Karostas sporta komplekss — Arhitektonika

Liepājas ūdenslīdēju mācību centra sporta kompleksa un atsevišķo ēku siluets un forma veidota kā piekrastes ainavas organiska sastāvdaļa un turpinājums. Kompleksa ēkas ar saviem raksturīgajiem jumta izliekumiem veido savdabīgu dabas ainavas un reljefa simulāciju — civilizācijas urbānās ainavas produktu. Piedāvājumā — trīs atkāpes no konkursa programmas. 3.vieta. Arhitekti: Arhitektonika, Ingurds Lazdiņš, Mārtiņš Strazds, 2007

Šāda tipa — it kā vēja un viļņu nogludinātajos objektos varētu
lietot dabiskā zālāja segtus jumtus, bet šķērslis būtu to tehniskā
sarežģītība, ievērojami palielinātās slodzes un rezultātā —
paaugstinātas būvizmaksas. Līdzīga harmonija ar dabu panākama arī,
lietojot augstvērtīgus, bet tehnoloģiski daudz vienkāršākos, krāsainos
ruļļveida jumta segumus. Liekto jumtu gaiši zaļganpelēkā tonalitāte
būtu kā pļavas un pludmales zāles turpinājums.

Izvērtējama būtu
iespēja Ūdenslīdēju iegremdēšanās tornim, kā arī kādām citām galvenajām
ēku konstrukcijām lietot piesātinātu, izteiksmīgu, tonāli niansētu
vienlaidus krāsojumu pēc kontrasta principa. Tas palielinātu kompleksa
vizuālo atpazīstamību un uzlabotu pamanāmību arī skatā no jūras. Šāds
vizuāli izteiksmīgs, ar dabas ainavu kontrastējoša krāsojuma tonis
neslēpj, uzsver un pasvītro visa kompleksa tehnogēno dabu — tas ir kā
mākslīgi radīta struktūra, kā civilizācijas urbānās ainavas produkts
dabas ainavā. Tā varētu tikt skaidrota un saprasta šī sporta kompleksa
kā vides ansambļa divējādā daba.

Savukārt ūdenslīdēju
iegremdēšanās tornis ar savu specifisko formu un silueta paplašinājumu
apzināti veidots kā visa kompleksa akcents, simbols, kas krasta ainavā
varētu kļūt par savdabīgu orientieri skatā no jūras. No funkcionālā
viedokļa, torņa augšējā stāva paplašinājums dod iespēju ne tikai
nākotnē uzstādīt vēl vienu stacionāru barokameru, bet arī brīvi un ērti
izvietot iegremdēšanai paredzētos simulāciju maketus.

Būvkonstrukcijas

Visi
kompleksa objekti veidoti vienotā stilā, taču katrs ar savu raksturu un
nedaudz atšķirīgiem būvtehniskiem līdzekļiem. Pielietoti vairāki
atšķirīgi liellaiduma pārseguma risinājumi, taču katrs no tiem veidots
konstruktīvi pamatots, tehnoloģiski ērts un izmaksās efektīvs.

Vieglatlētikas manēžas
pārsegums veidots ar divu atšķirīga laiduma kopņu sistēmu (maksimālais
kopnes augstums ~4,5 m), kas garajās fasādēs gar ēkas ārmalām balstītas
uz diagonāla virziena V—veida statņu sistēmas, kas nodrošina vajadzīgo
karkasa stabilitāti ēkas garenvirzienā. 

Dzīvotspējas treniņu tilpnes
pārsegums veidots ar līdzīgu kopņu pārsegumu šķērsvirzienā (kopnes
augstums ~2,5 m), bet ar vertikālu statņu izvietojumu gar ēkas ārmalām
garajās fasādēs.

Lielo un bērnu peldbaseinus piedāvāts
pārsegt ar liela laiduma individuāli izgatavotām liekta līmēta koka
siju konstrukcijām (sijas šķērsgriezuma augstums lielākajā telpā ~2,5
m). Šādu siju konstrukciju iespējams ērti veidot pēc 3—locīklu rāmja
shēmas. Līdzīgi, bet ar mazāka augstuma sijām veidots bērnu baseina
pārsegums. Atklāti eksponētu līmētā koka nesošo konstrukciju
izmantojums dotu papildus omulīguma un siltuma sajūtu īpaši mūsdienīgā
sporta un atpūtas būves interjera risinājumā.

