Ar ūdens stihiju saistītais funkcionālais satvars, jūras un kara ostas klātbūtne piešķir ēkai liegi plūdenas aprises. Tas izpaužas semantiski izsvērta virsmu plakņu uzirdinājuma, silueta līnijas un reljefa mijiedarbībā. Vietai vēsturiski piemītošā un klātesošā militārā loma nosaka Liepājas ūdenslīdēju mācību centra sporta kompleksa arhitektūrā izmantoto materiālu un apdares faktūru valodu. 1.vieta. Arhitekti: HUMA arhitektu studija, Jānis Skanis, Nataļja Povstjuka, 2007
Liepājas ūdenslīdēju mācību centra sporta kompleksa arhitektonisko
ieceri raksturo askētiska, asociatīvi daudzslāņaina apjomu un vides
formveide. Atmodas bulvāra asējums un no tā izrietošais perspektīvais
gājēju plūsmu tīkls būtiski ietekmē kompleksa struktūru un apjomu
ekspansijas virzienus. Ēkas ažūrais apjomu kārtojums ļauj saglabāt
esošās gājēju plūsmu asis un ievērtē ar perspektīvās ostas teritoriju
saistīto asi.
Gājēju piekļūšana un ieeja risināta no Atmodas bulvāra puses divos līmeņos:
1.stāva līmenī paredzēta piekļūšana Ūdenslīdēju mācību centra personālam un sporta nodarbību apmeklētājiem.
2.stāva līmenī nodrošināta piekļūšana sporta kompleksa apmeklētājiem, līdzjutējiem un administrācijai.
Autotransportam
paredzētas pazemes autostāvvietas, kurām piekļūšana risināta no Britu
flotes ielas gruntsgabala dienvidu daļā, tādējādi nodrošinot
autotransporta un gājēju plūsmu nekrustošanos. Virszemes autostāvvietas
izveidotas Ūdenslīdēju mācību centra (turpmāk ŪMC) darbinieku un
apmeklētāju vajadzībām ŪMC bloka dienvidu pusē. Pastāv iespēja pazemes
autostāvvietas vietā ierīkot plašu virszemes autostāvvietu sporta
kompleksa apmeklētājiem gruntsgabala dienvidaustrumu daļā.
Sporta kompleksu veido trīs funkcionāli savstarpēji saistīti ēku apjomi :
A — Ūdenslīdēju mācību centrs
Izvietojot
apjomu tuvāk gruntsgabala dienvidrietumu daļai, tiek nodrošināta jaunā
ūdenslīdēju mācību centra optimāla funkcionāla sasaiste ar jau esošo,
blakus gruntsgabalā izvietoto mācību centru. Īstenojot konsekvenci
sabiedrībai atvērtās funkcijas — peldbaseinu un vieglatlētikas manēžu —
vērst un orientēt pret Atmodas bulvāri, tiek panākts:
- vizuāls ŪMC savrupums no sabiedriski aktīvā sporta kompleksa (peldbaseins, vieglatlētikas manēža)
- ŪMC darbinieku un apmeklētāju plūsmas nekrustojas ar sporta kompleksa apmeklētāju un gājēju plūsmām
- rietumu pusē apjomam piekļaujas tehniskais pagalms un ieeja centra darbiniekiem, ŪMC teritoriju iespējams paredzēt norobežotubr
- vertikālais iegremdēšanās tornis akcentē ieeju kompleksā, tas kalpo kā orientieris vai vietas zīme
B — Peldbaseins
Vizuāli
visatvērtākais ŪMC sporta kompleksa bloks. Pavērsts pret Atmodas
bulvāri, peldbaseina apjoms veido konceptuālu priekšplānu, kas sasaistē
ar pārējo ēkas struktūru apmeklētājiem atklāj kompleksa uztveres
pēctecību un funkcionālo loģiku.
C — Vieglatlētikas manēža
Lielākais
no ŪMC sporta kompleksa blokiem. Vislabāk to raksturo skaidrā,
tektoniskā manēžas forma un atraktīvais austrumu fasādes stiklojums.
Tehniskā apkalpe tiek nodrošināta no rietumos piegulošās jaunizveidotās
ielas.
Kompleksa organiskā formveide ievērtē esošās kokaudzes un
maksimāli tās saglabā. Mežu tā dabiskajā veidolā paredzēts saglabāt
zemesgabala dienvidrietumu daļā.
Individuālas, viegli
uztveramas un neuzbāzīgas arhitektūras izteiksmi piešķir trafareti
informatīvi simbolu zīmējumi un apdrukas uz plikbetona virsmas.
Izmantotās konstrukcijas:
Monolīta dzelzsbetona / metāla nesošās konstrukcijas
Metāla arku jumta konstrukcijas
Apdares materiāli:
Balti alumīnija paneļi
Bezrāmju stiklojuma sistēmas
Atveidņots plikbetons ar konteksta motīvu nospiedumiem
Jumta materiāls — balti alumīnija paneļi
ne par lietu un ideju, bet par to, kā izskatās:
cik esmu te manījis šo autoru darbus, tie visi stipri līdzīgi. Nezinu autoru backgroundu, bet viss tas rezultāts vizuāli stipri atsit ietekmi no Kiasmas un vispār – 90.gadu Helsinku arhitektūras – balti apjomi, zaļi stikli ar raksturīgo dalījumu. Droši vien nav slikti – vismaz, kā saka, konsekvence, atpazīstams rokraksts..
