Par konkursa uzvarētājiem atzīta attīstības koncepcija, kuras autori ir Uģa Šēnberga arhitektu birojs. Viņu priekšlikums Trīs māsas, ko iedvesmojusi vietas vēsture, piedāvā trīs dažādus apjomus, kas katrs pārstāv savu laikmetu.
Atmiņas un nākotne Vecrīgā
Projektējamais
objekts atrodas vēsturiski nozīmīgā, jau ar Rīgas rašanās laikiem
saistītā Vecrīgas vietā — senās lībiešu apmetnes tuvumā, pie Rīdziņas
upes. Trīs dažādajos gruntsgabalos atspoguļojas dažādi senās Rīgas
būvmākslas sasniegumi — pilsētas aizsargvalnis — 1422.gads,
aizsargmūris — 1632.gads, četrstūrains Rezes vārdā saukts pilsētas mūra
tornis — 1567.gads un mazās Peitavas ielas vārti. Šeit joprojām ir
Vecrīgas visšaurākā iela — Trauksmes iela. Respektējot vēsturisko
mantojumu, projekts piedāvā veidot trīs dažādus ar laikmeta informāciju
piesātinātus apjomus, maksimāli izmantot un eksponēt jau esošas
vērtības un ienest jaunas kvalitātes.
Trīs ēkas — trīs dažādi laikmeti — trīs māsas
Kalēju māja — vecākā māsa
Kalēju
ielas ēkas esošo vēsturiski daudzslāņaino apjomu paredzēts vainagot ar
skulpturālu, monolītu jumtu, kas uzsver Vecrīgas vēsturiskās apbūves
spēkpilno raksturu. Tā iedvesmas avoti ir Danneršterna nama jumts un
1823. gada fasādes notinums ar kādreiz bijušo, Vecrīgai raksturīgo
stāvo un masīvo jumtu. Pamatojoties uz arhitektoniski māksliniecisko
izpēti, īpaša uzmanība pievērsta ēkas esošajai fasādei, tās atsegtos
vēsturiskos slāņus iekonservējot un īpaši eksponējot fasādē. Uz ēkas
pagalma īpašuma robežas ir saglabājies aizsargmūris, kas veidots ap
1632.gadu, bet vidū iebūvēts Rezes tornis — veidots ap 1567. gadu.
Pirmo trīs stāvu komerctelpas un dzīvokļi veidoti respektējot un
saglabājot autentisko masīvo iekšsienu struktūru. Uz Peitavas un Kalēju
ielu stūra izvietots Kučiera pagalma restorāns ar divstāvu dzīvokli.
Kungu māja — jaunākā māsa
Pret
Kungu ielu esošajā brīvajā gruntsgabalā paredzēta mūsdienīga ēka —
spoža kā slīpēts dimants, kuras veidols ir jūtīgs un dinamisks Vecrīgas
vēsturiskās telpas atspulgs. Pirmajā un pagrabstāvā izvietots košs
modes veikals uz Kungu un Trauksmes ielu stūra ar plašiem stiklojumiem
— augšējos stāvos ekstravaganti dzīvokļi ar īpašiem skatiem uz Vecrīgas
panorāmu un Daugavu. Kungu māja pieslēdzas blakus zemesgabalam ar
brandmūri un Kungu pagalmu, kas piekļaujas blakus projektējamajam
pagalmam Kungu ielā 8.
Peitavas māja — bagātā māsa
Peitavas
māja glabā sevī bagātīgas atmiņas par Rīgas vēsturi. Rezes pagalms, kas
piederējis Rezes ģimenei 13. gs. ir objekta «sirds» ar atmiņām par
Rezes ģimeni, zudušām un atjaunotām iekšējām ielām, veciem pagrabiem un
jaunveidojamo kafejnīcu. Esošais ēkas apjoms tiek saglabāts to
rekonstruējot ar atsevišķiem papildinājumiem — panorāmas liftu, kas
pieslēdzas augšējo stāvu terasēm ar skatu uz Rezes pagalmu un
Pēterbaznīcu.
Telpiskā struktūra — trīs ēku kopa vēsturiski bagātā vietā
Kalēju
ielas zemesgabalu šķērso senais pilsētas mūris, un šajā vietā
atradušies pilsētas vārti un Rezes tornis. Priekšlikums paredz saglabāt
un eksponēt autentisko 8 — 8,5 m augsto aizsardzības mūra sienas
fragmentu. Otrpus aizsardzības mūrim ir bijusi Trauksmes ieliņa, kuru
paredzēts atjaunot, savienojot Kungu un Peitavas ielas ar gājēju
galeriju. Ap galeriju un Rezes pagalmu izkārtoti mazi veikaliņi,
restorāns, un terases ar stādījumiem.
