Esam atvērti konstruktīvai kritikai

RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (APF) dekāns Jānis Briņķis un dekāna vietniece mācību darbā Sandra Treija A4D intervijā atbild uz jautājumiem par jaunākajām mācību programmām, arhitektūras studiju Latvijā kritiku, kvalitāti, konkurētspēju, daudzpusīgumu vai virspusīgumu, par mācību spēku trūkumu un trūkumiem, par studentu aktivitāti un neticību, par arhitektu izglītību ārzemēs, tās adaptēšanu un reorganizēšanu tepat.

A4D: Ko nozīmē fakultātes jaunais nosaukums — Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte?

Jānis Briņķis (JB): Mums ir specializācijas trīs pamatzari: arhitektūra, plānošana, ēku rekonstrukcija un restaurācija. Pēdējos gados pastāv tautsaimniecības pieprasījums, kā arī fakultātes iekšējā vajadzība risināt teritoriju plānošanas nozares attīstību. Mūsu iniciētajās sarunās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju guvām ministrijas morālu atbalstu plānošanas specializācijas attīstīšanai mūsu fakultātē. Lai mēs varētu stāvēt stingrāk uz savām pozīcijām, tika panākts RTU Senāta lēmums par fakultātes nosaukuma maiņu, tādā veidā akcentējot fakultātes attīstību nākotnē.

A4D: Situācijā, kad profesionāla plānošana un profesionāla arhitektūra attālinājušās viena no otras, kā tiek plānots attīstīt teritoriju plānošanas virzienu?

Sandra Treija (ST): Jau kādu laiku kopā ar kolēģiem strādājam pie maģistru programmas plānotājiem. Mūsu valstī profesionālus plānotājus patreiz nekur nesagatavo. Bet Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāte, tāpat arī Lauksaimniecības universitāte, līdzīgi kā mēs, specializējas plānošanā. Mūsu nostājā arhitektūra ir plaša joma, kurā plānošanai ir sava nozīmīga vieta. Mēs gribam meklēt arhitekta vietu un arhitekta lomu plānošanā.

Ja plānošanas maģistrantūra ir tuvākā nākotne, tad tālejošais mērķis ir dibināt jaunu apmācību virzienu. Decembrī Eiropas strukūrfondiem iesniedzām pieteikumu telpiskās plānošanas speciālistu sagatavošanai gan bakalaura, gan maģistra līmeņos, kā arī paredzot pēcdiploma apmācību. Mēs faktiski sāktu jaunu apmācību virzienu. Šo sarežģīto darbu fakultātei palīdz veikt arhitekte Lolita Čača.

JB: Vērtējot arhitektūras skolas darbību, šad tad izskan viedoklis, ka sagatavotie speciālisti ir vispusīgi, bet profesionālajā sagatavotībā arī virspusēji. Ja mēs gribam pastiprināt apmācību, konkrēti plānošanā, tajā jāiet iekšā dziļāk. Ar minimālo stundu skaitu, kas patreiz specializācijai pieejams, nav pietiekami. Tāpēc jau ir šī doma par plānošanas programmas attīstīšanu. Jo arhitektus mēs gatavojam no pirmā kursa, bet ar praktiskās plānošanas problēmām studenti saskaras tikai pēdējos divos profesionālās arhitektu programmas gados. Pie labvēlīga iznākuma jaunas programmas ieviešanu sāksim ar maģistratūras līmeni. Jo šajā gadījumā nākamajam plānotājam būtu jau 5.5 gadu pamatbāzes studijas.

A4D: Kāda ir mērķa definīcija — kādu speciālistu gatavo?

JB: Gatavo arhitektu — pēc Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pieņemtā profesijas standarta.

A4D: Piecos ar pusi gados students kļūst universāls speciālists? Varbūt vajag specializāciju gradāciju?

