Vasarā noslēdzās viens no pēdējos gados nozīmīgākajiem arhitektūras konkursiem Liepājā — kādreizējās Peldu iestādes jeb Vannu mājas pārbūvei par SPA centru. Par labāko konkursā tik atzīts priekšlikums, kura autori ir pilnsabiedrība ZGT, kas atpazīstamību ieguva pirms pāris gadiem uzvarot konkursos vasaras koncertzālei Daugavpilī un tūrisma centram Ogrē.
Konkursa programma paredzēja atjaunot un paplašināt Liepājas arhitekta Maksa Paula Berči projektēto ēku, izvietojot tur SPA centru ar peldbaseiniem, viesnīcu ar 125 istabām, restorānu, konferenču telpām, fitnesa zāli un citām nepieciešamajām telpām, plānojot kopējo ēkas apjomu 11 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Jāatgādina, ka tas tika sludināts kā ideju konkurss, — ar mērķi noskaidrot iespējamos labākos arhitektūras risinājumus un ieteicamās pieejas vēsturiskās ēkas pārbūve.
Atšķirībā no metu konkursiem vai Design & build iepirkumiem, ideju konkurss pieļauj zināmu nenoteiktību konkursa nolikumā, ir atvērtāks un brīvāks, kas izdošanās gadījumā ļauj cerēt arī uz neierastākiem, bet veiksmīgākiem risinājumiem. Liepājas konkurss ļāva dalībniekiem neņemt vērā visus pastāvošajos apbūves noteikumos iestrādātos nosacījumus, tostarp par atļauto būves augstumu, — nolūkā atrast tādu kompromisa ceļu, kas ļautu glābt bojā ejošos vērtīgo mantojumu. Otrs neierastais šai konkursā bija arī publiskā apspriešana — pirms žūrijas gala lēmuma pieņemšanas, visi deviņi iesniegtie darbi tika nodoti sabiedrības vērtējumam un balsojumam.
Aicina vērtēt Liepājas Vannu mājas konkursa darbus
Kopumā savu viedokli izteica 465 iedzīvotāji. Iedzīvotāju vērtējumā visvairāk balsu saņēma DUN22 (autori: K IDEA) – 144 balsis, kam sekoja darbs PMB22 (autori: OUTOFBOX) ar 115 balsīm un SPA22 (autori: ZGT) ar 104 balsīm. Lēmums par vietu sadalījumu tika pieņemts pēc vairākkārtējām sēdēm ar balsu vairākumu, ieskaitot sabiedrības vērtējumu, kas tika pielīdzināts vienai žūrijas locekļa balsij.
Konkursa žūriju veidoja projekta attīstīja — lietuviešu kompānijas “Liepojos kopos” — vadītājs Virginijus Brundza, Liepājas pašvaldības pārstāvji (viņu vidū arī arhitekti — Uģis Kaugurs un Gunta Snipke), kā arī vadoši pārstāvji no Arhitektu Savienības (Juris Poga), Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (Juris Dambis) un Ainavu arhitektu asociācijas (Helēna Gūtmane), kā arī pārstāvis no Lietuvas Arhitektu savienības (Darius Osteika)
Konkursa rezultāti
1. vieta — SPA22 — autori: pilnsabiedrība ZGT (Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons)
2. vieta — AXI00 — autori: “Dvi architektes” (no Lietuvas)
3. vieta — DUN22 — autori: K IDEA
Atzinība — PMB22 — autori: OUTOFBOX
Komentējot konkursa rezultātus, Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs sacīja: “Uzskatu, ka par ideju konkursa rezultātu varam būt gandarīti. Saņemtas kvalitatīvas ilustrācijas dažādām, konceptuāli atšķirīgām, bet pamatotām pieejām. Interesanti atzīmēt, ka žūrijas vērtējums par vieniem darbiem bija kopumā visai vienprātīgs, turpretim par citiem radikāli atšķirīgs teju visos vērtējuma kritērijos. Lai arī žūrija norādīja, ka neviens no godalgotajiem darbiem tieši iesniegtajā formā nav derīgs par pamatu būvprojektēšanai, atšķirīgo risinājumu ieguvumus un zaudējumus iespējams salīdzināt, pārbaudīt, tostarp, atmest nederīgo un uz to pamata precizēt programmu un definēt spēles noteikumus tālākai projekta izstrādei.”