Esmu no Liepājas un šķiet, ka šie cilvēki galīgi neizprot situāciju – tā ir Karosta! Tur ir pilnīgi strikts pilsētplānošanas princips. Šo darbu varētu nevērtēt jau par to vien, ka pilsētplānošana galīgi garām – neiederās vidē. Nerunāsim par raksturīgo debespušu virzienu un uz iekšpagalmu vērstiem pagalmiem. Šādu projektu var būvēt pļavā nevis tik īpašā un sakārtotā pilsētas paplašināšanās rajonā!!!
Nu un ka tehnika ir laba? Iideja jau no pašām pamatlietām ir "garām"…
Žūrijai to nevar piedot!
Man liekas, ka paskaidrojumā minētā "asociatīvi daudzslāņainā apjomu un vides formveide" neregulārā plānojumā veidosies dzīvāk un mūsdienīgāk nekā pieturoties pie striktās cara laiku apbūves principiem. Tur galu galā ir piekrastes pļavu ainava un striktais Karostas plānojums ir tik līdz Atmodas bulvārim, tālāk uz juras pusi ir kāpu zona, kur jau viens Karostai neraksturīgs objekts uzcelts – UPB ūdenslīdēju skola.
Manuprāt, diskutējams būtu ieskicētais C ass ZR virziens, taču bez detālplānojuma grūti ieņemt konkrētu pozīciju.
Šim formas drusku atgādina Zahu, taču ceru, ka nesāks pašmērķīgi iekrāsot betonu masā…
piekrītu, ka pilnīgi ignorēta Karostas vēsturiskā apbūve un plānojuma savdabība. šāda veida arhitektūra iederas pilnīgi brīvā vidē…
kādas piekrastes pļavu ainavas?????????????
tā ir KAROSTA, kas ir un CERAMS paliks cara laika pilsētbūvniecības piemineklis, šis objekts pilnībā to nerespektē, un tikai tāpēc, ka tur ir jau kaut kāds UPB…
Nevajag dramatizēt, jo nav zināms, ko cels. Ieskaties vēlreiz googleEarth, tur labi iezīmejas koku/krūmu josla Virsnieku nama jūras pusē, kas, manuprāt, 300 m attālo objekta apjomu formveidi darīs nebūtisku.
Kā jau iepriekš minēju, HUMA projekts man drusku atgādināja Z.Hadid Ordrupgaard Art Museum netālu no CPH (http://www.e-a…_copenhagen.ht m), kurš man īsti nepatika, taču iespaidoja gan.
Karostas gadījumā ir vēl kāds ļoti nozīmīgs konteksts un tie ir FORTI, tiesa, tālāk, aiz mola.
Tāpēc pieņemu, ka šīs formas ir pat ļoti saderīgas un manai acij daudz pierastāk, runājot par distanci no krasta.
Kopsh kura laika ZAHA projektē haotisku angāru arhitektūru?
Nedomāju, ka projekts ir izgāšanās. Manuprāt, pareizi virzīts attīstības scenārijs. Rīgas Rātslaukumā ir labi redzams, kas notiek, ja par katru cenu mēģina "saglabāt un atjaunot" vēsturisko apbūvi un plānojuma savdabību. Arī funkcija veido jauno apjomu un estētiku. Neredzu, kā mūsdienu arhitektūra varētu traucēt saķērnātajai Karostai. Nu labi, skaista vēsturiskā arhitektūra, bet pašlaik pilnīgi nelietojama pilsētvide.
iebildums : UPB projekts kā reizi respektē situāciju pilsētbūvniecisko!!! – ēku apjomi izvietoti un izveidoti ortogonāli un zteikti brīvstāvoši – ar izpratni par kontekstu
kas attiecas uz lelles pieminēto nesakārtoto karaostas vidi – arī nevaru kā arhitekts piekrist – vide kā reiz ir ļoti pat sakārtota – ar skaidri izjūtamu un nolasāmu iekšējo struktūru – vien ēkas pārsvarā nolaistas un pie labiekārtojuma un apzaļumojuma jāpiestrādā
tāpēc šajā kontekstā karaostas videi daudz atbildošāks būtu izklaidus ēku – atsevišķu būvapjomu komplekss, nevis viens monumentāls, sintētisks būvapjoms – kā otra katedrāle vai mākslīgais kalns
zini, izklausās šādi :
tā Rātslaukums ir skaista pilsētbūvnieciska izgāšanās, tad tagad turpmāk mums uz visu vēsturisko arhitektūru nospļauties ! Piekāst visus ar tādu ”nevienam nevajadzīgu figņu” kā ierakstīšnās vēsturiskajā pilsētbūvnieciskā situācijā un struktūrā…
Modernajā (mūsdienu) arhitektūrā kļūdu un neveiksmīgu piemēru ir krietni vairāk sastopami…
vai tāpēc nokāst arī to ?!;)
Tas pat ir labi, jo ir otra galējība, kurā arhitektu biroja rokrakstu var salīdzināt ar grāmatas piem: "Contemporary architecture of 20-th century" pāršķirstīšanu – agrīnā sākumā deviņdesmito gadu beigās daži objekti Konstantīna Pēkšēna stilā, vēlāk jau parādās trīsdesmito gadu art-deco, tad jau pārlēciens uz Hercogs&M , tālāk seko Jean Nouvel atdarināšana.
labais komentaars !!!- zeel, ka taa patieshaam ir!!!
