Atskatoties uz Liepājas peldu iestādes konkursu

Vasarā  noslēdzās viens no pēdējos gados nozīmīgākajiem arhitektūras konkursiem Liepājā — kādreizējās Peldu iestādes jeb Vannu mājas pārbūvei par SPA centru. Par labāko konkursā tik atzīts priekšlikums, kura autori ir pilnsabiedrība ZGT, kas atpazīstamību ieguva pirms pāris gadiem uzvarot konkursos vasaras koncertzālei Daugavpilī un tūrisma centram Ogrē.

Konkursa programma paredzēja atjaunot un paplašināt Liepājas arhitekta  Maksa Paula Berči projektēto ēku, izvietojot tur SPA centru ar peldbaseiniem, viesnīcu ar 125 istabām, restorānu, konferenču telpām, fitnesa zāli un citām nepieciešamajām telpām, plānojot kopējo ēkas apjomu 11 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Jāatgādina, ka tas tika sludināts kā ideju konkurss, — ar mērķi noskaidrot iespējamos labākos arhitektūras risinājumus un ieteicamās pieejas vēsturiskās ēkas pārbūve.

Atšķirībā no metu konkursiem vai Design & build iepirkumiem, ideju konkurss pieļauj zināmu nenoteiktību konkursa nolikumā, ir atvērtāks un brīvāks, kas izdošanās gadījumā ļauj cerēt arī uz neierastākiem, bet veiksmīgākiem risinājumiem. Liepājas konkurss ļāva dalībniekiem neņemt vērā visus pastāvošajos apbūves noteikumos iestrādātos nosacījumus, tostarp par atļauto būves augstumu, — nolūkā atrast tādu kompromisa ceļu, kas ļautu glābt bojā ejošos vērtīgo mantojumu. Otrs neierastais šai konkursā bija arī publiskā apspriešana — pirms žūrijas gala lēmuma pieņemšanas, visi deviņi iesniegtie darbi tika nodoti sabiedrības vērtējumam un balsojumam.

Aicina vērtēt Liepājas Vannu mājas konkursa darbus

Kopumā savu viedokli izteica 465 iedzīvotāji. Iedzīvotāju vērtējumā visvairāk balsu saņēma DUN22 (autori: K IDEA) – 144 balsis, kam sekoja darbs PMB22 (autori: OUTOFBOX) ar 115 balsīm un SPA22 (autori: ZGT) ar 104 balsīm. Lēmums par vietu sadalījumu tika pieņemts pēc vairākkārtējām sēdēm ar balsu vairākumu, ieskaitot sabiedrības vērtējumu, kas tika pielīdzināts vienai žūrijas locekļa balsij.

Konkursa žūriju veidoja projekta attīstīja — lietuviešu kompānijas “Liepojos kopos” — vadītājs Virginijus Brundza, Liepājas pašvaldības pārstāvji (viņu vidū arī arhitekti — Uģis Kaugurs un Gunta Snipke), kā arī vadoši pārstāvji no Arhitektu Savienības (Juris Poga), Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (Juris Dambis) un Ainavu arhitektu asociācijas (Helēna Gūtmane), kā arī pārstāvis no Lietuvas Arhitektu savienības (Darius Osteika)

Konkursa rezultāti

1. vieta — SPA22 — autori: pilnsabiedrība ZGT (Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons)
2. vieta — AXI00 — autori: “Dvi architektes” (no Lietuvas)
3. vieta — DUN22 — autori: K IDEA
Atzinība — PMB22 — autori: OUTOFBOX

Komentējot konkursa rezultātus, Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs sacīja: “Uzskatu, ka par ideju konkursa rezultātu varam būt gandarīti. Saņemtas kvalitatīvas ilustrācijas dažādām, konceptuāli atšķirīgām, bet pamatotām pieejām. Interesanti atzīmēt, ka žūrijas vērtējums par vieniem darbiem bija kopumā visai vienprātīgs, turpretim par citiem radikāli atšķirīgs teju visos vērtējuma kritērijos. Lai arī žūrija norādīja, ka neviens no godalgotajiem darbiem tieši iesniegtajā formā nav derīgs par pamatu būvprojektēšanai, atšķirīgo risinājumu ieguvumus un zaudējumus iespējams salīdzināt, pārbaudīt, tostarp, atmest nederīgo un uz to pamata precizēt programmu un definēt spēles noteikumus tālākai projekta izstrādei.”