Labākie priekšlikumi
1. vieta — SPA 22 — ZGT
Žūrijas vērtējums
Priekšlikums piedāvā spēcīgu, ikonisku vietzīmi ar izteiktu kurorta viesnīcas un SPA identitāti. Jaunā apjoma vizuālais tēls ļoti aktīvs, kultūrvēsturiskajā vidē spēcīgi dominējoš, tomēr lakoniskā formu valoda veido elegantu dialogu ar vēsturisko būvi. Idejas vienkāršība panākta skaidrā, laikmetīgā arhitektūras valodā veidojot jauno apjomu, kas sinerģiski sasaistās ar vēsturisko ēku, kompozicionāli to papildina, izceļot tās neoklasicisma arhitektoniskās kvalitātes. Abi apjomi brīvi stāvoši, respektējot parka apbūves principus.
Lakoniskās jaunā apjoma aprises ļauj tam harmoniski iekļauties Jūrmalas parka kultūrvēsturiskajā vidē un saglabāt tā ainavisko raksturu. Līniju un formu tīrība, iespējams, balstās tieši piejūras ainavas uztverē, šādi veidotajai jaunbūvei ir lielāks potenciāls pilsētnieku uztverē kļūt par Jūrmalas parka organisku elementu.
Restorāna izvietojums ar priekšlaukumu jaunā apjoma dienvidu pusē vienā veselumā integrē jaunā SPA kompleksa un koncertdārza “Pūt, vējiņi!” ārtelpas. Tās veidotas kā publiskā zona- visiem Jūrmalas parka apmeklētājiem, pieejamas bez laika un telpiskiem ierobežojumiem. Tomēr semi-publisko ārtelpu (daļēji noslēgtu, intīmāku pagalmu) neesamība var būt traucējošs privātuma trūkums viesnīcas viesiem.
Piedāvātā četru stāvu apbūve nepasliktina parka ainavas kvalitāti, vēsturiskā ēka iegūst kvalitatīvu papildinājumu un pilnvērtīgu, ilgtspējīgu izmantošanu. Jaunā un vecā apjomu dalījuma un mērogu apzināti un pārliecinoši veidotajā “saderīgajā kontrastā” horizontālās balkonu līnijas delikāti saspēlējas ar vecās ēkas kolonādes verikālo ritmu. Rodas bažas par balkonu formu “tīrību” ikdienā — tos varētu “aizkrāmēt” dažādi sadzīves priekšmeti.
Labi risināta funkcionālitāte — simpātisks vēsturiskās vannu mājas izmantojums tās oriģinālajai funkcijai. Kompaktais apbūves laukums panākts, abas ēkas funkcionāli un telpiski savienojot pazemes līmenī, tomēr tas reizē ir arī risks. Augsto gruntsūdeņu un būvniecības izmaksu dēļ pazemes telpu risinājums ir problemātisks, taču var tikt precizēts tālākā projekta attīstībā. Baseini ar virsgaismām Liepājas klimatā būtu komfortabli izmantojami visu gadu.
2.vieta — AXI 00 — Dvi architektes
Žūrijas vērtējums
Atbilstoši iedibinātajai kompozicionālajai shēmai, arī jaunais būvapjoms ievēro simetriju, pielāgojoties vēsturiskajai ēkai, tomēr pārāk aktīvs, pat agresīvs un pašmērķīgs. Rezultātā- skats no Gulbju dīķa puses, kurā jaunā apjoma “spārni” paceļas virs vēsturiskās ēkas, var būt pieņemams, bet ne izcils.