"Contemporary architecture of 20-th century" :)))))))))
bet atļaušos nostāties šī darba pusē. 1. šis obdžekts ir pašā Karaosta tālākajā D galā, tikpat kā pie kanāla, pļavā, vienīgais kas liecina par Karaostas p-būvn. struktūru ir Atmodas bulvāris, viena iela, pat apbūves nera. Tāka pļurkstēt par 90 grādu leņķiem ir demagoģiski. 2. objekts Funkcionāli un telpiski veikli atrisināts ap centrālo mezglu, kā jau subordinētai organizācijai piederošs. 3. par formām un fasādēm nediskutē, tās vai nu patīk vai nē, man patīk, iespējams kādam nepatīk, žūrijai izskatās arī likās OK. 4. Diskusija par grafiku un kompozīcijas metodes korelēšanos ar Salaspils skolu, šajā gadījumā lieki, jo šoreiz attaisnojas, iespējams ja autori… Lasīt vairāk »
1. konkursa objekts atrodas tieši blakus Ūdenslīdēju mācību centra kompleksam, kura viena no dvīņu ēkām tika uzcelta 2001.gadā, dažus gadus vēlāk arī otra, kā arī laivu reliņi pēc Arhitekta U.Pīlēna birojs projekta, kurā, autora vārdiem sakot, Karostas tradīcija — kazarmu arhitektūras apbūve jeb ļoti disciplinētas ēkas interpretētas modernā versijā. Kā Karostas tradīcija tur ievērtēts arī regulārais pilsētnieciskais plānojums. 4. Pārventas bibliotēka Ventspilī. HUMA arhitektu studija www2.a4d.lv/projekti/619/ Projekts Salaspils 3.vidusskolai www2.a4d.lv/projekti/795/ Manuprāt, šā konkursa rezultāts ir parastā situācija, kad nepietiekami kompetentas žūrijas izvēlē lielu lomu nospēlē varbūt, šajā gadījumā, glītākais makets, kā arī 2+1 žūrijā esošo arhitektu subjektīvās kaisles arhitektūrā utml.… Lasīt vairāk »
kopsh manas rokaas ir islandieshu konkursu noteikumi vienmer palasu: Zhurijas noteikumi: skaitliskais sastaavs vienmeer nepaara, ja 5, tad 3 arhitekti, ja 7 tad 4 arhitekti. Ja pasutitajam 2 parstavji, tad vismaz viens no tiem arhitekts, otram jabut ekspertam konkursu jomaa… Ja kaads no zurijas nevar ierasties, tam ir japazino ieprieksh un jasaskano ar Arhitektu apvienibu, lai taa var nozimeet aizvietotaju. >>> zhurija aizpilda minuushu gramatu, kur uzskaita minutes, kas pavaditas zurijas darbaa. Katrs zurijas loceklis parakstas attiecigi ailee par veltitajam minuteem. Zurijas sledzieni tiek apkopoti rakstiski ietverot: 1. kopejo principu aprakstu pec kuriem veikta darbu veerteshana 2. komentaarus par darbiem,… Lasīt vairāk »
Jē, Indra!
Kas tavuprāt notiek ar ētiku AVF?
Vai Tev pašai šķiet ētiski pieņemt algu no "neētisku moduļu" fonda?
Vai vienīgais Tavs personīgais pienesums situācijai ir izstāšanās no senilas sabiedriskas organizācijas?
Vai jūs varat kādreiz arī kaut jel ko izdarīt lietas labā vai.. tomēr tikai smakot?
Un nebūs nekādu ziemsv šādā mērcē vāroties…, labāk taisiet revolūciju ja neesat ar pirkstu taisīti! Ja nevarat… tad nepurkšķiet uz priekšsēdi, tomēr cilvēks cenšas cik var un māk, savu brīvo laiku dīvainām ilūzijām ziedodams.
Sīļa kungs, laikam būsiet par daudz ieķēris vakarvakar?
Kauns, kauns!
Organizācijas labā tiešām nekā darīt nevar. Ja jau pat pilsētas galvenais arhitekts, pilsētas vadība nav ieinteresēti objektīvu valsts konkursa iznakumā, ko nu prasīt no arhitektu savienības. Visi jāatlaiž un jākomplektē no jauna. Tik nav ko kā. Nu tāpat ka ar valdību.
