The Infrastructural City. Networked Ecologies in Los Angeles.
Redaktors: Kazys Varnelis
Izdevējs: ACTAR, 2009
Grāmata ir mēģinājums saprast 21.gadsimta pilsētu, viens no pirmajiem mēģinājumiem pētīt to nevis caur morfoloģiju vai ģeogrāfiju, bet caur to veidojošiem tīkliem — infrastruktūras samezglotām ekosistēmām. Izdevums 2009. gadā bija viens no izdevniecības ACTAR pārdotākajiem. Un ne velti, jo jēdziens infrastruktūra bija strauji kļuvis populārs nesenajā arhitektūras diskursā. Vismaz ASV, kur valdība solīja investēt milzīgus naudas līdzekļus infrastruktūras attīstībā (kas gan līdz šim nav noticis) un tās kritiskais stāvoklis lika pievērsties šai tematikai.
Losandželosa ir lielisks piemērs grāmatai par infrastruktūru. Amerikas rietumos infrastruktūra vienmēr iemiesojusi cilvēka uzvaru par dabu — apvidū, kur pamatresursi ir stipri ierobežoti vai nepieejami, infrastruktūra kalpojusi par pamatu pilsētu turpmākai sekmīgai attīstībai. Losandželosa ir gan izņēmums, gan likums: vienreizējs piemērs, kas atklāj visuresošās sakarības. Šo pilsētu var raksturot kā plānotas, sakārtotas modernisma pilsētas pretstatu. Reiners Banems (Reyner Banham), britu arhitektūras vēsturnieks, 20.gs septiņdesmitajos gados mēģināja aprakstīt šo pilsētu caur 4 ekosistēmām, ģeogrāfiski izdalot 3 apkaimju tipus un atsevišķi izdalot autopiju — savienojošo lielceļu tīklu. Lai gan šis darbs kalpoja ka starta pozīcija grāmatas autoriem, jēdziens ekosistēma te interpretēts savādāk. Grāmatas redaktors, arhitektūras vēsturnieks Kazis Varnelis (Kazys Varnelis), uzsver, kā mēs dzīvojam sarežģītības laikmetā, un pilsētas nevar tikt saprastas, pētot atsevišķus morfoloģiskus elementus. Tas, ko pēta autori ir pilsētas samezglotās ekosistēmas jeb infrastruktūra.
Kā jau ierasts arhitektūras un urbānisma teorijas grāmatām, to veido esejas, kuru autoru vidū vairāki ir arhitekti. Atkarība no aplūkojamā mēroga, esejas apkopotas trīs nodaļās: ainava, audums, objekts. Lai gan ši kārtošana atgādina principu «no vispārīgā uz atsevišķo», noteikta lieluma kategorija ne vienmēr atbilst noteiktām robežām. Piemēram, sadaļas Objekts eseja Paterеtāji saniknoti — distribūcija ir stāsts par mūsdienu patērētāju sabiedrības telpisko loģiku, nevis par distribūcijas centriem ka tādiem. Esejā par telekomunikācijam tiek apskatīta ēka — simbols neredzamo tirgus spēku uzvarai pilsētvides veidošanā.
Devida Fletčera (eseja no sadaļas ainava — Plūdu kontroles frīkoloģija. Losandželosas upes ūdensšķrtne apskata Losandželosas upi — savādu cilvēka veidotu ekosistēmu. Lai gan tā tiek saukta par upi, patiesībā tas ir absolūti tehnokrātisks veidojums, inženiertehnisks kanāls plūdu novēršanai. Interesants šķiet autora izdomāts jēdziens «frīkoloģija» — salikums no ekoloģijas un angļu vārda freak — dīvainis, izdzimums. Autors norāda uz to, ka šādas mākslīgās ekosistēmas revitalizēšanai nepieciešama dziļāka izpratne par procesiem, kas šo sistēmu veido.
Varneļa esejā Telekomunikācijas — Neredzamā pilsēta no sadaļas Audums ir vienīga eseja, kur tiek apskatīta ēka. One Willshire, debesskrāpis Losandželosas biznesa rajonā sākotnēji tika paredzēts kā A klases biroja ēka, bet tā arī nekad netika lietota tam, kam paredzēta. Losandželosā bijuši vairāki mēģinājumi revitalizēt biznesa rajonu ar investīcijām nekustamajā īpašumā, bet tas vienmēr piedzīvojis neveiksmi. Tikai pateicoties tam, ka šo ēku sāka izmantot telekomunikāciju iekārtu izvietošanai stratēģiskajā punktā, šis ēkas īres cenas ir vienas no augstākajiem ASV, neskatoties uz to, ka tā izskatās ļoti banāli un pat neglīti. «One Willshire formai nav nekādas nozīmes. Svarīgi ir tas, kā tā tika pārprogrammēta. Galu galā to pašu var teikt par Gugenheima muzeju Bilbao vai par Disneja koncertzāli: arhitektūra nav izškirošais, bet to veidojošs institucionālo, valdības un kapitāla spēku savienojums.»
Manuprāt, interesantāka ir Rodžera Šermana eseja Paļaujoties uz pārmaiņām. Īpašums no sadaļas Objekts. Esejā tiek apskatīts, kā zemes īpašnieki mēģina pielāgot neērtus zemes izmantošanas noteikumus, veidojot lokālas savstarpēji saistītas «ekosistēmas», atvērtas izmaiņām un nākotnes uzlabojumiem. Interesants turpinājums ainavu urbānisma tēmai sociālā plaknē.
Katra eseja ir lieliski ilustrēta ar kartēm, fotogrāfijām un shēmām. Papildus tekstuālai daļai ir 3 foto esejas zem viena nosaukuma «lineāra pilsēta». Lozandželosas upe, Vilšīras bulvāris un Alamedas kravas koridors ir trīs infrastruktūras sistēmas, kuras attēlotās aerofoto sērijās ar nelielu paskaidrojošo tekstu, ļaujot iedomāties šo sistēmu sarežģītību un mūsdienu stāvokli.
«Grāmata ir vienlaikus kā atlants un kā rokasgrāmata, tāda, ko varētu mētāties blakus gumijas zābakiem uz grīdas pikapā, kas novietots pie Losandželosas upes kanāla. Tādejādi grāmatu var izmantot kā pilsetas ceļvedi, lai arī nepilnīgu. Grāmata domāta arī citai auditorijai — nākotnes pilsētplānotājam, arhitektam un iedzīvotājam. Šis jaunā tipa urbānists drīzāk atgādinātu labdabīgu hakeri, kurš meklē, kā no jauna izmantot tos kodus, normatīvus un sistēmas, kas veido mūsdienu pilsētu un rīkoties ar tiem tā, lai radītu nevis plānu, bet ietekmētu pilsētu attīstību ar mūsu gadsimtam atbilstošiem līdzekļiem.» (citāts no grāmatas ievada)
Grāmatu var iegadāties grāmatnīcā Valters un Rapa