Koncepcijas loģiku izjauc galvenās ieejas risinājums no rietumiem. Šādas inversijas rezultātā vēsturiski parka vidē dominējošā vannu mājas galvenā fasāde kļūst par jaunā SPA kompleksa “sētas durvīm”, kas nav īsti pieņemami. Bez tam, ieejai no rietumu puses nevar piebraukt, nemainot esošo parka celiņu sistēmu, bet jaunu brauktuvi parka zonā nevajadzētu veidot, tāpat arī vēl vienu jaunu taku pāri kāpām, kā tas paredzēts priekšlikumā.
Jaunbūves apjoms ar mainīgo stāvu augstumu no 1 līdz 5 varētu būt atbalstāms, ciktāl tas ļauj samazināt apbūvējamo laukumu. Taču piedāvātā risinājuma “spārnu” tēls pārlieku pašmērķigi dominē pār vēsturisko ēku. Palielināto augstumu veido daudz nelietderīgu apjomu viesnīcas numuros, kas pat nepiedāvā īpašas skata iespējas vai citu pamatojumu palielinātajam augstumam.
Arhitektoniski jaunā korpusa Rietumu un Austrumu fasādes ir bagātīgas detaļām (krokojums gan plānā gan arī pa vertikāli), tomēr risinātas citā detalizācijas mērogā, valodā un materiālā un stipri disonē ar vēsturiskās ēkas detaļu valodu. Tērauda izmantošana A fasādes apdarē piešķir industriālās apbūves stilistiku un lieku smagumu, vairāk iederīgu urbānā vidē. Vēsturiskā parka ainavā tas veido disharmonisku akcentu. Abu Z un D fasāžu aklo “brandmūra” risinājums ar lielām, vertikālām, gandrīz bezdetaļu plaknēm nav pieņemams brīvstāvošai ēkai šajā ainaviskajā kontekstā.
Risinājuma funkcionālais izkārtojums gana praktisks, veidojot loģisku saikni starp jaunbūvi un vēsturisko daļu, saplūstot plašā SPA un viesnīcas publiskāiekštelpā. Tomēr vannu mājas izmantošana numuriņiem nav veiksmīgs risinājums. Ja vēsturisku objektu saglabājam, tam būtu jāpiešķir no jaunajām ēkām atšķirīgu, īpašu funkciju, nevis jāizmanto šo būvi vienkārši kā iespējumehāniski kaut kur vēl ietilpināt nepieciešamo skaitu numuriņu. Nav arī atrasta piemērota izmantošana esošajām pagraba telpām.
Jaunā apjoma jumta risinājums zaļo terašu veidā dod papildus vērtību numuriņiem un integrē ēku parka ainavā. Terases ir lielākā daļā istabu, veidojot pieejamu privāto zaļo ārtelpu ar skatu. Terašu apstādījumu uzturēšana varētu prasīt augstas izmaksas. Arī visiem pieejamo āra baseinu izmantošana rada bažas par to uzturēšanas un kopšanas izmaksām.
Kopumā — lai arī ne īpaši oriģināls un daudz neatrisinātu nejaušību, risinājums ar terasējumu rada ieguvumus gan investoram, gan pilsētai. Arhitektoniskais risinājums pilnveidojams, pievēršot uzmanību iekštelpu izmantojuma lietderībai, racionālākiem funkcionālajiem un mazāk pašmērķīgiem fasāžu risinājumiem. Tomēr kopējais iespaids pozitīvs.
3. vieta — DUN 22 — K IDEA
Žūrijas vērtējums
Darbs, kurš saņēmis galēji vispretrunīgākos žūrijas vērtējumus teju visās pozīcijās un ieguva augstāko vērtējumu sabiedrības balsojumā.
Jaunbūve risināta stilistiskā kontrastā ar vēsturisko ēku un ainavu. Tās horizontālais ritms, kā kompozīcijas pamatprincips, postmodernisma valodā attīstīts līdz formālai līdzībai ar kruīza kuģi, kļūst par ikonisku tēlu, vizuālu dominanti, kā parkā ievietotu vides mākslas objektu.