Tā ka nekas cits neatliks kā gaidīt jauno paaudzi, gadus 20…….
es- tas ir labi.Punkts.Jo manas kaisles ir objektivas. Visticamāk- tāpec, ka manas.WOT! A pārejiem- pie laivu reliņiem 1ā Rindā līdzināties! (Vispār jau laikam – eliņiem? Tas- ja par kompetencēm runātu…) Par regulāro kārtību. Nu nav redzēti objektīvi pierādījumi, ka Karostas vēsturiskais regulārais ielu tīkls būtu plānots tālāk par parku. (Cita lieta- simetriski Katedrālei uz ziemeļu pusi.) Un nav īsti pamata arī subjektīviem pieņēmumiem, ka regulārs plānojums per se ir labāks un kā tāds attīstāms līdzīgi, kā armijā jārok grāvis: "Ot zabora do obeda" (sk. bildi). Regulārais tīkls ir noderīgs laikā, kad paredzama intensīva daudzu, atsevišķu, nelielu un, iespējams, ne obligāti-… Lasīt vairāk »
aber kopš kura laika no baleta kritiķa prasa, lai šams ‘gulbju ezeru’ nodejo??? tas, ka atļaujies kauč ko kritizēt, automātiski neuzliek pienākumu taga ņemt i rubīt šeptes neizdarīgo vietā. ja es censtos izlabot visu, kas man derdzas ar 5 mūžiem nepietiktu. tā ka atliek tik smakot 😀
ne par lietu un ideju, bet par to, kā izskatās:
cik esmu te manījis šo autoru darbus, tie visi stipri līdzīgi. Nezinu autoru backgroundu, bet viss tas rezultāts vizuāli stipri atsit ietekmi no Kiasmas un vispār – 90.gadu Helsinku arhitektūras – balti apjomi, zaļi stikli ar raksturīgo dalījumu. Droši vien nav slikti – vismaz, kā saka, konsekvence, atpazīstams rokraksts..
Esmu no Liepājas un šķiet, ka šie cilvēki galīgi neizprot situāciju – tā ir Karosta! Tur ir pilnīgi strikts pilsētplānošanas princips. Šo darbu varētu nevērtēt jau par to vien, ka pilsētplānošana galīgi garām – neiederās vidē. Nerunāsim par raksturīgo debespušu virzienu un uz iekšpagalmu vērstiem pagalmiem. Šādu projektu var būvēt pļavā nevis tik īpašā un sakārtotā pilsētas paplašināšanās rajonā!!!
Nu un ka tehnika ir laba? Iideja jau no pašām pamatlietām ir "garām"…
Žūrijai to nevar piedot!
Man liekas, ka paskaidrojumā minētā "asociatīvi daudzslāņainā apjomu un vides formveide" neregulārā plānojumā veidosies dzīvāk un mūsdienīgāk nekā pieturoties pie striktās cara laiku apbūves principiem. Tur galu galā ir piekrastes pļavu ainava un striktais Karostas plānojums ir tik līdz Atmodas bulvārim, tālāk uz juras pusi ir kāpu zona, kur jau viens Karostai neraksturīgs objekts uzcelts – UPB ūdenslīdēju skola.
Manuprāt, diskutējams būtu ieskicētais C ass ZR virziens, taču bez detālplānojuma grūti ieņemt konkrētu pozīciju.
Šim formas drusku atgādina Zahu, taču ceru, ka nesāks pašmērķīgi iekrāsot betonu masā…
Tā var runāt tikai kāds, kuram nav sejēgas kas ir labāks vide vai viens izbāzenis vides vidū!
kādas piekrastes pļavu ainavas?????????????
tā ir KAROSTA, kas ir un CERAMS paliks cara laika pilsētbūvniecības piemineklis, šis objekts pilnībā to nerespektē, un tikai tāpēc, ka tur ir jau kaut kāds UPB…
Piekrastes pļavas ainava tajā vietā ir nepļautas zāles izskatā ar piekrastei raksturīgiem ieslīpiem kokiem fonā. Netālā cara laiku apbūve ir divstāvu un tāpēc neveido nekādu siluetu nevienā virzienā. Nu vajag tā pabiežāk aizbraukt uz Karostu, ļoti forša vieta. Ja nesanāk, tad var lietot Google Earth, ļoti noderīga programma. Neesmu apgalvojis, ka 1. vietas ieguvējs ir atbilstošākais, jo nav redzēti citi, taču attiecībā uz cara laika ēkām, ļoti gribētos redzēt tās renovētas, revitētas, revolverizētas vai vienalga kā verbalizēts process, kurā atjaunotas šobrīd tukšās, aizsistiem logiem nīkuļojošās būves. Īpaši akcentējot Manēžu un Virsnieku saietu namu. Pēdējam ir bijis konkurss, taču kā tas… Lasīt vairāk »
nu-šoreiz jau runa negāja par siluetu -tas tur tiešām nav šīs pašas ”ainavas""dēļ, bet celtniecības gaitā jau tas viss tiks likvidēts, nedomāju, ka tur kāds koks vairs paliks…un tad nu siluets atklāsies-blakus Virsnieku namam būs neregulārs apaļigs apjoms, kas konstrastēs un noēdīs to. šoreiz jau runa ir par plānojuma uzbūvi novietnes sakarā, tik tiešām GOOGLē to var lieliski redzēt
Nevajag dramatizēt, jo nav zināms, ko cels. Ieskaties vēlreiz googleEarth, tur labi iezīmejas koku/krūmu josla Virsnieku nama jūras pusē, kas, manuprāt, 300 m attālo objekta apjomu formveidi darīs nebūtisku.
