Daugavgrīva mūsdienu Rīgā ir
nepamatoti aizmirsta nomale ar izteikti lokālu un arī globālu potenciālu. Vēsturiski tā ir bijusi visa sākums — vieta,
kur Daugava ietek jūrā, kur iebrauc tirgotāji un iekarotāji, vieta, kas sargā
Rīgu un vieta, kam gājuši cauri svarīgi, Rīgas vēsturi veidojoši notikumi.
Vieta ar izteiktām dabas un kultūrvēsturiskām kvalitātēm. Mūsdienās, pie sarūkošo pilsētu tendencēm,
svarīgi ir kompaktizēt pilsētas daļas, apvienot pilsētas un lauku kvalitātes
vienuviet, piedāvāt cilvēkam dzīvot pilsētvidē, kur var baudīt pilnu
ekosistēmas pakalpojumu klāstu, tādā veidā radot unikālu dzīves vidi.
Projekta mērķis ir piesaistīt jaunus cilvēkresursus
un atgriezt Daugavgrīvu Rīgas apritē, tai kļūstot par gaumīgu alternatīvu
Jūrmalas kūrorta dzīves stilam. Tādēļ ir svarīgi, lai Daugavgrīva darbotos kā
pašpietiekama vieta. Tai ir jāattīstās, kā pievilcīgam galamērķim, kur kā
starta punkts apkaimes aktivitāšu ķēdē darbotos Daugavgrīvas cietoksnis,
piesaistot ar kulturāliem un lielāka mēroga muzikāliem pasākumiem. Svarīga ir
tieša, globāla piesaiste, izveidojot pasažieru termināli Ziemas ostas daļā, kā
vienu no ūdens satiksmes atdzīvināšanas veidiem.
Hidroloģiskā biogrāfija
Ūdensmala, jūra, vai upe vienmēr ir
bijusi dabīga un acīmredzama interference starp cilvēka apmešanās vietu un viņa
saikni ar apkārtējo pasauli. Ūdensmala tai pašā laikā tiek uzlūkota no sauszemes
puses, kā saikne ar apkārtējo pasauli. Daugavgrīvas
hidroloģiskā biogrāfija parāda, ka ūdens ir spēlējis izšķirošu lomu šīs salas
kā sauszemes veidošanās procesā, tas ir galvenais
pilsēttelpas struktūras elements, kas ir noteicis Daugavgrīvas attīstību. Tādēļ arī tālākajā attīstībā jādarbojas gan ar ūdens sniegtajām
priekšrocībām, gan draudiem, ko tas rada.
Apbūves un sociālā struktūra
Daugavgrīvas apkaime ar tur esošo
Daugavgrīvas cietoksni vienmēr tikusi uzskatīta par ,,Rīgas atslēgu”, jo šī
militāri un stratēģiski svarīgā vieta deva iespēju pārraudzīt Daugavas
tirdzniecības ceļu un kontrolēt kuģu satiksmi. Apkaimes vēsture, cilvēkresursu
un apbūves attīstība jāskata cietokšņa būvvēstures kontekstā, jo tieši šis
objekts noteica visa apvidus attīstību. Līdz ar cietokšņa veidošanos, tam
blakus ir atradies arī neliels miestiņš, kur apmetušās karavīru ģimenes. Tā pat
arī zvejnieki, tirgotāji, amatnieki un ostas darbinieki ir bijuši raksturīgi
Daugavgrīvas iemītnieki. Dažādu karadarbību rezultātā koka ciemats bieži ir
ticis nopostīts. Daugavgrīvas esošais ģeometriskais ielu tīkls veidojies 19.
gadsimtā kopā ar divstāvīgo koka apbūvi. Mūsdienās no šī koka ciemata nekas nav
palicis pāri, jo ierobežotās, celtniecībai piemērotās platības dēļ jaunā
padomju laika dzīvojamā apbūve veidota vecās vietā. Līdzīgi ir ar oriģinālo
Daugavgrīvas sociālo struktūru, kas no internacionālas vides, mainījās līdz ar
vietējo iemītnieku padzīšanu un padomju armijas karavīru ģimeņu izmitināšanu.
