Cukurfabrikas horeogrāfija. Diplomprojekti 2008

Elīna Jakovele diplomprojektā Liepājas cukurfabrikas teritorijas revitalizācija — vietas horeogrāfija apvieno divas pieejas — urban sampling un horeogrāfiskas kustības ģeometriskos modeļus, veidojot arhitektūras un dejas sintēzi. Rezultāts nav arhitektūra, bet drīzāk pilsētbūvnieciska un apjomus veidojoša stratēģija bijušās fabrikas jaunajai dzīvei.

Galvenais diplomdarba tēmas izvēles kritērijs man bija interese par kustību dažādās tās izpausmēs. Tradicionāli pilsētas telpa tiek uztverta un veidota ar statiskiem organizēšanas modeļiem, ar ideju par stabilitāti. Šodien izaicinājums ir atrast jaunus estētiskus, arhitektoniskus un sociālus modeļus, kā arī jauna veida mijiedarbību ar apkārtni. Horeogrāfija ir māksla veidot struktūras, kurās rodas kustība. Tā ir interesanta ar to, ka ietver telpas un kustības mākslu, ne tikai funkcionālo dimensiju.

Mūsdienu tendences kultūrā, mākslā un sabiedrībā kopumā ir vērstas uz dažādām sintēzēm. Tas izmaina attieksmi arī pret pilsētas telpu un arhitektūru. Reizēm, kad ierastie paņēmieni nedod vajadzīgo risinājumu, ir nepieciešams palūkoties uz situāciju no cita skatu punkta. Disciplīnu, šajā gadījumā arhitektūras un horeogrāfijas, mijiedarbība paver jaunas iespējas. Tā ir cita kustība, ritms, struktūra, kas rodas no jauna pamata.

Vietas konteksts, teritorijas raksturojums

Kā izpausmes vieta Liepāja ir piemērota ar savu kontrastaino dabu un rūpnieciskajiem vaibstiem, kas vienlaikus gan ražo metālu, gan veido vizuāli horeogrāfiskus siluetus un ritmus. Liepājas cukurfabrikas atrašanās vieta vienā no pilsētas noslēgtajām un monofunkcionālajām zonām dod plašas eksperimentālas iespējas. Darbā meklēti līdzekļi kā nojaukt fiziskās, vizuālās un mentālās robežas starp Liepājas statisko un dinamisko telpu un piešķirt tai jaunu, unikālu struktūru. Kustība sākas turpat, no vietas industriālās ainavas horeogrāfiskā potenciāla. Tā ir industriālo ainavu priekšrocība un dzīvīgums, ko nepiedāvā neviena cita vide, tā dažādo pilsētu un ir interesanta ar savu atšķirīgo raksturu.

Darbā lietotā metodika

Darbā ir izmantota izvēles jeb urban sampling metode un indeksu modeļi, kas ir veidoti, pamatojoties uz horeogrāfisku kustību. Indekss — kā nospiedums, piemēram, pēdas nospiedums sniegā vai tetovējums. Sampling metode arhitektūrā nozīmē fragmentu apkopošanu un to organizēšanu, ieviešot kādā vietā pārmaiņas. Šī stratēģija var ietvert gan funkcionālās prasības, nepieciešamības, gan vizuālās vēlmes un kvalitātes.

Šī darba metode noliedz domāšanas un projektēšanas formulas un tipoloģijas. Arī mūsdienu dzīve un kultūra vairs nav noformulējamas tipos. Šodien arhitektūrai būtu jārodas no jauna konceptuāla pamata. Šāds projektēšanas veids sākotnēji var šķist absurds, tomēr tā ir loģiska progresija, kas attīstās tālāk no kontekstuālisma, kas dažkārt vairs nespēj risināt dažādās no jauna rodošās problēmas. Attēlojot ikdienas dzīvīguma momentus, emocionālā pilsētas pieredze var krietni bagātināt arhitektūru un dažādot tās uztveri.

Telpiskais risinājums

Pamatojoties uz horeogrāfa Rūdolfa Labāna ideju par cilvēka kustības telpu kā kristāla formu un Eikledīna apļa un kvadrāta aizstāšanu ar ikosahedru, tas tiek pieņemts kā projekta pamatforma. Kā līdzeklis tiek izmantotas Viljama Forsaita horeogrāfijas un kustībās veidotās līnijas, formas un to savienojumi. Pēc šīs analīzes principa tiek veidoti indeksu modeļi un piemēroti teritorijas attīstīšanai.