Kā jau iepriekš minēju, HUMA projekts man drusku atgādināja Z.Hadid Ordrupgaard Art Museum netālu no CPH (http://www.e-a…_copenhagen.ht m), kurš man īsti nepatika, taču iespaidoja gan.
Karostas gadījumā ir vēl kāds ļoti nozīmīgs konteksts un tie ir FORTI, tiesa, tālāk, aiz mola.
Tāpēc pieņemu, ka šīs formas ir pat ļoti saderīgas un manai acij daudz pierastāk, runājot par distanci no krasta.
iebildums : UPB projekts kā reizi respektē situāciju pilsētbūvniecisko!!! – ēku apjomi izvietoti un izveidoti ortogonāli un zteikti brīvstāvoši – ar izpratni par kontekstu
kas attiecas uz lelles pieminēto nesakārtoto karaostas vidi – arī nevaru kā arhitekts piekrist – vide kā reiz ir ļoti pat sakārtota – ar skaidri izjūtamu un nolasāmu iekšējo struktūru – vien ēkas pārsvarā nolaistas un pie labiekārtojuma un apzaļumojuma jāpiestrādā
tāpēc šajā kontekstā karaostas videi daudz atbildošāks būtu izklaidus ēku – atsevišķu būvapjomu komplekss, nevis viens monumentāls, sintētisks būvapjoms – kā otra katedrāle vai mākslīgais kalns
Kopsh kura laika ZAHA projektē haotisku angāru arhitektūru?
forma nav plānojums.
par plānojumu tu izdomāji 🙂
es domāju par līniju kuru nepārvilkt.
piekrītu, ka pilnīgi ignorēta Karostas vēsturiskā apbūve un plānojuma savdabība. šāda veida arhitektūra iederas pilnīgi brīvā vidē…
Nedomāju, ka projekts ir izgāšanās. Manuprāt, pareizi virzīts attīstības scenārijs. Rīgas Rātslaukumā ir labi redzams, kas notiek, ja par katru cenu mēģina "saglabāt un atjaunot" vēsturisko apbūvi un plānojuma savdabību. Arī funkcija veido jauno apjomu un estētiku. Neredzu, kā mūsdienu arhitektūra varētu traucēt saķērnātajai Karostai. Nu labi, skaista vēsturiskā arhitektūra, bet pašlaik pilnīgi nelietojama pilsētvide.
zini, izklausās šādi :
tā Rātslaukums ir skaista pilsētbūvnieciska izgāšanās, tad tagad turpmāk mums uz visu vēsturisko arhitektūru nospļauties ! Piekāst visus ar tādu ”nevienam nevajadzīgu figņu” kā ierakstīšnās vēsturiskajā pilsētbūvnieciskā situācijā un struktūrā…
Modernajā (mūsdienu) arhitektūrā kļūdu un neveiksmīgu piemēru ir krietni vairāk sastopami…
vai tāpēc nokāst arī to ?!;)
Būsim precīzāki runājot par vēsturisko teritoriālplānojumu. Skat. pievienoto karti ~ 30.gadi.
šiet iet runa par identitātes saglabāšanu nevis atteikšanos no "stilīgiem" rasējumiem!
nu jā-te tāds padomijas laika piegājiens-ka tik aizbūvēt priekšā kaut kam un noteikti ne iedibinātajās tradīcijās. cik nav tādu piemēru Vecrīgā, kur veselas ielas aizbūvētas ar domu, lai izjauktu šo struktūru. var jau ielikt jaunu formu bet uzmanīgāk risinot novietni
Piekrītu ! Bet drīzāk iet runa par nevēlēšanos pieskaņoties … modern pofig….
Tas pat ir labi, jo ir otra galējība, kurā arhitektu biroja rokrakstu var salīdzināt ar grāmatas piem: "Contemporary architecture of 20-th century" pāršķirstīšanu – agrīnā sākumā deviņdesmito gadu beigās daži objekti Konstantīna Pēkšēna stilā, vēlāk jau parādās trīsdesmito gadu art-deco, tad jau pārlēciens uz Hercogs&M , tālāk seko Jean Nouvel atdarināšana.
labais komentaars !!!- zeel, ka taa patieshaam ir!!!
