šoreiz nenotika žūrijai klātienē apmeklējot ēkas. Arhitektūras, telpas izvērtēšanā pēc bildēm, — tas, protams, ļauj apšaubīt objektivitāti. Taču ir skaidrs, ka starptautiskā žūrija (Māra Ābele / Latvija, Kalle Komissarov / Igaunija,  Xander Vermeulen Windsant / Nīderlande) savu darbu darīja godprātīgi, un Kalles Komisarova vārdiem runājot, — atbilstoši katrs savam ideoloģiskajam un mentālajam kontekstam, raugoties pēc projektiem, kas saskan ar katra vērtībām un uzstādījumiem.

Ir zīmīgi, ka četri no pieciem godalgotajiem projektiem ir saistīti ar atjaunošanas, pārbūves, reģenerācijas jomu. Daži no šiem godalgotajiem projektiem ir arī starp Lietuvas pretendentiem Eiropas savenības Mīsa van der Roes balvai.

Vilkavišķu autoosta

Arhitekts: Gintaras Balčytis, 2020

Šis ir vienīgais no četriem godalgotajiem darbiem, kas ir pilnībā jaunbūve. Komplicētais novietojums pilsētvidē un gruntsgabalā augošie koki rosināja nonākt pie tāda funkcionālā scenārijā, kur koki kļuvuši par būtisku 4000 kvadrātmetru lielās ēkas sastāvdaļu, veidojot īpašas attiecības un mijiedarbību ar dabu.  “Caurstaigājamās” ēkas koncepcija novietnes trūkumus ir pārvērtusi projekta unikalitātē, — trīsstūra zemes gabala telpa ir “absorbējusi” ēku, apvienojot to ar dabu, izveidojot ēkas iekšpusē parku un poētisku publisko telpu. Gintars Balčītis savu meistarību ir apliecinājis jau pirms dažiem gadiem (2017) īstenotajā Kauņas autoostas projektā, kas ne vien risina būtiskas infrastruktūras būves uzdevumu, bet iekļauj arī būtiskus pilsētvides, publiskas telpas aspektus un ir arī skaista Kauņas vietzīme (skat. A4D publikācijā pirms diviem gadiem https://a4d.lv/raksti/jauna-kaunas-autoosta/).

Vairāk — Žvilgsnis į save, EU Mies Award

ALIA biroju ēka Kauņā

Arhitekti: NEBRAU/  Laurynas Avyžius, Andrius Kalinauskas,  2020

Ēka atrodas skaistā vietā Nemunas upes līkumā Kauņā. Izvērtējot esošo dzelzsbetonā ēkas struktūru, papildinot ar diviem jauniem stāviem metāla un līmētā koka konstrukcijās, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un inženiertehniskos risinājumus, ir radīta moderna birojēka. Ēkas skaidrā un statiskā fasāde ir veidota, pārklājot dzelzsbetona karkasu ar 2×4 m moduļa paneļiem, kas ietver iekšējo apdari, apgaismojumu, ārējo pārklājumu un vertikālu anodēta alumīnija elementu režģi. Dažāds blīvums veic saules aizsardzības funkciju, nodrošina fasādi ar ritmu, uzsver tās stingro raksturu. Režģa dažādie blīvumi veic saules aizsardzības funkciju, piešķir fasādei ritmu, uzsverot tās stingro raksturu. Būve tiecas iemiesot biznesa centra pamatvērtības — harmoniju starp dabu un mūsdienu ēku; savienojumu starp nozīmīgām pilsētas vietām, atrodoties starp Kauņas vecpilsētu un darījumu centru; kā arī savstarpējā komunikāciju starp ēkām strādājošajām kompānijām.
Vairāk — Žvilgsnis į save, NEBRAU

Atjaunotā piestātnes ēka Nidā

Arhitekti:  LG Projektai & GAL Architektai, 2019

Oriģinālā piestātnes ēka, viena no nelielās kūrortpilsētiņas Nidas vietzīmēm Kuršu jomas krastā ir būvēta 1976. gadā pēc Alfreda Paulauska projekta. 2013. gadā šī spilgtā modernisma būve tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā. Laika gaitā ēka bija ievērojami pārveidota un nolaista. Projekta gaitā atjaunotas ēkas lielākās vērtības — koka virsmas, atklātais betons, stiklojumu un apjomu-telpas kompozīcija, — tas darīts respektējot modernisma vērtības, reizē ienesot mūsdienu detaļu kultūru.

Vairāk — Žvilgsnis į save, GAL ARCHITECTAI

Vaiņu pils reģenerācija

Arhitekti: DO ARCHITECTS, 2020

Vaiņu dzimtas pils (vēlāk — Poceju ģimenes īpašums) ir 400 gadu sena būve Viļņas vecpilsētā. Reģenerācijas projekts šo arhitektūras mantojumu no jauna atver publikai, pārvēršot dzīvīgā pilsētas kvartālā un satikšanās vietā. Balstoties daudzās vēstures, arhitektūras, apdares izpētēs, tika meklēta dziļāka saistība starp dārgo mantojumu un spilgto, silto, izteiksmīgo mūsdienu arhitektūru, kurā eksponēti četru gadsimtu vēstures slāņi. Atjaunojot zudušo saikni starp divām ielām cauri kvartālam, ir izveidota dzīvīga gājēju pasāža ar 20 autentiskām ieejām, kuras izceļ mūsdienīgas detaļas, betonētas terases un ielas kamīns.

Vairāk — Žvilgsnis į save, EU Mies Award , DO ARCHITECTS

Laisves alejas atjaunošana

Arhitekti: Šarūno Kiaunės projektavimo studija, 2019

Atjaunotā Laisvės alėja — starpkaru perioda Lietuvas pagaidu galvaspilsētas skaistākā un reprezentablā iela, savulaik bija arī viena no pirmajām gājēju ielām Padomju savienībā. Vairākus gadus ilgušie pārbūves darbi ir rezultējušies skaistā un patīkamā publiskajā ārtelpā, vēl vairāk uzsverot pilsētas galvenā bulvāra nozīmi.  Žūrija augstu novērtēja vērtīgo projektu,  meistarīgo un rūpīgo darbu,  īpašo uzmanību pret detaļām un materiāliem, izsakot cerību, ka tas iedvesmos līdzīgus projektus arī citās Lietuvas pilsētās.

Vairāk — Žvilgsnis į save

Bez minētajām piecām galvenajām godalgām žūrijā piešķīra arī papildus atzinības rakstus. Viens no tiem tika aktīvajai biedrībai — Arhitektūras fondam (Architektūros fondas) par trijiem projektiem kopienu vietu veidošanas projektiem, bet otrs —  Paupys kvartālam, kas radīts Viļņas pilsētas centienu rezultātā. Lietuvas balvas konkursā piedalījās šī projekta triju atškirīgo kvartālu arhitekti  (ARCHES,  ARCHITEKTŪROS LINIJA, AMBRASO ARCHITEKTŲ BIURAS), par pašu kvartālu vairāk var lasīt pagājušā gada A4D publikācijā.

Žvilgsnis į save žūrijas vērtējumi ir skatāmi īsos video
ES Mīsa van der Roes balvai no Lietuvas šogad ir 13 pretendenti, to vidū — arī Vilkavišķu autoosta un Vaiņu pils reģenerācija, kā arī divi no Paupys kvartāliem.