Latvijas Architektūras 72. numurs

Latvijas Architektūra Nr.4(72)/07
Tēma: Mājokļi
Viesredaktore: Ieva Zībārte
Numura arhitekti: Sintija Vaivade_Arhitekte, Modus Mood

Žurnāla Latvijas Architektūra jaunākais numurs veltīts mājoklim tā visdažadākajās izpausmēs. Vienu no tām — greznus dzīvokļus ar terasi uz jumta rekonstruētā ēkā Dzirnavu ielā — redzam uz vāka. Līdzīga rakstura ēka ir Rīdzenes rezidence, bet tai veltīta arī kritika par ielas telpas «piesavināšanos». Augstu novērtēta jaunā dzīvojamā ēka Jūrmalā, kuras autori Jāņa Alkšņa Modus Mood saņēma Latvijas Arhitektu savienības Gada balvu. Birojs Depo piedāvā maza budžeta saliekamās koka vasaras mājas. Viesredaktore Ieva Zībārte raksta par mājokļiem, kas top «pie ūdeņiem». Projektu virknē — biroja Sarma & Norde piedāvājums pārbūvēt kādreizējo Tekstiliānu par dzīvokļu un biroju ēku. Ārzemju apskatā — pāsteidzoši svaigi renovēts piecdesmito gadu kvartāls Slovākijā. Lasītājs var ieskatīties arī dizainera Mareka Birznieka high—tech stila dzīvoklī Vecrīgā. 

Jānis Lejnieks, Latvijas Architektūra galvenais redaktors

Mājokļu tēma ir saistīta ar politiski ekonomiskajiem procesiem, un tās apskats tikai arhitektūras kontekstā nedod pilnīgu stāvokļa raksturojumu. Villa vai grezns augšstāva dzīvoklis pilsētā, ģimenes māja priekšpilsētā vai pašvaldības finansēts dzīvoklis sociāli neaizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem — pieprasījums Latvijā pārsniedz piedāvājumu, izdevīgā pozīcijā nostādot projekta attīstītāju. Lai arī izskan brīdinājumi par iespējamo tirgus pārkaršanu, realitāte ārvalstīs un tepat Latvijā ir arvien jauni projekti. Pārdošanas māksla ir sasniegusi virtuozitātes kalngalus, solot ne tikai fiziski tīkamu un drošu vidi, bet arī laimi, dievišķus skatus un nebeidzamu labsajūtu.

Ciniskā zemju apgūšana, straujā būvniecība un veiklā pārdošanas māksla ir fons, kurā lielu daļu no sava darbalaika pavada arhitekts. Izdevīgs daudzdzīvokļu mājas pasūtījums nereti kļūst par iemeslu jauna biroja dibināšanai. Piedalīšanās ideju konkursos par kultūras būvēm, publiskās telpas attīstības priekšlikumiem vai pašu iniciēta arhitektūra ir tikai īsa atelpa pēc maratona, kas pavadīts, strādājot pie kārtējā mājokļu projekta. Pieprasīti ir pārdošanai derīgi kvadrātmeri, no arhitekta izspiežot arī maksimāli iespējamo stāvu skaitu un minimālo humānas eksistences programmu. «Skaistie skati» bieži paliek tikai pirmajās vizualizācijās. Asas dzirkles kreativitātes apcirpšanai ir arī dažādo komisiju rokās, kas ierobežo būvniecību Rīgas centrā. Gadās arī, ka iesāktais mājoklis jāpārvērš par biroju, tad viesnīcu, tad atkal mājokli.

Latvijā mājokļu spektrs ir plašs, un Latvijas Architektūra uz citu reizi atliek gan piepilsētas ciematus, gan savrupmājas, kur pasūtītāja un arhitekta sadarbība ir personiskāka, veicinot abpusēju izaugsmi un nokļūšanu hrestomātiskā arhitektūras literatūrā. Kritikas uzmanības zonā ir lielie dzīvojamie kompleksi, kas Latvijā līdz šim tapuši bez novitātes un arhitektūras eksperimenta klātbūtnes. Nav arī piemēru, kas raksturotu virzienu ekoloģiskā virzienā. Humāns mērogs, enerģijas taupīšana, komūnas tipa dzīve ir kvalitātes kritēriji, kurus būtu jāveicina valstij un pašvaldībai ar infrastruktūras projektiem, investīcijām un politisko gribu. Arhitekta uzdevums ir vairot publisko labumu privāta investora novilktajās robežās. Jauni mājokļu tipu meklējumi atrodami vairākos projektos. Tie ir daudzdzīvokļu mājā iekodēti rindu mājas principi, kur dzīvojamo vienību papildina rekreācijas iespējas. Latvijas mājokļi ir atklājuši arī ūdeni, kas var veicināt degradētu krastmalu revitalizāciju. Iespējas attīstībai ir plašas, ja vien attīstība ir radoša un sociāli atbildīga.

Ieva Zībārte, numura viesredaktore