Noslēgusies Filharmonijas konkursa pirmā kārta

Noslēdzoties Rīgas Filharmonijas metu konkursa pirmajai kārtai, Kongresu nama vestibila trijos stāvos bija izstādīti visi konkursam iesniegtie 38 darbi. Otrajai kārtai žūrija izvirzījusi sešus priekšlikumus, kuru tālākai izstrādei paredzēts atvēlēt 18 nedēļas. Līdz šim medijos katrs no šiem sešiem metiem ticis atrādīts ar vienu vai dažām vizualizāciju bildēm, A4D likās būtiski paradīt vairāk arī no plāniem un greizumiem, kas ļautu labāk izprast katra meta piedāvātos risinājumus, cenšoties tikt galā ar šo nepārprotami sarežģīto uzdevumu.

Žūrija gan šobrīd nav publiskojusi oficiālus komentārus, par katru no darbiem un oficiālajā ziņojuma ir pieminēti tikai vispārējie kritēriji.  Taču no atlasītajiem darbiem redzams, ka izvēlēti ir visumā līdzīgi piedāvājumi, izvairoties no radikāli atšķirīgajiem priekšlikumiem. Virspusēji aplūkojot pārējos darbus, šķita, ka viens otrs gan varbūt būtu pelnījis nonākt otrajā kārtā, citādi sajūta, ka atsakoties no atšķirīgām alternatīvām, žūrija jau pēc pirmās kārtas būtu mierīgi spējusi iedalīt trīs godalgotās vietas un līdz ar to, — pagrūti izskaidrot sabiedrībai (par kuras naudu konkurss tiek rīkots), kāpēc vispār nepieciešams šādu konkursu rīkot divās kārtās.

Visos sešos otrajai kārtai atlasītajos piedāvājumos filharmonijas lielā zāle veidota tur, kur esošā, bet mazā — dziļumā aiz tās, atsakoties no nesenākās nama piebūves. Trīs no šiem priekšlikumiem pat optimistiski rāda, ka lielo zāli varētu izvietot esošās zāles sienās, kamēr pārējie atsakās no šāda kompromisa un centieniem saglabāt.

Tomēr pat neesot koncertzāļu speciālistam, ir diezgan labi noprotams, ka tieši kompromiss starp filharmonijas funkcionālajām un, galvenais, — akustiskajām prasībām un centieniem saglabāt padomju laika vēlīnā modernisma — postmodernisma būvi ir pati slidenākā vieta gan filharmonijas novietnes izvēlē, gan konkursā piedāvātajos risinājumos. Patiesībā tas, protams, vairumam arhitektu bija jau skaidrs tad, kad koncertzāles tapšanai tika izvēlēta tieši šī ēka.

Nekādi nevēloties noniecināt anonīmo finālistu profesionālo varēšanu, tomēr konkursa darbi šīs galvenās šaubas nav aizslaucījuši, — par to, ka labi vienlaicīgi var atrisināt tikai vienu šajā kompromisā iesaistīto pusi. Noteikti ir iespējams izveidot labu koncertzāli (izcilā akustika gan, kā zināms, šajā ir tas netveramākais), taču no esošās ēkas tad pāri paliks vairāk vai mazāk tikai galvenās fasādes čaula un varbūt kaut kāda stilizēta vestibila telpas replika, — nu apmēram līdzīgi, kā JRT atjaunošanas piemērā. Bet kā tad ar pieminekli un ar mantojuma vērtībām — autentisko telpisko struktūru un substanci? Esmu, protams, par mantojuma saglabāšanu un pārizmantošanu, taču kas ir svarīgāks šajā gadījumā? Šis konkurss atkal rāda to, kas bija zināms jau iepriekš, — to, ka riskējam krist ierastajā Latvijas arhitektūras slazdā, kur neskaidri mērķi un prioritātes noved pie drīzāk viduvējiem rezultātiem.

