Citādi Mazā Baltezera krasti

Vēl viens no Mazā Baltezera krastmalas projektētājiem atturējies no apbūves likšanas uz ūdens, kas bijis pasūtītāja Vestabalt vai pat Ādažu pagasta teju pamata uzstādījums. Arhitektu Andreju Ģelzi interesēja eksperimentāla ciemata — dzīvokļi vs. privātmājas — izveide priežu ieskautā ezera krastā.

Apbūves priekšlikums izstrādāts apbūves gabalam, kurā pēc detaļprojekta iespējams veidot apbūvi tieši ezera krastā. Šī ir vieta, kur iedzīvotājiem būs iespējams piekļūt krastam, peldēties un veidot laivu piestātnes atšķirībā no blakus esošajiem zemes gabaliem, kur šādas iespējas nav paredzētas.

Apbūves raksturs ir divējāds — gan dzīvojamie, gan sabiedriska rakstura objekti.

Apbūves principus var formulēt sekojoši:

  1. dzīvot tiešā ezera tuvumā
  2. dzīvot privātmājā
  3. veidot zemu apbūvi, neradot ievērojamu kontrastu ar dabu un apkārtējo privātmāju apbūvi un maksimāli saudzējot teritorijā augošās priedes
  4. pēc iespējas katrai mājai nodrošināt no otrā stāva telpas skatu uz ezeru, ko panāk, veidojot ēku savstarpējo paaugstinājumu uz terasēm, katrai nākošai rindai augstāku par priekšējo
  5. nodrošināt katru māju ar divām autostāvvietām

Apbūves tipu var raksturot kā vidēju starp dzīvokli un privātmāju

Privātmājas elementi ir dzīvokļu izvietojums vienā līmenī uz nelieliem apbūves gabaliem, veidojot katrai mājai savu nelielu iekšpagalmu. Ieejas mājās ir caur iekšpagalmiem vai pa tiešo no ielas.

Daudzdzīvokļu mājas raksturīgie elementi ir: piebraukšanas un automašīnas glabāšanas savā teritorijā trūkums, dzīvokļu blīvums un koncentrācija ap samērā šauriem koridoriem — iekšējām ielām un ēku savstarpējais bloķējums.

Automašīnu stāvvieta plānota zem divām pēdējām ēku rindām. No stāvvietas pa āra kāpnēm var nokļūt šķērsielās, kur automašīnu kustība nav paredzēta. Pie ezera krastā izvietotajiem sabiedriskajiem objektiem var piebraukt ar apkalpes transportu. No šī paša ceļa iespējams pa gājēju ielām pievest mēbeles un sadzīves priekšmetus dzīvojamām mājām.

Dalīties ar ierakstu:

31
Pievienot komentāru

avatar
10000
20 Komentāru pavedieni
11 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
4 Komentāru autori
andrejsAndis SīlisPeteris RatasjtdJtd Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Ķēniņš Zaķēniņš
Guest
Ķēniņš Zaķēniņš

Neskatoties uz to, ka tāds sablīvējums vienā vietā mazliet mulsinošs, šis noteikti ir visinteresantākais no 3 publicētajiem krastu piedāvājumiem.

JURIS ARHITEKTS
Guest
JURIS ARHITEKTS

ŠĀDU PLĀNOJUMU PĀRZĪMĒŠANA NO SOMU VAI CITU SKANDINĀVU VALSTU APBŪVES PIEMĒRIEM, NAV NE ATBISTOŠA BALTEZERA APKĀRTNES VIDEI, NE MEŽA SAGLABĀŠANAI, JO JĀRĒĶUNĀS KA ŠĪS APBŪVES CILVĒKU SABLĪVĒTĪBA VIENĀ VIETĀ ATSTĀS ARĪ LIELU IESPAIDU UZ APKĀRTNI. VAJADZĪGI CEĻI, LAUKUMI, BŪS IZSTAIGĀTS APLAUZTS MEŽS. DZĪVES KVALITĀTE ŠEIT BŪS PAZEMINĀTA. VISAPKĀRT IR DAUDZI PIEDĀVĀJUMI AR SAGATAVOTĀM TERITORIJĀM KUR DAUDZ MAZĀKS APBŪVES BLĪVUMS.

