Lietuvas diena 2015

16. februārī Lietuvā svin
Neatkarības jeb  Valsts atjaunošanas
dienu, ko A4D ierasts atzīmēt pievēršoties kaimiņvalsts arhitektūrai. Šoreiz mazliet par Lietuvas arhitektūras balvu ieguvušajiem darbiem, kā arī lietuviešu arhitektu darba popularizēšanu mūsdienu medijos. 

Domājot par to, kā
šoreiz reprezentāt Lietuvas arhitektūru, kādus arhitektūras darbus vai norises
atspoguļot, izvēle apstājas pie diviem regulāriem pasākumiem, kas rāda zināmu
izvērtēšanu un labāko sasniegumu atlasi — runa ir par divām skatēm jeb balvām.
Kā zināms, Lietuvas gadījumā nevar runāt par gada balvu arhitektūrā, jo
tradicionālē skate Žvilgsnis į save (Skats sevī jeb
Introspekcija
) tiek rīkota reizi divos gados, un pēdējā notika 2014. gada
rudenī.

Ideju par galavērtējuma
uzticēšanu ārzemniekiem Latvijas Arhitektu savienība savā laikā (2004. gadā) pārņēma
tieši no Lietuvas, kur skates žūrijā arvien ir trīs ārzemju arhitekti, kuri
nosaka piecu vienlīdzīgo balvu sadalījumu. Šoreiz tie bija Somijas Arhitektu
savienības priekšēdis Esko Rautiola,
Igaunijas Arhitektu savienības vadītājs Indrek
Allmann
, bet Latviju pārstāvēja aizpagājušā gada Lielās balvas ieguvējs
Miķelis Putrāms, kurš speciāli A4D uzrakstījis savas pārdomas, ko raisījusi
gan līdzdalība Lietuvas žūrijā rudenī, gan iespēja vērot Latvijas balvas
starptautiskās žūrijas darbu pagājušajā pavasarī.

Miķelis (nejaukt ar A4D
aktīvo komentētāju un blogotāju, kas arī dēvējas par Miķeli!) savā rakstā mazāk
skar konkrētos arhitektūras darbus, vairāk reflektējot par šāda veida pasākumu
jēgu un sūtību, un atzīstot, ka «starptautiskie kolēģi nav prokurori, bet
arhitektūras dalībnieki, kas pilnveidojas un attīstās kopā ar nominēto darbu
autoriem un piedalās vispārējās arhitektūras kvalitātes celšanā. Žūrijas
vēstījums (un nevis vērtējums) konfrontē aizspriedumus, bagātina izpratni un
iedvesmo jauniem izaicinājumiem.»

Otra balva, kas arī tiek
apkopota reizi divos gados, ir galvenā Eiropas Savienības godalga — Mīsa van
der Roes balva, un tai izvirzītie kandidāti tāpat tiecas reprezentēt valsts
izcilāko arhitektūru.  Eiropas balvai no
Lietuvas izvirzītie astoņi darbi (skat) lielā mērā pārklājas  ar tiem, kas apbalvoti Lietuvas Arhitektu
savienības divgadu skatē. Zemāk — neliels pārskats par Lietuvas arhitektūras
balvu ieguvušajiem darbiem.

 

Žvilgsnis į save 2013-2014 / Lietuvas Arhitektūras balva

Piemiņas vieta ceļu būves veterāniem


Urban line — Aistė Aleksandrovienė,
Simona Kazakauskaitė      

Atpūtas vieta Lietuvas galvenās
maģistrāles  — Viļņas – Klaipēdas šosejas
malā reizē ir arī memoriāls Lietuvas ceļu būvniekiem. Nelielais publiskās
telpas un ainavas projekts veidots dalot paugura telpu vairākās zonās — bērnu
rotaļlaukumam, tualetei, piknika vietai ar nojumi un jaunu ozolu audzei. ­Ģeometriskajām
struktūrām, vienkāršo materiālu(betons, metāls, koks), lietojumam, kas iemieso
grafiskās un taktilās īpašības,  piemīt
mūsdienu estētika, enerģizējot telpu. Projekta spēks slēpjas līdzsvarā starp
vides dizianu un simbolisko vēstījumu, neieslīgstot ne dramatiskajā, ne
banālajā.

Ķēdaiņu
sporta halle

4
plius — Donaldas Trainauskas, Darius Baliukevičius, Sigita Tauraitė, Skirmantas
Varnauskas

Ķēdaiņi ir mazpilsēta ( 30 tūkst iedz.) apmēram pa vidu starp Paņevežu un Kauņu.
Vienkāršais un raupjais stikla un metāla cilindrs ir novietots pilsētas nomalē,
kur šobrīd tiek veidota sporta zona ar stadionu un dažādiem sporta laukumiem.
Ēka jūtīgi iekļauta ainavā, iesēdinot starp esošjiem bērziem, kas veido atpūtas
zonu un iezīmē galveno ieeju.

Ēka ir tapusi kā sociāla iniciatīva —
privātas kompānijas dāvana pilsētai, un kalpo kā daudzfunkcionāla vieta sporta,
kultūras un citām sabiedriskām aktivitātēm. Apaļajā plānā prasmīgi izkārtotās
telpas ļauj ēkas apjomam izskatīties mazākam, nekā tas patiesībā ir. Iecerēta
kā mūsdienīga un ekonomiski efektīva ēka, kā vienlīdzsvarīgus tā iemieso
estētiskos un funkcionālos aspektus, materiļau un detaļu izmantojums ir labi
pārdomāts racionālai un ekonomiskai izmantošanai. Plašie fasādes stiklojumi
mazina barjeru starp iekštelpu un apkārtni, pieškirot ēkai unikālu tēlu.
Interjers ir minimālistisks, fokusējot galveno uzmanību uz skatuvi.

