Pirmais pasīvo ēku projektēšanas seminārs

Biedrība Passive House Latvija aicina uz pirmo pasīvo ēku projektēšanas apmācību semināru Latvijā, kas notiks 8. un 9.decembrī Arhitektu namā. Organizācijas vārdā aicinājumu izsūtījuši arhitekti Ervīns Krauklis un Anda Kursiša, uzsverot, ka zināšanas šai jomā Latvijā ir ļoti svarīgas tieši tagad.

«Mēs uzskatam, ka šādas zināšanas Latvijā ir ļoti svarīgas, tieši tagad, nekavējoties. Mēs uzskatam, ka mūsu speciālistu konkurētspēja un kompetence ir ķīla mūsu valsts nākotnei, un ticam, ka kopā sasniegsim mērķi — godīgu, labklājīgu un rosīgu Latviju.»

Viens no šī mērķa sasniegšanas līdzekļiem ir Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instruments — tie ir līdzekļi, kurus mūsu valsts iegūst no ogļskābās gāzes izmešu kvotu tirdzniecības. Jau tagad Latvijas rīcībā ir vairāki desmiti miljonu latu, kurus varam izmantot tikai energoefektivitātes paaugstināšanai mūsu ēkās, «zaļās» enerģijas un CO2 izmešu samazinošu tehnoloģiju ieviešanai. Tuvākajos gados šo līdzekļu apjoms vairakkārt palielināsies. Par to mūsu seminārā stāstīs Vides ministrijas pārstāvji. Viens no plānotajiem konkursiem, kura noteikumi šobrīd ir izstrādes stadijā, paredzēts tieši zema energopatēriņa un nulles enerģijas ēku atbalstam. Tā ietvaros būs pieejami 7 000 000 latu jau nākošā gada pirmajā pusē.

Semināra mērķis — nodrošināt speciālistu apmācību Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta apgūšanai programmās:

  • energoefektivitātes paaugstināšana augstāko mācību iestāžu un pašvaldību ēkās, II kārta
  • pasīvo un 0 enerģijas ēku pilotprojekti

Mērķauditorija: arhitekti, būvinženieri, būveksperti, ventilācijas un apkures inženieri, energoauditori, pašvaldību darbinieki, ēku apsaimniekotāji, saliekamo ēku un logu ražotāji.

Semināru vadīs profesionāli pasīvo ēku speciālisti — inženieri Franz Freundorfer un Dieter Herz.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
104 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Dr.Ina

Pagātnē latviešu valdoda no vācu valodas ir aizguvusi diezgan daudz vārdu. Ir izprotams, ka vāciski un angliski adejktīvs "pasīvs" kopā ar "māja" skan pat pieņemami. Taču jāatzīst, ka latviešu valodā jēdziens "pasīva māja" izklausās visai neierasti un pat pretrunīgi. Varētu domāt, ka šis ēkas, pretstatā "parastajām" ir kūtras, inertas, neuzņēmīgas un neaktīvas. Tad jājautā – kuras gan ir tās aktīvās mājas? Arī apzīmējums "0 enerģijas ēka" tekstos izskatās dīvaini. Protams, ja tas nāk par labu Latvijai, kā apgalvo autori, tad laikam – neko darīt. Tomēr uzskatu, ka valodai par labu tas nenāk un būtu vērts atrast kādu latviešu valodas izpratnei… Lasīt vairāk »

Mikelis

Šo jautājumu varētu izvērst tālāk par lietderīgu diskusiju ar priekšlikumiem.

Kāds ir Dr.Inas piedāvājums šādu energoefektīvu māju nosaukumam?

Startējam ar piedāvājumiem, jo savādāk būs vien jādzīvo pasīvajās mājās 🙂

matiiss

pašsiltā māja, siltumkūtra māja,

gudrā māja

marš uz semināru, lai uzzinātu kaut vai to, ka runa nav vien par siltumu, – arī par gaisu, gaismu un ūdeni taču!

Dr.Ina

Gudrā māja – tam drīzāk ir cita nozīme, kas saistīta ar to, ko vāciski sauc “intelligente Haus” un angliski “smart house” . Šie jēdzieni parasti tiek attiecināti uz mājā ieprojektētām un iestrādātām dažādām automātiskām vadības sistēmām, kas arī, protams, piedalās enerģijas taupīšanā, taču to darbības diezin vai varētu saukt par pasīvām. Populārākā gudras mājas sastāvdaļa droši vien ir t.s. saules baterijas, taču tas ir tikai viens aspekts no daudziem. Savukārt tam, ko saprot ar “Passivhaus” (oriģinālais, vāciskais nosaukums) vai “passive house” (angliski) – ja saprotu pareizi, tad galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis tam, ka ēkai vajdzētu aktīvi reaģēt uz kādām… Lasīt vairāk »

eko māja

forši, dr.ina! un ko teiksi par eko māju? paskat, zviedrijā dzīvojošā latviešu arhitekta vara bokaldera stāstījumu [30 min.] vienkāršā valodā par ts. ilgstpējīgo arhitektūru LTV raidījumā latvija var!http://tv.delf…video/CPWWo96J/ viņš gan runā par arhitektūru, ko visādās valodās dažādi sauc: zaļā [vācijā], alternatīvā [angliski runājošajā zemēs], ilgtspējīgā vai visbeidzot ekoloģiskā [LV]. ideja elementāra: būvē mājas no materiāliem, kas nav ķīmiski, bet ir veselīgi gan dabai, gan celtniekiem, gan iedzīvotājiem. mājas, kas maksimāli maz lieto enerģiju. turklāt to iegūst no ilgstpējīgiem avotiem: saules, vēja, zemes dzīlēm, biomasām. ekomāja ir asprātīgākā puzzle visam iepriekš minētajam, iekļaujot gudri saplānotu un ekonomisku būvniecību. ā, nu ja,… Lasīt vairāk »

laimīgā māja

🙂

maaja

SILTUMKŪTRA :)) sasmējos līdz ģībonim:)

Varbūt vienkārši kūtrā māja? Lai gan pieskaņa tāda negatīva…

pasīvais iedzīvotājs (bez ieroča lietošanas atļauj

Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome piektdien atbalstīja vairākus jaunus projektus, tajā skaitā minibankas sabiedriskā transporta pieturvietās, peldošas piestātnes uz Daugavas un kruīza kuģu termināli Ķīpsalā. To realizācija gan nebūs ātra, jo attīstītājiem vēl jāsaņem vairāku citu institūciju saskaņojumi. Rīgas brīvosta oktobrī ir pieņēmusi lēmumu attīstīt kruīza kuģu piestātnes esošajā Rīgas pasažieru terminālī un Daugavas pretējā krastā Ķīpsalā. Kā padomes sēdē sacīja A.Šlesers, kurš vienlaikus ir arī brīvostas valdes priekšsēdētājs, kruīza kuģu biznesu Rīgā iespējams attīstīt tikai tad, ja tūristus var ievest pilsētas centrā, nevis izlaist kravu pārkraušanas punktos, kā tas notiek pašlaik. "Ticiet man,… Lasīt vairāk »

Ints Luters

Vai "saudzīga" nav piemērota objekta aprakstīšanai? Nav tik negatīva ka citi jēdzieni un tomēr tas mērķis ar šīm celtnēm ir lai tās ir videi saudzīgi.

a_d

Manuprāt, par daudz mēs mežģamies vārdu spēlēs. Liekas, ka eko-māja sevī ietver enerģijas eko-loģisko un eko-nomisko būtību, sākot ar dzīvo būtni – cilvēku tajā. Dzīvosim ekomājās.