WAT
Guest
WAT

Par koku izciršanu arī dikti brīnos, pazeme taču visiem priekšlikumiem O GO GO! Vai varbūt kādam ir priekšlikums kā izbūvēt pazemi un kokus atstāt, tobiš metrobūves tehnoloģijas vēsturisko ansambļu situācijās?. Tas ,ka LV nekustamā pircējs ,vidējais, ir ģerevņa ar domāšanu aizķērušos 19 gs. agrārajā kultūrā, vai vēl dullāk feodālisma atraugās iz 19 gs sākuma, nebūt nav iemesls,ka jamējiem būtu jāizdabā. Jo šepat kaimiņos ,ar tādu pašu kultūras un mentalitātes bagāžu kā LV, gan leiši ,gan igauņi (ar rindenēm, galerijniecēm) bliež augšā ,tā ka maz neliekas. Jo šādas ēkas ir lētas būvniecībā, ekspluatācijā utt.. Respektīvi dominē racionālais gars, nevis katrs "indivīds"… Lasīt vairāk »

andrejs
Guest
andrejs

Viena- demagoģiski apgalvot, ka Latvijā šodien būvē tikpat kvalitatīvi, kā japānā. Par ko esmu pārliecināts- šeit nepatīk rindu, galerijas tipa ēkas, nemaz nerunājot par atklātām galerijām. Šeit neredz atšķirību starp dzīvokli ar terasi un zināmu autonomiju un dzīvokli, kas ir sakrauts viens virs otra. Resp. starpvariants nav iedomājams, ja vienā un zemes līmenī, tad jābūt zemei apkārt+ žogam, un jāvar iebraukt pagalmā. Es nesaprotu, ko Andis domā ar 75% izciršanu, jo gabalā nav koku. Es diskusiju uztveru kā redaktora iniciētu pārdomu pasāžu. Esmu šos par un pret jau sen dzirdējis un arī pārliecināts, ka patreiz un arī vēlēk manas idejas… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Paskaidrošu – es nerunāju par Tavu konkrēto risinājumu, man viņš arī liekas tīri ok.

Es turpināju jtd aizākto domu par ainavas saglabāšanas iespējami labāko variantu piedāvādams iztēloties citu, abstraktu zemes gabalu noaugušu ar kokiem [piem priežu mežu] un paredzētu intensīvu apbūvi. Jautājums kā labāk rīkoties ar ainavu/vidi – projektēt zemu apbūvi ar lielu apbūves laukumu vai arī izvietot nepieciešamos m2 vertikāli 10x mazākā būvpēdā. Vnk pašam nācās citā projektā secināt, ka vide saglabā esošo kvalitāti būvējot koncentrēti vertikāli nevis izkliedēti horizontāli.

ps

iepazīstini mani ar to cilvēku kurš Tev ir "apgalvojis, ka Latvijā šodien būvē tikpat kvalitatīvi, kā japānā"

andrejs
Guest
andrejs

atvaino, runa par kvalitatīvu būvniecību Latvijā izrietēja no tevis teiktā, ka kvalitatīvi uzbūvēta māja arī pie mums izskatās ok.

IlzeR
Guest
IlzeR

Cēlie arhitekti, būtu patiess prieks, ja projektiem tiktu piesaistīti arī ainavu arhitekti. Es laikam nemāku lasīt projektus no publicētajām bildēm, bet, manuprāt, te nav nekāda ārtelpas risinājuma un līdz ar to par kādu dzīvojamās vides kvalitāti mēs runājam? Vai patiesi jūs vēl ticat, ka tās pāris priedes un skats uz ezeru un mazais iekšpagalms veiks šo funkciju? Būtu interesanti redzēt to, kas notiek ārpus šī apbūves gabala – tad laikam arī varētu būt objektīvka…

andrejs
Guest
andrejs

Vispār šī ir vārīšanās mazliet atrauti no konteksta. Lai uz projektiem skatītos ir jāzin, ka gan pa labi, gan pa kreisi no gruntsgabala ir izveidoti jauni privātmāju- villu apbūves gabali ar normativo atkāpi no ūdens- 25 vai 50 metri, īsti neatceros. Tur būs žogi un slēgtas teritorijas, iespējams ar apsardzi. Šī ir vieta, kur plānota Ādažu pamatiedzīvotāju piekļuve ezeram, publiska krastmala. Iespējams, ka citu projektu risinājumi labāk nodrošinās šo funkciju. Visnotaļ respektējami ir Silvja Grīnberga redzējumi pilsētbūvnieciskā aspektā. Brīdī, kad strādājām pie skicēm, Silvja vīzija, iespējams, vēl nebija izkristalizējusies. Šodien viņš vēlētos redzēt apbūvi virs ūdens tieši šajā vietā un… Lasīt vairāk »

