Raidījuma Adreses jaunās sezonas otrā sērija LTV1 ēterā — ceturtdien, 14. februārī. Sērijas tēma — pilsētu izplešanās. Pilsētas ir kā bezgalīgs visums, tajās vienmēr atradīsies vēl kāds neapgūts kakts. Kādreiz tās bija perifērijas, ko pilsētas plešoties pievāca sev. Šodien izplešanās ir vēl straujāka, tikai uz iekšpusi. Raidījuma viena adrese stāsta par Rīgas izplešanos 18. gadsimtā, otra — 21. gadsimtā. Savulaik abu vietu attīstību ietekmēja karš. Šodien — nauda. Vai tās trūkums.
Hospitāļu ielas galā atrodas adrese, kas arī izskaidro ielas nosaukumu — bijušais armijas hospitālis. Kad to 18.gadsimtā dibināja, tā bija tāla ārpilsēta, šodien — teju centrs. Taču joprojām vien retais apjauš, kas slēpjas aiz pelēkā betona žoga. Izrādās — gigantisku izmēru celte, daudz lielāka par Rundāles pili!
Šīs adreses likteņstāstam pretī tiek likta otra — topošais Latvijas Universitātes kampuss Torņakalnā. Arī tas top iepriekš neapgūtā perifērijā, kaut tā nebūt nav pilsētas nomale. Vai var salīdzināt vecas slimnīcas rekonstrukciju ar jaunas augstskolas celtniecību? Protams, var, viss atkarīgs, no kāda leņķa uz abām paskatās. Adreses šoreiz skatās no naudas leņķa.
Adrešu vadītāja Mārtiņa Ķibilda ceļabiedrs šajā sērijā — komponists un mūziķis, Adrešu (un arī otra Mārtiņa Ķibilda autorraidījuma Atslēgas) mūzikas autors Reinis Sējāns.
LTV1 ēterā Adreses ir ik ceturtdienu, pulksten 21.15, ar atkārtojumu sestdienās, pulksten 12.40.
Labdien, Liels prieks ka Mārtiņam izdodas rosināt sabiedrību domāt par arhitektūru. Galu galā, jebkurš cilvēks, vairāk vai mazāk, tiek ietekmēts, ja viņa vide tiek pārvērsta. Par jaunajām, LU ēkām – cik esmu iepazinies no rakstiem un fotoreportāžām, milzīgi jauni apjomi, kas, manuprāt, beidz būt kaut kas jauns un interesants, un sāk novecot (vārda sliktākajā nozīmē), uzreiz pēc to nodošanas ekspluatācijā. Mums tiešām ir pārāk daudz vecu ēku, kas būtu lieliski piemērotas otrās dzīvības ieviešanai. Kā gada notikumu rakstā minēja Reinis Liepiņš: “Rīgā ir 1200 tukšu ēku. Tādēļ priekšroka arvien ir rekonstrukcijai nevis jaunbūvei.” Es esmu par ilgtspējīgu arhitektūru, un jaunās… Lasīt vairāk »
Mārtiņ, – Lielās Smagās Betona konstrukcijas, kuras montēja ar Lielo Kato ir tāpēc, ka kalpo kā žalūzijas, – mans 1.5 gadus vecais mazdēls palaida skaļu hihi, man atlika tikai pievienoties. Iedomājies, n-tās tonnas, betona kolosi – A izrādās tās tādas žalūzijas, piedevām VERTIKĀLAS. Mums ko, saule pa pašu maliņu mauc kā aiz Polārā loka?