Latvijas Architektūras 70. numurs

Latvijas Architektūra Nr.2(70)/07

Tēma: Liepāja

Viesredaktore: Gunta Šnipke

Numura arhitekti: Andris un Aija Kokini

Apakšvirsraksti: Klondaika. Pelēkais mantojums. Liķiera fabrika

Latvijas Architektūra jaunākā numura tēmas — Liepāja — pieteikums redzams jau uz žurnāla vāka — tas ir jauns Klondaikas nams, kurš uzcelts nojauktas koka ēkas vietā. Arhitekti Aija un Andris Kokini ar ēkas čaulu atgādina par seno apbūvi pilsētas centrā. Viesredaktore Gunta Šnipke akcentē t.s. pelēko mantojumu jeb industriālās ēkas, kuras sāk iegūt jaunu dzīvi. Pagaidām kā projekti apskatāmi Liepājas liķiera rūpnīcas projekts, Zaigas Gailes birojs, kā arī vērienīgais Andrejsalas un Eksportostas pārveidošanas priekšlikums, birojs OMA (Holande). Pēdējo, t.s. Riga Port City projektu kritiski apskata profesors Sigurds Grava (ASV). Publicēts arī skandalozais projekts Kāpa Vaivaros, kas saņēmis gan starptautisku atzinību, gan nopēlumu Jūrmalā. Konkursu apskatā redzamas Mūkusalas attīstības vīzijas un priekšlikumi jauna skvēra izveidei starp Brīvības un Tērbatas ielām. 

Jānis Lejnieks, Latvijas Architektūra galvenais redaktors

Iepriekšējais žurnāla Latvijas Architektūra numurs, kura tēma bija Liepāja, iznāca pirms 10 gadiem, Liepājas pilsētas būvvalde maijā svin 10 gadu jubileju, tomēr atskats uz paveikto nešķiet saistošs, runājot par pilsētu, kura šodien Latvijā tiek raksturota kā pilsēta ar visstraujāko izaugsmi, pilsēta ar lielāko ražošanas īpatsvaru, pilsēta ar… šodienu!

Intensīva attīstība pilsētas struktūrai un apbūvei ir gan svētīga, gan bīstama — tiek īstenotas lielas ieceres, bet tās nav viegli samērot ar pilsētvides priekšnosacījumiem. Spriedze starp vēlmēm un vajadzībām, ambīcijām un iespējām jūtama arvien asāk. Liepājas pilsētas teritorijas plānojums un apbūves noteikumi, kas spēkā kopš 1997.gada, ne vienmēr dod skaidras atbildes uz šodienas jautājumiem. Tādēļ aktualizējas plānošana, kam pašvaldības budžetā ar katru gadu tiek atvēlēts lielāks finansējums. Šo projektu vērienu un sarežģītību raksturo ieskats pilsētas vēsturiskā centra izpētē un Ezerkrasta plānojumā.

Liepāja ir mantojusi funkcionāli skaidri zonētu un estētiski augstvērtīgu vēsturisko apbūvi. Rekonstrukcija ir pilsētas arhitektu ikdiena, ko interesantu dara namīpašnieku pietāte pret vēstures liecībām. Šai žurnāla numurā — vairāku dzīvojamo māju pārbūves par viesu namiem un sabiedriskās ēkas rekonstrukcija par atpūtas centru.

Attīstības priekā ir grūti saglabāt skaidru skatu uz mantojuma daļu, kura neatrodas centrā un nav «augstdzimusi» — tās ir vecās rūpnīcas, dzelzceļa un ostas būves, baložu un zirgu pasti… un strādnieku pilsētas «tipveida» dzīvojamā apbūve. Liepājas liķiera fabrikas rekonstrukcijas projekts vedina uz pārdomām par  pārējo «pelēkās» zonas objektu izredzēm laikā, kad strauji mainās ražošanas veidi un tehnoloģijas, pilsētas teritoriju reitings un visu vērtību hierarhija.  

Numura arhitekti — Andris un Aija Kokini. No visiem Liepājai projektējošajiem, šo pāri akcentē lielais daudzums pēdējā laikā realizēto un vēl projekta stadijā esošo objektu, kas plašā spektrā — no plānošanas līdz vides dizainam — raksturo veiksmīgu ģimenes tandēmu arhitektūrā.

Lai kā gribētos, vienā žurnāla numurā nevar atspoguļot visus pilsētas jaunumus un procesus, tādēļ — gaidiet Liepājas vēstis arī turpmāk, bet, vislabāk, brauciet un apskatiet paši!

Gunta Šnipke, numura viesredaktore