 

Otrajai kārtai izvirzītie darbi

Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

9_RIG-19900504
9. RIG-19900504
17_EKADEFT13
17. EKADEFT13

 

18_M0L7Y21T0L8
18. M0L7Y21T0L8
21_RFCNIL4
21. RFCNIL4

 

34_Baltic-Shine
34. Baltic Shine
37_Take-Five
37. TAKE FIVE

 

Žūrija kritēriji un darbs

Kā teikts oficiālajā ziņojumā, — žūrija pirmajā kārtā iesniegtos metus vērtēja atbilstoši «Jaunā Eiropas Bauhaus» principiem — skaistums, ilgtspēja un iekļaušana, ņemot vērā šādos kritērijos:

  • Pilsētvides koncepcija — iekļaušanās pilsētvides kontekstā un satiksmes sistēmā;
  • Pārbūves koncepcija — esošās ēkas pārmantojamība un iekļaušanās jaunajos risinājumos, kā arī arhitektūras kvalitāte un atpazīstams tēls.
  • Funkcionālā koncepcija — akustisko prasību izpilde, iekšējo funkcionālo telpu grupu izkārtojuma un savstarpējās komunikācijas skaidrība, kā arī vides pieejamība.

Ziņojumā norādīts, ka starp 38 priekšlikumiem bija dažādi koncertzāļu plānojuma veidi, kā arī atšķirīgi tehnisko telpu zonējuma varianti, bet no konceptuālā viedokļa darbiem bija atšķirīga pabeigtības pakāpe. Atzīstot, ka arhitektiem ir dots ļoti sarez’’gīts uzdevums, žūrija pārrunājusi dažādos konkursa darbu aspektus – kopējo veidolu, būvapjomu struktūru, kopējo plānojumu, konteksta (apkārtējā parka un esošo ēku) izpratni, kā arī uzklausīja tehniskās komisijas ekspertu viedokļus par metu atbilstību projektēšanas programmai, akustiskajām prasībām, tehniskajam plānojumam, pilsētvides un ainavas kontekstam, apbūves nosacījumiem un iespējām no tiem atkāpties, transporta risinājumiem, skatuves tehnoloģijām un kompleksa pārvaldīšanas kritērijiem.

Trijās žūrijas darba dienās no 38 piedāvājumiem tika atsijāti tie, kuros tika piedāvāti nekorekti plānojumi un griezumi pilnvērtīgai ēkas funkcionēšanai un tās mērķiem, kur tika pieļautas būtiskas atkāpes no programmas, bija saskatāmi būtiski darba idejiskie un noformējuma trūkumi vai darbi kuru iespēja tikt realizētiem ir minimāla. Otrajā solī palikušais 21 darbs tika vērtēts pēc tehnisko ekspertu uzklausīšanas un no tālākas pilnveidošanas viedokļa, īpašu uzmanību pievēršot piedāvāto ideju priekšrocībām kā arī potenciālam tikt uzlabotam un realizētam.  Tālākajās diskusijās un vairākkārtīgos balsojumos no 14 palikušajiem tika atlasīti seši darbi, kas izvirzīti konkursa 2. kārtai.

Izvirzītajiem sešiem pretendentiem otrajā kārtai jāsagatavo precīzāki risinājumi, balstoties uz žūrijas locekļu izteiktajiem ieteikumiem un iebildumiem.

Žūrijas komisijas sastāvs

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs — Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis;

  • Juris Dambis, arhitekts, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis;
  • Pēteris Ratas, Rīgas pilsētas arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs;
  • Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve;
  • Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja, Nacionālās arhitektūras padomes locekle;
  • Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve, EAA pārstāve;
  • Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis;
  • David Cook, RIBA, BDA arhitekts, Haascookzemmrich Studio 2050 partneris;
  • Indra Lūkina, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris;
  • Guntars Ķirsis, `Latvijas Koncerti` valdes loceklis;
  • Aivar Mäe, menedžeris, Igaunija;

Žūrijas komisijas rezerves loceklis — Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis

Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre — Dace Kalvāne, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle.