JB: Katrai specializācijai nepieciešama sava programma. Ja mēs runājam šodienas līmenī, patreiz tā ir utopija. Jo to nevar realizēt ar fakultātei pieejamiem resursiem. Šie resursi nav tikai finanses. Trūkst mācību spēki. Bet, ja paskatāmies no cita redzes leņķa uz šo problēmu — ja mēs strikti nodalītu: arhitekts, interjerists, pilsētplānotājs utt., vai tad mēs jaunos speciālistus neierobežotu tālākās karjeras veidošanā? Mūsu mazajā valstī un pie patreizēji mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem lielākas iespējas pavērs daudzpusīgāka izglītība.

ST: Es neesmu pētījusi visas pasaules universitātes, bet vairumā Eiropas universitāšu ir mācību programma Arhitektūra un profesija Arhitekts. Diploma pielikumā uzskaitīti visi apgūtie priekšmeti, kas atklāj studenta apgūto specializāciju. Jautājums, cik agri un cik dziļi jāiet specializācijā.

A4D: Vai studentu un profesionālo arhitektu kritikai ir pamats?

ST: Es domāju, ka vienmēr kritika ir laba lieta. Sevišķi, ja tā ir konstruktīva.  Mācībspēki fakultātē strādā vairāk aicinājuma dēļ, nevis materiālo interešu vadīti. Mums, protams, nav patīkami lasīt negatīvas un nemotivētas anonīmas atsauksmes. Diemžēl daudzos interneta portālos ir līdzīgas tendences. Vienmēr esam atvērti konstruktīvai un pamatotai kritikai.

JB: Nekad jau nebūs visi apmierināti.

A4D: Veiktas vairākas aptaujas. Arī iepriekšējam LAS XVI kongresam tika sagatavoti materiāli, kur izskan gan studentu, gan profesionālo arhitektu un profesoru viedokļi.

JB: Minētos materiālus mēs jau izmantojam fakultātes darba uzlabošanā.

ST: Mēs arī aicinām nākt strādāt uz fakultāti. Tas nozīmē ne tikai būt pilnas slodzes mācību spēkiem, bet arī nākt palīgā jauno speciālistu sagatavošanā ar savām konstruktīvajām idejām un domām. Darba ir daudz. Aicinām ņemt dalību šajā vajadzīgajā un ne jau vieglajā procesā. Ar lielu pateicību atceros Andas Kursišas maģistra darbu, kas ietvēra arī objektīvu kritiku. Tas bija izstrādāts profesionāli. Vairākas idejas no Andas darba cenšamies ieviest ikdienas darbā.

JB: Palīdzējām viņai to darbu uztaisīt, iesniedzām materiālus un cerējām, ka Anda nāks mums palīgā — lasīt menedžmenta lekcijas vienreiz nedēļā. Bet saņēmām atteikumu.

A4D: Kā Jūs vērtējat, cik kvalitatīva ir arhitektu izglītība Latvijā?

ST: Trūkumu ir daudz. Un, protams, ne visu mēs varam norakstīt uz naudas trūkumu. Bet tas, ka jauni, profesionāli cilvēki, kuri būtu spējīgi un varētu pasniegt skolā, izvēlas labāk apmaksātu darbu — tas ir acīmredzams fakts. Gadu no gada reizi pusgadā tiek izsludināts konkurss uz vakantajām mācību spēku vietām, bet gribētāju nav.

JB: Viens no mūsu darba kvalitātes rādītājiem ir ikgadējās diplomprojektu skates, kuras ar katru gadu gūst arvien plašāku profesionālās sabiedrības vērtējumu un domāju, ka esam uz pareizā ceļa. Protams, kvalitatīvos rādītājus vienmēr var uzlabot.

A4D: Vai pieļaujat domu, ka svaigas un iniciatīvas pilnas asinis fakultātē varētu ienest pozitīvas pārmaiņas, tai skaitā, līdzekļu piesaistīšanas jomā?

