Bērnudārzs Tallinas ielā — Sampling

Biroja Sampling projektā sīki analizēti mūsdienīga
bērnudārza darbības scenāriji, piedāvājot kompaktu ēku ar plašu rotaļu laukumu,
kā arī dažādām aktivitātēm paredzētu komunikāciju
telpu.

Skola,
kā arī pirmsskola ir ļoti daudzslāņaina sabiedrība. Tajā kopā jāsadzīvo dažāda
vecuma bērniem, skolas vadībai un pedagogiem, vecākiem, meitenēm un zēniem.
Katrā skolā ir savas gradācijas kolektivitātē un intimitātē vai sabiedriskumā
un individualitātē. Bērni, ierodoties skolā, pamet intīmo un privāto vecāku
māju vidi un ieiet publiskā teritorijā. Skolā bērnus vairs neuzrauga vecāki, jo
šeit par tiem ir atbildīgi audzinātāji un direktors. Te tie kontaktējas ar
citiem bērniem un citiem pieaugušajiem, ne tikai ar vecākiem, bet ar
sabiedrību.

Skolai
jāspēj nepārtraukti atjaunoties, piemērojoties jaunai izglītības
koncepcijai.  Lai tā vienmēr spētu būt
aktuāla, skolas telpiskajai kompozīcijai un funkcionālajai organizācijai
jāpiedāvā plašs telpu spektrs, kas iekļauj atšķirīgus iespējamās pielietošanas
veidus un pieredzes, kā arī ir atvērtas sabiedrībai, kurā skola ir iekļauta. Pēdējā
laikā pasaulē aktuālā «Plašās skolas»s ideja paredz apmācību, kas bērniem
pieiet individuāli, kā arī ēku, kas nav domāta tikai izglītībai, vārda tiešā
nozīmē, bet gan arī citos veidos atbalsta sociālos tīklu.

Apbūves
raksturojums

Zemesgabals
tiek vizuāli atvērts plānotajam parkam, un apbūve organizēta pēc iespējas
kompakti gar ziemeļrietumu robežu, atstājot plašāku teritoriju āra rotaļu
laukumam. Grupu telpas orientētas uz dienvidaustrumiem, kas sakrīt arī ar skatu
uz parku. Plānotā rotaļu zona vizuāli saplūst ar parka apstādījumiem, veidojot
plašu atvērtu telpu.

Ēku
arhitektonisko raksturu nosaka divi apstākļi. Viens ir to atrašanās vieta —
Rīgas vēsturiskais centrs ar tam raksturīgajiem apbūves tipiem. Tuvākajā
apkārtnē sastopamas gan viena-divu stāvu dzīvojamās ēkas, gan vairākstāvu īres nami,
gan arī rūpniecības apbūve. Līdzīgi tiek būvēts arī bērnudārzs – kā apjomu
komplekss, kam piemīt tādas pašas, tikai daudz mazākas, pilsētiņas iezīmes.

Grupu
telpu apjomi veidoti kā rinda dzīvojamo «mājiņu», kas orientētas pret parku un
rotaļu laukumu. Aiz tām, gar zemesgabala ziemeļrietumu robežu izkārtotas
peldbaseina, sporta zāles un aktu zāles telpas, kuru jumta raksturs pārņemts no
rūpniecības apbūves tipa – tas ir augstāks, kā arī izgaismo telpas caur jumta
logiem, kas pavērsti ziemeļaustrumu virzienā. Šādi nerodas attiecīgo telpu
funkcijām traucējošā tiešā saules gaisma, kā arī apjomus iespējams bloķēt
citiem, jo fasādēs logi nav nepieciešami.

Arhitektonisko
risinājumu nosaka arī iepriekš minētie psiholoģiskie aspekti, kurus pirmsskolas
iestādē iespējams spēcīgi ietekmēt arī ar arhitektūras palīdzību. Apjomu
mērogs, skaidrs un loģisks izkārtojums, vizuāli intuitīvi izprotams ēkas
funkcionālais plānojums (pateicoties dažādo apjomu atšķirīgajai arhitektūrai) –
tas viss ļauj bērnam justies drošāk, omulīgāk un vieglāk adaptēties pasaulē
ārpus mājām.