Aktīvo
elementu sablīvējums
Daugavgrīvā atrodas tik spēcīgs
elementu un dažādas vides sablīvējums, kam
ir grūti atrast analogu Rīgas, Latvijas vai iespējams pat Eiropas mērogā. 9
kilometrus garā Rīgas jūrmala, Buļļupe, Daugava, Lielupe, Daugavgrīvas
cietoksnis, Ziemas osta ar savu industriālo vidi, Dabas liegumi, ģimenes dārzu
teritorijas, padomju laika dzīvojamais rajons, putnu pļavas, mols, bāka, kas
kopā ar Mangaļsalas bāku veido Rīgas vārtus, ūdens attīrīšanas iekārtas,
Vēsturiski zvejniekciemi kā Vakarbuļļi un Rītabuļļi. Tomēr pašlaik šiem
elementiem trūkst funkcionāla sasaiste, esot kādā no konkrētajām vietām, ir
grūti nojaust par kādas citas eksistenci tepat blakus. Projekts paredz veidot sasaisti
visā Daugavgrīvas salas garumā, sākot no Vakarbuļļiem un beidzot ar atrašanos
ostas industriālajā ainavā. Svarīgi ir uzsvērt Buļļupes abu krastu sasaisti,
veidojot nepārtrauktu kustības loku, kādēļ ir veidots jauns gājēju tilts.
Nepieciešams atdzīvināt dažāda veida ūdens satiksmi, gan ar Rīgas centru, gan
Jūrmalu, gan Mangaļsalu. Tiek veidoti papildus savienojumi pār Buļļupi pie
Vakarbuļļiem un ūdens attīrīšanas iekārtām, ieviešot lielāka mēroga loka
principu ar Rīgas centru. (15)(16)(17)
Pilsētbūvnieciskā
koncepcija
Daugavgrīvai raksturīga ne tikai
funkcionāla nesasaiste, bet arī izjukusi un nedefinēta pilsētvides telpa,
stipri atšķirīgi mērogi, kas pastāv līdzās. Memmes pļavas ir ģimenes dārzu teritorija,
kam blakus atrodas šis daudzstāvu dzīvojamais rajons. Tādēļ projekta galvenā
pilsētbūvnieciskā koncepcija balstās uz šīs pārejas izveidi starp dažādajiem
mērogiem. Tā tiek veidota saskaņā ar Urban transect metodi, kur tādi
pamatelementi, kā ūdens, zaļā struktūra un apbūve veido šo pāreju, mainot
savstarpējās attiecības, mērogus un blīvumus. Šie pamatelementi veido gan jauno
pārejas struktūru, gan darbojas kā esošā dzīvojamā rajona galvenā reģenerācijas
metode.
Pēcpadomju
dzīvojamās vides revitalizācija
Jaunā
apbūves struktūra
Pilsētbūvnieciskās pārejas daļa, kas
netiek pakļauta tiešai ūdens ietekmei, ir teritorija, kas atrodas starp esošo
daudzstāvu dzīvojamo rajonu un plūdu ietekmēto attīstības teritoriju. Jaunā teritorija tiek veidota, kā regulāra
apbūves daļa, kas pieslēdzas esošā dzīvojamā rajona apakšējam kreisajam stūrim.
Tā ierakstās esošajā regulārajā ielu tīklā, pēc mēroga veidojot mazāka izmēra
kvartālus, kā fraktālu formas atkārtojumu. Tiek veidots attīstības princips
sākot ar perimetrālu apbūvi kā aizpildījumu, līdz brīvstāvošam apbūves veidam
kvartālā. Projektētie kvartāli
pieslēdzas nelielās apbūves teritorijas centrālajai asij, kas perpendikulāri krastam ved uz esošā
dzīvojamā rajona galveno asi — Parādes ielu un izejot cauri publiskajiem
laukumiem un parkiem, ved pa esošo iedibināto ceļu uz jūru. Pirmā stāva apbūve,
kas pieslēdzas šai asij, paredzēta kā sabiedriska funkcija. Siltumnīcas, dārzi
un lietusūdens savākšanas baseini darbojas kā zilās un zaļās struktūras elementi
šajā pārejas posmā.