FUNKCIONĀLAIS RISINĀJUMS
Ēkas funkcionālā kārtojuma struktūra pa vertikāli — 1. stāvs un
pagrabstāvs — veikali, restorāni. 2. stāvs paredzēts jauktai dzīvokļu,
biroju un daļēji veikalu funkcijai. 3—5. stāvs — dzīvokļi. Mansarda un
tā 2. līmenis — ekskluzīvi divstāvīgi dzīvokļi. Katrā ēkas korpusā
izvietota sava kāpņutelpa ar liftu. Rezes pagalmā izvietots panorāmas
lifts ar piekļuvi skatu platformām. Horizontālā virzienā ēku komplekss
apvienots 1. stāva līmenī , kā iekšēju ielu un pagalmu kārtojums.
ĒKAS APDARE
Esošo ēku apdare Peitavas ielā un tās pagalmā — krāsots,
dekoratīvais apmetums ar krāsota skārda jumtu un koka logiem un durvīm.
Kalēju mājas esošie pirmie 3 stāvi — fasādē krāsots apmetums,
esošās logu ailes atstātas bez logiem, veidojot dubulto stikla sienu
fasādes otrajā plānā. Jaunveidojamā jumta izbūve veidota no rūsināta
tērauda.
Kungu ēkas apdare visās plaknēs — monolīts, tonēts betons kombinācijā ar keramikas plākšņu apdari.
Īpaša
uzmanība ēkas interjeros pievērsta no Rezes torņa mantotā mūra
fragmenta eksponēšanai. To paredzēts attīrīt, restaurēt un iekonservēt.
Apbūvi raksturojošie rādītāji
Zemesgabalu kopējā platība — 1727 m²
Apbūves laukums — 1152 m²
Ēkas kopējā platība — 7686 m²
kad vienreiz varēs sagaidīt nesamāksliniecisk-otas, neaptumošotas vizualizācijas bez smaidīgiem ģīmjiem un 9999 fotošopa layeriem, kas aizsedz īsto situāciju un aizmiglo tikai acis?
okej, vajag smukumiņu, rozītīes faktoru arī nedrīkst aizmist, bet šeit es saskatu vairāk kolāžas darbu nekā vizualizāciju, kurai būtu diezgan skaidri jāparāda, kas tad īsti arhitektiem prātā.
Man gan patīk! Labi pasniegts projekts uz nenoņergātām planšetēm, skaidra doma un palīglīdzekļi dažādu skatu punktu, papildus akcentu un skatiena novirzītāju veidā palīdz, mudina un visādi citādi rada interesi iedziļināties projektā. Ja arhitektam pofig, kā izskatās no viņa biroja laukā nākošās planšetes, tad visticamāk viņam būs arī pofig, kāda ir uzprojektētā šedevra (bez fotošopa leijeriem un smaidošām sejām) ārējā un iekšējā apdare. Par publiskās telpas elementiem nemaz nerunājot.
LELLEI PATĪK VISS
Pats arī atbildēji, kas prātā? Tā arī ir vairs ne topīgo arhitektūras žurnīšu lapaspusīšu (raugi, pikseļainie logu mapi apvilkti ap kristāltīrajām formāmutt.) un esošo veco mūru formu kolāža. Ja vēl jaunais apjoms liekas oki (tikai to slīpēto dimantu minēt gan nevajadzēja, bišķu jau palietots pēdējos konkursos), tad viduslaiku spīķera iesēdināšana esošajā klasicisma mūrī rada tikai īslaicīgu interesi, kuru nomaina pārdomas, pieņemot ja šāds salikums Vecrīgā varētu iemiesosies turpmākos gadsimtus. Man domāt, ka pavēršot savu zīmuli Vecrīgas virzienā tomēr savas ambīcijas ekspresīvo formu producēšanā mazliet jāatstāj malā kādai citai reizei, vairāk vēršot savu innovatīvo pieeju, iedziļinoties tās nu jau paplukušajā vēsturiskajā… Lasīt vairāk »
Man arī labāk patīk otrais piedāvājums, jo jaunā ēka savu "jaunumu" parāda neuzbāzīgi un eleganti (reljefā fasāde ar atbilstošu labiekārtojumu) , nevis kartējās pašmērķīgās šķautnes… cik var kraut tos stikla kalnus un dimantu čupas?!?