Teritorijas analīzei tiek piemērots tīkls, ikosahedra divdimensionāls izklājums, kas veidojas no kustības teritorijā un ap to. Izejot no šīs analīzes, projekta teritorija tiek iedalīta atsevišķās skatuvēs. Nākamais solis ir projektēšanas moduļu izveidošana. Tiek pieņemta viena vienība, kas atbilst cilvēka kustības telpai, no kuras tiek atvasinātas pārējās formas. Tālāk telpa tiek apskatīta kā ķermeņa pagarinājums. Nosacīti tiek aizpildīta noslēgtā telpa, tīkla līnijas pārvēršot plaknēs. No tā veidojas projektēšanas vārdnīca, kas kalpo kā līdzeklis horeogrāfijas kompozīciju fragmentu analīzei. Tālāk tiek veidoti indeksu modeļi. Tā ir kustības iztulkošana trīsdimensionālā tekstūrā. Indeksu modeļi tiek piemēroti atsevišķām skatuvēm teritorijā, atkarībā no teritorijas analīzes, mēroga un funkcionalās nepieciešamības. Katra skatuve veidojas atšķirīga, tomēr tās visas ir vienotas ar vienu telpisko struktūru.

Arhitektoniskais tēls definē apjomus un tukšumus, kas tālāk tiek veidoti kā iekštelpa un ārtelpa, ēkas un ainavas elementi. Tas rada arī skaidru privātās, daļēji publiskās un publiskās telpas attiecību. Apjomi pamatā paredzēti divstāvīgi un trīsstāvīgi, ar dažiem akcentiem, ievērojot Liepājas telpisko mērogu. Apjomu augstumu maiņa rada telpas uztveres dinamiku. Projekta piedāvājums ir vērsts uz jaunu vietas telpisko struktūru, nevis ēku gala dizainu. Tas ir teritorijā iestrādāts indekss, princips, kas ilgtspējības ziņā ir svarīgāks par funkcionālo programmu. Tas ietver arī zināmu nenoteiktību, tāpat kā, šķietami nenoteikta kustība, kas ir loģisks iepriekšējās kustības turpinājums.

Vietas piesaiste esošajam ielu tīklam paredzēta pēc agrākās sistēmas. Tiek veidota viena vietējas nozīmes iela, kas apkalpo visu teritoriju, un ir vienīgā vieta, kur paredzēts autotransports. No šīs ielas atzarojas autostāvvietas, kas izvietotas dažu ēku pirmajos stāvos un vietās, kur veidojas reljefs. Tiek saglabāti arī visi esošie sliežu ceļi, kas tiek sapludināti ar publisko, zaļo zonu un pagalmiem, veidojot kopīgu rekreatīvu labiekārtojuma zonu. Labiekārtojuma elementi rodas no indeksu modeļu telpiskās struktūras — arhitektūra nemanāmi saplūst ar ainavu.

Pilsētplānošanā stratēģijai ir būtiskākā loma un tas nenozīmē tikai funkcionālu programmu. Tās ir vizuāli telpiskas struktūras un izpausmes, ko varam nojaust un ietekmēt. Tas ietver arī zināmu daļu nejaušības. Tādā veidā rodas dinamiska, nepārtraukta tēlu un funkciju pildoša kustības trajektorija.

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
42 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
zp

arhitekti un visi citi pakomentejiet ludzu so darbu, savadak man ka studentam kopeja bilde nelimejas kopa vairakas vietas.

elīna

kas tieši? varbūt es varu palīdzēt salīmēt..