Dalīties ar ierakstu:

5 2 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
17 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Māris Kārkliņš

“Žūrijas komisijas REZERVES LOCEKLIS”! Ļoti izdevies amats ! Un kurš tas ir ? Nu protams- visūr esošais Juris Poga. Trūkst vienīgi pārējie divi
” Rezerves locekļi”,arhitektūras pārmijnieki Dripe un Lejnieks, kuri prot žūrijas ievirzīt uz “pareizajām sliedēm” un pareizajiem autoriem.
Var vien nobrīnīties par amatpersonu stulbumu un alkatību,pasūtot šādas,
visnotaļ lietojamas un kvalitatīvas ēkas sakropļošanas projektu un arhitektu
pērkamību, piedaloties šajā nejēdzībā.

Miķelis

Pie mums viss notiek tik “spontāni”, ka idejas noveco. Neviens nedomāja ka nojauks to stēlu “atbrīvotājiem”, šobrīd tur jau sagatavots būvlaukums un vienīgā normālā vieta koncertzālei. Bet latvietis jau ir par stulbu, lai ātri ko samainītu un dabūtu izcilu rezultātu. Otrais – mēs esam tik gausi, ka tagad šito pusfabrikātu apzelēs visās vietās un slavēs kā baigo sasniegumu. Mūsu sistēma izspļauj labās idejas un attīsta pilnīgākos sū, smalksērīgi apcerot Daili un Latvisko dzīvesziņu, kaut patiesībā esam īstas Bremzes 😉 Nav skaidrs kāpēc nevar atklāt 6 finālistus, tas tikai apliecina korupcijas augsto iespēju. Ārzemēs mūs pamatoti uzskata par sovoku tradīciju glabātājiem… Lasīt vairāk »

jtd

Sajūsmina tā dominējošā ķiseņu forma fasādēs. Tas tagad būtu tāds trends pasaules arhitektūrā? Regulāri skatos gan internetā, gan dabā jaunāko, kas uzprojektēts, uzcelts, tik koncentrēti šo formu nebiju manījis. Jeb tikai iespaidojušies no Elbas filharmonijas?

Miķelis

Domāju špikots no Elbas filharmonijas, pat nosaukums – Rīgas filharmonija. Dikti jau nu mēs tizli izskatāmies…

A .K.

O,kāda jauka publikācija… Vai šeit ir kāds no 38 darbu autoriem ? ir iespēja sākt tiesu darbus pret konkursa organizātoriem par nolikuma pārkāpšanu

Arturs

Apskatīju iesniegtos projektus Kongresu namā, lielāku vērību veltījot 6 uzvarētājiem. Skaidrs, ka žūrija izvēlējusies tos priekšlikumus, kas Lielajai zālei vairāk vai mazāk saglabā esošo novietni, bet radikālie risinājumi celt Lielo zāli jaunā vietā palikuši aiz strīpas. To var viegli izskaidrot, jo radikālās versijas liecina, ka izvēlētā novietne nav ideāla galvenajai valsts koncertzālei. Tā kā akustiskie risinājumi konkursa 1. kārtā netika prasīti, tāpēc tos nekomentēšu, bet kā JVLMA Telpu akustikas pasniedzējs īsi komentēšu priekšlikumus JVLMA Skaņas režijas telpām. Svarīgākais, kas bija jāsaprot ar D5 bloku JVLMA vajadzībām, ka telpām jābūt vienotā blokā, vienlaikus pieslēdzoties pūtēju orķestra mēģinājumu zālei (D2-4). MOL7Y21TOL8 nolēmuši, ka… Lasīt vairāk »

Jānis Vītols

mannuprāt viss šitas projekts ir kautkā nesaprotams, saportu kad tur gudri un arhitektūrā izglītoti cilvēki strādā BET, vai tiešām šī bija vis labākā vieta sai koncertzālei, ēkai kurai ir jābūt par vissas pilsētas simbolu? Ja tiešām grbējām saglabāt gongresu namu, tad jau vajadzēja viņu vienkārši atjaunot un tad nelauzst galvu arhitektiem, caur cita tukša pleķa atrašanu,tādu Rīgā ir ļoti Daudz.