Janka no LODES

Pasīva māja ir tāda kur sienas ir tikai siltumizolators, aktīva kur siena ir arī siltuma akumulators. Pasīvā mājā siltums netiek sienā iekšā un ja tiek, tad tam nav kur palikt, jo sienai nav masas ( tā ir praktiski no plikas vates). Tāpēc vajag kosmisku ventilēšanas tehnoloģiju. Ja tās nav, tad nav jābrīnās ka saulītē gaiss piesilst un temperatūra istabā lēkā tālu ārpus A klases komforta kritēriju līmeņa. 1 m3 gaisa sver tikai 1,2 kg un lai to uzsildītu par 1 C vajag tikai aptuveni 1w enerģijas . Bet uz 1 m2 apgaismotas virsmas aiz loga saulītē izdalās apt 40w enerģijas.… Lasīt vairāk »

a

visā pasaulē izglītība ir bizness… 🙂

hmmmm

Ko ta Putrāmu bez honorāra atstājuši.

janis

ir arii aktiivaas maajas?????

hmm

aktīvi pasīvās mājas!

Dr.Ina

Jā, varētu Jums piekrist, ka par atseviškiem terminiem un to latviskojumiem patiešām būtu derīga saturīga diskusija.   Par “pasīvo ēku” runājot, – cik nu saprotu no tehniskām lietām, tad runa ir par energo efektīvām ēkām jeb ēkām ar zemu enerģijas patēriņu. Šie skaidrojumi patiešām nešķiet ikdienas lietojumā veiksmīgi to garuma un komplicētibas dēļ.   Matiisa ieteiktajiem varētu varbūt pievienot vēl vienu – “siltumtaupīgā māja”. Tomēr – kā saprotu, tad šīs ēkas taupa ne tikai siltumu (jebšu tas tomēr ir noteicošais), bet arī to enerģiju, kas nepieciešama vēdināšanai un citreiz arī dzesēšanai. Ņemot vērā šo apsvērumu, jaunveidoti vārdi ar sakni “silt”… Lasīt vairāk »

Ervins Krauklis

Labdien! Brīnišķīgi, ka valodas entuziaste (drīzāk gan zinātniece) Dr. Ina meklē labskanīgāko latviskojumu jēdzienam "passivhaus". Tomēr vēl interesantāk būtu, ja profesionāla politiķe, Pilsoniskās Savienības valdes locekle Ina Druvietes kundze izteiktu savu viedokli par šāda veida būvniecības nozīmi Latvijas enerģētiskās neatkarības vai rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanā. Pirmā semināra diena ir pat piemērota politiķiem – varbūt kāds cits PS valdes loceklis, piemēram, Kārlis Kamradzis, vēlas ko jaunu uzzināt? Nešaubos, ka sagaidīsim vismaz kādu pieteikumu!

P.S. Pasīvo ēku latviski var dēvēt arī par saules māju, jo Saule ir tās galvenais enerģijas avots.

ija

Ar "Saules māju" uzmanīgi – bija jau Saules pilsēta (filosofijā), un pēc tam bija Nezinītis Saules pilsētā (pavisam cita opera ;))

Ja nopietnāk – pasīvā māja tiešām izklausās visai negatīvi, inerti, cilvēkam nedraudzīgi. Aktīvā māja izklausās labāk, pozitīvi, kaut arī vācu "passivhaus" raksturam un darbībai šāds nosaukums laikam jau nederēs…

Secinājums: turpinam domāt un pārrunāt!

Ervins Krauklis

Runas ir garas, darbs – īss. Es laikam izvēlēšos otro. Lai veicas!

Gatis

Tiem kuriem tas tiešām interesē – nevar atļauties nosegt vajadzīgo dalības maksu .

Ervins Krauklis

Labdien, lejāk ievietoju savas atbildes JAA jautājumiem, kuras šodien nosūtīju Zanei, lai izsūta tālāk interesentiem. Nolēmu ievietot arī šeit. Sveiki, kolēģi, rakstīšu starp rindām. Jautājumi – vismaz liela daļa – ir pamatoti. "From: zane karpova Sent: sestdiena, 2009. gada 21. novembrī 11:39 To: ervins.krauklis Subject: Fwd: passive house seminars un JAA Labs rīts, Pārrunājām passive house semināru JAA sapulcē un ir tā kā es jau minēju mūsu tikšanās reizē LAS pagrabiņā: _izmaksas semināram ir pa augstām + ja vēl obligāti jāpērk programma, lai izietu kursu;" Izmaksu tāme ir nosūtīta, lai saprastu, kā tās veidojas. Šobrīd jau varam teikt, ka seminārs… Lasīt vairāk »

jtd

("zaļā" arhitektūra ka reizi ir anti elitāra)

===============================

Oponēšu – šobrīd zaļāilgtspējīgāutt. arhitektūra un celtniecība kā reiz ir visai elitāra lieta pat zemēs, kur tā vairs nav tāds jaunums kā Latvijā. Un šī semināra dalības maksa, kaut netieši, taču "kā kulaks uz acs" ir šī viedokļa apstiprināšanai. Sākumā bija doma apmeklēt šo semināru, taču ieraugot tāmi … es arī esmu tas birojs, kurš šobrīd knapi savelk galus kopā (īstenībā jau nesavelk, tikai apkārt saprotoši cilvēki).

kuka

Kāds būs galarezultāts šim semināram? Vai tie, kas būs to apmeklējuši iegūs kādu sertifikātu vai tikai zināšanas? Ir diezgan ciniski, šādu semināru (lai arī cik interesants un vajadzīgs tas būtu) piedāvāt pašvaldību darbiniekiem (!!!!) par apm. 500 Ls šajos ekonomiskajos apstākļos, kad pašvaldību darbinieki tiek atlaisti vai arī gaida šo brīvlaišanu Jaunajā gadā, kad pašvaldību budžets nepildās un nav zināms nākamā gada budžets par kuru jau ir zināms, ka tas būs vēl mazāks, kā patreiz. Lielākā daļa pašvaldību nevar atļauties sūtīt savus darbiniekus uz šādu semināru, jo jau semināts par 35 ls tiek stipri izvērtēts, vai tas būs tā vērts.… Lasīt vairāk »

