Pilsētbūvnieciskie risinājumi
Galvenā Rīgas autoostas urbānā problēma — nepievilcīga infrastruktūra gājējiem — kā nokļūšanai vecpilsētā, tā pilsētas kanāla krastmalā.
Nokļūšana Rīgas vecpilsētā. Lai nokļūtu vecpilsētā, jāšķērso dzelzceļa uzbērums un gara apakšzemes pāreja, šķērsojot aktīvo Satekles ielu. Zinot, ka apakšzemes pārejas cilvēkiem nešķiet pievilcīgas, bet Satekles un Prāgas ielu krustojumā arī pašlaik ir luksofors, piedāvājam ierīkot platu virszemes pāreju pāri Satekles ielai.
Pilsētas kanāla krastmalas. Rīgas vecpilsētu aptverošais pilsētas kanāls ir skaidri izteikta Rīgas vecpilsētas robeža. Parki un gājēju celiņi ap šo kanālu ir līdz Satekles ielai, bet kanāla dienvidu daļa gājējiem ir nepievilcīga un neizmantojama, apkārt kanālam te ir palikušas tikai betona krastmalas, kaut arī šeit ap pilsētas kanālu ir objekti, ko apmeklē daudz cilvēku — Rīgas Centrāltirgus un Rīgas Starptautiskā autoosta. Rīgas Centrāltirgus krastmala ir ar zemāku, saimnieciski izmantojamu terasi pie kanāla, tāpēc tā ir pilna ar automašīnām un atkritumu konteineriem, autoostas krastmala — betona siena, kas paceļas 4 m virs ūdens.
Rekonstruējot autoostas terminālu, piedāvājam sakārtot ne tikai autoostas, bet arī pilsētas kanāla Centrāltirgus krastmalu, savienojot krastmalas ar jaunu gājēju tiltu, kurš ne tikai saīsinātu ceļu daļai pasažieru no autoostas līdz tirgum vai tramvaja pieturai, bet arī kļūtu par pievilcīgu akcentu šajā pilsētas kanāla posmā. Neaktīvo Centrāltirgus ielu piedāvājam rekonstruēt par gājēju /ierobežota transporta zonu, atstājot esošo tramvaja līniju.
Atbraukšana/aizbraukšana no autoostas. Pasažieri var izmantot sabiedrisko transportu (saglabājas esošās pieturas), ierodoties ar savu transportu, var piebraukt Prāgas ielai līdz autoostas terminālam, bet novietot automašīnu var vienā no apkārt esošajiem atklātajiem vai slēgtajiem maksas auto stāvlaukumiem.
Autoostas terminālis
Rekonstruējot ēku, mēģināts saglabāt lielāko daļu būtisko nesošo konstrukciju — pamatus, kolonnas. Ievērojot doto programmu, autoostas ēka tiek paplašināta kā uz Prāgas ielu, tā uz autoostas iekšējo pusi.
Esošā autoostas ēka
Var izdalīt vairākus galvenos autoostas termināla trūkumus:
- autoostas ēkā trūkst platības komerctelpām, uzgaidāmajai zālei, ejām utt., tādēļ iekšpusē valda haoss un tur nav patīkami;
- pilnīgi netiek izmantota pilsētas kanāla krastmala;
- autoosta ir viena no pilsētas vizītkartēm, tomēr pašreizējās autoostas arhitektūra atmiņā nepaliek.
Funkcija
Galvenā ieeja autoostā saglabājas no Prāgas ielas. Tūlīt nokļūst galvenajā zālē, kur atrodas centrālās kases, informācijas tablo. No tās ir divas ejas līdz uzgaidāmajai zālei, kura atrodas autoostas termināla aizmugurē, pie izejas uz autobusu peroniem. Eju pie pilsētas kanāla tiek piedāvāts iznomāt kafejnīcām, citām ēdināšanas iestādēm. Tiek piedāvāts izmantot arī esošo pagrabu, lai „pietuvinātu” cilvēkus ūdenim, tur varētu būt atklātas terases. Citas telpas pirmajā stāvā var iznomāt komercdarbībai, te jāprojektē arī wc un bagāžas glabātava.
Nokļūšana otrajā stāvā paredzēta ar eskalatoriem un liftiem. Eskalatori jāprojektē ēkas centrā, pie uzgaidāmās zāles, kur, domājams, atradīsies lielākā daļa cilvēku. Otrajā stāvā plānotas komerctelpas, augstākā līmeņa restorāns (uz pilsētas kanāla pusi), VIP uzgaidāmā zona, viesnīcas reģistratūra un daļa autoostas administrācijas, kā arī iznomāti biroji.
Ēkas 3. stāvā plānots izvietot daļu autoostas administrācijas, bet 4.-6. stāvā — viesnīcu (45 numuri).
Ēkas arhitektūra
Uzskatām, ka autoosta ir viena no pilsētas vizītkartēm, tāpēc piedāvātais jaunais autoostas termināls tiek projektēts, izmantojot raksturīgu, prātā paliekošu arhitektūru. Pilsētas kanāls ir robeža, kas nodala Rīgas vecpilsētu no jaunākās pilsētas daļas, tāpēc jaunā autoostas termināla arhitektūrā atspoguļojas gan senās Rīgas jumti, gan jaunākās pilsētas daļas publisko objektu (tirgus, dzelzceļa tilta pār Daugavu) tīrās formas.
Tehniskie dati
- Gruntsgabala platība — 13193 m²
- Apbūves laukums — 3903 m²
- Atsevišķu stāvu kopējā platība — 10633 m²
- Ēkas kubatūra — 36171 m³
- Apbūves blīvums — 30 %