Andis Sīlis

Neesmu īpaši iedziļinājies funkcionālo risinājumu atšķirībās, toties aplūkojot kopējā vizuālā tēla piedāvājumus, rodas man līdz šim nepieredzēta reakcija – ir pilnīgi vienalga kurš no 6iem atlasītajiem uzvarēs, visi vienādi garlaicīgi un neviens nebūs arhitūrisma objekts. Nezinu vai dalībnieki ir iztulkojuši tehniskās izpētes info – nesošās kolonnas ir izbūvētas no apmestiem L profiliem 140×4, vietām U profiliem 250×2, rūpnieciski ražotajiem rīģeļiem un dobtajiem tipveida 6m pārseguma paneļiem ar lokāliem piebetonējumiem. Visos variantos saglabātās galvenās fasādes ārsienas ir ķieģeļu stabi bez jēdzīgas siltumizolācijas ar draņķīgiem logiem. Dažos variantos redzamais piedāvājums šos stabus pakārt gaisā, lai nodrošinātu fasādes caurspīdīgumu ielas līmenī, ir izteikti… Lasīt vairāk »

Miķelis

Andi, ko Tu domā par Uzvaras parku? Nebija prātīgāk “atļauties” jaunbūvi? Vieta kā “konfekte”, nesen braucu garām.
P.S. Es norakstītu 240k EUR, lai nu uzvarētāji izdzer piena kokteili līdz galam, un uzrīkotu jaunu konkursu. Starp citu – Normunds Šnē ir par. Gatis kā konkursa žūrijas priekšsēdētājs ceram neseko Twitter kontam @dirsalidejs 😉

Andis Sīlis

Vietai nav ne vainas, kaut joprojām uzskatu, ka labākā izvēle bija Andrejsala. Daudz interesantāk būs ar NKMP provocēto pasaules mēroga sviestu – ja saglabājamās fasādēs kāds mēģinās mainīt siltumizolāciju uz mūsdienu normām atbilstošu, tad demontējot aizies pa pieskari pielīmētais miesaskrāsas rakuščņiks. Attiecīgi no orģināla fasādē paliks ndesmit ķieģeļu stabi [logi arī būs jāmaina]. Nesošās konstrukcijas, dobto paneļu pārsegumi utt pārstrādāsies būvgružos. Konceptuāli tas nozīmē to, ka LV arhitektūra izpaudīsies piepūstiem vaigiem uzslienot atpakaļ feikkomunisma fasādi. Lai suņi zin ko ēduši. Izvēle ir grandioza – vai nu formāls feiks, vai arī reuse principa ūberdārgi [un projekta dokumentācijas tāmēs nekontrolējami] risinājumi velkot… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 9 mēneši pirms - rediģētājs Andis Sīlis
Miķelis

Nesaprotu kāpēc mēs esam tik ķerti uz dārgām pārbūvēm, bezmaz vai kāda slimība – nevienas jaunbūves, kas apliecina varēšanu. Es gan domāju ka AB dambis bija pareizā vieta + projekts bija labs + komanda ar bija izcila. Par Andrejsalu. Jā ,varbūt, bet tad komplektā ar Rema Kulhāsa projektu, kas manuprāt arī ir īsta Pērle. Viss ko esmu redzējis no Kulhāsa un apčamdījis ir ļoti augstvērtīgs. Skaidrs ka Kongresa nama vairs nebūs, būs kaut kāds varžzilonis, kurš liecinās par kaut kādu pastalnieku domāšanu. Šobrīd visiem žūrijas locekļiem ieteiktu aizbraukt uz Uzvaras parku, pastaigāt, apskatīties iepriekšējās varas miltos samaltos artefaktus un sev… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S.P.S. Gatis taču jaunā paaudze, racionāli domājošs, gājis cauri Rohe biroja atjaunošanai Miera ielā, visu to problēmātiku taču saprot. OK, KM darboņi varētu naudu neskaitīt, šiem tas tāds abstrakts lielums – 10-15 šur vai tur, tas baigi neinteresē. Bet jaunie arhitekti, mums taču vesela plejāde talantīgu cilvēku, kuri taču saprot, ka viss šis ir garām. Labi, tai brīdī nebija izvēles ( kaut bija ), bet nu parādījusies izcila vieta – Uzvaras parks. Izcila tukša vieta, izcilai kultūras būvei, racionāla vieta ar labu lokāciju….un klusums…. Nu johaidī…. Nu, Gati, Nu, Uldi, Nu, Arni, Nu, Visvaldi, Nu, Pēteri, Nu, jebkurš domājošs arhitekts,… Lasīt vairāk »

