Viesnīcas konkursam Vecrīgā veltīta izstāde

No 17. maija līdz 7. jūlijam Arhitektūras muzejā skatāma izstāde „Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process”. Izstāde uzdod jautājumu — ko darīt Vecrīgā, kuru 1941. gadā izpostīja Otrais pasaules karš? Padomju režīma 60. gadu jaunbūves nojauca 90. gados, un Vecrīgas kodols  joprojām ir šķidrs. Ēku vietā ir vasaras sezonas tirgus nojumes.

Rīgā pēc 1991. gada ir notikuši vairāki simti arhitektūras ideju konkursi, Vecrīgā to ir  desmitiem, īpaši viesnīcām. Pilsētai, kura ir lielākā viesu uzņēmēja Baltijā, ir vajadzīgas vietas, kur viņus izmitināt. Tomēr jaunu viesnīcu Vecrīgā nav daudz.

Vēsturiskā apbūve Vecrīgas kvartālos starp Tirgoņu, Kaļķu, Mazo Monētu un Mazo Jaunavu ielu gāja bojā 1941.gada jūlijā, vācu karaspēkam iebrūkot Rīgā. Padomju vara šeit uzbūvēja Rīgas Politehniskā institūta laboratoriju korpusu. Pēc tā nojaukšanas 90. gadu beigās teritoriju izmanto ielu tirdzniecībai.  2022. gadā “Citra Development” organizēja konkursu viesnīcu kompleksa būvniecībai šajā vietā. Konkursa mērķis bija iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga četrzvaigžņu viesnīcu kompleksa jaunbūves metu. Konkurss paredzēja projektēt viesnīcu ar 300 dažāda izmēra viesu numuriem un apbūvēt divus Vecrīgas kvartālus ar vienotas funkcijas un vienas īpašumpiederības būvju kompleksu.

Tirgoņu un Krāmu ielas stūris 20. gs. sākumā. Attēls – Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tirgoņu un Krāmu ielas stūris 20. gs. sākumā. Attēls – Latvijas Nacionālā bibliotēka

Konkursa dalībniekiem bija jāievēro normatīvo aktu, arī  Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, kur norādīts, ka nav pieļaujama valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vēsturisko zemesgabalu, kā arī vēsturisko zemesgabalu pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās apvienošana un sadalīšana. Taču žūrija vērtēja konkursa dalībnieku metus atbilstoši pasūtītāja izvirzītajiem noteiktajiem kritērijiem, kā galveno izvirzot meta funkcionālo risinājumu, bet zemes vienību vēsturisko robežu ievērošanu pārvēršot par nenozīmīgu.

Situāciju komentē Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis žūrijā, arhitekts Andis Sīlis: “Iesniegto darbu funkcionālie risinājumi ļauj secināt, ka strikta pieturēšanās pie visiem apbūves noteikumiem, it sevišķi pagalmu un gaismas šahtu izveidošana mazajos zemes gabalos, ir viesnīcas tipoloģijai neatbilstoša, rada samocītu un nefunkcionālu telpu plānojumu. Lielākā daļa darbu piedāvā šo pretrunu atrisināt, meklējot kompromisus un tālākajā projekta realizācijas gaitā lūgt NKMP atļauju mazos zemes gabalus apvienot. Žūrijas locekļu diskusijas rezultātā tika pieņemts lēmums vērtēt arī tos darbus, kas piedāvā atkāpties no prasības ievērot zemes gabalu robežas, priekšroku dodot tiem darbiem, kas vēsturiskās robežas un pagalmu principu ievēro iespējami tuvināti apbūves noteikumiem.”

Ņemot vērā paredzamo pilsētvides izmaiņu īpaši lielo apjomu un ar to saistītos negatīvu ietekmju risku faktorus, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apsver plašāku sabiedrības iesaisti un speciālistu konsultācijas un diskusijas. Pārvalde vērš uzmanību, ka pirms ieceres saskaņošanas informēs Pasaules mantojuma komiteju atbilstīgi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam.