fg

1)Teiksim pārtrūka filma brīdī, kad ikosahedrs kā cilvēka kustību lauka telpiska reprezentācija tiek apskatīts kā divdimensionāls plakans režģis – vai šajā brīdī lielā mērā netiek likvidēta "ideja" par telpisku cilvēka kustību radiusu, un vai tajā pašā momentā attiecīgi tas nepārtop par maznozīmīgu metaforisku palīglīdzekli? 2)Ja nē, tad uzreiz zaļajā prātā nākamais filmas pārrāvums – kā šeit darbojas mērogs (attiecība: Rudolfa "ķermeņa ikosahedrs" pret Elīnas "3d tekstūru") un kādā taustāmā izpausmē ieslēdzas pieminētā kustību izraisošo ķermeņa daļu hierarhija? 3)Neizpratu lidz galam teritorijas analīzi pat pēc pašrocīgas e-kartes apskates – kā diagrammā norādītie seši references punkti (skatuves) attiecās uz režģa struktūras dalījumu?… Lasīt vairāk »

elīna

1. nē, jo tālāk tas atkal transformējas 3d, tikai jau citā formā. ja cilvēka kustību no šīs struktūras “ņemtu pa tiešo” tā drīzāk tā būtu kopēšana, bet mērķis bija to pārveidot. protams to varēja darīt n veidos, šis ir tikai viens. runa bija par kustībā veidotām līnijām un plaknēm, kas savienojoties rada telpu. 2. mērogs ir atšķirīgs, bet proporcija – tā pati. 3. šie seši objekti veido kopēju tīklu. tas tālāk tiek sadalīts atkarībā no tā struktūras, atšķirībām dažādās zonās. To nosaka gan funkcionālās nepieciešamības, gan teritorijā un ap to esošais. 4. … jo funkcijas mēdz bieži mainīties, bet vietas… Lasīt vairāk »

.

2. merogs cits, proporcija – taa pati. tiktaal butu skaidrs, bet: vai neiznaak tads kaa pienjemums, ka, aptuveni, viss, kas labs vienaa merogaa, derees arii citaa? tas, protams, neizsledz iespeeju, ka taa var ari but (skat. kaut vai porto koncertzaales staastu), tomer nenozimee, ka vienmer taa ari notiksies. saprotams gan, ka apjomi ir tikai aptuveni ieskiceeti, un ka tas ir vel tikai koncepts, bet tomer liekas, ka parravums stastaa ir. jaa, un vel, taada pardoma: no dejaam un cilvekmiesas njemtaas formas taads dikti uz sajuutaam balstiits un savaa zinjaa funkcionaals koncepts – bet parversts apjomos tiek tik tadaa estetiskaa veidolaa.… Lasīt vairāk »

elīna

man pieņēmumi šķiet interesantāki par aksiomām.

tam, ka vēl varēja turpināt – piekrītu. tikai projekta detalizācija ir vairāk kā vietas attīstības stratēģija, net tik daudz gala arh.

u

your future is out there

Toms

ko tur daudz komentēt, viss skaidri un secīgi redzams uz planšetēm + a4d koments.

Prieks.

PiAr

interesanti komisijas uzdotie jautajumi ja tadi izskaneja vai tadu nebija?!

butibu nemaina, bet interesanti:)

KRITIKATO

viens no smieklīgākajiem pamatojumiem apjomu veidošanas ziņā…..ar ko nākamreiz aizbildināsies? 🙂

Anete

Savu interesi par deju esi pārnesusi citā dimensijā!

Ne viss ir līdz galam saprotams, taču ļoti intriģējošs. Domāju, ka apjomiem pamatojums nebūt nav slikts, un izspēlēts līdz galam (reālam būvapjomam) varētu izskatīties pat ļoti ok.

Romans

projektētās koncertzāles uz AB dambja… vai ne? Es nemēģinu teikt, ka tas ir slikti vai labi, bet izskatas. Nesen pasniedzeja Levane kritizēja vienu darbu, ka tas ir plagiats, bet no otras puses tas ir interpretācija…

Bet nu, kapēc gan ne? Man līdz tam vel iet un iet, autors malacis.

iebildējs

šim darbam ar koncertzaali sakars tikpat cik kotletei ar tenisa bumbinju.

Endzelīns

šitais jāpieraksta

iebildeejs

es jau tepat augstāk pierakstīju

eliina

jasaka man ari likas koncertzale, deja ir deja un ar arhitekturu tai nav nekaada sakara. nevajag arhitektiem oblikaati atsauces, lai vini nostatos uz kaajaam . interpretaacijaa ir tikai interpretacija. formai nav jaabuut interpretaacijai.

elīna

man koncertzāle nebija ienākusi prātā.

un stāsts nav par deju, bet gan par dinamiku.