I.Šteimanis

Arī es par šo lietu laiku pa laikam interesējos. Pirmā pieredze, kaut neliela bija 1995. gadā piedaloties ekoloģiskās arhitektūras tēmai veltītā vasaras skolā Dānijā, kurā pašu rokām (ne)tika realizēta presētu salmu – mālu bloku eksperimetālā ēka. Tapēc arī turpmāk šad tad esmu piedalījies semināros, pircis, lejupielādējis literatūru utt. ar mērķi to – SĀKT PIELIETOT PRAKSĒ. Diemžēl, esmu nonācis pie secinājuma, ka apmeklējot tos dažus seminārus, tomēr neesmu dabūjis konkrētu informāciju kā to reāli pielietot. Mani galvenokārt interesētu konkrēti risinājumi, mezgli, utt. Parasti tiek garum plaši izklāstīti salīdzinājumi kā bija un kā ir tagad, kā būs nākotnē, atstāstītas eu regulas, rādītas… Lasīt vairāk »

Roze

Lūk links uz demo versiju: http://www.passive-on.org/CD/

un te apraksts: http://www.pas…se_E/PHPP.html

Miķelsone

Pilnībā piekrītu šim viedoklim. Es arī , atzīšos, vairākus un arī treknus gadus sekoju līdzi tēmai un varu tikai apstirpināt, ka sausais atlikums no šiem semināriem, arī – ļoti konkurētspējīgiem "pasaules (lasi Vācijas) tirgū"- ir bieži visai neliels. Nu pa druskai jau arī der, ne par to ir stāsts. Tāpēc, domāju ka organizētaji uzņemas milzīgu un visai reālu risku, ka par savu centību beigās tiks faktiski nolinčoti, ja neattaisnos šim brīdim patiešām milzīgo summu "no sejas". Es apšaubu arī par visu vari uzspiesto programmas iegādi, vel jo vairāk tapēc, ka to apgut šajās dienās ir pilnīgi neiespējami (ko tad Jūs… Lasīt vairāk »

*

Liekas, grupa ir nokomplektēta, brīvu vietu nav. Programmu, ne tādu vien, tiešām ir bijusi iespēja apgūt pāris dienās. Katram ir iespēja izvēlēties kādām lietām pievēŗšas, un šī ir lieliska iespēja uzzināt ko vairāk par taupīgo māju.

Doktors Pacients

TAUPĪGĀ MĀJA, jo būtībā tiek taupīta ne tikai enerģija.

DL

Trapīts!

Anda Kursiša

Sveiki, draugi un kolēģi!

Visi jautājumi ir par tēmu, tāpēc jau mēs tā iespringām, ka lauciņš vēl dikti nekaplēts…

Mēs ar Ervīnu esam kursos Austrijā, par šo pašu tēmu, tāpēc atbilžu sniegšanai paliek rīti, vakari un lunchbreak’i 🙂

Izkonspektēsim no augstāk minētā galvenos jautājumus, un vakarā abildēsim.

Jauku dienu visiem!!

P.S. Ņemot vērā lielo interesi, būs kurss janvārī; iespējams ar lielāku finansu šprici no ārpuses.

Anda Kursiša

Sveiki vēlreiz. Īsumā izkonspektēju galvenos jautājumus, atbildes varbūt nav izsmeļošas, bet ceru, ka pietiekami konkrētas. Ja kādu jautājumu, esmu palaidusi garām, vienmēr laipni, vaicāt šeit vai anda.kursisa@gmail.com Lasot zemāk minēto, lūdzu ņemt vērā – arī es tikai mācos, un jo vairāk uzzinu, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu – kā projektēt, kā komunicēt, kā pareizi ēst un dzīvot  Pirms literārās daļas iesaku iepazīties ar tīmeklī pieejamo: EU directives towards energy saving in building sector (KIOTO &more) , ACE (European Council of Architects) nostādnēm, kuras obligāti brīvprātīgi rekomendējamas LAS un jebkuram arhitektam, tad tālāk, piemēram, RIBA (Royal Institute of British… Lasīt vairāk »

Anda Kursiša

Sveiks vēlreiz, Renār!

Diemžēl laika trūkuma dēļ nevaru sniegt Tev izsmeļošu atbildi; lūdzu nodublē tekstu uz anda.kursisa@gmail.com; un es turpināšu sniegt laipnas norādes par informāciju, VIDM semināriem – welcome, u.t.t. Domāju, ka būtu jauki, ja VIDM aprunātos ar LAS, kopā ar IUB par šo tēmu. LAS’ā par to jau ierunājāmies, bet steigā līdz konkrētam datumam netikām.

Priecīgu piektdienu un brīvdienas!

mediji

Es ceru, ka mediju pārstāvjiem nav jāmaksā par semināra apmeklēšanu?

Anda Kursiša

Vienmēr laipni.

Lūdzu atsūtiet precīzāku informāciju: anda.kursisa@gmail.com. Pirmdien būšu Rīgā un atbildēšu.

Jons

Es aktīvs vīrietis meklēju pasīvu māju.

Skeptiķis

Apsveicu autoru izdomu, nolobēt zaļo interešu vārdā savas. Kaut kā jau jādzīvo ir. Mazliet nepatīk veids kā tas izdarīts, jo rezultātā acīmredzot, lai kvalificētos projektēšanai KPFI būs jāpierāda, ka esi nomaksājis ~ 400 Ls, saņēmis zaļo sertifikātu, ko izsniedz Pasivhouse Latvija, bet ir kāds bet… Līdzšinējos būvnoteikumus neviens nav atcēlis, ir tāds būvnoteikums Būvju klimatoloģija ar savām specifiskām prasībām, kurās nekas nav minēts par 400-500 mm ārsienu siltumizolāciju, kāda tā sanāk pasīvo māju gadījumā. Starp citu viens no Pasivhouse Latvija atbalstītājiem ir ISOVER. Tas taisnība, Eiropā šādas mājas kļūst populāras, bet arī tur cilvēki rēķina. Termins ar kuru visi bliež… Lasīt vairāk »