Jaunā apjoma fasāžu dalījuma mēroga un virzienu (horizontāles pret vertikālēm) kontrasts apzināts un skaidri nolasāms. Nedaudz pompozi, taču arī vēsturiskā Vannu māja nav bijusi savam laikam pieticīga. Virzoties pa plašo pusloka ceļu uz viesnīcas ieeju, vēsturiskā ēka labi aplūkojama no visām pusēm. Ar pienācīgu cieņu.
Tomēr priekšlikums veido pārāk pieblīvētas vides raksturu, arhitektūras formu valoda agresīva. Jaunais apjoms necenšas iekļauties kultūrvēsturiskajā vidē, neved pie līdzsvaroti iekļaujoša kompleksa risinājuma — jaunbūves arhitektūra ir savrupa, tai nav saiknes ar esošo ēku un vietas raksturu. Paceltā auto uzbrauktuve aptver vēsturisko ēku no 3 pusēm, pretēji autoru iecerei, nevis papildinot, bet telpiski, simboliski un funkcionāli “pazeminot rangā” Vannu mājas ēku, pozicionējot to kā ko nevēlamu, bet neizbēgamu apgrūtinājumu.
Funkcionāli skaidrs risinājums, arhitektūra viennozīmīgi ved uz ieejām, kas ne katrā konkursa darbā izdevies. Uzteicama viesnīcas istabu tipoloģiskā daudzveidība, semi-publiskās (koplietojamās) terases. Projekts paredz saules bateriju, siltinātas koka karkasa ārsienas, kā arī atvērto gruntsūdeņu savākšanas dīķi R daļā. Ārtelpas risinājums paredz esošo koku saglabāšanu.
Funkciju sadalījums nav nepareizs, tomēr nelietderīgs telpu un apjomu izmantojums (pagrabs izmantots tikai tehniskām vajadzībām, garie gaiteņi utt.) Viens no dārgākiem konkursa projektiem neracionālitātes dēļ. Jaunā apjoma uzsvērtā centrālā daļa problemātiska. Divu, atšķirīgu akcentu novietojums uz vienas ass ir kompozicionāla kļūda.
Ūdens tilpņu dažādības un daudzuma ekonomiska un funkcionālā lietderība grūti pamatojama. Jumta terases panorāmas baseins ir cik pievilcīgs, tik pat dārgs un Latvijas, bet īpaši — Liepājas vējainā klimatā ne vienmēr izmantojams risinājums. Publiskā ārtelpā pieejamo baseinu izmantošanā sagaidāmas augstas uzturēšanas un kopšanas izmaksas. Atklātā baseina tuvums dabīgajai ūdens tilpnei pietuvina atpūtniekiem arī tajā mītošos insektus (odus, dundurus u.c.)
Spēcīgie funkcionālie risinājumi nespēj kompensēt vājo estētiku. Arhitektūras un funkcionalitātes kvalitātes neattaisno apbūves augstuma palielinājumu.
Atzinība — PMB 22 — OUTOFBOX
Žūrijas vērtējums
Priekšlikumam piešķirta papildus veicināšanas balva, atzīmējot profesionāli elegantu risinājumu kopumā nepieņemamai koncepcijai.
Vēsturiskā ēka saglabāta un ieskauta jaunā apbūvē, izvēlētais jaunā apjoma augstums -divi stāvi pamatapjomam — cenšas respektēt vēsturisko būvi un mazināt vertikālo dominanci par to. Šādas pieejas cena ir pārāk blīva apbūve. Plānā lielais apjoms — vesela kvartāla vienlaidus apbūve- izjauc parka videi ierasto nelielu, savrupi stāvošo apjomu raksturu.
Interesants kvadrātveida plānojums un praktisks funkcionālais risinājums ar vairākiem slēgtiem, tikai kompleksa viesiem paredzētiem iekšpagalmiem, veido loģisku saikni starp jaunbūvi un vēsturisko daļu. Diemžēl, pasūtītāja vērtējumā iekšpagalmu ideja neatbilst iecerētajai izmantošanas koncepcijai.