Labākie priekšlikumi

1. vieta — SPA 22 — ZGT

Žūrijas vērtējums

Priekšlikums piedāvā spēcīgu, ikonisku vietzīmi ar izteiktu kurorta viesnīcas un SPA identitāti. Jaunā apjoma vizuālais tēls ļoti aktīvs, kultūrvēsturiskajā vidē spēcīgi dominējoš, tomēr lakoniskā formu valoda veido elegantu dialogu ar vēsturisko būvi. Idejas vienkāršība panākta skaidrā, laikmetīgā arhitektūras valodā veidojot jauno apjomu, kas sinerģiski sasaistās ar vēsturisko ēku, kompozicionāli to papildina, izceļot tās neoklasicisma arhitektoniskās kvalitātes. Abi apjomi brīvi stāvoši, respektējot parka apbūves principus.

Lakoniskās jaunā apjoma aprises ļauj tam harmoniski iekļauties Jūrmalas parka kultūrvēsturiskajā vidē un saglabāt tā ainavisko raksturu. Līniju un formu tīrība, iespējams, balstās tieši piejūras ainavas uztverē, šādi veidotajai jaunbūvei ir lielāks potenciāls pilsētnieku uztverē kļūt par Jūrmalas parka organisku elementu.

Restorāna izvietojums ar priekšlaukumu jaunā apjoma dienvidu pusē vienā veselumā integrē jaunā SPA kompleksa un koncertdārza “Pūt, vējiņi!” ārtelpas. Tās veidotas kā publiskā zona- visiem Jūrmalas parka apmeklētājiem, pieejamas bez laika un telpiskiem ierobežojumiem. Tomēr semi-publisko ārtelpu (daļēji noslēgtu, intīmāku pagalmu) neesamība var būt traucējošs privātuma trūkums viesnīcas viesiem.

Piedāvātā četru stāvu apbūve nepasliktina parka ainavas kvalitāti, vēsturiskā ēka iegūst kvalitatīvu papildinājumu un pilnvērtīgu, ilgtspējīgu izmantošanu. Jaunā un vecā apjomu dalījuma un mērogu apzināti un pārliecinoši veidotajā “saderīgajā kontrastā” horizontālās balkonu līnijas delikāti saspēlējas ar vecās ēkas kolonādes verikālo ritmu. Rodas bažas par balkonu formu “tīrību” ikdienā — tos varētu “aizkrāmēt” dažādi sadzīves priekšmeti.

Labi risināta funkcionālitāte — simpātisks vēsturiskās vannu mājas izmantojums tās oriģinālajai funkcijai. Kompaktais apbūves laukums panākts, abas ēkas funkcionāli un telpiski savienojot pazemes līmenī, tomēr tas reizē ir arī risks. Augsto gruntsūdeņu un būvniecības izmaksu dēļ pazemes telpu risinājums ir problemātisks, taču var tikt precizēts tālākā projekta attīstībā. Baseini ar virsgaismām Liepājas klimatā būtu komfortabli izmantojami visu gadu.

2.vieta — AXI 00 — Dvi architektes

Žūrijas vērtējums

Atbilstoši iedibinātajai kompozicionālajai shēmai, arī jaunais būvapjoms ievēro simetriju, pielāgojoties vēsturiskajai ēkai, tomēr pārāk aktīvs, pat agresīvs un pašmērķīgs. Rezultātā- skats no Gulbju dīķa puses, kurā jaunā apjoma “spārni” paceļas virs vēsturiskās ēkas, var būt pieņemams, bet ne izcils.

Koncepcijas loģiku izjauc galvenās ieejas risinājums no rietumiem. Šādas inversijas rezultātā vēsturiski parka vidē dominējošā vannu mājas galvenā fasāde kļūst par jaunā SPA kompleksa “sētas durvīm”, kas nav īsti pieņemami. Bez tam, ieejai no rietumu puses nevar piebraukt, nemainot esošo parka celiņu sistēmu, bet jaunu brauktuvi parka zonā nevajadzētu veidot, tāpat arī vēl vienu jaunu taku pāri kāpām, kā tas paredzēts priekšlikumā.

Jaunbūves apjoms ar mainīgo stāvu augstumu no 1 līdz 5 varētu būt atbalstāms, ciktāl tas ļauj samazināt apbūvējamo laukumu. Taču piedāvātā risinājuma “spārnu” tēls pārlieku pašmērķigi dominē pār vēsturisko ēku. Palielināto augstumu veido daudz nelietderīgu apjomu viesnīcas numuros, kas pat nepiedāvā īpašas skata iespējas vai citu pamatojumu palielinātajam augstumam.