tā ir spēle, kas vienam var būt interesanta, citam – ne. katram taču savi kritēriji un lietas, kas ieinteresē. tas ir tikai veids kā strādāt, atkāpjoties no jau zināmā un pierastā. galu galā tas ko mēs zinam ir jau kāda cita izdomātais, izdarītais.

stāsts nav pašmērķis, tas ir orientēts uz problēmas risināumu un gala rezultātu.

mēs tikai esam pieraduši pie „kas?” un „kā?” neliekas svarīgi.

un kam formai ir jābūt?

eliina

man piemeram darbs liekas ineresants, ja to nejauc klat ar dinamiku un visadam citaam analogam un ietekmeem. stasts nav pasmerkis, ja taa tad nav staasta. jo stasts ir pasmerkis pats sev. taadai manuprat ir jabut arhitekturai, kur formas pasmerkis ir forma. dinamika ir sajutas, kas saistas ar formas radisanu.

un taa dinamika ir buutiiba raksturo pasu veidotaaju.

ja tevi nebuutu dinamikas taas nebuutu ar nekur citur.

rīsi rīsi nerīsi

eliinai ieteiktu izlasiit rakstu vēlreiz, var tikai pirmo ievada rindkopu 😉

Gasen

Tik pat cik ideja tik pat neka nav… + noformējums šausmiigs

Anete

Savu interesi par deju esi pārnesusi citā dimensijā!

Ne viss ir līdz galam saprotams, taču ļoti intriģējošs. Domāju, ka apjomiem pamatojums nebūt nav slikts, un izspēlēts līdz galam (reālam būvapjomam) varētu izskatīties pat ļoti ok.

Romans

projektētās koncertzāles uz AB dambja… vai ne? Es nemēģinu teikt, ka tas ir slikti vai labi, bet izskatas. Nesen pasniedzeja Levane kritizēja vienu darbu, ka tas ir plagiats, bet no otras puses tas ir interpretācija…

Bet nu, kapēc gan ne? Man līdz tam vel iet un iet, autors malacis.

iebildējs

šim darbam ar koncertzaali sakars tikpat cik kotletei ar tenisa bumbinju.

Endzelīns

šitais jāpieraksta

iebildeejs

es jau tepat augstāk pierakstīju

eliina

jasaka man ari likas koncertzale, deja ir deja un ar arhitekturu tai nav nekaada sakara. nevajag arhitektiem oblikaati atsauces, lai vini nostatos uz kaajaam . interpretaacijaa ir tikai interpretacija. formai nav jaabuut interpretaacijai.

elīna

man koncertzāle nebija ienākusi prātā.

un stāsts nav par deju, bet gan par dinamiku.

tā ir spēle, kas vienam var būt interesanta, citam – ne. katram taču savi kritēriji un lietas, kas ieinteresē. tas ir tikai veids kā strādāt, atkāpjoties no jau zināmā un pierastā. galu galā tas ko mēs zinam ir jau kāda cita izdomātais, izdarītais.

stāsts nav pašmērķis, tas ir orientēts uz problēmas risināumu un gala rezultātu.

mēs tikai esam pieraduši pie „kas?” un „kā?” neliekas svarīgi.

un kam formai ir jābūt?

eliina

man piemeram darbs liekas ineresants, ja to nejauc klat ar dinamiku un visadam citaam analogam un ietekmeem. stasts nav pasmerkis, ja taa tad nav staasta. jo stasts ir pasmerkis pats sev. taadai manuprat ir jabut arhitekturai, kur formas pasmerkis ir forma. dinamika ir sajutas, kas saistas ar formas radisanu.

un taa dinamika ir buutiiba raksturo pasu veidotaaju.

ja tevi nebuutu dinamikas taas nebuutu ar nekur citur.

rīsi rīsi nerīsi

eliinai ieteiktu izlasiit rakstu vēlreiz, var tikai pirmo ievada rindkopu 😉

Gasen

Tik pat cik ideja tik pat neka nav… + noformējums šausmiigs

KUgis

savulaik AF mani uzaicināja recenzēt dāžus darbus, arī šo. Prieks, ka arī A4D to novērtēja par interesantu. Redzot, ka diskusija izvēršas, nolēmu recenziju te iepublicēt. Mans personiskais viedoklis- par samplējuma moduli droši vien var izvēlēties teju vai jebkuru formu, piemeklējot intriģējošu motivāciju un teorētisko pamatojumu. Interesantāks šķiet rezultāts- telpas/ vides/ tukšuma starp apjomiem organizācijas metode, kas piedāvā zināmu nominālu, iedzimtu kvalitāti. Neatkarīgi no neprognozējamas funkcijas, satura, būvniecības veida, tehnoloģijas, pasūtītāja utt., tā nodrošina spēles laukumu un noteikumus, tomēr atstājot gana vietas nejaušībām, kas padara pašu spēli nebeidzami interesantu. Tads sava veida neo-neo-neo-klasicisms (aiz glīti proporcionēta laukuma fasādēm ļaujot sastumt da… Lasīt vairāk »