Anda Kursiša

Caurlūkojot izvērsto diskusijas pieteikumu, vēlreiz norādu, ka mēs visi – Vides ministrija, Passive House Latvija, Anda, Renārs, Ivo, Ilze un daudzi daudzi citi, strādājam LR patreizējās likumdošanas un Eiropas Savienības direktīvu un regulu ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm piemērot augstākus vides standartus (šajā gadījumā enerģijas taupīšanā) nekā katrā atsevišķā dalībvalstī spēkā esošā likumdošana. Augstāki vides standarti ir EK vides direktīvu mērķis, ar galveno virzienu – no 2019.g. ekspluatācijā nodot ēkas atbiltoši "0" enerģijas standartam: http://www.dia…inal-16082.pdf Turklāt, gribu papildināt, ka nelielas NVO – Biedrība Passive House Latvija (statūtus sk. mūsu mājas lapā) – spēja kaut ko lobēt ārpus augstāk minētā ir stipri… Lasīt vairāk »

jtd

Ja vien "vecajā Eiropā" nepaceltos balsis, ka šī "pasīvā CO ekoloģēšanās" jau iecelta reliģijas kārtā, varētu piekrist, ka vajag. Diemžēl, arī šejienes diskusijās parādās teksti, ka nav ko runāt ar cilvēkiem, "kas nezin" – klasiskais teksts, ko jaunās reliģijas adepti vērš "ķeceru" virzienā un par ķeceri tiek uzskatīts ikviens, kas uzdrošinās jautāt (attiecīgi Renārs sen jau būtu sadedzināts sārtā), kur nu vēl iebilst. Ja adeptu lomās nostāsies arī mūsbāleliņu kontrolējoši aizliedzošās iestādes … tāpēc es tagadējo kavēšanos drīzāk vērtētu pozitīvi un turpinātu novērot.

kolēģe

Tie, kas traknajos gados nosmēluši krējumu, taisot vāji slēptus plaģiātismus un uzdodot tos, kā superīgu orģinālu arhitektūru, kam bankas kontā pietiek līdzekļu, lai vizinātos uz Austrumiem, var teikt, ka te viss ir pofig un vajag domāt labas domas. Diemžēl visiem tā nav un tādēļ arī šī diskusija, ka pasākums ir interesants un vērtīgs, bet cena neadekvāti dārga šodienas situācijai, kā arī cilvēki ir atēdušies ārzemju un pašmāju seminārus, kuros var uzzināt tikai to, ka tāda lieta ir, cik tā laba un cik skaisti izskatās uz bildītēm. Un nav vienalga ir vai nav sertifikāts, jo paiet neliels brītiņš un kāds atkal… Lasīt vairāk »

kolēģe

Man ir vārds, uzvārds, juridiska un morāla atbildība par savu rīcību, kā arī konkrēta informācija par, kā "Jūs sakāt" neētiskiem gadījumiem. Bet man ir arī pieredze, ka ziņošana institūcijām neko nedod un kopējo situāciju neuzlabo, jo, pa lielam, ir zudusi arhitektu profesionālā ētika, kā tāda un pārsvarā tā izpaužas tikai "savējo izručīšanā". Attiecībā par minētajiem plaģiātismiem: jau labu laiku pirms dažu Jūsu projektu realizācijas, ārzemju žurnālos redzēju šo ēku fotogrāfijas. Diemžēl Jūs neesat tāds vienīgais, kas stipri ietekmējas no ārzemju piemēriem, tādēļ uzskatu par laika izšķiešanu tagad meklēt šos žurnālus, lai Jums tos atrādītu. Piedodiet, ja varat! Bet pārējie gadījumi nav… Lasīt vairāk »

Z tornis

Tas jau izsklausās pēc slavenā teiciena "Rebjata, davaite zit druzno…". Visumā pozitīvisma propogandai piekrītu, SZK arī cienījams birojs un mūsu kraoke laikmetā, kurš gan ir bez grēka , – arhitektūras žurnālus šķirsta visi. Bet padiskutēt gan vajag, nevajag jau visiem uzreiz muti bāzt ciet, – ne visi nodarbojas ar meditāciju. Tiem, kam nav sava guru, bet, kas dažreiz domā par LIELAJĀM lietām – Priecīgus Ziemassvētkus, kā saka Andis – Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts…

Dr.Ina

Pagātnē latviešu valdoda no vācu valodas ir aizguvusi diezgan daudz vārdu. Ir izprotams, ka vāciski un angliski adejktīvs "pasīvs" kopā ar "māja" skan pat pieņemami. Taču jāatzīst, ka latviešu valodā jēdziens "pasīva māja" izklausās visai neierasti un pat pretrunīgi. Varētu domāt, ka šis ēkas, pretstatā "parastajām" ir kūtras, inertas, neuzņēmīgas un neaktīvas. Tad jājautā – kuras gan ir tās aktīvās mājas? Arī apzīmējums "0 enerģijas ēka" tekstos izskatās dīvaini. Protams, ja tas nāk par labu Latvijai, kā apgalvo autori, tad laikam – neko darīt. Tomēr uzskatu, ka valodai par labu tas nenāk un būtu vērts atrast kādu latviešu valodas izpratnei… Lasīt vairāk »

Mikelis

Šo jautājumu varētu izvērst tālāk par lietderīgu diskusiju ar priekšlikumiem.

Kāds ir Dr.Inas piedāvājums šādu energoefektīvu māju nosaukumam?

Startējam ar piedāvājumiem, jo savādāk būs vien jādzīvo pasīvajās mājās 🙂

matiiss

pašsiltā māja, siltumkūtra māja,

gudrā māja

marš uz semināru, lai uzzinātu kaut vai to, ka runa nav vien par siltumu, – arī par gaisu, gaismu un ūdeni taču!

Janka no LODES

Pasīva māja ir tāda kur sienas ir tikai siltumizolators, aktīva kur siena ir arī siltuma akumulators. Pasīvā mājā siltums netiek sienā iekšā un ja tiek, tad tam nav kur palikt, jo sienai nav masas ( tā ir praktiski no plikas vates). Tāpēc vajag kosmisku ventilēšanas tehnoloģiju. Ja tās nav, tad nav jābrīnās ka saulītē gaiss piesilst un temperatūra istabā lēkā tālu ārpus A klases komforta kritēriju līmeņa. 1 m3 gaisa sver tikai 1,2 kg un lai to uzsildītu par 1 C vajag tikai aptuveni 1w enerģijas . Bet uz 1 m2 apgaismotas virsmas aiz loga saulītē izdalās apt 40w enerģijas.… Lasīt vairāk »

