VARAM rīko teritorijas plānotāju konferenci

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 6. decembrī rīko teritorijas plānotāju konferenci «Kā plānot…?», kurā nozares profesionāļi apmainīsies ar idejām un diskutēs par telpiskās plānošanas situāciju Latvijā.

Konferences mērķis ir pulcināt pašvaldību plānotājus, nozares profesionāļus un citus interesentus, lai rosinātu viedokļu apmaiņu starp cilvēkiem, kuri vēlas dalīties ar idejām vai rosināt pārmaiņas. Viedokļos dalīsies Latvijas Universitātes mācībspēki un pētnieki, pašvaldības pārstāvji, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un jaunie plānotāji. Konferenci vadīs Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kublačovs.

Konferences programma

Ņemot vērā lielo apmeklētāju interesi un ierobežoto vietu skaitu, konference būs skatāma arī videotiešraidē sākot no plkst. 10.00 VARAM tīmekļvietnē — http://www.varam.gov.lv/lat/video_tiesraide/ un ministrijas lapā sociālajā tīklā Facebook —  https://www.facebook.com/VARAMLATVIJA

Konference notiks «People work» telpās Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21

 

 

Dalīties ar ierakstu:

8
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
6 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
4 Komentāru autori
Artis ZvirgzdiņšMiķelisArhitekteAndis Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miķelis
Guest
Miķelis

Andi, kāds pēc Tavām domām ir patiesais Latvijas iedzīvotāju skaits, emigrācijas plūsma un no tā – cik naudas mēs zaudējam katru minūti, ja pieņem ka 1 Latvijas iedzīvotāja vērtība ( naudas daudzums ko viņš varētu ienest Latvijas kopproduktā savas dzīves laikā ) šķiet tuvojas 1 miljonam EUR?

Andis
Guest
Andis

Ja ticam CSP datiem, ka ārējās migrācijas saldo 2017.g. bija 7.8k cilvēku, tad tālākā matemātika jau ir vienkārša – 2017.g. ik minūti esam zaudējuši 14840 EUR, ko aizbraukušie cilvēki varēja sniegt ekonomikai sava mūža laikā (ja cilvēka ekonomiskā vērtība tiek pieņemta 1 mio EUR).
Bet iedzīvotāju skaita samazināšanās nenozīmē to, ka visiem arhitektiem un plānotājiem būtu “jāiet bekot”. Tai pašā ESPON programmā ir gana daudz aktivitāšu un pētījumu par “shrinking rural regions”, “shrinking cities”, meklējot risinājumus turpmākai attīstībai, kas vairs nebalstās uz klasiskā fordisma izaugsmes principiem, bet gan dzīves kvalitātes principiem. Un tie jau gana atšķirīgi starp dažādām cilvēku grupām.

Miķelis
Guest
Miķelis

Nē, protams nav jāiet bekot. Tomēr ir pamats vienai daudz spēcīgākai un paģērošai vēstulei jau Latvijas elitei ar kādu nebūt piedāvājumu. Klasiskais fordisms labi darbojas Šveicē – katrā pilsētiņā ir kāds cehs, kurš ražo Hilti, citreiz Bosch, citreiz vēl kaut ko. Tas tad arī finansē faktiski visu pašvaldību, tātad decentralizēta plānošana. Mums, vismaz līdz šim, tiek runāts par 9 attīstības centriem, kuros viss koncentrēsies. Kas tas ir par modeli? Īpašais Latvijas? Atceramies katru minūti zaudējam 14 tk. EUR. Cik mums vispār laiks atlicis, kad tas ķermenis – Latvija pārstās funkcionēt, jo atteiks nieres – veselības aprūpe, aknas – rūpniecība un… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Koncentrējot visu 9 centros, īsinot skolas, slimnīcas mēs katru gadu turpināsim zaudēt 7.5 miljardus EUR pēc oficiāliem datiem, bet ap 70 miljardiem šķiet pēc notiekošā Latvijā. Uz šo brīdi, ja rēķinām ap 300 tk emigrantu, Latvijas valsts ir zaudējusi 300 miljardus eur jeb 15 – gadu budžetu. Izejai jābūt pavisai citai. Ko piedāvā plānotāji?

Miķelis
Guest
Miķelis

Andi, Tev diskusiju laiks beidzās kā darbā – 17.00?
Ir tāda lieta kā Big Data un Latvija ar necik lielu iedzīvotāju skaiti teritoriālplānošanā tas pavisam noteikti parādītu gan visu dinamiku, gan nepieciešamos risinājumus, lai iedzīvotāji nebrauktu prom. Bet ar Lielajiem Datiem ir problēma, tur jāapvienojas vienā grupā daudzu nozaru speciālistiem, lai veiktu sakarīgu analīzi un datiem jābūt patiesiem, nevis no CSP, kas piefrizē datus lai mēs saņemtu lielāku ES piķi.

Arhitekte
Guest
Arhitekte

No arteritory.com intervijas 2018-10-24 : Jūs runājat par Rīgas centra intensifikāciju, tomēr tajā pašā laikā jūsu birojs ir autors gan jaunā iepirkšanās centra “Akropole” projektam, gan tirdzniecības centra “Alfa” vērienīgajai pārbūvei. Šie lielveikali atrodas ārpus Rīgas centra teritorijas un būtiski ietekmē centra ēkās esošo veikalu veiksmīgu darbību un līdz ar to arī pašu ēku veiksmīgu apsaimniekošanu. Kā jūs komentētu šo situāciju?-
V.Sarma: Mēs nevaram gaidīt, ka arhitekts neprojektēs lielveikalus tikai tāpēc vien, ka pilsētas centrā iet bojā mazie veikaliņi (kas neapšaubāmi iet bojā, jo veidojas lielveikali).
–Te ir arī atbilde Rīgas nākotnes plānošanas algoritmam

Miķelis
Guest
Miķelis

Iet bojā ne tikai mazie veikaliņi, projektējot Lielveikalus mēs atbalstam uz patēriņa balstītu ekonomiku, kura pie stresa – mazākām kustībām ASV fondu tirgū, nobrucina visu vietējo tirgu. 50-gadnieku paaudzei raksturīgs vienkāršots skats uz ekonomiku, no sērijas “jūs palieciet savās vietās, mēs paliksim savās”. Prognostika ir rudimentārā līmenī un šaurās sava sektora robežās ar uzsvaru – ka tik man labi. Latvijas ekonomika ir mazs organisms, kurš pieslēgts pie sistēmas kura dod tam parastāko 0.6% NaCl šķīdumu. Nav nekādas izaugsmes plānošanas, ir tikai izdevumu griešanas politika. Skandināvu Bankās glabātie pensiju līmeņa uzkrājumi tiek novirzīti nevis ekonomikas attīstībai, bet spekulācijām pasaules finansu tirgos.… Lasīt vairāk »

Artis Zvirgzdiņš
Editor

> Arhitektei
A4D izveidota īpaša sadaļa – “Lasītāji iesaka”, kurā iesaku publicēt lietas, kas neattiecas tieši uz publicētajiem rakstiem. Bez tam ziņa par šo interviju bija sadaļā “Redakcija iesaka” – http://a4d.lv/editorial_cpt/intervija-ar-visvaldi-sarmu/ – komentāri par to vairāk piestāvētu tieši pie šīs ziņas, nevis zem citiem rakastiem.