JB: Ar līdzekļu piesaistīšanu ir šāda priekšvēsture. Jau ministra Greiškalna laikā arhitektiem solīja palielināt programmu apmaksas koeficientu, vienādojot ar Mākslas akadēmijas studentiem piešķirto. Līdz šodienai šis solījums palicis neizpildīts. Arhitektiem, kuri tika pielīdzināti inženieriem, tika piešķirts programmu koeficients — 1.2. Bija paredzēts 10 gadu periodā katru gadu par 10% to palielināt. Kopā ar LAS mēs sākam cīnīties par koeficienta nomaiņu. Patreiz RTU Senāts, balstoties uz universitātes iekšējām rezervēm, nobalsojis par programmas koeficienta palielināšanu arhitektu apmācības programmai. Būtu jāpanāk, lai šāds lēmums tiktu apstiprināts Ministru kabinetā.

Pirms iepriekšējā XVI kongresa LAS bija dibināta izglītības grupa. Tika spriests, kā var uzlabot arhitektūras apmācību. Patreiz visām valsts augstskolām atvēlētas valsts apmaksātas 20 stundas nedēļā, kas ir nepietiekams laiks optimālam apmācību procesam arhitekta izglītības iegūšanā.

ST: Cilvēkus, kas iestājās maģistratūrā un kuriem pēc programmas jāiziet pedagoģiskā prakse, cenšamies piesaistīt kā asistentus projektēšanas nodarbībās. Ar tālejošo domu, lai ieinteresētu un piesaistītu pedagoģiskajam darbam.

A4D: Studiju maksa paaugstinās, bet mācību stundu skaits nemainās, pat samazinās.

JB: Fakultāte nav ierosinājusi studiju maksas paaugstināšanu. Tas izriet no trim aprēķiniem. Tie ir RTU kanclera priekšlikumi, kas pamatojas uz reālajām izmaksām un budžeta dotācijām.

ST: Mums bija lielas, nopietnas cīņas, lai panāktu plānotās 2005./2006. mācību gada mācību maksas samazinājumu.

A4D: Vai iespējams palielināt absolventu skaitu? Kā savādāk var nodrošināt pieaugušo būvniecības tirgus ar speciālistiem?

JB: Pamatojoties uz Andas Kursišas aprēķiniem, optimālais studentu skaits vienā grupā būtu 25 studenti. Lai nodrošinātu nepieciešamo arhitektu skaitu, uzskatu, ka perspektīvā šo rādītāju varētu sasniegt.

A4D: Vai studenti var ietekmēt mācību procesa kvalitāti? Kā?

JB: Var ietekmēt ar aktīvu mācīšanās procesu. Jo aktīvāks students, jo aktīvāk norisinās visa darbība. Vai tad man jāiet students meklēt? Studentam jābūt aktīvam nodarbībās. Studentam ir savi pienākumi. Iestājoties universitātē, viņš apņēmās pildīt universitātes iekšējos noteikumus, un tie ir — obligāts apmeklējums profilējošajos priekšmetos. Divdesmit kredītpunkti ir nodarbības auditorijās. Divdesmit kredītpunkti — ārpus nodarbību mācības. Vai jūs variet likt roku uz sirds un pateikt, ka divdesmit stundas jūs veltiet studijām? Tas ir jūsu pienākums to darīt. Metodiskajā kabinetā, sesijai sākoties ir vairāk cilvēku, bet semestra laikā tur ir tukšs. 

A4D: Tāpēc, ka strādā, lai nopelnītu dzīvei un mācībām.

JB: Ja jūs aizietu uz kādu rietumu augstskolu, jo sevišķi privāto, tad redzētu, kā bibliotēka noslogota. Mēs nevaram cilvēkam pateikt: «Ej un lasi!» Trešā kursa pilsētplānošanas ievadkursā runājam par zemes kadastrālajām vērtībām un vispār par kapitālismu, kas ir šodien. Un, ja no 30 cilvēkiem neviens nevar pateikt, kāda ir privātā īpašuma attiecība uz arhitektūru, būvēm un zemi? Kāds ir tirgus? Kādas ir minimālās cenas? Neviens nezin! Vai trešā kursa studentam tādam jābūt? Katram individuāli nevar ielikt. Jābūt pašam apzinīgam. Kāpēc būvmehānikā regulāri, gadiem ir parādi?!