Dr.Ina

Gudrā māja – tam drīzāk ir cita nozīme, kas saistīta ar to, ko vāciski sauc “intelligente Haus” un angliski “smart house” . Šie jēdzieni parasti tiek attiecināti uz mājā ieprojektētām un iestrādātām dažādām automātiskām vadības sistēmām, kas arī, protams, piedalās enerģijas taupīšanā, taču to darbības diezin vai varētu saukt par pasīvām. Populārākā gudras mājas sastāvdaļa droši vien ir t.s. saules baterijas, taču tas ir tikai viens aspekts no daudziem. Savukārt tam, ko saprot ar “Passivhaus” (oriģinālais, vāciskais nosaukums) vai “passive house” (angliski) – ja saprotu pareizi, tad galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis tam, ka ēkai vajdzētu aktīvi reaģēt uz kādām… Lasīt vairāk »

eko māja

forši, dr.ina! un ko teiksi par eko māju? paskat, zviedrijā dzīvojošā latviešu arhitekta vara bokaldera stāstījumu [30 min.] vienkāršā valodā par ts. ilgstpējīgo arhitektūru LTV raidījumā latvija var!http://tv.delf…video/CPWWo96J/ viņš gan runā par arhitektūru, ko visādās valodās dažādi sauc: zaļā [vācijā], alternatīvā [angliski runājošajā zemēs], ilgtspējīgā vai visbeidzot ekoloģiskā [LV]. ideja elementāra: būvē mājas no materiāliem, kas nav ķīmiski, bet ir veselīgi gan dabai, gan celtniekiem, gan iedzīvotājiem. mājas, kas maksimāli maz lieto enerģiju. turklāt to iegūst no ilgstpējīgiem avotiem: saules, vēja, zemes dzīlēm, biomasām. ekomāja ir asprātīgākā puzzle visam iepriekš minētajam, iekļaujot gudri saplānotu un ekonomisku būvniecību. ā, nu ja,… Lasīt vairāk »

laimīgā māja

🙂

maaja

SILTUMKŪTRA :)) sasmējos līdz ģībonim:)

Varbūt vienkārši kūtrā māja? Lai gan pieskaņa tāda negatīva…

a_d

Manuprāt, par daudz mēs mežģamies vārdu spēlēs. Liekas, ka eko-māja sevī ietver enerģijas eko-loģisko un eko-nomisko būtību, sākot ar dzīvo būtni – cilvēku tajā. Dzīvosim ekomājās.

pasīvais iedzīvotājs (bez ieroča lietošanas atļauj

Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome piektdien atbalstīja vairākus jaunus projektus, tajā skaitā minibankas sabiedriskā transporta pieturvietās, peldošas piestātnes uz Daugavas un kruīza kuģu termināli Ķīpsalā. To realizācija gan nebūs ātra, jo attīstītājiem vēl jāsaņem vairāku citu institūciju saskaņojumi. Rīgas brīvosta oktobrī ir pieņēmusi lēmumu attīstīt kruīza kuģu piestātnes esošajā Rīgas pasažieru terminālī un Daugavas pretējā krastā Ķīpsalā. Kā padomes sēdē sacīja A.Šlesers, kurš vienlaikus ir arī brīvostas valdes priekšsēdētājs, kruīza kuģu biznesu Rīgā iespējams attīstīt tikai tad, ja tūristus var ievest pilsētas centrā, nevis izlaist kravu pārkraušanas punktos, kā tas notiek pašlaik. "Ticiet man,… Lasīt vairāk »

Ints Luters

Vai "saudzīga" nav piemērota objekta aprakstīšanai? Nav tik negatīva ka citi jēdzieni un tomēr tas mērķis ar šīm celtnēm ir lai tās ir videi saudzīgi.

a

visā pasaulē izglītība ir bizness… 🙂

hmmmm

Ko ta Putrāmu bez honorāra atstājuši.

janis

ir arii aktiivaas maajas?????

hmm

aktīvi pasīvās mājas!

Dr.Ina

Jā, varētu Jums piekrist, ka par atseviškiem terminiem un to latviskojumiem patiešām būtu derīga saturīga diskusija.   Par “pasīvo ēku” runājot, – cik nu saprotu no tehniskām lietām, tad runa ir par energo efektīvām ēkām jeb ēkām ar zemu enerģijas patēriņu. Šie skaidrojumi patiešām nešķiet ikdienas lietojumā veiksmīgi to garuma un komplicētibas dēļ.   Matiisa ieteiktajiem varētu varbūt pievienot vēl vienu – “siltumtaupīgā māja”. Tomēr – kā saprotu, tad šīs ēkas taupa ne tikai siltumu (jebšu tas tomēr ir noteicošais), bet arī to enerģiju, kas nepieciešama vēdināšanai un citreiz arī dzesēšanai. Ņemot vērā šo apsvērumu, jaunveidoti vārdi ar sakni “silt”… Lasīt vairāk »

Ervins Krauklis

Labdien! Brīnišķīgi, ka valodas entuziaste (drīzāk gan zinātniece) Dr. Ina meklē labskanīgāko latviskojumu jēdzienam "passivhaus". Tomēr vēl interesantāk būtu, ja profesionāla politiķe, Pilsoniskās Savienības valdes locekle Ina Druvietes kundze izteiktu savu viedokli par šāda veida būvniecības nozīmi Latvijas enerģētiskās neatkarības vai rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanā. Pirmā semināra diena ir pat piemērota politiķiem – varbūt kāds cits PS valdes loceklis, piemēram, Kārlis Kamradzis, vēlas ko jaunu uzzināt? Nešaubos, ka sagaidīsim vismaz kādu pieteikumu!

P.S. Pasīvo ēku latviski var dēvēt arī par saules māju, jo Saule ir tās galvenais enerģijas avots.

ija

Ar "Saules māju" uzmanīgi – bija jau Saules pilsēta (filosofijā), un pēc tam bija Nezinītis Saules pilsētā (pavisam cita opera ;))

Ja nopietnāk – pasīvā māja tiešām izklausās visai negatīvi, inerti, cilvēkam nedraudzīgi. Aktīvā māja izklausās labāk, pozitīvi, kaut arī vācu "passivhaus" raksturam un darbībai šāds nosaukums laikam jau nederēs…

Secinājums: turpinam domāt un pārrunāt!

Ervins Krauklis

Runas ir garas, darbs – īss. Es laikam izvēlēšos otro. Lai veicas!

Gatis

Tiem kuriem tas tiešām interesē – nevar atļauties nosegt vajadzīgo dalības maksu .