"Contemporary architecture of 20-th century" :)))))))))
bet atļaušos nostāties šī darba pusē. 1. šis obdžekts ir pašā Karaosta tālākajā D galā, tikpat kā pie kanāla, pļavā, vienīgais kas liecina par Karaostas p-būvn. struktūru ir Atmodas bulvāris, viena iela, pat apbūves nera. Tāka pļurkstēt par 90 grādu leņķiem ir demagoģiski. 2. objekts Funkcionāli un telpiski veikli atrisināts ap centrālo mezglu, kā jau subordinētai organizācijai piederošs. 3. par formām un fasādēm nediskutē, tās vai nu patīk vai nē, man patīk, iespējams kādam nepatīk, žūrijai izskatās arī likās OK. 4. Diskusija par grafiku un kompozīcijas metodes korelēšanos ar Salaspils skolu, šajā gadījumā lieki, jo šoreiz attaisnojas, iespējams ja autori… Lasīt vairāk »
1. konkursa objekts atrodas tieši blakus Ūdenslīdēju mācību centra kompleksam, kura viena no dvīņu ēkām tika uzcelta 2001.gadā, dažus gadus vēlāk arī otra, kā arī laivu reliņi pēc Arhitekta U.Pīlēna birojs projekta, kurā, autora vārdiem sakot, Karostas tradīcija — kazarmu arhitektūras apbūve jeb ļoti disciplinētas ēkas interpretētas modernā versijā. Kā Karostas tradīcija tur ievērtēts arī regulārais pilsētnieciskais plānojums. 4. Pārventas bibliotēka Ventspilī. HUMA arhitektu studija http://www.a4d.lv/projekti/619/ Projekts Salaspils 3.vidusskolai http://www.a4d.lv/projekti/795/ Manuprāt, šā konkursa rezultāts ir parastā situācija, kad nepietiekami kompetentas žūrijas izvēlē lielu lomu nospēlē varbūt, šajā gadījumā, glītākais makets, kā arī 2+1 žūrijā esošo arhitektu subjektīvās kaisles arhitektūrā utml.… Lasīt vairāk »
1. Ļoti iespējams ,ka Tev ir objektīvāks redzējums nekā man. Paši šo pasākumu nokancelējām pēc vietas apmeklējumu un programmas un nolikuma izpētes, liels darbs un visticamākais nekas vairāk par godalgu. Tāpēc neuzņemos atbildību teikt OK 100%
2. Tādā kontekstā es nesaprotu kāpēc UPB izstrādātais detālplānojums it kā tika iedots , it kā pat bija realitāte abi esošie korpusi, bet tajā pašā laikā tika noignorēts no lēmēju puses, bišīt nekonsekvences. veins taisa pa lielajam un jau daļēji realizē dzīvajā, tad nāk konkurss kur pieļauj ignorēt iepriekšējās nostādnes, patiesībā, akal arhitekti abi divi ķīlnieku lomā.
piekrītu, kāda jēga tad no iepriekšējā ieguldītā darba, ja vienā konkursa lidojumā nekas netiek respektēts?
kopsh manas rokaas ir islandieshu konkursu noteikumi vienmer palasu: Zhurijas noteikumi: skaitliskais sastaavs vienmeer nepaara, ja 5, tad 3 arhitekti, ja 7 tad 4 arhitekti. Ja pasutitajam 2 parstavji, tad vismaz viens no tiem arhitekts, otram jabut ekspertam konkursu jomaa… Ja kaads no zurijas nevar ierasties, tam ir japazino ieprieksh un jasaskano ar Arhitektu apvienibu, lai taa var nozimeet aizvietotaju. >>> zhurija aizpilda minuushu gramatu, kur uzskaita minutes, kas pavaditas zurijas darbaa. Katrs zurijas loceklis parakstas attiecigi ailee par veltitajam minuteem. Zurijas sledzieni tiek apkopoti rakstiski ietverot: 1. kopejo principu aprakstu pec kuriem veikta darbu veerteshana 2. komentaarus par darbiem,… Lasīt vairāk »
Andrej, Tu taču strādā LAS valdē! Kad tad Ņikiforova vadītā institūcija kļūs par neviegli caurstaigājamu instanci arhitektu interešu aizstāvībai arhitektūras konkursu rīkošanā?
ps. manis iepriekš rakstītajam, Andreja komentāra rosinātai. ne tikai mani izbrīnīja divu šā konkursa žūrijā strādājušo arhitektu atļaušanās atnākt uz rezultātu nosaukšanu kā baltām lapām, t.i. bez lēmumu pamatojošiem, profesionāliem komentāriem. cieņu sanākušajiem un no Rīgas (uc.) sabraukušajiem kolēģiem bija nepieciešams izrādīt!
Sveiki Indra,
Jaukaa instituucija ir tada kadu pashi ieveelejaat.
Priecajos par iespeju reizem tikties ar kolegiem, kas ikdienaa nenotiek biezhi. Lai kaut ko virzitu ir jabuut kadam domu biedram, ari plashakas publikas sapratnei par etikas modeliem. Priecajos par mazajiem problemu diagnozes asniem Jusu portalaa. Iesaku staties AS un piedalities situaacijas mainaa. Novelu brashajiem diskuteetaajiem nonakot stabilaas biznesa attieciibas ar profesiju nemainiit viedokli un prast atshkirt melnu no balta. Pelekas zonas analizee pat neieteiktu iedzilinaties- kaitigi veselibai. Priecigus Ziemassvetkus.