Ruperta mākslas un izglītības centrs
Viļņā

Audrius
Ambrasas architects — Audrius Ambrasas, Vilma Adomonytė, Mindaugas Reklaitis

Kaut arī piecas godalgas ir noteiktas kā
līdzvērtīgas, šaubu par to, ka Ruperts
būs viens no apbalvotajiem, bija vismazāk, 
— ēka jau publicēta daudzos arhitektūras žurnālos un portālos un
noteikti ir viens no spilgtākajiem, vienlaikus arī smalkākajiem pēdējo gadu
Lietuvas arhitektūras darbiem.  Ēkas tēls
pauž nosvērtu atturību un eleganci, iemiesojot tādu kā Ziemeļeiropas modernisma
garu, ko raksturo saikne ar dabu, prasmīgs gaismas izmantojums un daudz koka.
Konceptuāli skaidrās ēkas apjoma ekspresija panākta mijkārtojot divus
atsķirīgus mākslinieku studiju moduļus — nelielākas āra terasēm un lielākas —
ar mezanīnstāvu iekšpusē, katrai studijai dāvājot skatu uz mežu.
Vairāk

Villa
G Viļņā

Audrius
Ambrasas architects —
Audrius Ambrasas, Vilma Adomonytė.

Ēkas
arhitektūras pamatideju nosaka zemes gabala novietne Pieviļņas reģionālajā
parkā, Viļņas upes ielejā — ēkai jāizšķīst ainavā. Telpisko izteiksmi veido divi,
plānā bumerangiem līdzīgi vienstāva apjomi, kas plūstošās formās turpinās kā
pergolas, bet izliektie jumti sniedzās līdz zemei. Saimniecības zona izvietota
ziemeļu pusē, guļamistabas — pret  austrumeim, bet dzīvojamā zona caur lieliem stiklojumiem
veras pret pļavu dienvidrietumu virzienā.

Privātmāja
Viļņā


Aketuri architektai — Milda
Rekevičienė, Alda Tilvikaitė, Lukas Rekevičius

Ēka atrodas vecā paugurainā privātmāju
rajonā, prasmīgi iekļaujoties apkārtnē. Atzinības vērts ir tas, kā ciešā telpu
programma un visi kvadrātmetri ir izvietoti tā, ka māja šķiet mazāka, nekā ir
patiesībā. Kaut arī ēkas tēlā nav nekā škietami jauna un neredzēta, tai piemīt
savas skaidras arhitektūras vērtības un tā papildina apkārti tā, kā tas notiek
ar labu arhitektūru. 

Arhitektūras popularizēšana

Blakus Lietuvas arhitektūras sabiedriskajām aktivitātēm,
kas saistītas ar arhitektūras politikas izstrādi un ieviešanu, konkursu (ļoti
bieži — publisko iepirkumu) praksi, Arhitektūras fonda rīkotajiem lekciju un
diskusiju cikliem, vieglāk pamanīt tos projektus, kas vērsti uz arhitektūras
popularizēšanu.  Tāds darbs iepriekšējā
gadā bija Lietuvas arhitektu savienības veidotais īsfilmu cikls, — video
atspoguļoti 14 no pēdējo gadu ievērojamākajiem Lietuvas arhitektūras darbiem, apkopojot
tos DVD, vienlaikus visas filmiņas pieejamas arī majaslapā tīmeklī. Iztiekot
bez runātā teksta, lēnā un plūdenā kameras slīdēšana ap un cauri ēkām, daudz
izmantojot gaisa skatus, veido vizuāli poētiskas pasāžas, kas neklātienē šo ēku
telpiskumu atklāj pilnīgāk, nekā to spēj atseviškas fotogrāfijas.

skat. Lietuvas arhitektūras īsfilmashttp://www.archifilm.lt/en/

Cits Arhitektu savienības, Arhitektūras fonda un privātu kompāniju
sadarbības projekts, kas aizsākts jau 2009. gadā ir digitāla datu bāze —
Lietuvas arhitektūras interaktīvā karte, kurā šobrīd apkopoti vairāk nekā 200
arhitektūras darbi, kas tapuši laikā pēc 1991. gada.  Lai gan platforma paredz iespējas pievienot
komentārus, veidot savus sarakstus un maršrutus, dalīties sociālajos tīklos,
tomēr domājams, ka būtiskākā ir tieši saturiskā vērtība un satura ērtā pieejamība.
Bez nelielajām bildēm, katram projektam pievienota izsmeļoša pasīte ar autoriem
un galvenajiem datiem, kā arī pietiekami ietilpīgs apraksts lietuviešu un angļu
valodā. Kopš 2014. gada resurss pieejams arī mobilajās ierīcēs.

skat. Lietuvas arhitektūras interaktīvā karte —  www.archmap.lt/en/

Pirms dažām nedēļām, sveicot Lietuvas
iekļaušanos eiro zonā,  īpašu uzmanību kaimiņvalsts
jaunāko laiku arhitektūrai pievērsa arī polārā tīmekļa arhitektūras datubāze un
ceļvedis MIMOA, savā ziņu laidienā — skat. Lietuva MIMOA

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000