Ervins Krauklis

Labdien, lejāk ievietoju savas atbildes JAA jautājumiem, kuras šodien nosūtīju Zanei, lai izsūta tālāk interesentiem. Nolēmu ievietot arī šeit. Sveiki, kolēģi, rakstīšu starp rindām. Jautājumi – vismaz liela daļa – ir pamatoti. "From: zane karpova Sent: sestdiena, 2009. gada 21. novembrī 11:39 To: ervins.krauklis Subject: Fwd: passive house seminars un JAA Labs rīts, Pārrunājām passive house semināru JAA sapulcē un ir tā kā es jau minēju mūsu tikšanās reizē LAS pagrabiņā: _izmaksas semināram ir pa augstām + ja vēl obligāti jāpērk programma, lai izietu kursu;" Izmaksu tāme ir nosūtīta, lai saprastu, kā tās veidojas. Šobrīd jau varam teikt, ka seminārs… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Sveiks, Ervīn! 1. Ir baigi jauki ,ka ir kāds ,kas nodarbojas arī ar šo ilgspējīgās arhitektūras nišu – "PASSIVE hause". Par to sumināti. 2. Kā korelē Jūsu darbošanās ar LV CO2 kvotu naudu (Jūs Zanei apstiprinājāt par 7mio LVL(projektētajiem vismaz ~300 tk LVL) tuvākajā laikā, kas esot Jūsu steigas iemesls), naudu ,ko LV jau ir saņēmusi 2009., un saņems arī nākošajos gados, kamēr rūpniecība nenosegs visu LV piemēroto kvotu. Tas ,ko es zinu par šo naudu ,ir tas, ka nauda paredzēta valsts, pašvaldību ēku energoefektivitātes nodrošināšanai, respektīvi galvenais rādītajs cik kW ietaupa uz vienu eiru. Tā paredzēta tieši šiem mērķiem… Lasīt vairāk »

jtd

("zaļā" arhitektūra ka reizi ir anti elitāra)

===============================

Oponēšu – šobrīd zaļāilgtspējīgāutt. arhitektūra un celtniecība kā reiz ir visai elitāra lieta pat zemēs, kur tā vairs nav tāds jaunums kā Latvijā. Un šī semināra dalības maksa, kaut netieši, taču "kā kulaks uz acs" ir šī viedokļa apstiprināšanai. Sākumā bija doma apmeklēt šo semināru, taču ieraugot tāmi … es arī esmu tas birojs, kurš šobrīd knapi savelk galus kopā (īstenībā jau nesavelk, tikai apkārt saprotoši cilvēki).

kuka

Kāds būs galarezultāts šim semināram? Vai tie, kas būs to apmeklējuši iegūs kādu sertifikātu vai tikai zināšanas? Ir diezgan ciniski, šādu semināru (lai arī cik interesants un vajadzīgs tas būtu) piedāvāt pašvaldību darbiniekiem (!!!!) par apm. 500 Ls šajos ekonomiskajos apstākļos, kad pašvaldību darbinieki tiek atlaisti vai arī gaida šo brīvlaišanu Jaunajā gadā, kad pašvaldību budžets nepildās un nav zināms nākamā gada budžets par kuru jau ir zināms, ka tas būs vēl mazāks, kā patreiz. Lielākā daļa pašvaldību nevar atļauties sūtīt savus darbiniekus uz šādu semināru, jo jau semināts par 35 ls tiek stipri izvērtēts, vai tas būs tā vērts.… Lasīt vairāk »

I.Šteimanis

Arī es par šo lietu laiku pa laikam interesējos. Pirmā pieredze, kaut neliela bija 1995. gadā piedaloties ekoloģiskās arhitektūras tēmai veltītā vasaras skolā Dānijā, kurā pašu rokām (ne)tika realizēta presētu salmu – mālu bloku eksperimetālā ēka. Tapēc arī turpmāk šad tad esmu piedalījies semināros, pircis, lejupielādējis literatūru utt. ar mērķi to – SĀKT PIELIETOT PRAKSĒ. Diemžēl, esmu nonācis pie secinājuma, ka apmeklējot tos dažus seminārus, tomēr neesmu dabūjis konkrētu informāciju kā to reāli pielietot. Mani galvenokārt interesētu konkrēti risinājumi, mezgli, utt. Parasti tiek garum plaši izklāstīti salīdzinājumi kā bija un kā ir tagad, kā būs nākotnē, atstāstītas eu regulas, rādītas… Lasīt vairāk »

Roze

Lūk links uz demo versiju: http://www.passive-on.org/CD/

un te apraksts: http://www.pas…se_E/PHPP.html

Miķelsone

Pilnībā piekrītu šim viedoklim. Es arī , atzīšos, vairākus un arī treknus gadus sekoju līdzi tēmai un varu tikai apstirpināt, ka sausais atlikums no šiem semināriem, arī – ļoti konkurētspējīgiem "pasaules (lasi Vācijas) tirgū"- ir bieži visai neliels. Nu pa druskai jau arī der, ne par to ir stāsts. Tāpēc, domāju ka organizētaji uzņemas milzīgu un visai reālu risku, ka par savu centību beigās tiks faktiski nolinčoti, ja neattaisnos šim brīdim patiešām milzīgo summu "no sejas". Es apšaubu arī par visu vari uzspiesto programmas iegādi, vel jo vairāk tapēc, ka to apgut šajās dienās ir pilnīgi neiespējami (ko tad Jūs… Lasīt vairāk »

*

Liekas, grupa ir nokomplektēta, brīvu vietu nav. Programmu, ne tādu vien, tiešām ir bijusi iespēja apgūt pāris dienās. Katram ir iespēja izvēlēties kādām lietām pievēŗšas, un šī ir lieliska iespēja uzzināt ko vairāk par taupīgo māju.

Doktors Pacients

TAUPĪGĀ MĀJA, jo būtībā tiek taupīta ne tikai enerģija.

DL

Trapīts!

Anda Kursiša

Sveiki, draugi un kolēģi!

Visi jautājumi ir par tēmu, tāpēc jau mēs tā iespringām, ka lauciņš vēl dikti nekaplēts…

Mēs ar Ervīnu esam kursos Austrijā, par šo pašu tēmu, tāpēc atbilžu sniegšanai paliek rīti, vakari un lunchbreak’i 🙂

Izkonspektēsim no augstāk minētā galvenos jautājumus, un vakarā abildēsim.

Jauku dienu visiem!!

P.S. Ņemot vērā lielo interesi, būs kurss janvārī; iespējams ar lielāku finansu šprici no ārpuses.