Jtd
Guest
jtd

Latvijā pat pilsētās ir gana zemes, lai nebūtu jārada risinājumus, kas asociējas ar manis augstāk publicēto Wall City ilustrāciju (vēsturiski izveidojusies apbūve, kas kultūrmantojuma apsvērumu dēļ nevar tikt pakļauta nojaukšanai, ir cits stāsts). Un pašlaik vēl nav pamata domāt, ka tuvākajās desmitgadēs apdzīvotības blīvums šeit varētu kardināli palielināties (pašlaik katram LV iedzīvotājam sanāk nepilni 3 ha zemes platības, kamēr kādā Holandē 4 cilvēki uz 1 ha un liela daļa tā hektāra ir sūri atkarota jūrai). Tāpēc nosacīta augstceltne skaistā vietā manī rada daudz pozitīvākas izjūtas, jo citos risinājumos zem ēkām un piemājas dārziņos paliekošās platības šeit ir brīvi pieejamas visiem… Lasīt vairāk »

andrejs
Guest
andrejs

Salīdzinajums ar Japānu ir precizējams galvenokārt tajā ziņā, ka tur nevarēja ieraudzīt nevienu villu ,bagātnieka māju vai citu celtni tajās vietās ko sauc par dabas ainavu, tai skaitā ekskluzīvajās- tur atsevišķas vietās bija tikai pa sintoistu templim. Un šo dabas ainavu pārapdzīvotajai zemei ir pārsteidzoši daudz. Šadu situāciju es sauktu par inteliģentu disciplinētību. Tā sadzīvo ar augstu dzīves līmeni un bagātību. Japānā es arī pamanīju, ka jebkura kvalitatīvi uzbūvēta māja, arī vienkārša izskatās labi. Tur nav jāsapūlas tā ka tvaiks spiežas pa ausīm ārā lai radīto to, ko pie mums iedomājas arhitektūru esam.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Droši vien LV kvalitatīva/vienkārša māja neizskatās sliktāk kā Japānā, bet tas, par ko runā jtd ir jautājums par ainavas divejādo dabu – pa gabalu redzamo vs tuvplānā lietojamo. piem iztēlojies, ka nolemts un atļauts futbola laukuma lieluma priežu parkā izvietot 50 ģimenes. Sadalot laukumu privātmāju gruntsgabalos būtu jāizcērt vismaz 75% koku un no "ainavas" nekas pāri nepaliktu, savukārt izvietojot tās Japānas izmēra būvpēdā ar daudziem stāviem tiktu sabeigti vien kādi 10% parka. Cita jautājums, vai tas pieļaujams domājot par [jūsu gadījumā savrīgo] tālskatāmo ainavu.

jtd
Guest
jtd

Ja japāņi to atļautos, tad visa Japāna žigli pārvērstos vienā Wall City, kamēr Latvijā vismaz šobrīd tas ne ar ko nedraud (vēlmi katram norobežot savus "pienākošos" 3 ha ar dzeloņstiepļu žogu var viegli apkarot, vajag vien "politisko gribu").

Par spīti visam, es tomēr negribētu dzīvot tādā bišu stropā, kāda ir Japāna (latvieša mentalitāte).

Peteris Ratas
Guest
Peteris Ratas

1. Attels ar nosaukumu Wall city ir no Hongkongas. Shi apbuve sen jau ir nojaukta un aizstata ar daudzstavu ekam. Un neviens vairs tadas sausmas nebuve.