Daugavgrīvas
esošā dzīvojamā rajona pārorganizācija
Kā jau minēts, Padomju laikos celtais
daudzstāvu dzīvojamais rajons ir būvēts uz esošā, regulārā ielu tīkla, tādēļ
tas jau sākotnēji nosaka veiksmīgākas starta pozīcijas dzīvojamā rajona
reģenerācijas iespējai, jo šī struktūra ir tuvāka tradicionālai perimetrālajai
apbūvei pilsētā. Oriģināli, teritorijas centrs ir plānots kā sabiedriskais
centrs, kur pašlaik atrodas skola, vairāki pārtikas veikali un liels sporta
stadions, tomēr problemātiska ir izplūdusī un nedefinētā galvenās ielas fronte,
kas veido šo laukumu. Projektēta pārveides struktūra parāda vienkāršu shēmu,
kur esošajam publiskajam kodolam no
sāniem pieslēdzas semi privāti dzīvojamie kvartāli, kas gar galveno ielas
fronti tiek noslēgti ar jaunu apbūvi, kur paredzētas publiskās funkcijas
pirmajos stāvos. Uz centrālo kodolu tiek pārcelti bērnudārzi, kas atradās iekšpagalmos,
kā arī izveidots tirgus laukums. Iekškvartāla pagalmu reorganizācijā tiek
ietverta skaidra publiskās un privātās telpas gradācija, pirmā stāva dzīvokļiem
pieslēdzot dārza platības. Svarīga iekškvartāla sastāvdaļa ir lietusūdens
pārvaldes sistēma ar mitrājiem un baseiniem, siltumnīcu zonu izveide,
autonovietnes ar dažādām sporta aktivitātēm izmantojamu jumtu, kā arī nelielas
koplietošanas telpas, kas var tikt izmantotas inventāra glabāšanai un kā
socializēšanās vieta.
Sērijveida
ēku transformācija
Regulārās apbūves iekškvartālus
galvenokārt veido 318. sērija (saukta
par ķieģeļu Hruščovku) un 103. sērija. Buļļupes krastā, netālu no tilta,
atrodas trīs punktveida divpadsmitstāvīgi Čehu projekti, kas ir ļoti spēcīgi
akcenti teritorijā – pašreizējā
vietzīme. Sērijveida ēku grupas tiek gan rekonstruētas, gan atsevišķās vietās
nojauktas, bet kopumā palielinot teritorijas blīvumu.
318. sērijas (ķieģeļu hruščovkas) transformācijā ietilpst jaunu dzīvokļu tipu
izveidošana 4 un 5 stāvos, veidojot tos kā divstāvīgus dzīvokļus ar plašām
terasēm. Jaunajās transformētajās plaknēs paredzēta koka kā materiāla
izmantošana, nojaucot monotono materialitāti. Konstruktīvā shēma saistīta ar
ēkas trīs nesošo garensienu un pārseguma paneļu
transformācijas iespējām. Pirmā stāva līmenī tiek veidoti privāti
priekšdārzi ar siltumnīcu un terasi.
103. sērija tiek transformēta pievienojot ēkai jaunu, konstruktīvi brīvstāvošu, ažūru
fasādes konstrukciju, kas nodrošina no katra dzīvokļa izeju uz plašu balkonu. Šī
fasādes konstrukcija tiek nosegta ar stiklojumu. Pirmā stāva līmenī tiek
paredzētas jaunas terases kā tiešs dzīvokļu turpinājums ārtelpā.
Rekonstrukcijas projektā paredzēta lifta izbūve esošajā ēkā, kā rezultātā tiek
zaudēta daļa dzīvokļa platības, tomēr apvienojot dzīvokļus viena stāva robežās,
platība palielinās.
Plūdu apdraudētas
pilsēttelpas attīstības stratēģija
Plūdu teritorijas
koncepcija
Pilsētbūvnieciskās pārejas telpas
stratēģijā, kas tiešā veidā saskaras ar ūdeni un plūdu draudiem, ūdens tiek
izmantots kā galvenais elements izirušās pilsētvides struktūras kopā
savilkšanai un kompaktizēšanai. Plūdu apdraudētas pilsētbūvnieciskās pārejas
koncepcijas ietvaros tika radītas dažādas pilsēttelpas apbūves attīstības
struktūras, atbilstoši pielietotajai (urban
transect) metodei, kur apbūve, zaļā un zilā struktūra darbojas dažādos
blīvumos un proporcijās.