Jāatzīmē ēkas līdzsvarotā atvērtība: ārā fasādes ar kolonādi, kas veido pasāžu pa jaunās ēkas perimetru, rada patvērumu no saules vai lietus, arī iespējas veidot vēja aizsargus, veido daudzveidīgi izmantojamo pirmo stāvu visā perimetrā pret parku un veido vienotu telpu ar Koncertdārzu. Noslēgtie iekšpagalmi piedāvā vietu savrupībai un mierīgajam atpūtnieku dzīves ritmam.
Esošās būves potenciāla — pagraba daļas neizmantošana būtiski pasliktina kompleksa apbūves rādītājus (apbūves laukums, blīvums, intensitāte uc.). Vienlaidus kolonādēs tomēr vajadzētu akcentēt galvenās ieeju vietas, lai pirmoreiz atbraucis viesis arī vēlu vakarā pēc pelžu, saulrieta un vīna baudīšanas sekmīgi iekļūtu ēkā.
Kaut vēsturiskā stila interpretācija neoklasicisma garā ir kultūrvēsturiski pamatota, balstoties Berči nerealizētajās Peldu iestādes paplašinājuma skicēs un loģikā, kopumā būves identitāte vairāk asociējas ar Vidējo Austrumu valstīm, ne Baltiju. Augšējo izbūvju arkveida jumtiņi lieki saraibina un nomāc citādi stilīgo un harmonisko koptēlu. “Falšā” adapcija sagrauj iecerēto respektu pret autentisko ēku.
Par pirmās vietas vizuālo primītīvismu. Pagaidām neesmu iedziļinājies plānojumā, bet izteikšu dažas domas par vizuālo pasniegšanas veidu un konkrēti – jauno apjomu: Vispār logu stikli nemēdz būt 80 metru gari, tur mēdz būt papildu svītras kas reprezentē logu profilus. Tas pats attiecas uz margām, pat ja tās ir no stikla – tās nav 80 metru garas. Jumta pārseguma biezums – tas nebūs tikpat biezs cik starpstāvu pārsegumi, jo kā smejies to vajag siltināt. Jā, jā – ar akmens vati vismaz 400-600 mm biezumā. Kas tas par primitīvo balto silikātķieģeli iekštelpās? Es nezinu ko žūrija ir domājusi ar “spēcīgu ikonisku vietzīmi”,… Lasīt vairāk »
Īss koments par grand prix. Papīrs un renders pacieš visu! : )
OUTOFBOX priekslikums manuprat bija loti labs, tikai piekritisu neatbilda kriterijiem īsti. Pirmās vietas kandidāta priekšlikums manuprat ir salīdzinosi neorģināls, saprotu kad ir domāts kā minimāls un “tīrs” bet domāju kad ir citādi veidi kā to panākt. Varbūt šejā kadijumā konkursu izšķira neuzkritība un financiālas motivācijas, saprotu arī kad izstabu izkārtojums ir svarīgs bet tas jau nav akmenī klats.