2. Tam attelam nav nekada sakara ar Japanu.

3. Dzivot debeskrapjos ir labi, erti, un super komfortabli. Tur nav nekas nospiedos. pameginiet pasi…

::
Guest
::

tiešām neizprotu sajūsmu par šo piedāvājumu – godīgums; patiesāks antropomorfās pēdas atēlojums – kam tas vajadzīgs? prātā nāk parupjš, bet, manuprāt, noderīgs salīdzinājums – ja reiz cilvēkiem labpatīk atstāt mežā /šmerlī, biķerniekos vai jebkur citur/ atkritumus vai ir labāk ir tad, kad tie ir samesti dažās čupās/bedrēs un pārējais paliek brīvs vai kad tie ir vienmērīgi izkaisīti ik pa pusmetram visa meža teritorijā, godīgi un patiesi atspoguļojot cilvēku ietekmi daudzdzīvokļu mājas gadījumā z/g un krasts būtu publiski pieejamāks nekā priekšlikumā, kur teritoriju aizpildītu Tuvējo Autrumu pilsētu tradicionālā apbūve – blīva, mazstāvīga, introverta bieži dzirdēts, ka LV rindu mājas nav populāras/netīk… Lasīt vairāk »

WAT
Guest
WAT

Redziet cienījamais dubult jumtiņ, liekas Jums nav tuvs viedoklis par arhitektūras atbilstību un semantiku. Respektīvi Jūs esat gatavs samierināties ar faktu ka šis mežs tiks piesārņots (Jūs proponējat , ka piesārņojums ir default’s , tikai piesārņojuma izvietojuma veids ir dažāds un jūsuprāt kaut ko ietekmē, ja vērtējam arhitektūru ,kā vizuālo mākslu, tad iespējams Jums taisnība, ja tomēr kā plašu dažādu disciplīnu savstarpējo mijiedarbību, tad taisnība vien ir man), tajā pašā laikā neko nemēģinot darīt pret to, ka šis mežs var tik arī nepiesārņots. Manuprāt konkrētā vietā ,skatīt ilustrācija, galīgi nepieļauj koncentrāciju-apbūves intensitāti lielāku kā Rīgā pie atbilstoša stāvu skaita. Patiesībā… Lasīt vairāk »

a.s.
Guest
a.s.

Plānojums patīk, bet aizbūvēts krasts – ūdens mala nav ērti pieejama.

Ronis
Guest
Ronis

Doma laba, bet nav atrisināta (pabeigta) ūdensmala.

Jtd
Guest
jtd

Man kaut kā raisās asociācijas ar šo:

nmv
Guest
nmv

nja, šis piedāvājums, šķiet, daudz vairāk izpratis vietas kontekstu, nevis pasūtītāja vēlmes. 100% simpātijas šim darbam, lai arī humas grafiskais pasniegums, kā vienmēr pārliecinošs.

nmv
Guest
nmv

nja, šis piedāvājums, šķiet, daudz vairāk izpratis vietas kontekstu, nevis pasūtītāja vēlmes. 100% simpātijas šim darbam, lai arī humas grafiskais pasniegums, kā vienmēr pārliecinošs.

JURIS ARHITEKTS
Guest
JURIS ARHITEKTS

ŠĀDU PLĀNOJUMU PĀRZĪMĒŠANA NO SOMU VAI CITU SKANDINĀVU VALSTU APBŪVES PIEMĒRIEM, NAV NE ATBISTOŠA BALTEZERA APKĀRTNES VIDEI, NE MEŽA SAGLABĀŠANAI, JO JĀRĒĶUNĀS KA ŠĪS APBŪVES CILVĒKU SABLĪVĒTĪBA VIENĀ VIETĀ ATSTĀS ARĪ LIELU IESPAIDU UZ APKĀRTNI. VAJADZĪGI CEĻI, LAUKUMI, BŪS IZSTAIGĀTS APLAUZTS MEŽS. DZĪVES KVALITĀTE ŠEIT BŪS PAZEMINĀTA. VISAPKĀRT IR DAUDZI PIEDĀVĀJUMI AR SAGATAVOTĀM TERITORIJĀM KUR DAUDZ MAZĀKS APBŪVES BLĪVUMS.