bet drusku par daudz ornamenta – pilnīgi visur
viena uzpūsta forma jau gozējas daugmalē, vecrīgā savukārt piepūsta piena paka.
kad vienreiz varēs sagaidīt nesamāksliniecisk-otas, neaptumošotas vizualizācijas bez smaidīgiem ģīmjiem un 9999 fotošopa layeriem, kas aizsedz īsto situāciju un aizmiglo tikai acis?
okej, vajag smukumiņu, rozītīes faktoru arī nedrīkst aizmist, bet šeit es saskatu vairāk kolāžas darbu nekā vizualizāciju, kurai būtu diezgan skaidri jāparāda, kas tad īsti arhitektiem prātā.
Man gan patīk! Labi pasniegts projekts uz nenoņergātām planšetēm, skaidra doma un palīglīdzekļi dažādu skatu punktu, papildus akcentu un skatiena novirzītāju veidā palīdz, mudina un visādi citādi rada interesi iedziļināties projektā. Ja arhitektam pofig, kā izskatās no viņa biroja laukā nākošās planšetes, tad visticamāk viņam būs arī pofig, kāda ir uzprojektētā šedevra (bez fotošopa leijeriem un smaidošām sejām) ārējā un iekšējā apdare. Par publiskās telpas elementiem nemaz nerunājot.
… ai – ai – ai… 😉
izskatās, ka te kāds uzslavē SAVU "darbiņu"… 🙁
Interesanti, lelle, kur Jūs esat redzējusi pašas planšetes – tās, kuras it kā ir "…nenoņergātas"…?!
Mīļais student, Peitevas/Kungu ielas planšetes tāpat kā Miera 2 ielas konkursa planšetes bija apskatāmas LAS telpās Arhitektu namā. Cita lieta, ka varbūt nezinājāt, LAS par savās telpās notiekošo darbību reti informē, ja vien protams, aktīvi nesekojat līdzi skopajām ziņām LAS mājaslapā.
LELLEI PATĪK VISS
Pats arī atbildēji, kas prātā? Tā arī ir vairs ne topīgo arhitektūras žurnīšu lapaspusīšu (raugi, pikseļainie logu mapi apvilkti ap kristāltīrajām formāmutt.) un esošo veco mūru formu kolāža. Ja vēl jaunais apjoms liekas oki (tikai to slīpēto dimantu minēt gan nevajadzēja, bišķu jau palietots pēdējos konkursos), tad viduslaiku spīķera iesēdināšana esošajā klasicisma mūrī rada tikai īslaicīgu interesi, kuru nomaina pārdomas, pieņemot ja šāds salikums Vecrīgā varētu iemiesosies turpmākos gadsimtus. Man domāt, ka pavēršot savu zīmuli Vecrīgas virzienā tomēr savas ambīcijas ekspresīvo formu producēšanā mazliet jāatstāj malā kādai citai reizei, vairāk vēršot savu innovatīvo pieeju, iedziļinoties tās nu jau paplukušajā vēsturiskajā… Lasīt vairāk »
Tieši radošo ambīciju atstāšana malā ir vislielākā kaite. Vecrīgā ir pietiekoši daudz jaunās apbūves, kas radīta, domājot par "iederēšanos". Rātsnams (100% jaunbūve!), Kamārina nams, Audēju iela 6 etc. Daudz vērtīgāk ir mēģināt izprast un attīstīt zināmu radošo agresiju, lai gada skates balva nav jāpasniedz tik remdeniem un iederīgiem projektiem kā SEB Unibanka Liepājā!
Latvijas (dažu) arhitektu lielākā problema ir :
radoša IMPOTENCE un milzīgas AMBĪCIJAS!
briesmīgs salikums…, vai ne ?!
🙁
Ar to nav domāta remdenās jeb "pārprastās iederēšanās" arhitektūras atbalstīšana, bet gan tas, ka veidojot jauno arhitektūru Vecrīgā, vairāk iedziļināties vietas analīzē (plašs darba lauks innovatīvai pieejai), lai nerastos jautājumu par tās iekļaušanos vēsturiskajā vidē par tās stila ilgtspējību.
