Pirms nedēļas, 22.oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja vienu no trim piedāvātajiem skiču projekta variantiem Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posmam — Brīvības ielas dublierim.
Topošā Ziemeļu koridora pirmajam posmam, kas sāksies Berģos no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā un starp Brīvības ielu un Ķīšezeru stiepsies līdz Vairoga ielai pie Meža kapiem, tika izstrādāti trīs varianti. Izvēlēts trešais variants, ko speciālisti ieteica kā lētāko un videi draudzīgāko. Pēc domes balsojuma sāksies skiču projekta izstrāde, kurā detalizēti tiks izstrādāti tehniskie risinājumi. Plānots, ka jaunajam ceļam būs nodalītas pretējā virziena brauktuves, katrā virzienā vismaz divas — visdrīzāk trīs joslas, kas nodrošinās iespēju pilsētā pārvietoties ar ātrumu no 70 līdz 90 kilometriem stundā, atslogojot Brīvības ielu no autotransporta.
Trešais variants izvēlēts, jo:
- tas vismazāk skar dabas vērtības, radot vismazāko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi
- tas saņēma vismazāk negatīvās / visvairāk pozitīvās atsauksmes no iedzīvotājiem sabiedriskās apspriešanas laikā
- tas visvairāk iekļaujas pirms dažiem gadiem noteiktajās sarkanajās līnijas (par 97% — būtiski labāks rādītājs, kā abiem pārējiem variantiem), tādejādi apliecinot, ka pilsēta pati tiecas ievērot pašas veidotos noteikumus, veicinot drošu investīciju vidi un rīdzinieku drošību par savas dzīvesvietas nākotni
Kā īpašu izvēlētā varianta plusu projekta virzītāji min to, ka tas iezīmēts attīstības plānā, tādēļ arī izmaksātu mazāk. Pēc attīstības departamenta pērnā gada aplēsēm būvniecības izmaksas pieņemtajam variantam varētu būt 166—208 miljoni latu, savukārt otrajam — līdz 217 miljoniem, bet pirmajam — līdz 400 miljoniem.
Otro izstrādāto maršruta variantu Vides pārraudzības valsts birojs noraidīja kā visnelabvēlīgāko videi, jo tas šķērsotu Pakalniešu parka teritoriju, kur mīt aizsargājamas kukaiņu sugas. Šajā gadījumā būtu arī jāatsavina visvairāk zemju. Savukārt pirmais variants atstāts rezervē, ja gadījumā kāda iemesla dēļ nāktos atteikties no trešā varianta.
Jaunciema gatves pieslēgumu paredzēts veidot kā 2.līmeņu krustojumu, kur saskaņā ar attīstības plānu iecerēts pieslēgt arī Baltezera apvedceļu. Tādējādi braucot no Saulkrastu puses uz Rīgu no VIA Baltica varēs nogriezties jau Ādažos. Savukārt pirmais un otrais variants šo lietu apgrūtina, jo jāveido komplicētāks krustojums.
Tīmekļa komentāros šur tur pavīdēja jautājumi, kāpēc Brīvības ielas dubliera trasei netika aplūkots variants gar esošo dzelzceļu, tādejādi koncentrējot vienuviet prognozējamo troksni un gaisa piesārņojumu. Ziemeļu koridora biroja vadītāja vietnieks tehniskajos jautājumos Gatis Pāvils skaidro, kāpēc šis variants tika atmests jau sākumā:
- dzelzceļš neļautu ceļam ieiet sava nodalījuma joslā, jo tādā gadījumā divi satiksmes riska objekti atrastos pārlieku tuvu viens otram. Avāriju gadījumā (tādas ilgākā laika posma neapšaubāmi gadās) tiktu apdraudēti abi
- ātrsatiksmes autoceļš kopā ar pievedceļiem ir daudz platāks nekā parasta pilsētas iela — nav ne mazāko cerību «it kā nejauši iespraukties» līdzās dzelzceļam
- gar dzelzceļu šajā josla lielā skaitā izvietotas industriālās un loģistikas būves, kuras te atrodas tieši tāpēc, ka te ir dzelzceļš. Tās būtu jāatpērk un jākompensē visu uzņēmumu likvidēšanas vērtība, tādejādi arī apzināti samazinot uzņēmējdarbības apjomu
- būtu praktiski grūti izvietot ceļu tā, lai tas neskartu Jaunos ebreju kapus, Bābelīša ezera piekrasti u.c. objektus
- būtu praktiski grūti pievienoties pilsētas ielām, jo sevišķi grūti būtu izveidot visnepieciešamāko savienojumu — ar Austrumu maģistrāli
Brīvības ielas dublieris ir pirmais posms vērienīgākam projektam — Ziemeļu transporta koridoram, kura galvenais uzdevums ir atslogot pilsētas centru no tranzīta kravu plūsmas. Visu 27—30 kilometrus garo maģistrāli no Berģiem pāri Daugavai un līdz Jūrmalai plānots pabeigt 2018.gadā. Brīvības ielas dublieri nodot lietošanā varētu kādu gadu agrāk.
Automaģistrāles 1.posms virzās pa Jaunciema gatvi, šķērso dabas pamatnes teritoriju un Juglas upi, virzās caur mazdārziņu un ražošanas apbūves teritoriju līdz Viskaļu ielai un turpinās pa Ezermalas un Ķīšezera ielām līdz Vairoga ielai. Izvēlētais variants šķērso Rīgas TEC—1 tehnoloģiskā ūdens dzesēšanas baseinus un pelnu laukus, teritoriju starp Pakalniešu ielu un Ķīšezeru, Makšķernieku ciematu, Juglas upi un ģimenes dārziņu teritoriju netālu no Rīgas TEC—1 kūdras novietnes.