ST: Viena lieta, ka mēs, protams, aicinām būt aktīvam mācībās. Tāpēc cilvēks ir students, lai viņš to aktīvi darītu. Un otra lieta — būt aktīvam konstruktīvajā kritikā un atsauksmēs. Piemēram, piedalīties anketēšanā. Katra semestra beigās notiek anonīma aptauja studentiem, ko mēs vērtējam ļoti augstu un esam pateicīgi tiem, kas atrod laiku. Bet jāsaka, ka studenti ir ļoti pasīvi.

A4D: Tāpēc, ka netic, ka tas var mainīt situāciju.

ST: Anketas tika apkopotas un nodotas tālāk pasniedzējiem. Un šis materiāls pasniedzējiem ļoti palīdz.

A4D: Ko Jūs domājat par alternatīvas arhitektūras skolas dibināšanas iespēju Latvijā?

JB: Lūdzu. Ļoti labi. Konkurence taču ir virzošais spēks. Nekādu problēmu nav. Atbalstām!

A4D: Jūsu komentāri par 2002.gada arhitektu izglītības reorganizācijas projektu, ko LAS XVI kongresam sagatavoja Dace Kalvāne, Ingurds Lazdiņš, Ilvars Metnieks.

JB: Arhitektūras izglītības reorganizācijas projektā minēto mērķu sasniegšanai ir veltīts fakultātes ikdienas darbs. Iespēju robežās realizējam projekta idejas par mācību procesa uzlabošanu.

A4D: Vai ir iespējams realizēt meistardarbnīcu institūciju?

JB: Neviens nevarēja un nevar noformulēt, kas ir tās meistardarbnīcas. Vai ir iespējams ideju realizēt pie patreizējām projektēšanas apmācībai atvēlētajām 4 stundām nedēļā?

ST: Pēc izglītības likumā noteiktā profesionālajās studijās nepieciešama 26 nedēļu prakse, kas mums līdz šim nebija. Tā faktiski ir iespēja, ko nesauc par meistardarbnīcām, bet cilvēki praktiskās iemaņas apgūst birojos. Sākumā, kad tā prakse parādījās, mēs domājām, ka meistardarbnīcu ideju ļoti labi varētu apvienot un nodefinēt kopā ar Arhitektu savienību, kuri būtu tie lielākie biroji, kas atbilstu kaut kādām prasībām, uz kurieni studenti iet 26 nedēļas strādāt. Skaidrs, ka biroji nav gatavi uzņemt uzreiz desmit vai vairāk studentu. Jābūt konstruktīvam priekšlikumam balstītam uz resursiem.

A4D: Vai nākotnē ir paredzēta datordarbnīcas attīstīšana?

JB: CAD darbnīca mums ir attīstījusies no 1994.gada, kad mēs iegādājāmies datorus. Tempus programmas ietvaros partnerībā ar Milānas universitāti. Pagājuši gadi, datori novecojuši. Tagad mums kopā ar būvniecības fakultāti ir pieteiktas datorlabaratorijas iekārtas infrastruktūras uzlabošanai. Šī projekta realizācija notiks trīs gadu laikā. Tā, ka zināmā attīstībā mēs esam.

A4D: Ar ko izskaidrojams fakts, ka ikgadējā fakultātes zinātniskā konference regulāri paliek ārpus studentu uzmanības?

JB: Es jau minēju. Studentu aktivitāte! Piemēram, ir tik daudz piedāvājumu no ārzemju mācību daļas. Aizbrauc tikai tie, kas ir aktīvi. Erasmus stipendiju šajā semestrī izmantoja 4 studenti no 300.