Outofbox ir simpātisks priekšlikums. Izskatās mazliet pa blīvu, bet kādēļ nē. Žūrija, kas operē ar terminiem “saderīgais kontrasts” , “spēcīga ikoniska vietzīme” nav par pilnu ņemama, jo neizprot savu uzrakstīto absurdu. Bet Outofbox priekšlikums ir labs, profesionāli nostrādāts. Jā varbūt pārāk uzmin uz papēžiem vecajai ēkai, bet varbūt tā vajag. Es arī pārceltu uz pirmo vietu, bet žūriju gan diskvalificētu. Ja nespēj normāli aprakstīt spēcīgās un vājās darba puses, tad pastaigā pa pludmali, lai ziemeļvējš atdzesē sakarsušās smadzenes. Šitos žūrētājus var pielaist tikai vannu braucieniem Daugavā, un arī tad ar lielām atrunām 😉 Kas te pie mums vispār notiek? Nevar… Lasīt vairāk »
Vai man vienam tā liekas, ka žūrijas darba rezultāta pamatojums tieši šo apbalvoto darbu kopumā ir stipri neizprotams? 3 pirmo vietu kompozicionālo risinājumu līdzīgums liek domāt, ka žūrija saskatījusi tikai vienu iespējamo-labāko-vienīgo saprotamo liela apjoma piebūves traktējumu – kā savrupu, masīvu un drusku vairāk vai mazāk monolītu, jā, vairāk vai mazāk veikli izveidotu, bet – vēsturisko ēku un tās jaunos pagalmus no jūras un pludmales PILNĪBĀ NOROBEŽOJOŠU un aizsedzošu. No kā tāda vienprātība? (vai aklums..) – – – Rezultātā, šķiet, esam ieguvuši arī jaunu “formulu” vismaz 3. vietas balvai pašmāju konkursā (tālāk – cc žūrijas vērtējuma tēzes to pieminēšanas secībā):… Lasīt vairāk »
Piekritīšu par visiem 100%. Darbus jāvērtē pēc universāla algoritma, nevis pēc daiļrunības vai šajā gadījumā absurdiem izteikumiem. Vērtēšanas algoritmam jābūt zināmam pirms konkursa un tajā jāatstāj vieta arī citam skatam uz teritorijas apbūvi – tādus darbus nedrīkst diskvalificēt, jo kā redzams ar Outofbox priekšlikumu, tie mēdz niansēti ierakstīties vidē, tādejādi aizpildot to tukšumu žūrijas galvās, kas rodas no nespējas pamanīt elementāras kļūdas vizualizācijās no sērijas “mākoņu stūmēji”. Vispirms algoritms un tad teksti. Telpa ir saistīta ar matemātiku, ģeometriju bet nevis ar Andreja Upīša “Zaļo zemi”. Kad mēs to beidzot sapratīsim?
Outofbox risinājums ir draudzīgāks pēc mēroga, fasāžu arhitektūras (atsauce or kolonādi), un vairāk attiecināms uz piejūras kūrorta/sanatorijas arhitektūru.
Kā arī papildus pievienotā vērtība ir iekšpagalmi, kas veido sekundāro – privāto ārtelpu.
Žurija laikam skatijās pēc dramatiska, ārisšķiga pārvērsiena, lai maksimāli piebūve konstrastētu.
Varētu jau šeit pievienoties un kritizēt uzvarētājus, vai gluži otrādi, slavēt diskvalificētos. Man gan šajā konkursā svarīgākais šķiet kas cits – sabiedrības viedokļa piesaiste. Varbūt ka vienkārši esmu palaidis iepriekšējos gadījumus garām, bet vismazam man tas bija NOTIKUMS. Fakts kā tāds, ka tiek piesaistīts pīpls, kura viedoklis ir pat vairāk kā amatierisks, man šķiet diezgan progresīvs. Laikā kad dizains censas aptvert plašu zināšanu spektru un cenšās izprast lietotāju un tā vajadzības, Latvijā šī nostāja mazliet buksēja. Dizaineri koncentrējās uz Dizainu vai Arhitektūru un sava ego atspoguļošanu tajos. Tā arī lelākā daļa konkursu bija “pietuvināto”vai “apgaroto”ziņā. Bet te…pīpls pēkšņi nonācis pie teikšanas! Jāatzīst gan, ka pīpla viedoklis,… Lasīt vairāk »
Vox populi, vox Dei. Vecais labais populistu paņēmiens – nesen Īlons Masks tādā veidā atjaunoja Trampu Twitter. Kādu dienu varbūt arhitektūras ieceres izvērtēs nevis profesionāla žūrija, bet pūlis. Tādā pilsētā gan būtu diezgan briesmīgi dzīvot, nu vismaz man tā šķiet. No otras puses raugoties kas Rīgā notiek ar Rail Baltic, neliekas ka vispār šos procesus kāds no arhitektiem vada, viss tas izskatās pēc “stihiskās plānošanas”, “Taro kāršu zīlēšanas” vai Jengas spēles, kur pēdējais kas izvelk koka klucīti no piramīdas un ja tā sagāžas, tas ar zaudē. Pilsētas arhitektu koppūķim dzimušas dažas jaunas galvas, nesen redzēju Evelīnu Ozolu pa TV, it… Lasīt vairāk »
Miķel, nepārloci nu manu argumentu uz pusēm. Neiet runa par pūli. Iet runa par sabiedrības iesaisti un IZGLĪTOŠANU. Pagaidām, ārpus Skolnieks.Pilsētnieks.Pētnieks un “Liepājiņa” maz šajā jomā tiek darīts.