Uzbūves
pamatprincipi

Caurspīdīgums

Viens
no būtiskākajiem principiem, kas ievēroti šajā projektā, ir pārskatāmība un
caurspīdīgums. Iespēja redzēt apkārt esošās telpas — gan iekštelpas, gan
ārtelpas, gan horizontālā, gan vertikālā dimensijā (pretstatā sajūtai slēgtā
telpa vai gaitenī), sniedz daudz drošāku sajūtu. Jo ir vieglāk orientēties,
jebkurā brīdī ir iespēja sevi lokalizēt attiecība pret redzamajiem ēkas
elementiem/apjomiem, kā arī atrast nepieciešamo telpu pēc tajā esošajām
pazīstamajām sejām, nevis numura vai teksta, kas bērnam nav saprotami.

Šajā
nolūkā grupu telpu un gaiteņa atdalošā siena ir paredzēta pilnīgi caurspīdīga,
un arī gaiteņa griesti iecerēti stikloti, kas ne tikai ļauj labāk izgaismot
telpas, bet arī vieglāk uztvert ēkas uzbūvi un izmantot tās elementus par
orientieriem.

Privātums
/ publiskums

Otrs
aspekts, kas ticis ņemts vērā, ir nepieciešamība nodalīt atšķirīgas
privātuma-publiskuma gradācijas telpas un zonas. Bērni pirmsskolā tiek sadalīti
nelielās grupās ar mērķi veikt izglītošanu atbilstoši bērnu vecumam, kā arī
noturēt viņu uzmanību uz to. Taču progresīvākas bērnu audzināšanas un
izglītošanas metodes paredz iespēju dažāda vecuma bērniem rotaļāties kopā. Tas
viņiem iemāca apziņu, ka ir arī mazāki un neaizsargātāki sabiedrības locekļi,
par kuriem jārūpējas un jāpalīdz. Tādā veidā bērnudārza sabiedrība vairāk līdzinās
ģimenei, kur arī mēdz būt dažāda vecuma bērni.

Ņemot
vērā visu iepriekšminēto, ir rasts kompromiss starp tradicionālo un jauno
metodi. Tas paredz telpas dalīt noslēgtākās, privātākās (domātas tikai nelielai
viena vecuma grupai) un vienojošākās, sabiedriskākās (paredzētas rotaļām
lielākās grupās kā arī dažāda vecuma bērniem vienlaikus). Tas tiek realizēts
šādi: ir grupu telpas, kas vienā pusē robežojas ar āra rotaļu laukumu un otrā –
ar plašu savienojošu telpu ar virsgaismu. Šī telpa vienlaikus ir komunikācijas
gaitenis, kā arī pārejas zona starp grupām un pārējām funkcijām. Paralēli plašajam
gaitenim nodalīts šaurāks koridors, kas ir tikai un vienīgi tranzītzona starp
dažādām skolas daļām. Šajā zonā atrodas ar vertikālās komunikācijas punkti.
Jāuzsver, ka abi gaiteņi ir vizuāli saistīti ar atverēm un «logiem».

Daudzfunkcionalitāte
un piemērojamība

Skolas
ilgtspējību nosaka ne tikai ekoloģiski materiāli un zemas ekspluatācijas
izmaksas, bet arī tās spēja pielāgoties izmaiņām izglītības metodēs, kā arī
spēja piesaistīt dažādas lietotāju grupas. Tradicionāli pirmsskolu ēkas tiek
izmantotas noteiktā darba laikā un pārējā laikā stāv tukšas. Skolas ēka, kas
tiks lietota no agra rīta līdz vēlam vakaram un arī nedēļas nogalēs, vasaras
brīvdienās un svētku dienās būs daudz efektīvāka gan uzturēšanas izmaksu ziņā,
gan arī sociālā ziņā, apkaimes līmenī kļūstot par nozīmīgu aktivitāšu
ģeneratoru.

Veids,
kā šīs pirmsskolas arhitektūra veicina dažādu izmantošanu, ir daudzfunkcionālu
telpu novietojums ēkas visvieglāk pieejamajos punktos – tur, kur piekļūt
iespējams tieši no ielas un no parka teritorijas. Šīs telpas ir — Pirmsskolu
muzeja ekspozīciju telpas, aktu zāle, bet arī sporta zāle un baseins. Bez tam
ir neskaitāmas aktivitātes, kas šajās telpās (piemēram, aktu zālē vai muzeja
telpās) var norisināties pat pirmsskolas darba laikā.

Āra
rotaļu laukums saplūst ar apkārt esošo parku, un vizuāli paplašina publisko
ārtelpu, neskatoties uz to, ka daļa tās nav pieejama. Savukārt īpašos
gadījumos, piemēram, apkaimes sporta pasākumā, vārtiņus skolas nožogojumā
iespējams atvērt un plašo teritoriju izmantot pilnībā, skolas ēku pat atstājot
slēgtu.