Ievērojamā dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla (Jan Gehl) grāmata «Pilsētas cilvēkiem» — nu arī latviski. Jans Gēls pagājušajā nedēļā atkal viesojās Rīgā, — lai uzstātos ar lekciju Mad City pilsētplānošanas pasākumā un piedalītos svinīgajā savas grāmatas latviešu izdevuma atvēršanā.
Latviešu valoda ir jau trīsdesmitā, kurā izdota šī grāmata. Un kā atvēršanas pasākumā minēja pats Jans Gēls, — šis ir īpašs izdevums, jo blakus angļu tulkojumam ir vienīgais, kas tulkots tieši no dāņu valodas, kamēr vairumam pārējo izdevumu par pamatu ņemta angļu valodas versija. Grāmata nākusi klajā Jāņa Rozes apgādā.
Līdzīgi kā visos citos savos darbos, arī šajā grāmatā Jans Gēls aicina atteikties no 20. gadsimta modernistu pieļautajām kļūdām, kas padarījušas daudzas pilsētas bezpersoniskas, iedzīvotājiem un apmeklētājiem nedraudzīgas un neinteresantas. Ievērojamais arhitekts atklāj, kā meklēt pilsētas cilvēcisko dimensiju, kāda nozīme ir maņām un mērogiem, kā padarīt pilsētu dzīvīgu, drošu, ilgtspējīgu un veselīgu, kā to izbaudīt acu līmenī. Jans Gēls ir nelokāmi pārliecināts — katra pilsēta jāveido un jāvērtē atbilstoši modelim: dzīve, telpa, ēkas — un tikai šādā secībā.
Grāmatas primārā mērķauditorija ir arhitekti, pilsētplānotāji, nekustamā īpašuma attīstītāji un apsaimniekotāji, pašvaldību darbinieki, taču informācija izkārtota ļoti uzskatāmi un izklāstīta ikvienam saprotamā valodā, tāpēc šo saistošo, eleganto izdevumu var lasīt ikviens, kas interesējas par vidi un dzīvi pilsētās. Grāmatas saturu ilustrē daudz fotogrāfiju, shēmu, diagrammu un tabulu, un patīkamo to dara arī teicamā poligrāfiskā kvalitāte.
No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe
Ilustrācijas un vāka dizains — Kamilla Rihtere Šmita
Tulkojuma konsultēšana un latviešu izdevuma priekšvārds — Artis Zvirgzdiņš
Izdevējs — Jāņa Rozes apgāds
Jans Gēls ir arhitekts, ilggadīgs Dānijas Karaliskās Mākslas akadēmijas profesors. Viņš dibinājis pilsētplānošanas konsultāciju biroju Gehl Architects un sarakstījis vairākas pasaulē plaši pazīstamas grāmatas par pilsētplānošanas jautājumiem. Izstrādājis pilsētas dzīves uzlabošanas projektus daudzām lielpilsētām. Viņš ir starptautisko arhitektu organizāciju RIBA, AIA, RAIC un PIA goda biedrs.
Daiņa Kreiļa (biedrība Pilsēta cilvēkiem) intervija ar Janu Gēlu
Priekšvārds latviešu izdevumam
2001. gadā Jans Gēls un viņa vadītais konsultāciju birojs darbojās Rīgā — veica pētījumu par centra pilsētvidi un publisko telpu saistībā ar Centrālstacijas pārbūves projektu. Tobrīd viņš, protams, jau bija pasaulē pazīstams arhitekts un pilsētplānotājs, dzīvīgo, cilvēkiem draudzīgo pilsētu apoloģēts, ietekmīgu un iedvesmojošu grāmatu autors. Viņa nopelns savulaik bija Kopenhāgenas vecpilsētas kājāmgājēju ielu tīkla izveidošana, — piemērs, kas tālāk iedvesmojis arī daudzu citu pilsētu atdzimšanu visā pasaulē. Gēla birojs izstrādājis pētījumus un stratēģijas daudzām pasaules lielpilsētam. Tomēr Rīgā tobrīd viņš nebija pārāk pazīstams.