Arhitektoniski jaunā korpusa Rietumu un Austrumu fasādes ir bagātīgas detaļām (krokojums gan plānā gan arī pa vertikāli), tomēr risinātas citā detalizācijas mērogā, valodā un materiālā un stipri disonē ar vēsturiskās ēkas detaļu valodu. Tērauda izmantošana A fasādes apdarē piešķir industriālās apbūves stilistiku un lieku smagumu, vairāk iederīgu urbānā vidē. Vēsturiskā parka ainavā tas veido disharmonisku akcentu. Abu Z un D fasāžu aklo “brandmūra” risinājums ar lielām, vertikālām, gandrīz bezdetaļu plaknēm nav pieņemams brīvstāvošai ēkai šajā ainaviskajā kontekstā.

Risinājuma funkcionālais izkārtojums gana praktisks, veidojot loģisku saikni starp jaunbūvi un vēsturisko daļu, saplūstot plašā SPA un viesnīcas publiskāiekštelpā. Tomēr vannu mājas izmantošana numuriņiem nav veiksmīgs risinājums. Ja vēsturisku objektu saglabājam, tam būtu jāpiešķir no jaunajām ēkām atšķirīgu, īpašu funkciju, nevis jāizmanto šo būvi vienkārši kā iespējumehāniski kaut kur vēl ietilpināt nepieciešamo skaitu numuriņu. Nav arī atrasta piemērota izmantošana esošajām pagraba telpām.

Jaunā apjoma jumta risinājums zaļo terašu veidā dod papildus vērtību numuriņiem un integrē ēku parka ainavā. Terases ir lielākā daļā istabu, veidojot pieejamu privāto zaļo ārtelpu ar skatu. Terašu apstādījumu uzturēšana varētu prasīt augstas izmaksas. Arī visiem pieejamo āra baseinu izmantošana rada bažas par to uzturēšanas un kopšanas izmaksām.

Kopumā — lai arī ne īpaši oriģināls un daudz neatrisinātu nejaušību, risinājums ar terasējumu rada ieguvumus gan investoram, gan pilsētai. Arhitektoniskais risinājums pilnveidojams, pievēršot uzmanību iekštelpu izmantojuma lietderībai, racionālākiem funkcionālajiem un mazāk pašmērķīgiem fasāžu risinājumiem. Tomēr kopējais iespaids pozitīvs.

3. vieta — DUN 22 — K IDEA

Žūrijas vērtējums

Darbs, kurš saņēmis galēji vispretrunīgākos žūrijas vērtējumus teju visās pozīcijās un ieguva augstāko vērtējumu sabiedrības balsojumā.

Jaunbūve risināta stilistiskā kontrastā ar vēsturisko ēku un ainavu. Tās horizontālais ritms, kā kompozīcijas pamatprincips, postmodernisma valodā attīstīts līdz formālai līdzībai ar kruīza kuģi, kļūst par ikonisku tēlu, vizuālu dominanti, kā parkā ievietotu vides mākslas objektu.

Jaunā apjoma fasāžu dalījuma mēroga un virzienu (horizontāles pret vertikālēm) kontrasts apzināts un skaidri nolasāms. Nedaudz pompozi, taču arī vēsturiskā Vannu māja nav bijusi savam laikam pieticīga. Virzoties pa plašo pusloka ceļu uz viesnīcas ieeju, vēsturiskā ēka labi aplūkojama no visām pusēm. Ar pienācīgu cieņu.

Tomēr priekšlikums veido pārāk pieblīvētas vides raksturu, arhitektūras formu valoda agresīva. Jaunais apjoms necenšas iekļauties kultūrvēsturiskajā vidē, neved pie līdzsvaroti iekļaujoša kompleksa risinājuma — jaunbūves arhitektūra ir savrupa, tai nav saiknes ar esošo ēku un vietas raksturu. Paceltā auto uzbrauktuve aptver vēsturisko ēku no 3 pusēm, pretēji autoru iecerei, nevis papildinot, bet telpiski, simboliski un funkcionāli “pazeminot rangā” Vannu mājas ēku, pozicionējot to kā ko nevēlamu, bet neizbēgamu apgrūtinājumu.