Viens ir radīt ēku ar īslaicīgu pārsteigumu (kiču), kurš domāts garāmskrienošam tūrista fotozibsnim (līdzīgi kā es pats savos arhitektūras ceļojumos), bet otrs man pašam, kā pastāvīgam Vecrīgas lietotājam.
Tapēc arī dodu priekšroju otrajam konkursa darbam.
Man arī labāk patīk otrais piedāvājums, jo jaunā ēka savu "jaunumu" parāda neuzbāzīgi un eleganti (reljefā fasāde ar atbilstošu labiekārtojumu) , nevis kartējās pašmērķīgās šķautnes… cik var kraut tos stikla kalnus un dimantu čupas?!?
bet drusku par daudz ornamenta – pilnīgi visur
to jau varētu koriģēt, izstrādājot projektu, savukārt Šēnberga stūri dursies tik pat asi, kā tagad!
bet ko nu vairs muti dzesēt/klaviatūru deldēt…
Labi, ka atgādinājāt SEB banku Liepājā. Kā ar reizi labākais piemērs šim gadījumam. Lai arī šī ēka neko neizceļas un pats brīnos par prēmējumu, bet šī ēka labi iesēžas kopējā apbūvē, viņa turpina šo Liepājas apbūves raksturu. Pēdējos padsmit gados sabūvētās ēkas vieno ievērotais turpinātais cilvēcīgais mērogs, līdz ar to arī ir patīkami baudīt šo pilsētu kopumā, nevis tikai kā sastāvošu no pašmērķīgiem fragmentiem, bet kā no turpinošiem konteksa elementiem līdz pat mazajām arhitektūras formām (kādas Vecrīgā nemaz nav). Jebkurš konkurss Vecrīgā tagad, kad brīvie gruntsgabali tikpat kā ir beigušies, ir kā nēlīdzsvarota svira, kam tad par labu beigās šis… Lasīt vairāk »
Šis bija tas retais gadījums, kad žurija bija ļļoti rūpīgi veikusi mājas darbu- visi varianti bija rūpīgi izvērtēti, par ar žūrijas komisijas locekļu rkstiski sagatavotiem vērtējumiem- diemžēl tas, kas bija pievilcīgs Ābelei un Jaunrom…, nebija tik pārliecinošs, un Šēnbergs bija par mata tiesu labāks…
"… bija tas retais (VAI TIEŠĀM – RETAIS ?) gadījums, kad žurija bija ļļoti rūpīgi veikusi mājas darbu…"
žurija bija ļļoti rūpīgi veikusi (UZDOTO???) MĀJAS DARBU !
sabiedrības (atsevišķu pārstāvju) ētikas un goda prāta normu lejupslīde – nu jau vairs nepārsteidz…!
uz priekšu !
es, piemēram, jau labu laiku bastoju LAS konkursus…
pilnībā pievienojos par žūrijas darbu. mūsu birojs ar iepazinās ar nolikumu. saprata, ka nežēlīgs sviests un ka tas labi nebeigsies. re ka intuīcija nostrādāja. gan jau, ka ar būtu iespēja tikt pie diskābeļa
…un kur tad ir tas žūrijas VĒRTĒJUMS (ofiiālais dokuments) ?
pagaidām mēs redzam tikai VKPAI "neprofesionālu" atzinumu.
cien. Vita, varbūt Jūs skaļu TAISNOŠANAS lozungu vietā (tā sakot – visas žūrijas vārdā) varētu gādāt par žūrijas lēmuma publicēšanu?!
Tik vien redzu asos stūrus, kā vienīgo Vecrīgas spīķeru konteksta atblāzmu kristāliskajās formās. Kaut cik pietuvinātu detalizācijas piesātinājumu kā Vecrīgas apbūvei jau kristāla formās neatrast, līdz ar to arī konteksts netur. Noslēgtais ēkas dramatiskais raksturs nemaz neliecina par dzīvokļu atrašanos tajā, bet varētu būt vairāk pielāgots Saules kaujā bojā gājušo zobenbrāļu memoriālās ekspozīcijas izvietošanai.
Pati par sevi ēka ok, bet kur konteksts?
Papildus tam iesēdinātais spīķeris klasicisma ēkas čaulā, kur motivācija?
Katrā ziņā otrais darbs liekas korektāks, paliek zināms pārsvars vēsturiskajai apbūvei, mazāk jautājumu, vairāk atbilžu.
Pie reizes būtu interesanti palasīt žūrijas vērtējumu.
viena uzpūsta forma jau gozējas daugmalē, vecrīgā savukārt piepūsta piena paka.