Nepārlocu jau gan. Bet izglītošana notiek. Pa LTV1 iet diezgan daudz ārzemju dokumentālo filmu par arhitektūru. No 4.decembra svētdienās 14.05 būs par Bauhaus. Es vienkārši domāju ka tantei no zivju paviljona nevajag piedalīties arhitektūras konkursa vērtēšanā 😉 Ja nu vienīgi varētu būt publikas balsojums par Gada balvu arhitektūrā. Smalkās vibrācijas vai vibrējošās prānas vai stīgas kā to sauc fiziķi, varētu tantei no zivju paviljona būt svešas un tas pat ir labi – iedomājies to haosu kas sāktos Rīgā, ja dome lemtu kā labāk iedzīvotājiem, tās takš būtu šausmas, ko mēs rādītu Venēcijā. A tā, kā problēma, atlokam piedurknes, uzvelkam zilos… Lasīt vairāk »
He…neskatoties uz Tavu Angļu lordu kluba epopeju, tu tomēr esi elitārists.
Nē neesmu, bet man patīk gudrība, loģika. Un tā ir nezin kāpēc ir ļoti reta parādība – gan elitē, gan pīplā.
Kā arī Nesavtība, Laba humora izjūta, spēja pasmieties par sevi, spēja domāt kontroversāli ar vismaz desmit dažādiem variantiem tos apsverot, arī ir reta parādība. Kā Arhitektūras galva – tā nesīs kaut ko vienu un līdz asiņainām rokām. Paej malā, paskaties, apsver argumentus, izvēlies labāko. Tas viss še nedarbojas. Nu OK, varbūt sāk darboties. Neesmu elitārs, bet mana domāšana atšķiras, tas gan – tāpēc arī Angļu Džentlmeņu klubs. Dēļ ierobežotām izvēles iespējām pieņemot lēmumus. Neparko citu jau tas nav.
Man patīk tādi cilvēki kā Haralds Sīmanis, kas no mums aizgājis vakar. Ir kaut kas īsts cilvēkos, un tādi kas ir pilni skanoša bleķa – neīsto, kas kaut ko kombinē galvā, it kā apspēlē kādu, atņem kolēģiem darbu, apjāj konkursos, grozās ar vīna glāzēm rokās utt. Un atcerēsies ne jau Angļu Džentlmeņa kluba biedrus, bet tādu Haraldu, parastu jumiķi, arī ne ilgi, cik nu tauta to spēj. Tā kā neesmu elitārs dzīvē, drīzāk domāšanā par dzīvi, un tikai visu laiku cenšos izdarīt pareizās izvēles, lai varētu nomirt ar labi padarīta darba sajūtu. Un tas nav nebūt viegli. Nav viegli, Mik… Lasīt vairāk »
Nu ja…lasot tevis teikto, tā vien šķiet, ka tā LV paaudze, kas raksturo mani un Tevi ir tāda padomju aklā zarna. Par to, laikam, pats ari šeit esi izteicies. Gaidīsim Skolnieks.Pilsētnieks.Pētnieks paaudzi. Varbūt tad būs iespēajms spriest par demokrātiju arī Arhitektūrā.