Ehhh, Andrej, negribētos te izvērsties vecajā, labi aizmirstajā tēmā, tomēr, lai arī kā, tieši tajā meklējama ikviena vienīgā arhitektūru skarošā procesa sakne. Tā kā mums ir tikai viena arhitektu intereses sabiedriskajos procesos pārstāvoša institūcija, kurai ir iespējas ko nebūt ietemēt un mainīt, taču nav kapacitātes, nedz idejiskā spēka, nedz azarta, nedz ieinteresētības, bla, bla, bla. Tevis piedāvātā (un arī citu ik pa laikam) jauno kolēģu masveida stāšanās LAS nav risinājums. Laikam jau tomēr jaunas sistēmas izveidi jāsāk no nulles. Vecās sistēmas reanimēšana arvien uzrāda bezjēgu. Un Tev taisnība, pa ētikas modeļiem klibo arī AVF, piemēram. Domāju, jātop vēl jaunāku un… Lasīt vairāk »
Ja tā godīgi pa tēmu LAS, manuprāt nav jau no Ņikiforova k-ngā vaina ne iepriekšējā vadītājā, bet vienkārši neīsti cilvēki neīstā vietā, respektīvi nelāga sakritība. šie abi kungi būtu ideāli noderīgi miera apstākļos, kā tagad Rietumeiropā, (sabiedrība izglītota , saprotoša,apzinīga, atbildīga, utt) lojāli, diplomātiski uz samiernieciskumu orientēti, tā sacīt pa labam darītāji. Bet gadījumos kad sabiedrība mutuļo ,kā raganu katlā (nemānīsim sevi , vēljoprojām), bija vajadzīgi cilvēki, kas nav tik orientēti uz kompromisiem ar valsti, uzņēmēju vidi, politiķiem utt.. Protams šamējiem nerviem uz šo laiku būtu visi drošinātāji izbliezti, bet nebūtu tāda dziļas pēcpuses situācijas šajūta palūkojoties apkārt un kaimiņos.… Lasīt vairāk »
Jē, Indra!
Kas tavuprāt notiek ar ētiku AVF?
Vai Tev pašai šķiet ētiski pieņemt algu no "neētisku moduļu" fonda?
Vai vienīgais Tavs personīgais pienesums situācijai ir izstāšanās no senilas sabiedriskas organizācijas?
Vai jūs varat kādreiz arī kaut jel ko izdarīt lietas labā vai.. tomēr tikai smakot?
Un nebūs nekādu ziemsv šādā mērcē vāroties…, labāk taisiet revolūciju ja neesat ar pirkstu taisīti! Ja nevarat… tad nepurkšķiet uz priekšsēdi, tomēr cilvēks cenšas cik var un māk, savu brīvo laiku dīvainām ilūzijām ziedodams.
Spriežot, pēc Tava komentāra uzbūves, 5. un 6. rindkopa izskatās veltīta plašākam spektram, par Indru. Tāpēc atļaušos atbildēt Indras vietā. Kā jau minēju ne jau cilvēkos vaina, bet to nesaderība ar konkrēto laikmetu, miera laika nostāja kara apstākļos TIKAI eskalē oponenta ekspansiju. Runājot par revolūciju, un pašu ieguldījumu tajā, atļaušos Tev atgādināt Ēzopa fabulu par grunduli ,kas taisījās par miertiesnesi starp delfīniem un haizivīm būt. Tā ka jāvada LAS ir tiem ,kam ir svars ne tikai arh. sabiedrībā, nenoliedzami ko sabalsojām, tas ir, bet tie kam svars un ne tik samierniecisks viedoklis par lietām, nezin kāpēc arī nemēģina ieņemt šos… Lasīt vairāk »
a.god. Sīli, šāda atbilde Indrai ir vismaz 2 lagzdiņa žestu vērtībā.
Pirmkārt, tāpēc, ka ar sievieti tā nerunā, otrkārt tāpēc, ka samaksa, ko izpildītājs saņem par savu godprātīgi padarīto darbu, neatņem tam tiesības uz darba devēja morāles kritiku.
Kas attiecas uz LAS, no sabiedrības viedokļa problēma nav apstāklī, kā sauc un kādas profesionālās spējas ir LAS vadītājiem, bet gan faktā, ka LAS ir uzņēmies virsvadību telpiskās vides procesu kūrēšanā visas sabiedrības virtuālajā īpašumā.
Bez tam, līdzīgi kā ar bankrotējušo kalvīšvaldību, LAS nevar lepoties ar augstu uzticības reitingu, tāpēc bļaut, lai citi nāk un visu sakārto, ir jau pazīstama politiski-ciniskā retorika.
wattam taisnība, es nerunāju ar sievieti, es mēģinu izprovocēt pamīksto arhmassu uz personīgu rīcību. visi ir tik vareni kritizējot un tik nevarīgi brīdī, kad jāizdara, jāiniciē kas konstruktīvs pašiem. ja nepatīk darba devēja morāle – nodibini savu anštalti, nepatīk pendžu saborg, izveido citu. vai tad nevar beidzot arī rīkoties vs čīkstēt? vēl pazīstamāka par Tevis pieminēto pol-cin retoriku ir tipiskā latvieša vaidēšana, ka viss slikti un nepareizi. un riktīgi izvaidoties gaidīt, kad kāds cits ko izdarīs. Re- jaunais arhitekts lejāk ir precīzi atspoguļojis domāšanas veidu, watts arī labrāt redzētu kādu citu rīkojamies un sev paturot iespēju kritizēt naivos censoņus. Sveicieni… Lasīt vairāk »
Sīļa kungs, laikam būsiet par daudz ieķēris vakarvakar?