ST: Vadot un vērtējot bakalauru darbus, skaidri saskatāms, ka studentiem ir interese un potences izpētes darbu veikšanai, bet acīmredzot pietrūkst motivācijas zinātniskā darba turpināšanai. 

A4D: Ar kādām ārzemju arhitektūras skolām APF sadarbojas?

ST: Partneraugstskolas, kurām ir līgums ar Augstākās izglītības centru Dānijā, Milānas Politehnisko augstskolu, Fernando Peso universitāti Porto, Magdeburgas augstskolu, Vismāras augstskolu, Lundas universitāti, Prāgas Tehnisko universitāti, kā arī sagatavošanā ir līgumi ar Tamperes universitāti un Krakovas universitāti. Es ceru, ka pēc laika būs iedzīvināta sistēma, ka studentam viens semestris mācību programmas ietvaros būtu jāpavada ārzemju augstskolā.

A4D: Kāpēc apmaiņas programmu dalībniekiem netiek pārskaitīti ārzemju augstskolās iegūtie kredītpunkti? 

ST: Saskaņā ar Latvijas likumdošanu universitāte var izsniegt diplomus, ja students ir apguvis visas akreditētās programmas priekšmetus. Un, ja studentam apmaiņas periodā jāmācas būvmehānika, projektēšana un zīmēšana, un viņš izvēlas, piemēram, Zviedrijā kaut vai attālināti līdzīgus priekšmetus, tad viņš atgriežoties uzrāda savus kursa darbus, kā arī uzņemošās universitātes izdotos sertifikātus, un iegūtos kredītpunktus ieskaita. Bet, ja viņš izvēlās modes dizainu… Visiem mūsu priekšmetiem jābūt attiecīgiem ierakstiem par atbilstošu priekšmeta nokārtošanu.

A4D: Kad APF varētu strādāt vieslektori no citām vietējām un ārvalstu augstskolām?

ST: Pie tā tieši tagad strādā Evita Serjogina no RTU starptautiskās daļas, kurai dots uzdevums saistīties ar cilvēkiem no partneraugstskolām, kuriem varētu būt tāda interese Erasmus programmas ietvaros braukt pie mums.

A4D: Kādas ārzemju arhitektūras augstskolas (arhitektūras izglītības sistēmas) var kalpot mums kā paraugi? Jūsuprāt, kur patreiz ir labākās arhitektūras universitātes Eiropā, pasaulē?

JB: Lai par to spriestu, jāpazīst dotās augstskolas apmācības specifika. Informāciju par citām skolām iegūstam no personīgiem kontaktiem un no apmaiņas studentiem. Izvērtējot pieejamo informāciju, secinu, ka mūsu skolai būtu lietderīgi orientēties uz skandināvu arhitektūras skolām un izmantot viņu pieredzi, adoptējot to Latvijas apstākļos.

A4D: Kas mainījies trīs gadus pēc LAS XVI kongresa? Par ko izglītības kontekstā runās nākamajā kongresā?

JB: Es pastāstīšu, lai nebūtu tāda kazusa kā pagājušā kongresā, kad tika pateikts, ka projektēšanu fakultātē nepasniedz vispār. Tas ir noticis tāpēc, ka runātāji nav iepazinušies ar studiju plāniem un nav izpratuši, kas aiz priekšmetu nosaukumiem slēpjas. Toreiz projektēšanai katrā kursā bija savs nosaukums: ievads arhitektūras projektēšanā, arhitektūras projektēšanas pamati, arhitektoniski telpiskās vides sintēze, utt. Tas bija uzspiests paņēmiens, lai būtu iespējams informāciju ievadīt priekšmetu reģistros. Tagad, esot Eiropas Savienībā, esam mācību programmas sakārtojuši atbilstoši pieņemtajiem standartiem ārzemju augstskolās. Atbilstoši studiju gadam ir arhitektūras projektēšana I, II, III un IV. Tāpat arī mākslas vēsturē un tēlotājas mākslas priekšmetos.  