IlzeR
Guest
IlzeR

Cēlie arhitekti, būtu patiess prieks, ja projektiem tiktu piesaistīti arī ainavu arhitekti. Es laikam nemāku lasīt projektus no publicētajām bildēm, bet, manuprāt, te nav nekāda ārtelpas risinājuma un līdz ar to par kādu dzīvojamās vides kvalitāti mēs runājam? Vai patiesi jūs vēl ticat, ka tās pāris priedes un skats uz ezeru un mazais iekšpagalms veiks šo funkciju? Būtu interesanti redzēt to, kas notiek ārpus šī apbūves gabala – tad laikam arī varētu būt objektīvka…

andrejs
Guest
andrejs

Vispār šī ir vārīšanās mazliet atrauti no konteksta. Lai uz projektiem skatītos ir jāzin, ka gan pa labi, gan pa kreisi no gruntsgabala ir izveidoti jauni privātmāju- villu apbūves gabali ar normativo atkāpi no ūdens- 25 vai 50 metri, īsti neatceros. Tur būs žogi un slēgtas teritorijas, iespējams ar apsardzi. Šī ir vieta, kur plānota Ādažu pamatiedzīvotāju piekļuve ezeram, publiska krastmala. Iespējams, ka citu projektu risinājumi labāk nodrošinās šo funkciju. Visnotaļ respektējami ir Silvja Grīnberga redzējumi pilsētbūvnieciskā aspektā. Brīdī, kad strādājām pie skicēm, Silvja vīzija, iespējams, vēl nebija izkristalizējusies. Šodien viņš vēlētos redzēt apbūvi virs ūdens tieši šajā vietā un… Lasīt vairāk »

Peteris Ratas
Guest
Peteris Ratas

1. Attels ar nosaukumu Wall city ir no Hongkongas. Shi apbuve sen jau ir nojaukta un aizstata ar daudzstavu ekam. Un neviens vairs tadas sausmas nebuve.

2. Tam attelam nav nekada sakara ar Japanu.

3. Dzivot debeskrapjos ir labi, erti, un super komfortabli. Tur nav nekas nospiedos. pameginiet pasi…

::
Guest
::

tiešām neizprotu sajūsmu par šo piedāvājumu – godīgums; patiesāks antropomorfās pēdas atēlojums – kam tas vajadzīgs? prātā nāk parupjš, bet, manuprāt, noderīgs salīdzinājums – ja reiz cilvēkiem labpatīk atstāt mežā /šmerlī, biķerniekos vai jebkur citur/ atkritumus vai ir labāk ir tad, kad tie ir samesti dažās čupās/bedrēs un pārējais paliek brīvs vai kad tie ir vienmērīgi izkaisīti ik pa pusmetram visa meža teritorijā, godīgi un patiesi atspoguļojot cilvēku ietekmi daudzdzīvokļu mājas gadījumā z/g un krasts būtu publiski pieejamāks nekā priekšlikumā, kur teritoriju aizpildītu Tuvējo Autrumu pilsētu tradicionālā apbūve – blīva, mazstāvīga, introverta bieži dzirdēts, ka LV rindu mājas nav populāras/netīk… Lasīt vairāk »

WAT
Guest
WAT

Redziet cienījamais dubult jumtiņ, liekas Jums nav tuvs viedoklis par arhitektūras atbilstību un semantiku. Respektīvi Jūs esat gatavs samierināties ar faktu ka šis mežs tiks piesārņots (Jūs proponējat , ka piesārņojums ir default’s , tikai piesārņojuma izvietojuma veids ir dažāds un jūsuprāt kaut ko ietekmē, ja vērtējam arhitektūru ,kā vizuālo mākslu, tad iespējams Jums taisnība, ja tomēr kā plašu dažādu disciplīnu savstarpējo mijiedarbību, tad taisnība vien ir man), tajā pašā laikā neko nemēģinot darīt pret to, ka šis mežs var tik arī nepiesārņots. Manuprāt konkrētā vietā ,skatīt ilustrācija, galīgi nepieļauj koncentrāciju-apbūves intensitāti lielāku kā Rīgā pie atbilstoša stāvu skaita. Patiesībā… Lasīt vairāk »

a.s.
Guest
a.s.

Plānojums patīk, bet aizbūvēts krasts – ūdens mala nav ērti pieejama.

Ronis
Guest
Ronis

Doma laba, bet nav atrisināta (pabeigta) ūdensmala.

Jtd
Guest
jtd

Man kaut kā raisās asociācijas ar šo:

Ķēniņš Zaķēniņš
Guest
Ķēniņš Zaķēniņš

Neskatoties uz to, ka tāds sablīvējums vienā vietā mazliet mulsinošs, šis noteikti ir visinteresantākais no 3 publicētajiem krastu piedāvājumiem.