zp

arhitekti un visi citi pakomentejiet ludzu so darbu, savadak man ka studentam kopeja bilde nelimejas kopa vairakas vietas.

elīna

kas tieši? varbūt es varu palīdzēt salīmēt..

fg

1)Teiksim pārtrūka filma brīdī, kad ikosahedrs kā cilvēka kustību lauka telpiska reprezentācija tiek apskatīts kā divdimensionāls plakans režģis – vai šajā brīdī lielā mērā netiek likvidēta "ideja" par telpisku cilvēka kustību radiusu, un vai tajā pašā momentā attiecīgi tas nepārtop par maznozīmīgu metaforisku palīglīdzekli? 2)Ja nē, tad uzreiz zaļajā prātā nākamais filmas pārrāvums – kā šeit darbojas mērogs (attiecība: Rudolfa "ķermeņa ikosahedrs" pret Elīnas "3d tekstūru") un kādā taustāmā izpausmē ieslēdzas pieminētā kustību izraisošo ķermeņa daļu hierarhija? 3)Neizpratu lidz galam teritorijas analīzi pat pēc pašrocīgas e-kartes apskates – kā diagrammā norādītie seši references punkti (skatuves) attiecās uz režģa struktūras dalījumu?… Lasīt vairāk »

elīna

1. nē, jo tālāk tas atkal transformējas 3d, tikai jau citā formā. ja cilvēka kustību no šīs struktūras “ņemtu pa tiešo” tā drīzāk tā būtu kopēšana, bet mērķis bija to pārveidot. protams to varēja darīt n veidos, šis ir tikai viens. runa bija par kustībā veidotām līnijām un plaknēm, kas savienojoties rada telpu. 2. mērogs ir atšķirīgs, bet proporcija – tā pati. 3. šie seši objekti veido kopēju tīklu. tas tālāk tiek sadalīts atkarībā no tā struktūras, atšķirībām dažādās zonās. To nosaka gan funkcionālās nepieciešamības, gan teritorijā un ap to esošais. 4. … jo funkcijas mēdz bieži mainīties, bet vietas… Lasīt vairāk »

.

2. merogs cits, proporcija – taa pati. tiktaal butu skaidrs, bet: vai neiznaak tads kaa pienjemums, ka, aptuveni, viss, kas labs vienaa merogaa, derees arii citaa? tas, protams, neizsledz iespeeju, ka taa var ari but (skat. kaut vai porto koncertzaales staastu), tomer nenozimee, ka vienmer taa ari notiksies. saprotams gan, ka apjomi ir tikai aptuveni ieskiceeti, un ka tas ir vel tikai koncepts, bet tomer liekas, ka parravums stastaa ir. jaa, un vel, taada pardoma: no dejaam un cilvekmiesas njemtaas formas taads dikti uz sajuutaam balstiits un savaa zinjaa funkcionaals koncepts – bet parversts apjomos tiek tik tadaa estetiskaa veidolaa.… Lasīt vairāk »

elīna

man pieņēmumi šķiet interesantāki par aksiomām.

tam, ka vēl varēja turpināt – piekrītu. tikai projekta detalizācija ir vairāk kā vietas attīstības stratēģija, net tik daudz gala arh.

u

your future is out there

Toms

ko tur daudz komentēt, viss skaidri un secīgi redzams uz planšetēm + a4d koments.

Prieks.

PiAr

interesanti komisijas uzdotie jautajumi ja tadi izskaneja vai tadu nebija?!

butibu nemaina, bet interesanti:)

KRITIKATO

viens no smieklīgākajiem pamatojumiem apjomu veidošanas ziņā…..ar ko nākamreiz aizbildināsies? 🙂

42
0
Would love your thoughts, please comment.x