Kauns, kauns!
Organizācijas labā tiešām nekā darīt nevar. Ja jau pat pilsētas galvenais arhitekts, pilsētas vadība nav ieinteresēti objektīvu valsts konkursa iznakumā, ko nu prasīt no arhitektu savienības. Visi jāatlaiž un jākomplektē no jauna. Tik nav ko kā. Nu tāpat ka ar valdību.
Tā ka nekas cits neatliks kā gaidīt jauno paaudzi, gadus 20…….
Uzminēji par to vakaru, ..citādāk roka neceltos iegrimt neproduktīvās diskusijās
aber kopš kura laika no baleta kritiķa prasa, lai šams ‘gulbju ezeru’ nodejo??? tas, ka atļaujies kauč ko kritizēt, automātiski neuzliek pienākumu taga ņemt i rubīt šeptes neizdarīgo vietā. ja es censtos izlabot visu, kas man derdzas ar 5 mūžiem nepietiktu. tā ka atliek tik smakot 😀
Tas skaidrs, es gan par to, ka uz 3% darītāju ir 93% kritiķu + pārējiem vispār viss pofig
es- tas ir labi.Punkts.Jo manas kaisles ir objektivas. Visticamāk- tāpec, ka manas.WOT! A pārejiem- pie laivu reliņiem 1ā Rindā līdzināties! (Vispār jau laikam – eliņiem? Tas- ja par kompetencēm runātu…) Par regulāro kārtību. Nu nav redzēti objektīvi pierādījumi, ka Karostas vēsturiskais regulārais ielu tīkls būtu plānots tālāk par parku. (Cita lieta- simetriski Katedrālei uz ziemeļu pusi.) Un nav īsti pamata arī subjektīviem pieņēmumiem, ka regulārs plānojums per se ir labāks un kā tāds attīstāms līdzīgi, kā armijā jārok grāvis: "Ot zabora do obeda" (sk. bildi). Regulārais tīkls ir noderīgs laikā, kad paredzama intensīva daudzu, atsevišķu, nelielu un, iespējams, ne obligāti-… Lasīt vairāk »
PS
ai- glupi kaut kā te tie komenti kārtojas 🙁 šis bija domāts kā atbilde Indras 1.komentam, kas kaaaaaaut kur pašā augša, a pa vidu viskas cits…
"jūras un kara ostas klātbūtne piešķir ēkai liegi plūdenas aprises semantiski izsvērta virsmu plakņu uzirdinājuma, silueta līnijas un reljefa mijiedarbībā"??!!!!^%$^#&%$#%$#@@
vai kāds to varētu paskaidrot? vai arī tas tiešām ir tā kā izskatāas..
nu jā-tā tas ir-viss apkārtējais ir pakārtots dotajai ēkai-lai to izceltu, saprastu un pareizi uztvertu…………….. ………………..
noverotajs izcelis so ipasi nesaprotamo rindkopu:-) Jacer, ka autori turpmakaja darba savu veidojumu nesapurgaas… jo saads paskaidrojuma raksts liecina par zinaamu haosu galvaa:)
bet objekts laps. makets skaists-ka jau puisim no amatnieku kokiem…
Nu tas teksts ir Krastiņa cienīgs.
Man patika kritika par okupācijas muzeju:
"It īpaši tāpēc, ka daudzinātā gaismas pils jeb stikla kalns, kas būtu organiski ieaudzis šajā nozīmīgajā vietā, ir stipri sarucis, un palikusi vien Rīgai svešā klajumā «peldoša» kaudzīte. Tās fasāde tagad veidota kā kvadrātisku rūtiņu krāvums, kas mehāniski apvilkts ar piramidāla silueta kontūru."
Nu vai nav skaista tā latviešu valoda!
urrā humai! jānis un nataļja kārtējo reizi pierāda, ka tā nav veiksme, bet profesionalitāte. respect par piedāvājuma tehnisko līmeni… darbs ielikts nežēlīgs. redzot pārējos darbus pat nerodas jautājumi par to kāpēc šis darbs ir uzvarētājs
a visi tie cara rūtiņu cienītāji kauč kā atgādina tos sirmos vīrus, kas rīgā čiepst par vecpilsētas torņu aizsegšanu. tb skāpbarības torni gar zemi, lai var pētergaili no bolderājas saredzēt. tāpat kā toreiz, ka bīskaps alberts ar savu kokagondolu rīgā ieminās. a bija ta sajūta ka ārā 2007ais (tb tūlīt jau astotais). aš rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies. pilsēta ir pilsēta aber ne muzejs
nu, ja nebūtu to cara rūtiņu cienītāju, tad diez vai mēs šodien tos pētergaiļus vispār redzētu …un ne tikai tos.
tā kā paldies tiem sirmajiem vīriem tomēr!