ST: Viens no vājajiem punktiem ir informācijas nodošana sabiedrībai, tiem pašiem arhitektiem, kas faktiski to uzņem tikai no studentiem, kas pie viņiem strādā. Mēs aicinām sadarboties informācijas jomā. Informēt ne tikai profesionāļus par to, kas te notiek, bet arī skolniekus par arhitektu profesijas specifiku, par to, ko nozīmē arhitektūras studijas. Ka tās lielā mērā ir tehniskās studijas. Lai nebūtu tā, ka cilvēks trīs gadus stājas un iestājas, bet mehāniku nevar sagremot nekādā veidā un viņš jāatskaita.

A4D: Bet arī iekšā jūtams informācijas trūkums par programmām un izmaiņām tajās.

ST: Katrā ziņā vienreiz mēnesī es sasaucu grupu vecāko sēdi  (kas notiek jau trīs gadus) un izstāstu viņiem, kas tika runāts fakultātes Domē par fakultātes jaunajiem projektiem, kā arī citu aktuālo informāciju, lūdzot informēt grupas biedrus. Arī fakultātes Domē ir trīs studentu pārstāvniecība. RTU studentu parlamentā un Senātā aktīvi darbojas arhitektūras studenti. Būtu ļoti priecīga, ja izdotos ar kursu vecāko kodolu kopīgi risināt studentu problēmas, nodrošināt informācijas apmaiņu un iegūt konstruktīvu kritiku no studentu puses, kā arī attīstīt horizontālās saites starp kursiem. Ir ideja par studentu klubu — komunikāciju telpu — kuru, piemēram, var attīstīt metodiskajā kabinetā.

JB: Komunikācija savstarpējiem līmeņiem neizbēgami attālināsies. Ja mēs skatāmies individuālo māju — kaimiņš zina kaimiņu, bet, pārejot uz torņa ēku, mēs pārstājam komunicēt.  Kad es studēju grupā bija 15 cilvēki, visi strādāja vienā ēkā un varēja redzēt, ko katrs kurss dara. Jo nebija biroji, kuros tagad studenti izstrādā kursa darbus. Katram laikam ir savi komunikācijas veidi.

A4D: Fakultātes mājas lapa var būt viens no risinājumiem informācijas nodošanai.

ST: Nākamais solis pēc RTU mājas lapas atjaunošanas ir fakultāšu lapu modernizēšana. Noderīga informācija, kas jau tagad pieejama elektroniski, ir apkopojums par fakultāti, programmām un priekšmetiem. (Eiropas Kredītpunktu Pārneses Sistēma informācijas komplekts Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātei (pdf) — A4D piezīme).

A4D: Kā, jūsuprāt, attīstīsies arhitektu skola Latvijā? Kāda arhitektūras fakultāte būs pēc ~510 gadiem? Kāda ir šajā fakultātē gūtā pieredze un kā var paņemt šeit labāko, nemācoties ārpus Latvijas?

JB: Pirmkārt, pēc pieciem gadiem būs jaunie doktori, jauni spēki. Un kāpēc šeit mācīties? Atbilde varētu būt: ne viss, kas apgūstāms plašajā pasaulē, piemērojams mūsu reģionālajā vidē. Ir jābrauc, jāmācās saskatīt progresīvais, kas attīstās citās zemēs, tajā pat laikā nezaudējot latvisko identitāti.

A4D: Vai uzskatāt esošo izglītību par Eiropā konkurētspējīgu?

JB: Es atbildēšu uz šo jautājumu tā: visi, kas atgriezušies no mācībām ārzemēs, atveduši pozitīvas atsauksmes par savu iepriekšējo sagatavotību. Visi ārzemēs iekļāvušies studijās un darbā.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000