Funkcionāli skaidrs risinājums, arhitektūra viennozīmīgi ved uz ieejām, kas ne katrā konkursa darbā izdevies. Uzteicama viesnīcas istabu tipoloģiskā daudzveidība, semi-publiskās (koplietojamās) terases. Projekts paredz saules bateriju, siltinātas koka karkasa ārsienas, kā arī atvērto gruntsūdeņu savākšanas dīķi R daļā. Ārtelpas risinājums paredz esošo koku saglabāšanu.

Funkciju sadalījums nav nepareizs, tomēr nelietderīgs telpu un apjomu izmantojums (pagrabs izmantots tikai tehniskām vajadzībām, garie gaiteņi utt.) Viens no dārgākiem konkursa projektiem neracionālitātes dēļ. Jaunā apjoma uzsvērtā centrālā daļa problemātiska. Divu, atšķirīgu akcentu novietojums uz vienas ass ir kompozicionāla kļūda.

Ūdens tilpņu dažādības un daudzuma ekonomiska un funkcionālā lietderība grūti pamatojama. Jumta terases panorāmas baseins ir cik pievilcīgs, tik pat dārgs un Latvijas, bet īpaši — Liepājas vējainā klimatā ne vienmēr izmantojams risinājums. Publiskā ārtelpā pieejamo baseinu izmantošanā sagaidāmas augstas uzturēšanas un kopšanas izmaksas. Atklātā baseina tuvums dabīgajai ūdens tilpnei pietuvina atpūtniekiem arī tajā mītošos insektus (odus, dundurus u.c.)

Spēcīgie funkcionālie risinājumi nespēj kompensēt vājo estētiku. Arhitektūras un funkcionalitātes kvalitātes neattaisno apbūves augstuma palielinājumu.

Atzinība — PMB 22 — OUTOFBOX

Žūrijas vērtējums

Priekšlikumam piešķirta papildus veicināšanas balva, atzīmējot profesionāli elegantu risinājumu kopumā nepieņemamai koncepcijai.

Vēsturiskā ēka saglabāta un ieskauta jaunā apbūvē, izvēlētais jaunā apjoma augstums -divi stāvi pamatapjomam — cenšas respektēt vēsturisko būvi un mazināt vertikālo dominanci par to. Šādas pieejas cena ir pārāk blīva apbūve. Plānā lielais apjoms — vesela kvartāla vienlaidus apbūve- izjauc parka videi ierasto nelielu, savrupi stāvošo apjomu raksturu.

Interesants kvadrātveida plānojums un praktisks funkcionālais risinājums ar vairākiem slēgtiem, tikai kompleksa viesiem paredzētiem iekšpagalmiem, veido loģisku saikni starp jaunbūvi un vēsturisko daļu. Diemžēl, pasūtītāja vērtējumā iekšpagalmu ideja neatbilst iecerētajai izmantošanas koncepcijai.

Jāatzīmē ēkas līdzsvarotā atvērtība: ārā fasādes ar kolonādi, kas veido pasāžu pa jaunās ēkas perimetru, rada patvērumu no saules vai lietus, arī iespējas veidot vēja aizsargus, veido daudzveidīgi izmantojamo pirmo stāvu visā perimetrā pret parku un veido vienotu telpu ar Koncertdārzu. Noslēgtie iekšpagalmi piedāvā vietu savrupībai un mierīgajam atpūtnieku dzīves ritmam.

Esošās būves potenciāla — pagraba daļas neizmantošana būtiski pasliktina kompleksa apbūves rādītājus (apbūves laukums, blīvums, intensitāte uc.). Vienlaidus kolonādēs tomēr vajadzētu akcentēt galvenās ieeju vietas, lai pirmoreiz atbraucis viesis arī vēlu vakarā pēc pelžu, saulrieta un vīna baudīšanas sekmīgi iekļūtu ēkā.

Kaut vēsturiskā stila interpretācija neoklasicisma garā ir kultūrvēsturiski pamatota, balstoties Berči nerealizētajās Peldu iestādes paplašinājuma skicēs un loģikā, kopumā būves identitāte vairāk asociējas ar Vidējo Austrumu valstīm, ne Baltiju. Augšējo izbūvju arkveida jumtiņi lieki saraibina un nomāc citādi stilīgo un harmonisko koptēlu. “Falšā” adapcija sagrauj iecerēto respektu pret autentisko ēku.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx