Dzīvojamais rajons Buļļu salā. Diplomdarbs

Laura Laudere savā priekšlikumā rāda stratēģijas
meklējumus, kas piedāvā mazdārziņu teritoriju Buļļu salā pakāpeniski pārvērst pievilcīgā
un īpašā pilsētvidē, respektējot tādus faktorus kā ūdens klātbūtni, klimata
izmaiņas un arī rīdzinieku vēlmi pēc dzīves piepilsētas privātmājā.

Pilsētvides stratēģija applūstošo dārzu teritorijā Rīgas — Jūrmalas ūdensceļā

Rīgas identitātes
veidošanā, milzīga nozīme ir ūdenim. Tas aizņem lielu daļu pilsētas
teritorijas, turklāt pavasara palu un vēja uzplūdu laikā ar ūdeni klātas arī
plašas sauszemes teritorijas. Lai arī Rīgas ūdens sistēma ir unikāla, tās telpa
ir pilnībā neizmantota un netiek skatīta kopumā, bet gan kā krasta attīstības
pārpalikums. Rīgas applūstošo ainavu kartēs iezīmējas arī vairākas mazdārziņu
teritorijas, kas pašas par sevi ir unikālas pilsētvides zonas, taču lielākoties
ir noslēgtas attiecībā pret vietu, kurā atrodas, pret kontekstu. Ūdens ir
sasniedzams un ir pieejams vien dažviet, lai gan tieši ūdensmala ir zona ar
vislielāko kvalitāti un potenciālu. Mazdārziņu nomas līgumi, kas paredz vien
īslaicīgu šīs funkcijas saglabāšanu, kavē kvalitatīvas pilsētvides veidošanos
un daudzviet šīs teritorijas pārvēršas par degradētām Rīgas pilsētas daļām.

Aktivitāšu mezgli Buļļupes kontekstā

Buļļupe ir
tiešākais ūdensceļš starp Jūrmalu un Rīgu, kā arī tās krastos vērojama vides
daudzveidība. No dzīvīga ūdenstransporta ceļa Buļļupes ūdeņi kļuvuši daudz
klusāki un neizmantoti. Upes lielākā vērtība ir tās ainavas mainība. Buļļupei
izteikti divi raksturi — kvalitatīvā dabas ainava pie upes iztekas un
pilsētnieciskā ainava pie upes grīvas. Upes ainavu kvalitātes izcelšanai, kā
arī ūdens aktīvas izmantošanas sekmēšanai veidojami aktivitāšu mezgli ciešā
saiknē ar ūdeni:

  • izceļama Lielupes grīvas nozīme;
  • pār upi veidojams jaunais tilts iepretī
    Kleistu ielai,
  • attīrīšanas stacija Daugavgrīva, kas
    funkcionāli darbojas, kā pilsētu un dabu savienojošais elements, taču vizuāli
    šobrīd rada industriālas vides iespaidu un pārāk kontrastē ar pārējo apkārtni.
    Ietverot būvi publiski izmantojamā, energoefektivitāti uzlabojošā un skaņu
    slāpējošā čaulā, iespējams ievērojami uzlabot pilsētvidi, kā arī papildināt
    Rīgas kā zaļās pilsētas tēlu;
  • applūstošo mazdārziņu teritorija, kas atrodas
    dabas — pilsētas raksturu pārejas zonā.
  • Daugavgrīvas cietoksnis, kas ir noslēdzošais
    un arī nozīmīgākais elements upes kopējā stāstā. Cietokšņa teritorija ir
    piemērota gan sporta aktivitāšu, gan arī kultūras pasākumu norisei. Veidojama
    saikne starp Daugavgrīvas dzīvojamo rajonu, cietoksni un Buļļupi. Izveidojot
    piestātni iepretī cietoksnim, to iespējams sasniegt no pilsētas centra pa
    ūdensceļu.

Ģimenes
dārzu teritorija

Ģimenes dārzu teritorija ieņem
nozīmīgu vietu upes promenādes veidošanā, kā arī tā atrodas Daugavgrīvas galvenās
kompozīcijas ass noslēgumā. Teritorijas attīstībā
iespējami vairāki draudi:

  • nedefinējot tālāku teritorijas attīstību,
    iespējama teritorijas kā cilvēka apgūtas zonas zaudēšana, tām pārvēršoties par
    applūstošām pļavām;
  • cilvēku nepārdomātas rīcības rezultātā, šī
    teritorija var attīstīties kā dzīvojamo ēku rajons, kas neievērtē esošās dabas
    kvalitātes un riskus, tā pārvēršoties par neizteiksmīgu Rīgas priekšpilsētu.

Projektā uzsvērta adaptācija klimata
pārmaiņām. Plūdi ir dabiska parādība un teritorijas attīstība ir jāveido
sadarbībā ar ūdeni.

Analizējot plūdu riskus,
teritorijā veidots apbūves tipu zonējums. No applūšanas biežuma atkarīgs
izvēlētās apbūves tips — zemes, mainīgās vai ūdens vienības.

Ūdens vienību apbūves tips dominē teritorijas
zonās, kur applūšanas risks ir 50% (katru otro gadu). Vienības ietvaros tiek
veidots kanāls, kur novietota peldoša ēka. Tā svārstās līdzi un ir pasargāta no
jebkurām ūdenslīmeņa maiņām.

Mainīgo vienību apbūves tips dominē
teritorijas zonās, kur applūšanas varbūtība ir 20% (katru piekto gadu). Ēkas ir
amfībijas tipa būves, kas balstās uz zemes taču to pamati kalpo kā peldoša
pamatne plūdu laikā.

Zemes vienību apbūves tips dominē teritorijas
zonās, kur applūšanas varbūtība ir 10% (katru desmito gadu). Ēkas būvētas uz pāļiem
2,7 m augstumā. Lielu plūdu laikā dārzs un ēkas terase applūst, taču pati ēka
paliek neskarta.

Projektā paredzēts saglabāt
esošo zemes dalījumu, tā ļaujot to pārveidot pakāpeniski, teritorijas
nomātājiem pieņemot un pierodot pie pārmaiņām. Dārziņu teritorijām raksturīga
arī ļoti interesanta un noslēgta sociālā vide, kurā svešos vai jaunpienācējus
pamana uzreiz. Šādas spēcīgas sociālās struktūras pēkšņa izjaukšana būtu pārāk
radikāls solis un liels ekonomisks trieciens teritorijas izmantotājiem. Viena
vienība ir ~17m x 17 m. Arī ceļu struktūra saglabāta esošā, galvenās asis —
ielas — uzbērtas, lai būtu izmantojamas arī teritorijas applūšanas laikā.

Attīstības stratēģijas pamatā
ir pārveides procesa uzsākšana virzienā no krasta, kas ir visiem izmantojama un
pieejama zona. Pirmais stratēģiskais solis ir sabiedriska enkurobjekta
izveidošana teritorijas Dienvidu daļā, kas galvenokārt sasniedzams pa
teritorijas galveno asi — ielu, kas kalpotu arī kā inženiertīklu galvenā trase.
Sabiedriskā objekta izvietošana pie ūdens un tā funkcionālā sasaiste rosinātu
Buļļupes kā ūdenstransporta maģistrāles atdzīvināšanu. Tālākā teritorijas
attīstības gaitā, sekojot krasta un plūdu līnijām, veidojas jaunā apbūve, kā
arī galveno asu galapunktos — ūdens malās — jauni sabiedriskie, vietējie
centri. Teritorijas pārveides procesā rodas sabiedrisko objektu virkne upes
krastā, kas savā starpā savienota ar krastmalas promenādi. Galveno asu tīkls,
kas bāzēts esošo ielu struktūrā, veidots, lai pa to vienmēr varētu sasniegt
krastmalu tā vairāk atverot teritoriju ūdenim. Teritorijas centrālā daļa, kas
applūst visretāk tiek veidota kā zaļais kodols, kurā iespējama gan mazdārziņu
zonas saglabāšana, gan pilsētas dārza izveide.

Stratēģijā definēti rīki un iespējas, kas
virza pārveides procesu, taču gala rezultāts ir atvērts un atkarīgs gan no
vides un klimata pārmaiņām, gan ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem, gan
pieprasījuma pēc šādas pilsētvides. Iespējami vairāki attīstības scenāriji un
jebkurš no attīstības soļiem var arī būt gala rezultāts. Attīstot teritoriju
svarīgi, lai tā spētu darboties šodien un būtu piemērota vide šodienas
lietotājam.