Marta

ZB šī lūzeru čīkstēšana- mēs visu zinam labāk, tikai mūs neviens neņem vērā. Ar mazām niansēm komentāru polemika atgādina gan AB dambja projekta, gan Elizabetes ielas norakšanas procesu. Un kāpēc kādam iedomāties, ka būs savādāk ar Uzvaras parku vai Andrejostu? Cerams Kultūras ministrijai šoreiz būs stiprāks mugurkauls.

Miķelis

Kultūras ministrijai mugurkauls? Mēs te kaut ko no “anatomijas” nesaprotam? Kultūras ministrijai ne tikai nav mugurkaula, bet arī ar smadzenēm čābīgi. To kā reizi pierāda epopeja ar Akustisko koncertzāli, CK namu un ko tik vēl ne. Gribētos dzirdēt insaideru stāstus, jo neveiksmēm ir konkrēti uzvārdi galā.

Pēdējo reizi rediģēts 9 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Pie Kongresa nama bija teritorija ka vai biezs jaunbūvei ( tāpat kā LNMM ) – vesela autostāvvieta ar tizlo strūklaku. Kurš bija tas ģēnijs, kas izdomāja – nē mēs tagad visu to programmu iespiedīsim Kongresa namā, vienā būvē, kad ir tīri OK un neprasa ģenētisku pārveidi par varžziloni? Ir taču konkrēts uzvārds? Gluži kā sāgā ar CK namu, kuru arī bija plānots ģenētiski pārveidot par krupjžirafi. Ministram tā bija iestāstīts, ka šis knapi tika no tās uzmācīgās idejas vaļā. Tā vietā lai airēti to laivu ar AB dambi tālāk, sākās supermētāšanās. Tur visi bija gatavi strādāt un neviens nebija iesācējs.… Lasīt vairāk »

Andrejs Gelzis

  Andim Sīlim droši vien bija stipri jāsaņemas rakstot diplomātisku komentāru. Ņemot vērā viņa ceturtdaļgadsimta ņemšanos ar koncertzāles projektu. Visu cieņu. Varu minēt piemēru no sava tēva biogrāfijas. Es biju 11. klasē, tas ir 51 gadu senā pagātnē, kad tēvs atnāca mājās no darba un smaidīgs teica: mēs projektēsim bibliotēku. Maskavas tipa projekts noraidīts, atzīts par nepiemērotu. Radās viņa darbnīcas projekts piedaloties Viktoram Valgumam un Normundam Pavāram. Foršs projekts. To vidus posmu ar atkārtotiem konkursiem izlaidīšu. Beigas zināmas, Birkerts neuzticējās, un tēvs kļuva par tādu kā tehnisko palīgu projekta izstrādei Latvijā. Vērojot koncertzāles epopeju, ne mirkli neesmu jutis skaudību, jo ar… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Andrejam. Diplomātiski izsakos tāpēc, ka negribas KZ ieceri atsviest atpakaļ bezgalīgajā vietas izvēles fāzē, Martai tepat augstāk taisnība – par šo tēmu arhitekti var diskutēt bezgalīgi un pie vienota viedokļa nenonākt nekad. Nekādu aizvainojumu nejūtu, pieklājīgiem cilvēkiem mēdz būt relflektēts ego un motivācija izteikties ir saistīta ar iespējami labākas A tapšanu/netapšanu. Domāju, ka vēl nav par vēlu apdomāties un pamainīt konkursa nolikumu pirms tiek 100+ mio iztērēti samuģīta “varžziloņa” [Miķeļa metafora] tapšanā. Žūrija ar KM var sanākt kopā, konstatēt, ka iesniegtie 38 darbi nolikumā definētās prasības saglabāt apšaubāmās “esošās vērtības” [skat. augstāk tehniskos argumentus] noved pie a) potenciāliem nepamatoti dārgiem… Lasīt vairāk »

17
0
Lūdzu, komentējietx