Galvenie plūdu draudi Daugavgrīvā ir
jūras uzplūdi, to risks nākotnē palielinās, applūstošajām teritorijām
palielinoties par 30 — 50%. Detalizētās apbūves koncepcijas pamatā ir lineāra
struktūra, perpendikulāri esošai Birzes ielai, kas iet gar Buļļupes krastu.
Esošā iela darbojas kā dambis, kas ir uzbērts padomju laikā pirms tika būvēts
jaunais dzīvojamais rajons, lai to aizsargātu pret plūdu draudiem, jo kopējais
teritorijas augstums ir tuvu nulles atzīmei. Birzes iela atrodas uz 2.18 m
virs jūras līmeņa, kas ir tradicionāls ielas līmenis Rīgā, lai satiksmes infrastruktūra
neapplūstu. Uzbūves pamatā ir ideja par raktiem kanāliem, kas iet līdz pat
esošajai Birzes ielai. Zeme, kas tiek iegūta, ir izmantota paralēlo ielu
struktūras izveidei uz 2.20 m (vjl) augstuma atzīmes. Tādā veidā tiek
nodrošināta nulles bilance grunts sagataves izmantošanai teritorijā, vienkārši
darbojoties ar esošo zemes resursu pārdali. Zemes strēles, kas netiek
aiztiktas, veido dabīgo, esošo reljefu, kas brīvi uzņem un atdod plūdus. Plūdi
teritorijā spēj ienākt līdz pat esošajam dambim. Nekur teritorijā netiek
veidoti šķērsvirzieni, traucējot ūdens brīvam pārvietošanās procesam. No ūdens
nav jābēg, ir vienkārši stratēģiski jāplāno apbūve, kas spēj līdzās pastāvēt
ūdenim, plūdus pārvēršot par vienu no pašsaprotamām sastāvdaļām.
Attīstības principi
Tiek veidoti apbūves raksturīgie griezumu principi, lai noteiktu apbūves
struktūras veidu pie konkrētas applūšanas varbūtības, nosakot pamatu veidu
konkrētā zonā. Ja
pieturās šādam principam, tad apbūves blīvums, vai aizpildījums konkrētā
teritorijā var būt brīvi izvēlēts atbilstoši situācijai, prognozētiem
izmantošanas veidiem un intensitātei. Attīstība var būt elastīga atstājot brīvu
telpu variācijai (loose fit
princips). Radītā struktūra ir kā bāze, uz kuras var darboties arhitektūra, kas
dabīgi izriet no konkrētās situācijas faktoriem. Nav paredzēta viena veida
pabeigta apbūves kompozīcija, kas ļauj izvairīties no dzīves būvlaukumā.
Funkcionālā uzbūve
Pie galvenās gājēju ass, kas izvijas
cauri teritorijai paralēli krasta līnijai, uzbērtās ielas veido paplašinājumus,
kur organizējas sabiedriska tipa apbūve. Tuvāk Birzes ielai orientējas blīva privāta
apbūve un privāta apbūve ar publiskām funkcijām pirmajos stāvos. Kanāli un
ielas, ko noslēdz apbūves fronte veidojas kā visaktīvākā publiskā telpa
teritorijā. Ielas paredzētas arī transporta piekļuvei. Zonā, kas atrodas starp
kanālu un ielu, darbojas tādi publiskās telpas elementi kā kāpnes/podesti –
ielas un kanāla līmeņa sasaistei, nelielu laivu glabātuves, siltumnīcas,
nojumes darbnīcām, atsevišķas stāvvietas automašīnām, apgriešanās laukumi un
zaļās zonas kokiem.
Peldošā
ģimenes māja uz pontona
Projekta gaitā tika detalizēta viena
no apbūves tipoloģijām. Peldošās apbūves organizācija sastāv no galvenā
apkalpes ceļa, kas ir pieejams nelielam apkalpes auto. Perpendikulāri no sāniem
pieslēdzas privātās laipas, kas ved uz ģimenes mājas pontonu. Gimenes mājas,
pirts un siltumnīcas izvietojums uz pontona veido iekšpagalma sajūtu ar iespēju
norobežoties, bet tomēr neaizsegt skatu uz ūdeņiem. Pontona konstrukcija, kas
veidota no dobā dzelzsbetona un putuplasta aizpildījuma, paredz caura gada
izmantošanu. Ģimenes māja paredzēta 3-4 cilvēkiem. (39)
(40)