Ūdenslīdēju iegremdēšanās tornis un Dzīvotspējas treniņu tilpne ~3 450 m²
Vieglatlētikas manēža ~11 010 m²
Peldbaseini  (lielais un bērnu) ~10 910 m² 
Muzeja ēka (papildus opcija)  ~ 400 m²      
KOPĀ ~ 25 770 m²                                  

Atkāpes no programmas

Autori piedāvā izvērtēšanai arī trīs atkāpes no konkursa programmas:

1.
Paredzot seklu dekoratīvo ūdens baseinu (ar dziļumu ~0,5 m) lielās
sporta manēžas galvenās fasādes priekšpusē, tiek sasniegts ne tikai
estētisks efekts ar iespēju gada lielāko daļu vērot ēkas fasādes un
silueta atspīdumu ūdens spogulī, bet paredzēta iespēja izveidot īstu,
apgaismotu dabiskā ledus brīvdabas hokeja laukumu. Tā varētu būt vēl
viena lieliska iespēja visa kompleksa funkcionēšanas programmā, turklāt
laukuma vajadzībām izmantojamas tās pašas jau esošās manēžas ģērbtuves
un citas labierīcības.

2. Ņemot vērā projektam paredzētā
gruntsgabala plašumu, projekta autori piedāvā atsevišķā celtnē izvietot
arī ūdenslīdēju muzeja ēku. Šī relatīvi sīkā celtne ir nozīmīga visam
kompleksam kā neliels, bet izteiksmīgs silueta akcents, kā arī objekts,
kas iezīmē izveidotās ainavas teritoriju un robežas. Tā varētu būt arī
laba mārketinga un ekskursantu piesaistes programmas sastāvdaļa.

Muzeja
iekštelpas relatīvi lielais augstums ļauj ekspozīcijas objektus —
nelielas zemūdenes, batiskafus, ūdenslīdēju zvanu vai skafandrus —
eksponēt telpā piekarinātā veidā, tiem it kā «peldot» telpas gaisā kā
ūdens dziļumā. No šīs ēkas, protams, iespējams atteikties, nenodarot
kompleksam būtisku kaitējumu.

3. Apvienotas ir divu līdzīga
rakstura objektu darba un palīgtelpas — Ūdenslīdēju, kuģu komandu
dzīvotspējas treniņu tilpnei un Ūdenslīdēju iegremdēšanās tornim ar
nodrošinājuma telpām. Projekta autoram šķita svarīgi parādīt, ka sīkāk
sadalītas elastīgi lietojamas ģērbtuvju platības un lielumā optimizētas
un apvienotas noliktavas varētu izrādīties efektīvākas, jo līdzīga
rakstura darbības veic, iekārtas un ūdenslīdēju aprīkojumu lieto, glabā
un apkopj gan vienā, gan otrā objektā.

Taču gadījumā, ja tas
funkcionāli vai organizatorisku iemeslu dēļ nav pieļaujami, birojus un
citas īpašas telpas iespējams nodalīt pa stāviem, vai pat divās
atsevišķās, izolētās ēkas daļās (zonās), saglabājot abu ēku vienoto
būvapjomu.

Dalīties ar ierakstu:

4
Pievienot komentāru

avatar
10000
1 Komentāru pavedieni
3 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
2 Komentāru autori
Ingurds LazdiņšKUgisKUgis Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

konkursa rezultāti nebija liels pārsteigums pārsteigums bija fakts, ka absolūti lielākā daļa piedāvājumu bija savstarpēji bloķētu ēku kompleksi, divu pirmo prēmiju laureāti tai skaitā jau noslēguma sanāksmē sāku prātot – kāpēc tā, kāpēc mūsu prieklikums tāds savrupāks, tāds it kā paprasts radies..? varu to skaidrot divējādi – vispirms – tā taču ir kara ostas pilsētas daba, vides raksturs, kas it kā pats pieprasa, liek izjust un turpināt šo atsevišķo ēku apbūves ainavu, tās noskaņas, otrkārt – arī piekrastes dabas ainavas klātbūtne – kuru negribētos ‘aizkraut’ ar megabūvju masīviem, kur nu vēl bloķētiem! – lai zāle paliek un arī koku puduri… Lasīt vairāk »

KUgis
Guest
kUgis

A Tu pastaigā vien piekrastes dabas ainavā un parotājies Liepājas skarbajā vējelī ar slapjiem matiem un iesvīdušu muguru no peldbaseina mājas uz trenažieru māju. Ja modrajiem jūrniekiem tas varbūt arī noder, lai atkārtotu ierindas soli, tad reglamentā neiniciētie to varētu uztvert ar mazāku sajūsmu. Un doma ir, ka šo kompleksu izmantotu ari vietējie nemilitārie un mazāk skarbie iedzīvotāji. Par telpisko centru. Ir jau svētīgi, ka Dieva pamestā nostūra centrā, katedrālē Marksa, Engelsa un Ļeņina svētbilžu vietā atgriežas tradicionālākas un fundamentālākas vērtības. Un labi, ka ļaudis pēc tām tiecas. Bet nošķiebies ir ne tikai te jau daudz pieminētais regulārais plāns Katedrāles… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

priekšlikums – paredzēt vēl vienu trenažieru telpu – pie baseiniem! 😉 joks, protams

priecīgus Zsvētkus, Uģi!