Nu un parasti visi rāda tik gudrus ģīmjus to visu prezentējot, ka gribas iedot visiem rokās lāpstas – eita austeres sarociet arhitektūras dakteri, vīna krūkas atkorķējiet un lieciet mierā pīpla, kà tu saki, dižās atpūtas vietas, jo tās no senās Romas laikiem nav mainījušās – amfiteātris, kolizejs un bodes pie pilsētas laukuma kā nu to romieši to sauca. Dzīve tikai ārēji mainās, saturs tur ielikts jau polišu veidošanās sākumā – un nekā diža tur nav. Bija gan jauka parādība pasēdēt kopā uz podiem vīriem un sievām kopēji un patērgāt, bet gan jau to arī sabiedrība atgriezīs. Nav nekā jauna zem… Lasīt vairāk »
P.S. Izteikšu vienu ķecerīgu domu – tas, ja mūsu Venēcijā nebūs piecus gadus, neviens to pat nepamanīs. Neviens nelauzīs rokas – kur ir tie brašie ziemeļnieki, kuri dzer dzērveņu morsu, tualetes papīra vietā lieto sūnas un domā kā neandertālieši? Mūsu, latviešu intelekts te es domāju, ir spējis dot pasaulei kaut ko pavisam izcilu arhitektūras jomā Gunara Birkerta personā, pateicoties tām dzīves peripētijām, kuràm viņam ir bijis jāiet cauri.Neviens cits nekādu dižo pienesumu nav devis un nedos, jo vienkārši nespēj, nav pauers, nav taimings utt. Sazāģēt budžetus, lai parādītu ko stulbu, nu pardon, tas tāds slāvu stils. Būt Venēcijas komisāram, partorgam,… Lasīt vairāk »
Indra, tavs darbs frontes pirmajās līnijas ir apbrīna vērts! Varbūt šodien tikai daļa sabiedrības novērtē ko dari, bet vel pēc gadiem desmit tam būs rezultāti, kas rezonēs ar visiem. Baisi paliek, kad dzirdu Liepājas salīdzinājumu ar Krieviju. Cerams, ka Tev un Taviem līdz domātajiem izdosies šo realitāti mainīt. Bet par to skatu no augšas…tā ir. Es vienkārši esmu pieradis ikdiena strādāt ar aktīvu un iesaistītu klientu/sabiedrisko sektoru. Tamdēļ man šis ačgārnības krīt acis pat attālināti un portāla. Gribas lai arī Latvijā sabiedriskie darboni sāk domāt un darīt lai veidotu pilnvērtīgu vidi un arhitektūru un nevis lēkt gulta ar katru attīstītāju… Lasīt vairāk »
Piekritīšu par 100% un atjaunojam Indras komentāru. Vo vellos, te tak nebūs cenzori ķērušies pie lietas 😉 Ventiņi un Vecie Suiti var apcirsties, uzcirsties, rūpīgi iepakot sklandu raušus, sapakot savas linu tarbas, iesēsties Anda Mustangā un doties uz Rīgu. Un pieprasīt atjaunot Kurzemes hercogisti 😉
Mik, vēlreiz liels un mīļš paldies Tev! lūdzu, kad būsi Latvijā, dod man ziņu, vai kad būšu Ņujorkā vai kur tur Tu tagad esi, došu Tev.
ar pašu A4D kaut kas arī tehniski nav kārtībā, tāpēc pazuda mans komentārs:
Indra, varētu būt ka ieliktas par daudz saites, – vairāk par vienu un komentārs jāapstiprina Artim, bet Artis slēpo 😉 Vēlreiz paldies Tev par to ko dari arī no Miķeļa. Lai Tev viss izdodas!!!
Miķeli, labāk gluds eiro nekā anonīms paldies, vai ne? aicinu atbalstīt manu arhitektes brīvdomību, kuru, tici man, citi cenšas nomelnot, ierobežot, iznīcināt.
pamēģināšu Tavu padomu par vienu saiti: Liepājiņa. Neparasta interjeru grāmata (janisroze.lv)
Taisnība. Meklēšu veidu kā palīdzēt. Neesmu superbiezs, bet kaut ko varu.
Ja šo tekstu ņemam par pilnu, tad manā ieskatā tieši šādiem konkursiem ir vislielākā jēga. Jo iepirkumos dalībnieki ir jau pašā sākumā uzlikuši sev klapes. Diemžēl, pat ideju konkursā fantāzijas lidojums iznācis ar stipri apgrieztiem spārniem visu laiku skatoties pār plecu, vai rīkojos pareizi.