Izstādes kurators— Dr. Arch. Jānis Lejnieks

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
9 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Andis Sīlis

Pārvaldei pie viena vajadzētu informēt Pasaules mantojuma komiteju par saviem sasniegumiem Okupācijas muzeja paplašinājuma/pagarinājuma projektā, “īpaši lielā/garā apjoma negatīvā ietekme” ne vairs riska, bet realitātes veidolā.. Toreiz, ļembasta laikā, tā Pārvaldei un Lejniekam šķita varen iederīga aizsargājamajā teritorijā, nez kas būtu mainījies?

Jānis Lejnieks

Tikpat iederīga kā ši viesnīcas projekts.

Miķelis

Doktor Pacient jeb Lejnieku Jāni, par ko stāsts? Apskaties uz bijušo Maximu krastmalā, kuru varēja atļaut būvēt tikai tad, ja Galvenais uz skaņošanas brīdi bija brilles pazaudējis 😉

Miks Kārkliņš

Andi,
Neazismirsti vēl Rātsnamu un Arhisa viesnīcšedevru, un vel neskaitāmās arhitektoniskās perversijas ar kurām tika aizbāzts oriģinālais (Strēlnieku) laukums. Ja jau mēs te par arhitektoniskiem tīrradņiem runājam, tad būtiski arcerēties arī sabiedrisko telpu kurā Tevis pieminētais monumentālais apjoms tika ievietots oriģinālā paveidā.

Miķelis

Nē nu šis mazliet atsit padomju laiku – informēs Pasaules mantojuma komiteju 😉 Iesaku saberzēt rokas un informēt par Dzelzceļa staciju un atklāto bruģi Gogoļa ielā, kuru droši ka aizvedīs nezināmā virzienā, JRT melnā virskatuves daļa ir kādus 5 metrus pa augstu, vēl Patollo centra projektēšanas laikā aizblieza smuki ciet gaismas akas un vislabāk UNESCO teritorijā protams iederēsies RB nabagtilts, kura arhitektoniskā vērtība būs apaļa nulle.

Miķelis

P.S. Dzelzceļa tilts un stikla margas – laikam visiem iestājies kukū laiks 😉 Mazie rūsas putekļi padarīs to izcili daiļu, – pieminekļiem visvienalga? Otrs jautājums – skaņu slāpējošie ekrāni – kur tie būs, kā izskatīsies visā Rīgas trases garumā? Vai mēs taisamies pārkāpt akustikas normas vai precīzāk likumu?
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/vizualizacijas-rail-baltica-dzelzcela-parvadi-rigas-centra-iegust-aprises.d?id=55570596

Pēdējo reizi rediģēts 9 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

P.S.P.S. Pieminekļiem parasti patīk skaldīt matus par centimetriem, bet te vesels tilts, kungi. Vesels tilts UNESCO teritorijā kas uzskatās kā miskastniekiem projektēts, kā nožēlojamiem ļautiņiem, kas neko nesaprot no arhitektūras iesmērēts. Un Jūs, kas CK namu uzskatāt par miskasti, kas nojaucama, bet Kongresa namu, Strēlnieku muzeju mierīgi atdodat “pastiepšanai”, Vecrīgā iedēstat Maximu ar vistulbāko pusapaļo fasādi Eiropā, un piespamojat Rātslaukumu ar lētām viduslaiku namiņu kopijām un ēku ar plānu uz fasādes, šeit klusējat. Man jāsaka, ka ja dzīvs būtu Holcmaņa kungs, tad tādas lietas nekad nevarētu notikt….Man personīgi ir kauns par to tiltu, ka maniem mazbērniem uz to lētuci būs… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 9 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
dz.kr.1

Atliek tikai salidzīdzināt divas pieejamās bildes lapā .
kas tie par namelīšiem ar caurumiem?

dz.kr.1

tieši tā atliek salīdzināt divas bildes .
Kas ir vērtība
piemēram atjaunotais Melngalvju nams
vai šī “modernā” arhitektūra

9
0
Lūdzu, komentējietx