Vienību
detalizācija

Līdzīgi kā plānojumā, arī
vienības veidotas tā, lai būtu iespējams piesaistīt dažādas interešu un
lietotāju grupas. Projektā izstrādātas vienību variācijas, kas ietver apbūves
orientāciju pret sauli, pagalmu un terašu organizācijas iespējas.

Detalizētāk izstrādātas ūdens vienību iespējas.
Veidotas dažādas ūdens un zemes attiecības vienas vienības ietvaros. Ūdens
vienības piemērotas ļoti dažādiem dzīves stiliem un izmantošanai. Variācijas
sākot ar zemes dominanti vienībā, izmantojot vien laivas vasaras piestātni, un
beidzot ar iespēju dzīvot «dzīvi
uz ūdens», kur zemes
daļa paredzēta vien piekļuvei un saimniecības pagalmam.

Diplomdarbā dots piemērs arī peldošai vasaras
mājai ar laivas ziemas glabātuvi, kurā akcentēts novietnes īpašais raksturs.

Dažādās ēku tipoloģijas kopā
ar plānošanas procesu veido elastīgu risinājumu teritorijas mainīgajā
situācijā. Izmantojot visus projektā izstrādātos instrumentus, iespējams radīt
daudzveidīgu un dinamisku pilsētvidi, kurā zilās un zaļās struktūras, kā arī
cilvēks ir līdzsvarā.

Dalīties ar ierakstu:

12
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
6 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
skabargaAigars...kkjtd Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Aigars
Guest
Aigars

Patīkama Venēcijas, Stokholmas un citu ūdeņaino pilsētu simbioze vietējā palienā.

Es vēlētos šādā dārzeņu koncepcijā padzīvoties.

Apsveikumi.

Aigars
Guest
Aigars

Patīkama Venēcijas, Stokholmas un citu ūdeņaino pilsētu simbioze vietējā palienā.

Es vēlētos šādā dārzeņu koncepcijā padzīvoties.

Apsveikumi.

jtd
Guest
jtd

Kamēr pie mums tādas lietas vien arhitektūras studenti bīda (gan pieļauju, ka man nav pilna informācija), citur pasaulē viss jau notiek.

http://world-m…-district.html

...
Guest
...

Atškirībā no pievienotā linka, šet diemžēl ir runa apr Ģeogrāfu iecienīto teritorijplānošanu, kam , manuprāt, nav pat atsauces uz telpas un ēku arhitektoniskām kvalitātēm Šo darbu es neierindotu pat starpdisciplināro kategorijā. Dīvaina šajā gadījumā A$D izvēle.

Aigars
Guest
Aigars

Ēkas, lai katrs iedzīvotājs plāno sev individuāli. Galvenais ir vietai piemērota un "pareiza" koncepcija, kas šajā darbā pilnībā ir izdiskutēta un parādīta. Takā nav ko skatīties uz skabargām, jo visapkārt ir mežs.. 🙂

skabarga
Guest
skabarga

tātad apjoms un siluets un arhitektūras kvalitātes ir vienkārši skabargas? Tad varbūt pievienojamies ģeogrāfijas fakultātei. Nu nav arhitektūras šajā darbā-.

jtd
Guest
jtd

Kamēr pie mums tādas lietas vien arhitektūras studenti bīda (gan pieļauju, ka man nav pilna informācija), citur pasaulē viss jau notiek.

http://world-m…-district.html

...
Guest
...

Atškirībā no pievienotā linka, šet diemžēl ir runa apr Ģeogrāfu iecienīto teritorijplānošanu, kam , manuprāt, nav pat atsauces uz telpas un ēku arhitektoniskām kvalitātēm Šo darbu es neierindotu pat starpdisciplināro kategorijā. Dīvaina šajā gadījumā A$D izvēle.

Aigars
Guest
Aigars

Ēkas, lai katrs iedzīvotājs plāno sev individuāli. Galvenais ir vietai piemērota un "pareiza" koncepcija, kas šajā darbā pilnībā ir izdiskutēta un parādīta. Takā nav ko skatīties uz skabargām, jo visapkārt ir mežs.. 🙂

skabarga
Guest
skabarga

tātad apjoms un siluets un arhitektūras kvalitātes ir vienkārši skabargas? Tad varbūt pievienojamies ģeogrāfijas fakultātei. Nu nav arhitektūras šajā darbā-.

kk
Guest
kk

j

kk
Guest
kk

j