Anda Kursiša

Sveiki vēlreiz. Īsumā izkonspektēju galvenos jautājumus, atbildes varbūt nav izsmeļošas, bet ceru, ka pietiekami konkrētas. Ja kādu jautājumu, esmu palaidusi garām, vienmēr laipni, vaicāt šeit vai anda.kursisa@gmail.com Lasot zemāk minēto, lūdzu ņemt vērā – arī es tikai mācos, un jo vairāk uzzinu, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu – kā projektēt, kā komunicēt, kā pareizi ēst un dzīvot  Pirms literārās daļas iesaku iepazīties ar tīmeklī pieejamo: EU directives towards energy saving in building sector (KIOTO &more) , ACE (European Council of Architects) nostādnēm, kuras obligāti brīvprātīgi rekomendējamas LAS un jebkuram arhitektam, tad tālāk, piemēram, RIBA (Royal Institute of British… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Tomēr es nesaņēmu tiešu atbildi uz tiešu jautājumu ( nusūtīšana un vidm.gov.lv un passive.de nav īsti korekta atbilde). 1. Vai LV kvotu nauda, kas paredzēta esošo valsts un pašvaldību ēku enerfoefektivitātes nodrošināšanai ( nevis Jūsu definēto pasīvo ēku augsto standartu ieviešanai), kur galvenais ir ietaupītās energijas daudzums uz vienu eiro, ir saistīta ar Jūsu sertifikātu un aktivitātēm? Var taču protams panākt superzemu energopatēriņu, bet savukārt patērēt fin. resursus dārgos risinājumos ( logi par kuriem tiks stāstīs Jūsu seminārā ( ražoti GER,vai AT ( know-how)),lielā konstruktīvajā karkasā siltuizolācijai, tad biezā slānī siltumizolācijas. Nedomāju ka galvenais raksturlielums delta kW/eur būs baigi rentabls,… Lasīt vairāk »

Anda Kursiša

Sveiks vēlreiz, Renār!

Diemžēl laika trūkuma dēļ nevaru sniegt Tev izsmeļošu atbildi; lūdzu nodublē tekstu uz anda.kursisa@gmail.com; un es turpināšu sniegt laipnas norādes par informāciju, VIDM semināriem – welcome, u.t.t. Domāju, ka būtu jauki, ja VIDM aprunātos ar LAS, kopā ar IUB par šo tēmu. LAS’ā par to jau ierunājāmies, bet steigā līdz konkrētam datumam netikām.

Priecīgu piektdienu un brīvdienas!

mediji

Es ceru, ka mediju pārstāvjiem nav jāmaksā par semināra apmeklēšanu?

Anda Kursiša

Vienmēr laipni.

Lūdzu atsūtiet precīzāku informāciju: anda.kursisa@gmail.com. Pirmdien būšu Rīgā un atbildēšu.

Jons

Es aktīvs vīrietis meklēju pasīvu māju.

Skeptiķis

Apsveicu autoru izdomu, nolobēt zaļo interešu vārdā savas. Kaut kā jau jādzīvo ir. Mazliet nepatīk veids kā tas izdarīts, jo rezultātā acīmredzot, lai kvalificētos projektēšanai KPFI būs jāpierāda, ka esi nomaksājis ~ 400 Ls, saņēmis zaļo sertifikātu, ko izsniedz Pasivhouse Latvija, bet ir kāds bet… Līdzšinējos būvnoteikumus neviens nav atcēlis, ir tāds būvnoteikums Būvju klimatoloģija ar savām specifiskām prasībām, kurās nekas nav minēts par 400-500 mm ārsienu siltumizolāciju, kāda tā sanāk pasīvo māju gadījumā. Starp citu viens no Pasivhouse Latvija atbalstītājiem ir ISOVER. Tas taisnība, Eiropā šādas mājas kļūst populāras, bet arī tur cilvēki rēķina. Termins ar kuru visi bliež… Lasīt vairāk »

Anda Kursiša

Caurlūkojot izvērsto diskusijas pieteikumu, vēlreiz norādu, ka mēs visi – Vides ministrija, Passive House Latvija, Anda, Renārs, Ivo, Ilze un daudzi daudzi citi, strādājam LR patreizējās likumdošanas un Eiropas Savienības direktīvu un regulu ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm piemērot augstākus vides standartus (šajā gadījumā enerģijas taupīšanā) nekā katrā atsevišķā dalībvalstī spēkā esošā likumdošana. Augstāki vides standarti ir EK vides direktīvu mērķis, ar galveno virzienu – no 2019.g. ekspluatācijā nodot ēkas atbiltoši "0" enerģijas standartam: http://www.dia…inal-16082.pdf Turklāt, gribu papildināt, ka nelielas NVO – Biedrība Passive House Latvija (statūtus sk. mūsu mājas lapā) – spēja kaut ko lobēt ārpus augstāk minētā ir stipri… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Sveika, Anda! Tā vien izskatās ,izstudējot šo EU direktīvu (VIDM.gov.lv mājaslapa protams ir ļoti „superiska” lai ko nebūt atrastu , par piemēru „par Energoefektivitātes pasākumiem augstāko mācību iestāžu ēkās”, tur pat nav vērts komentēt, ja Tev ir info ,lūdzu, linku) ,ka LV, kā vienmēr grib būt „pereģi plaņeti vsei”kr.val.. Kā reizi šeit ir norādīti mērķi, nevis instrumenti(tie savukart norādīti kā dalībvalsts prerogatīva) , un kā reizi ir minēts pats galvenais, ko jau Tev norādīju ADEKVĀTUMS- delta kW/EUR-renovācijām un jaunbūvēm publiskajā sektorā. Protams ir minēts „0” enerģijas standards, kam jābūt daļai no visa pasākuma, BET TIKAI DAĻAI, bet nekādā gadījumā tiem… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Izklausās, ka kārtējā labi iecerētā lieta, LV atkal izsauc vien aizdomīgu piekasīšanos. Atceros, kā Anda gadu vai vairāk atpakaļ prasīja pēc AVF atbalsta un stāstīja bēdu stāstu par LAS, RTU u.c. institūciju ignoranci augšminētajos jautājumos. Skaidrs, ka būdami EK sastāvā būsim spiesti rēķināties ar kopējo uzstādījumu un sakārtot likumdošanu, praksi, sertificēšanu utt. Patiesībā jau esam kārtējo reizi nokavējuši. Bez Andas un co iniciatīvas stāvoklis būtu labāks? Kāpēc visi skeptiķi paši nepiedalījās laimīgas un taisnīgas nākotnes veidošanā? Neviens neuzmeklēja, nepalūdza un aiz rociņas nepaturēja? Cita lieta, ka man personīgi arī negribētos kārtējo reizi uzrauties un latviešu tieksmi pārspīlēt visu rekomendāciju, aizliegumu,… Lasīt vairāk »

jtd

Ja vien "vecajā Eiropā" nepaceltos balsis, ka šī "pasīvā CO ekoloģēšanās" jau iecelta reliģijas kārtā, varētu piekrist, ka vajag. Diemžēl, arī šejienes diskusijās parādās teksti, ka nav ko runāt ar cilvēkiem, "kas nezin" – klasiskais teksts, ko jaunās reliģijas adepti vērš "ķeceru" virzienā un par ķeceri tiek uzskatīts ikviens, kas uzdrošinās jautāt (attiecīgi Renārs sen jau būtu sadedzināts sārtā), kur nu vēl iebilst. Ja adeptu lomās nostāsies arī mūsbāleliņu kontrolējoši aizliedzošās iestādes … tāpēc es tagadējo kavēšanos drīzāk vērtētu pozitīvi un turpinātu novērot.