No Jana Gēla lekcijas toreiz prātā palikušas vairākas lietas. Uz vietējās auditorijas jautājumu, kā gan panākt to, lai Rīga kļūtu velosipēdistiem draudzīgāka, to, lai rastos veloceliņi, Gēls atbildēja, ka vienkārši ir jābrauc ar velosipēdiem un neatlaidīgi jāprasa pārmaiņas no pašvaldības, tā netieši norādot uz saikni, kas pastāv starp cilvēkiem draudzīgu pilsētu ar labu publisko telpu un pilsonisko sabiedrību. Tobrīd tas likās kā vājš mierinājums, teju bezcerīgs ieteikums, šķita, ka Rīga iepretim Kopenhāgenai un citām redzētajām Rietumeiropas velopilsētām, laikam nekad tāda nekļūs. Tomēr palūkojoties apkārt šobrīd, pēc 16 gadiem, pat neraugoties uz to, ka vēl tāls ceļš ejams līdz ideālam, mēs redzam, ka lūzums Rīgā ir noticis, — ir piedzīvots straujš velosipēdu satiksmes pieaugums, spiežot arī pilsētu reaģēt.
Starp daudzajiem Gēla ieteikumiem Rīgas centra, stacijas apkārtnes uzlabošanai bija rosinājums atteikties no gājēju tuneļiem zem ielām, apgalvojot, ka vienīgais humānais risinājums ir gājēju pārejas ielas līmenī. Tobrīd tas šķita nudien revolucionāri, — iztēloties, ka gājējiem šajās vietās varētu būt priekšroka. Kaut kas tāds likās pilnīgi neiespējams. Situācija arī šobrīd nav mainījusies, tieši otrādi, — viena no toreiz eksistējošajām gājēju pārejām stacijas apkaimē pa šo laiku ir aizvietota ar jaunu tuneli, tādejādi situāciju vēl vairāk izmainot par labu autosatiksmei. Un tomēr, šodien jau ir stingra pārliecība, ka agrāk vai vēlāk Rīgā tas notiks un gājējiem nebūs jākāpj pazemē, lai no Vecrīgas puses nokļūtu stacijā, autoostā vai Centrāltirgū.
Lai arī uzlabojumi Rīgas pilsētvidē kopš Jana Gēla pirmās viesošanās nav notikuši tik daudz, kā mēs vēlētos, tomēr galvenās un vērtīgākās pārmaiņas, kas šai laikā norisinājušās, ir pārmaiņas mūsu domāšanā. Sabiedrība ir kļuvusi izglītotāka, pašapzinīgāka, prasīgāka. To redzam dažādos piemēros, iniciatīvās un procesos, kuros Rīgas iedzīvotāji iestājas par publisko telpu, veloceliņiem, apkaimēm, tādejādi rosinot pārmaiņas un uzlabojumus un arī rīkojoties, lai tos īstenotu. Toreiz, 2001. gadā daudz kas no Gēla sacītā likās kā atklāsme. Šobrīd jau tas šķiet pašsaprotami. Jana Gēla lekcija Rīgā 2017. gadā tika rīkota jau daudzkārt lielākā telpā un tomēr visiem gribētājiem tur vietas nepietika. Gēla auditorija Rīgā ir kļuvusi krietni lielāka, plašāka un gudrāka, arī pateicoties viņa grāmatām.
Jana Gēla grāmatas šodien ir uzskatāmas par arhitektūras studentu obligāto literatūru. Pārtulkojot latviski kādu nozarei nozīmīgu grāmatu, tiek dots vērtīgs pienesums šai jomai, terminoloģijas un pašas jomas attīstībai Latvijā. Ikviena tāda grāmata nepārprotami ir «pienesums vietējai arhitektūras kultūrai». Un Jana Gēla grāmatu gadījumā — ne tikai arhitektūras kultūrai, bet daudz plašāk — pilsoniskās sabiedrības kultūrai, pilsētas kultūrai.
Artis Zvirgzdiņš
«Pilsētas cilvēkiem» Jāņa Rozes apgāda lapā