Andis Sīlis

kontrolējošo iestāžu censoņi parasti truli pieprasa izpildīt normas un viņiem pilnīgi vienalga tas, ka LBN, MK noteikumi, visādi regulētāji, ciparu pārbaudītāji, sertifikātori utt, katrs prasa ko citu un šī neatbilstība kļūst par mūsu nevis viņu problēmu.

Tas. kā reaģēt uz jauno reliģiju ir katra paša izvēle, savukārt "valsts" iejaukšanās pārliekā energoresursu šķērdēšanā ir visnotaļ racionāla iniciatīva.

Renārs Putniņš

Sveiks, Andi! Būtiski iebildumi Taviem pārmetumiem, es neviena mirklī šo direktīvu veselīgu pārņemšanu nedēvēju par kaut kādu sazvērastību vai ko ļaunāk, ko pārmet Tu ,arī Ingurds vakar PetchaKutcha. Es apsveicu ka ir ļaudis kas ar to nodarbojas, un uzskatu ka tā tiešām ir nākotnes realitāte, par to Andai un Ervīnam cepuri nost, BET… Mani vienīgie jautājumi bija sekojošie ,vai turpmāk esošo publisko ēku renovācijā( energoefektivitates pasākumos) būs obligāti nepieciešami ( ja iepriekš nav dabūts LEED’s vai BREEAM’s , vai paralēli PASSIVE HAUS sertifikās, vai uzbliezta pasīvā ēka), šī semināra apmeklējuma sertifikāts, vai tas ir kas sarežgīts un uzbāzīgs , vai… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Man, kārtējo reizi tikko no Austrumiem atbraukušam, vienkārši nedaudz uzjautrinoša šķiet pati šī ņemšanās ap sekundāras nozīmes lietām. Kāda starpība – sertifikāts būs vai nebūs, vai tas būs šāds vai tāds, izsniegs to kursos vai eksāmenos…? Katrā no variantiem būs plusi un mīnusi, kreņķīgie noteikti atradīs kādu netaisnību, ar prasībām LV tradicionāli pārcentīsies utt. Lietas vienmēr var būt labākas, un par to vajag cīnīties, tur es Tevi morāli atbalstu. Kaut kāds kompromiss jau atradīsies, kā pareizi atzīmēji – mani tas ne parāk interesē, vajadzēs – nolīgšu labāko fāterlandes speciālistu. Man tikai rodas sajūta, ka lielākā daļa a4d komentētāju mēdz mūžīgi… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Tam pievienojos , vēl pie tam taču drīz atkal sauules rats sāks ripināties uz garo pusi…

kolēģe

Tie, kas traknajos gados nosmēluši krējumu, taisot vāji slēptus plaģiātismus un uzdodot tos, kā superīgu orģinālu arhitektūru, kam bankas kontā pietiek līdzekļu, lai vizinātos uz Austrumiem, var teikt, ka te viss ir pofig un vajag domāt labas domas. Diemžēl visiem tā nav un tādēļ arī šī diskusija, ka pasākums ir interesants un vērtīgs, bet cena neadekvāti dārga šodienas situācijai, kā arī cilvēki ir atēdušies ārzemju un pašmāju seminārus, kuros var uzzināt tikai to, ka tāda lieta ir, cik tā laba un cik skaisti izskatās uz bildītēm. Un nav vienalga ir vai nav sertifikāts, jo paiet neliels brītiņš un kāds atkal… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Mani "kolēģi" ir arhitekti ar vārdu, uzvārdu, juridisku un morālu atbildību par savu rīcību, nevis anonīmi aprunātāji. Ja Jums ir kāda informācija par neētiskiem gadījumiem manā vai konkrēti nosaukto praktizējošo arhitektu darbībā, tad izpildiet savu pienākumu un ziņojiet atbildīgajām LAS komisijām. Ja vēlaties parunāt par konkrētiem gadījumiem šeit, iesūtiet redakcijai problēmas pieteikumu, protams, atklājot arī savu identitāti – mūsu profesijas pārstāvji parasti ir spējīgi atbildēt par saviem vārdiem un darbiem. Savukārt, ja esat tas tizleņu tips, kas var vienīgi aizmuguriski piedēvēt citiem savas apziņas ģenerētās nejaucības, tad lūgums nesaukt sevi par kolēģi.

kolēģe

Man ir vārds, uzvārds, juridiska un morāla atbildība par savu rīcību, kā arī konkrēta informācija par, kā "Jūs sakāt" neētiskiem gadījumiem. Bet man ir arī pieredze, ka ziņošana institūcijām neko nedod un kopējo situāciju neuzlabo, jo, pa lielam, ir zudusi arhitektu profesionālā ētika, kā tāda un pārsvarā tā izpaužas tikai "savējo izručīšanā". Attiecībā par minētajiem plaģiātismiem: jau labu laiku pirms dažu Jūsu projektu realizācijas, ārzemju žurnālos redzēju šo ēku fotogrāfijas. Diemžēl Jūs neesat tāds vienīgais, kas stipri ietekmējas no ārzemju piemēriem, tādēļ uzskatu par laika izšķiešanu tagad meklēt šos žurnālus, lai Jums tos atrādītu. Piedodiet, ja varat! Bet pārējie gadījumi nav… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Pēc garā komentāra spriežot, Jums nav vienalga šī raksta pamattēma. Tad kāpēc tā vietā lai aktīvi piedalītos jautājumu sakārtošanā veltot tam personīgo laiku un enerģiju Jūs norādat, ka to vajadzētu darīt kaut kādiem "topa arhitektiem"? Es komenterā Putniņa kgam skaidri pateicu – pasākumu atbalstu, man tam laika nav [katru nedēļu tāpat n stundas aiziet šabiedriskā darbā] un ir interesantāks lietas ar ko nodarboties. Kas traucē pašiem veidot savu nākotni tagad un tūlīt tā vietā lai gaustos, ka rīcība [.."neko nedod un kopējo situāciju neuzlabo, jo, pa lielam, ir zudusi arhitektu profesionālā ētika"]. Savukārt par plaģiātismu runājot esiet uzmanīgāka, mūsdienu pasaule… Lasīt vairāk »

Z tornis

Tas jau izsklausās pēc slavenā teiciena "Rebjata, davaite zit druzno…". Visumā pozitīvisma propogandai piekrītu, SZK arī cienījams birojs un mūsu kraoke laikmetā, kurš gan ir bez grēka , – arhitektūras žurnālus šķirsta visi. Bet padiskutēt gan vajag, nevajag jau visiem uzreiz muti bāzt ciet, – ne visi nodarbojas ar meditāciju. Tiem, kam nav sava guru, bet, kas dažreiz domā par LIELAJĀM lietām – Priecīgus Ziemassvētkus, kā saka Andis – Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts…

104
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x